Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Latgales arhitektūras pērles un to meistari, J.Krastiņš

634 views

Published on

Latgales arhitektūras pērles un to meistari, J.Krastiņš

Published in: Art & Photos
  • Be the first to like this

Latgales arhitektūras pērles un to meistari, J.Krastiņš

  1. 1. LATGALES ARHITEKTŪRAS PĒRLES UN TO MEISTARI Jānis Krastiņš, Rīgas Tehniskā universitāte Ziņojums ICOMOS simpozijā Daugavpilī 2018. gada 23. martā
  2. 2. LUDZA. Livonijas ordeņa pils drupas. 14. gs. 1972 1787 2010
  3. 3. AULEJA. Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca. 1709 DAGDA. Svētās Trīsvienības katoļu baznīca. 1741–1743 VIĻĀNI. Svētā Erceņģeļa Miķeļa katoļu baznīca. 1752 KRĀSLAVA. Svētā Ludviga katoļu baznīca. 1755–1767. Antonio Paracco (?)
  4. 4. KRĀSLAVA. Svētā Ludviga katoļu baznīca. 1755–1767. Antonio Paracco (?)
  5. 5. PIEDRUJA. Svētās Jaunavas Marijas debesbraukšanas katoļu baznīca. 1759–1780 PASIENE. Svētā Gara (Svētā Dominika) katoļu baznīca. 1761–1770 AGLONA. Marijas debesbraukšanas bazilika. 1768–1780 BĒRZGALE. Svētās Annas Romas katoļu baznīca. 1776 FEIMAŅI. Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca. 1760
  6. 6. PIEDRUJA. Sv. Jaunavas Marijas debesbraukšanas katoļu baznīca. 1759–1780.
  7. 7. PASIENE. Sv. Gara (Sv. Dominika) katoļu baznīca. 1761–1770.
  8. 8. PASIENE. Sv. Gara (Sv. Dominika) katoļu baznīca. 1761–1770.
  9. 9. PASIENE. Sv. Gara (Sv. Dominika) katoļu baznīca. 1761–1770.
  10. 10. ASŪNE. Svētā Krusta pagodināšanas draudzes baznīca. 1816–1819 RUNDĒNI. Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca. Ap 1820. gadu ŠĶAUNE. Landskoronas Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca. 1828 EZERNIEKI. Bukmuižas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca. 1830
  11. 11. RUNDĒNI. Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca. Ap 1820. gadu
  12. 12. DAUGAVPILS. Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca. 1905. W. J. K. Neumannn (1849, Grēvesmīlene, Meklenburga–1919, Rīgā) ROGOVKA. Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca. 1901–1914 LUDZA. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca. 1939, 1990–1995. Pāvils Pavlovs (1880, Sanktpēterburga– 1977, Bostona, MA, ASV)
  13. 13. KRĀSLAVA. Muižas pils. 18. gadsimta otrā puse KRĀSLAVA. Muižas pils “bibliotēka” (izpriecu villa). 1759
  14. 14. VARAKĻĀNI. Muižas pils. 1783–1789. Vincenzo Mazotti (1756, Roma–1798)
  15. 15. VARAKĻĀNI. Svētās Marijas katoļu baznīca. 18. gs., 1851–1854. V. Mazotti BRIĢI. Svētās Trīsvienības katoļu baznīca. 1800 ŠĶELTOVA. Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. 1836 PREIĻI. Kapela pils parkā. 1817
  16. 16. VĀRKAVA. Muižas pils. 1865
  17. 17. DAUGAVPILS. Cietoksnis. 1810–1878. Georg Heinrich Heckel (Егор Фёдорович Гекель, 1764–1832)
  18. 18. DAUGAVPILS. Cietoksnis. 1810–1878. Inženierarsenāls Foto 1988 Artilērijas arsenāls
  19. 19. Foto 2014 Rotko centrs bijušajā Artilērijas arsenālā. 2008–2012. SIA "ARHIS" DAUGAVPILS. Cietoksnis. 1810–1878.
  20. 20. Hospitālis. 1820. Alexander Jegorowitsch Staubert (Алексaндр Егорович Штауберт, 1780–1843) Foto 2014 DAUGAVPILS. Cietoksnis. 1810–1878.
  21. 21. Васильев, Ю. Классицизм в архитектуре Риги : Очерк истории планировки и застройки Риги в конце XVIII–начале XIX в. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 1961. Стр. 341. Visās Štauberta celtnēs jūtams zināms arhitektoniskās kompozīcijas gurdenums un fantāzijas nabadzība. Tas viņa projektētās ēkas padarīja pasausas, ar izteiktu «kroņa» raksturu
  22. 22. PREIĻI. Muižas pils. 1860–1864. G. Šahts, A. Beļeckis Foto 20. gs. sākums
  23. 23. PREIĻI. Muižas pils. 1860–1864. G. Šahts, A. Beļeckis Foto 2010
  24. 24. PREIĻI. Muižas pils. 1860–1864. G. Šahts, A. Beļeckis Foto 2010
  25. 25. PREIĻI. Muižas pils. 1860–1864. G. Šahts, A. Beļeckis
  26. 26. DAUGAVPILS. Institūta iela 6, Saules iela 1/3.
  27. 27. VIĻAKA. Vissvētā Jēzus Sirds katoļu baznīca. 1884–1891. Florian von Wyganowsky (1854–1914)
  28. 28. RĒZEKNE. Jēzus vissvētās sirds baznīca. 1892–1902. F. fon Viganovskis
  29. 29. DAUGAVPILS. Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca. 1891–1893. V. Neimanis (W. Neumann)
  30. 30. LĪKSNA. Svētās Sirds Romas katoļu baznīca. 1909–1912
  31. 31. LĪKSNA. Svētās Sirds Romas katoļu baznīca. 1909–1912
  32. 32. RĒZEKNE. Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca. 1932–1938. Jānis Cīrulis (1897–?)
  33. 33. PREIĻI. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca. 1886 VĀRKAVA. Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. 1877
  34. 34. IZVALTA. Svētās Annas Romas katoļu baznīca. 1896 BARKAVA. Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca. 1882–1896
  35. 35. IZVALTA. Svētās Annas Romas katoļu baznīca. 1896
  36. 36. NĪDERMUIŽA (NIEDRUMUIŽA). Romas katoļu baznīca. 1901
  37. 37. RIEBIŅI. Svētā Franciska Romas katoļu baznīca. 1907 STIRNIENE. Svētā Laurencija katoļu Romas baznīca. 1907–1914 GALĒNI. Vidsmuižas Svētā Gara Romas katoļu baznīca. 1910–1912
  38. 38. VIĻAKA. Luterāņu baznīca. 1925–1928. Andrejs Kēse (1881–1974)
  39. 39. ATAŠIENE. Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca. 1930. B. Leilands, P. Pavlovs
  40. 40. NIRZA. Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca. 1932
  41. 41. KĀRSAVA. Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca. 1932–1940, Pāvils Pavlovs; 1995–2003, Juris Skalbergs (1935)
  42. 42. VIŠĶI. Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca. 1908–1915, 1918–1930. Kārlis Eduards Strandmanis (1867, Lindköping–1946, Värmdö)
  43. 43. VIŠĶI. Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca. 1908–1915, 1918–1930. Kārlis Eduards Strandmanis (1867, Lindköping–1946, Värmdö)
  44. 44. BALTINAVA. Jaunavas Marijas Pasludināšanas Romas katoļu baznīca . 1909–1914; 1919–1931
  45. 45. NAUJENE. Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca. 1935–1961. Pāvils Pavlovs
  46. 46. LŪZNAVA (Rēzeknes rajonā). Lūznavas muižas pils. 1909–1911
  47. 47. LŪZNAVA (Rēzeknes rajonā). Lūznavas muižas pils. 1909–1911
  48. 48. LŪZNAVA (Rēzeknes rajonā). Lūznavas muižas pils. 1909–1911
  49. 49. LŪZNAVA (Rēzeknes rajonā). Lūznavas muižas pils. 1909–1911
  50. 50. LŪZNAVA (Rēzeknes rajonā). Lūznavas muižas pils. 1909–1911
  51. 51. DAUGAVPILS Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 8. 20. gs. sākums Īres nams 11. Novembra ielā 68. 20. gs. sākums Īres nams ar veikaliem Rīgas ielā 50. 20. gs. sākums
  52. 52. DAUGAVPILS Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 8. 20. gs. sākums Īres nams 11. Novembra ielā 68. 20. gs. sākums Īres nams ar veikaliem Rīgas ielā 50. 20. gs. sākums
  53. 53. DAUGAVPILS Īres nams ar veikaliem Saules ielā 41. 20. gs. sākums. Roch, F. Moderne Fassadenentwürfe : EineSammlung von Fassaden in Neuzeitlicher Richtung.Leipzig: Verlag von Bernh. Friedr. Voigt, 1904. Tafel 1.
  54. 54. DAUGAVPILS Īres nams ar veikaliem Saules ielā 55. 20. gs. sākums. Īres nams ar veikaliem Ģimnāzijas un Imantas ielas stūrī (nav saglabājies). 1913. 20. gs. trīsdesmito gadu fotogrāfija (DNMM)
  55. 55. ZILUPE. Valsts pamatskola. 1927 Indriķis Blankenburgs (1887–1944) VIĻAKA. Valsts ģimnāzija. 1929–1931
  56. 56. INDRA. Balbinovas Vissvētās Trīsvienības baznīca. 1935–1940. Pāvils Pavlovs
  57. 57. INDRA. Balbinovas Vissvētās Trīsvienības baznīca. 1935–1940. Pāvils Pavlovs
  58. 58. RĒZEKNE. Tautas nams. 1928. Pāvils Pavlovs
  59. 59. DAUGAVPILS. Vienības nams. 1936. Verners Vitands (1903–1982)
  60. 60. DAUGAVPILS. Vienības nams. 1936. Verners Vitands (1903–1982)
  61. 61. DAUGAVPILS. Vienības nams. 1936. Verners Vitands (1903–1982)
  62. 62. Всеобщая история архитектуры. II. Москва: Гос. изд. литературы по строительству, архитетуре и строительным материалам, 1963, стр. 571 DAUGAVPILS. Dzelzceļa stacija. 1951 DAUGAVPILS. Kinoteātris “Daugava”. 1955 DAUGAVPILS. Apavu kombināta klubs. 20. gs. piecdesmitie gadi BALVI. Kultūras nams. 1954. Andrejs Aivars KĀRSAVA. Kultūras nams. 1959. Andrejs Aivars (1910–1975) SOCIĀLISTISKAIS REĀLISMS - SOCIALIST REALISM
  63. 63. SOCIĀLISTISKAIS REĀLISMS - SOCIALIST REALISM DAUGAVPILS. Pedagoģiskais institūts. 1952–1956. A. Bogačenkovs
  64. 64. RĒZEKNE. Kafejnīca Atbrīvošanas alejā 100. 1967–1970 Juris Pētersons (1931–2015) un Jānis Krastiņš (1943) Foto 1972 Foto 2015
  65. 65. DAUGAVPILS. Kinoteātris Vienības ielā 30. 1981. Oļģerts Krauklis (1931)
  66. 66. RĒZEKNE. Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļs” Krasta ielā 17. 2009–2012. Rasa Kalniņa (Kleina; 1977) un Māris Krūmiņš (1982)
  67. 67. RĒZEKNE. Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs „Gors” Pils ielā 4. 2010–2013. Uldis Balodis (1964), Daiga Bikše (1966), Daina Levane (1968) un citi
  68. 68. © Fotogrāfijas un datorsalikums: Dr.habil.arh., Prof. Jānis Krastiņš 2018

×