3. AULEJA. Svētās Marijas
Magdalēnas katoļu baznīca. 1709
DAGDA. Svētās Trīsvienības
katoļu baznīca. 1741–1743
VIĻĀNI. Svētā Erceņģeļa Miķeļa
katoļu baznīca. 1752
KRĀSLAVA. Svētā Ludviga katoļu baznīca.
1755–1767. Antonio Paracco (?)
5. PIEDRUJA. Svētās Jaunavas
Marijas debesbraukšanas
katoļu baznīca. 1759–1780
PASIENE. Svētā Gara
(Svētā Dominika) katoļu
baznīca. 1761–1770
AGLONA. Marijas debesbraukšanas
bazilika. 1768–1780
BĒRZGALE. Svētās Annas
Romas katoļu baznīca. 1776
FEIMAŅI. Svētā Jāņa
Kristītāja katoļu
baznīca. 1760
10. ASŪNE. Svētā Krusta pagodināšanas
draudzes baznīca. 1816–1819
RUNDĒNI. Svētā Krusta paaugstināšanas
Romas katoļu baznīca. Ap 1820. gadu
ŠĶAUNE. Landskoronas Vissvētās
Trīsvienības katoļu baznīca. 1828
EZERNIEKI. Bukmuižas Svētā Ludvika
Romas katoļu baznīca. 1830
12. DAUGAVPILS.
Vissvētākās Jaunavas
Marijas bezvainīgās
ieņemšanas Romas
katoļu baznīca. 1905.
W. J. K. Neumannn
(1849, Grēvesmīlene,
Meklenburga–1919, Rīgā)
ROGOVKA. Nautrēnu
Jaunavas Marijas
bezvainīgās ieņemšanas
Romas katoļu baznīca.
1901–1914
LUDZA. Jaunavas
Marijas Debesīs
uzņemšanas baznīca.
1939, 1990–1995.
Pāvils Pavlovs
(1880, Sanktpēterburga–
1977, Bostona, MA, ASV)
13. KRĀSLAVA. Muižas pils. 18. gadsimta otrā puse KRĀSLAVA. Muižas pils
“bibliotēka” (izpriecu villa).
1759
15. VARAKĻĀNI. Svētās Marijas katoļu baznīca.
18. gs., 1851–1854. V. Mazotti
BRIĢI. Svētās Trīsvienības
katoļu baznīca. 1800
ŠĶELTOVA. Svētā Nikolaja pareizticīgo
baznīca. 1836
PREIĻI. Kapela pils parkā. 1817
21. Васильев, Ю. Классицизм в архитектуре
Риги : Очерк истории планировки и
застройки Риги в конце XVIII–начале XIX в.
Рига: Издательство Академии наук
Латвийской ССР, 1961. Стр. 341.
Visās Štauberta celtnēs jūtams zināms
arhitektoniskās kompozīcijas gurdenums
un fantāzijas nabadzība. Tas viņa projektētās
ēkas padarīja pasausas, ar izteiktu «kroņa»
raksturu
37. RIEBIŅI.
Svētā Franciska
Romas katoļu baznīca.
1907
STIRNIENE.
Svētā Laurencija katoļu
Romas baznīca.
1907–1914
GALĒNI.
Vidsmuižas Svētā Gara
Romas katoļu baznīca.
1910–1912
51. DAUGAVPILS
Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 8. 20. gs. sākums
Īres nams 11. Novembra ielā 68.
20. gs. sākums
Īres nams ar veikaliem Rīgas
ielā 50. 20. gs. sākums
52. DAUGAVPILS
Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 8. 20. gs. sākums
Īres nams 11. Novembra ielā 68.
20. gs. sākums
Īres nams ar veikaliem Rīgas
ielā 50. 20. gs. sākums
53. DAUGAVPILS
Īres nams ar veikaliem Saules ielā 41.
20. gs. sākums.
Roch, F. Moderne Fassadenentwürfe :
EineSammlung von Fassaden in Neuzeitlicher
Richtung.Leipzig: Verlag von Bernh. Friedr. Voigt,
1904. Tafel 1.
54. DAUGAVPILS
Īres nams ar veikaliem Saules ielā 55.
20. gs. sākums.
Īres nams ar veikaliem Ģimnāzijas un
Imantas ielas stūrī (nav saglabājies). 1913.
20. gs. trīsdesmito gadu fotogrāfija (DNMM)
62. Всеобщая история
архитектуры. II. Москва:
Гос. изд. литературы по
строительству, архитетуре и
строительным материалам,
1963, стр. 571
DAUGAVPILS.
Dzelzceļa stacija. 1951
DAUGAVPILS.
Kinoteātris “Daugava”. 1955
DAUGAVPILS.
Apavu kombināta klubs.
20. gs. piecdesmitie gadi
BALVI.
Kultūras nams. 1954.
Andrejs Aivars
KĀRSAVA.
Kultūras nams. 1959.
Andrejs Aivars (1910–1975)
SOCIĀLISTISKAIS REĀLISMS - SOCIALIST REALISM
66. RĒZEKNE. Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļs” Krasta ielā 17.
2009–2012. Rasa Kalniņa (Kleina; 1977) un Māris Krūmiņš (1982)
67. RĒZEKNE. Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs „Gors” Pils ielā 4.
2010–2013. Uldis Balodis (1964),
Daiga Bikše (1966), Daina Levane (1968) un citi