2. Saturs
Zemitānu laukums
Nacionālā opera
Vērmenes dārzs
Brīvības peimineklis
Bastejkalns
Nacionālais mākslas muzejs
Esplānde
Rīgas Cirks
Rātslaukums
Kronvalda parks
4. Zemitānu laukums
1.Pasaules kara laikā kapteinis Zemitāns
karoja 20. korpusa sastāvā Austrumprūsijā.
Par nopelniem saņēmis Sv. Vladimira
ordeņa IV šķiru ar šķēpiem. 1915. gada
sākumā 20. korpuss Augustovas mežos
tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca
vācu gūstā, no kura atgriezās tikai pēc
Kompjēnas pamiera parakstīšanas 1918.
gada decembrī.
5. 1919. gada 7. janvārī Zemitānu Pagaidu
valdība nosūtīja uz Igauniju kā Latvijas militāro
priekšstāvi. Ar Igaunijas armijas 2. divīzijas
štāba priekšnieka pulkveža Ozola atbalstu
uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas
brigādi, par kuras komandieri iecēla kapteini
Zemitānu. Zemitāna pienākumos ietilpa jaunu
karaspēka vienību formēšanas uzraudzība un
kontrole pār komandantūrām, kas bija
izvietotas no lieliniekiem atbrīvotajā Vidzemes
daļā.
7. Nacionālā opera
Latvijas Nacionālā opera ir repertuāra
operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.
Repertuārā ir operas un baleta izrādes,
kuras tiek rādītas sezonas ietvaros.
Vienas sezonas laikā tiek parādītas
gandrīz 200 izrādes, un tiek sagatavoti
vidēji 6 jauniestudējumi
8. Latvijas Nacionālās operas pirmsākumi
meklējami 1782. gadā, kad atklāja
pēc Hāberlanda projekta celto Rīgas teātra
namu ar 500 skatītāju vietām, ko sauca arī par
Muses namu
1919.gada 9. februārī ar Pētera Stučkas
valdības dekrētu uz kooperatīviem pamatiem
uzturētā Latvju opera tika nacionalizēta un
pasludināta par "Padomju Latvijas operu",
nodrošinot regulāru finansējumu no valsts
budžeta.
10. Vērmenes Dārzs
Vērmanes dārzs atrodas Rīgas centrā
starp Tērbates, Elizabetes, Krišijāna
Barona un Marķeļa ielu. Otrais vecākais
Rīgas sabiedriskais parks pēc Viestura
dārza. Tā platība ir 5 hektāri.
11. 1834. gadā "Rīgas ķīmiķu un farmaceitu
biedrība" izveidoja minerālūdeņu
tirgotavu. Vēlāk tai uzcēla atsevišķu
paviljonu, kas joprojām ir saglabājies G.
Merķeļa un Tērbatas ielu stūrī, pārbūvēts
par muzikālo centru "Vernisāža’’.
1930. gados lielajā restorāna ēkā tika
ierīkots kinoteātris "Lielais parks",
bet padomju laikā transporta darbinieku
kultūras nams.
13. Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis atrodas Rīgas centrā,
Brīvības bulvārī, pie Vecrīgas.
Tas tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo
piemiņai
Mūsdienās tas ir kļuvis arī par Latvijas
valstiskuma, latviešu tautas vienotības,
neatkarības un brīvības simbolu
14. Piemineklis ir 42 metrus augsts.
Tas ir veidots no pelēka un
sarkana granīta, travertīna, dzelsbetona
un vara.
16. Bastejkalns
Pēc Krimas kara Rīgas rāte nolēma
nojaukt aizsargvaļņus ap Rīgas pilsētu, jo
19. gs pilsētas aizsargvaļņiem vairs nebija
nekādas militāras nozīmes. Pilsētas
aizsargvaļņus nojauca 1857.gadā. No
aizsargvaļņu zemes uzbēra 15 m augstu
mākslīgu kalnu, ko nosauca par
Bastejkalnu
17. 1860. gadā kalna galā uzbūvēja
paviljonu, kas jau vairākas reizes ir
nomainīts ar jaunu. No 1880. gada pēc G.
Kūfalta projekta Bastejkalnu pārveidoja,
izveidoja celiņus, kas tagad terases veidā
veda augšā uz Bastejkalna virsotni. Kalns
ieguva Gliemežnīcas nosaukumu, kas gan
sarunvalodā netika lietots.
19. Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir
lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā
glabājas vairāk kā 52 000
Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un
tēlnieku mākslas darbi. Muzeju apmeklē
aptuveni 100 000 apmeklētāji gadā.
Remontdarbu dēļ slēgts no 2013. līdz 2015.
gadam.
20. 1869. gads uzskatāms par muzeja dibināšanas
gadu - tad tika atklāta Pilsētas gleznu galerija.
1905. gada to pārdēvēja par Pilsētas mākslas
muzeju, 1940. gadā - par LPSR Padomju
mākslas muzeju, 1945. gadā - par LPSR Valsts
latviešu un krievu mākslas muzeju, 1964. - par
LPSR Mākslas muzeju. 1987. gadā muzejs
ieguva nosaukumu Valsts mākslas muzejs,
bet 1995. gadā - Latvijas Nacionālais mākslas
muzejs.
22. Esplānde
Esplanāde ir 8,75 hektārus plašs
parks Rīgas centrā.
Parkā atrodas piemineklis Oskaram
Kalpakam, Rainim, Kristus Piedzimšanas
pareizticīgo katedrāle,Latvijas Nacionālais
mākslas muzejs un Latvijas mākslas
akadēmija.
23. Viduslaikos šajā vietā atradies Kubes kalns, kas
norakts laikā starp 1783. un 1784. gadiem,
izveidojot smilšainu laukumu Rīgas garnizona
karaspēka apmācībām un parādēm.
1857. gadā sāka nojaukt pilsētas vaļņus un
bastionus, esplanādes zemes joslu nododot
pilsētas rīcībā apbūvei, bet karaspēka
apmācībām un plašiem sabiedriskiem
pasākumiem saglabāja nelielu tās daļu, kur
mūsdienās ir parks.
25. Rīgas cirks
Trofims Meiers 1899. gadā kļuva par pirmo
latvieti, kas uzstājies Rīgas cirka arēnā.
Pašreizējās cirka ēkas arhitekts ir Jānis
Frīdrihs Baumanis
26. Rīgas cirks ticis atvērts 1888. gadā Rīgā
Cirka pirmais īpašnieks bijis zirgu
dresētājs Aleksandrs salomonskis, viņa
vārdā ticis nosaukts arī pats cirks
(par Salamonska cirku).
28. Rātslaukums
Laukuma vidū atradās artēziskā aka, kurai
vēlāk virsū uzbūvēja Rīgas patrona sv.
Rolanda statuju. Katru rītu ar taures
skaņām tika paziņots pilsētniekiem par
jaunas dienas sākumu, bet reizi gadā no
Rātsnama balkona tika nolasīti jaunākie
likumi un noteikumi. Pēdējo reizi, tas notika
1877. gadā, kad Rīgas rāte paziņoja par
savu likvidāciju.
29. Rātslaukuma apbūve tika iznīcināta 2.
Pasaules karā, bet ēkas rekonstruētas 20. gs
beigās. Viduslaikos tas bija pilsētas centrālais
laukums un līdz pat 19. gs. tas bija pilsētas
saimnieciskais un administratīvais centrs.
Laukums izveidojies 13.gs. beigās pēc pilsētas
paplašināšanās. Sākumā laukums bija
vienkārša tirgus vieta, bet jau 1334. gadā
dokumentos minēts Jaunais nams, vēlāk
Melngalvju nams un Rātsnams.
31. Kronvalda parks
Pateicoties Cara Nikolaja I dāvinājumam, 1862.
gadā Rīgas Vācu strēlnieku apvienība pēc pilsētas
vaļņu norakšanas 1863. gadā kanāla labajā pusē
ieguva 13 hektārus zemi - Strēlnieku dārzu. 1883.
gadā Rīgas pilsētas dārzu meistars Georgs
Kūfalts izstrādāja Strēlnieku dārza labiekārtošanas
plānu un uzsāka apstādījumu ierīkošanu, atstājot
platu neiekārtotu joslu gar kanālmalu, kur 19.
gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā
pilsētai pa kanālu liellaivās tika piegādāti
būvmateriāli, malka un dažādas preces. Īpaša
vērība tika pievērsta puķu dobēm un rozārijam,
kurā ziedēja aptuveni 2000 rožu krūmi.
32. Kronvalda parks (sākotnēji Strēlnieku
dārzs) ir Vecrīgas kanālmalas
apstādijumu sastāvdaļa 11,92 ha platībā,
kas norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra
ielu, kā arī Kronvalda un Kalpaka
bulvāri. Pilsētas kanāls parku sadala divās
daļās.
