Prezentācija projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" ietvaros 2014.gada 11.aprīlī notikušajās kolēģu konsultācijās. Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27875.html Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros. NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. www.sif.lv www.eeagrants.org www.eeagrants.lv

1. Pārmaiņu skola - kopienas skola:
iespēja labāku attiecību radīšanai
Aija Tūna,
SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”,
2014. gada 11. aprīlis

2. • Izglītība kā vietējās sabiedrības/kopienas projekts un sabiedrības
KOPĪGĀ ATBILDĪBA
• Izglītība NAV brīnumlīdzeklis, kas atrisina visas problēmas, bet tai IR
būtiska loma sabiedrības attīstībā ikdienā un ilgtermiņā visās tās
jomās un izpausmēs
• Ģimenes – un bērni - ir vietējās sabiedrības “apdrošināšanas
polises”, šodienas RESURSS un nākotnes IESPĒJAS
• Mūsu pienākums IR iespēja atrast, sastapt vai nepazaudēt ikvienu
bērnu un ikvienu ģimeni
• Bērniem NAV citas izvēles, kā apkārt esošie pieaugušie – tam, ko
mēs darām vai nedarām, ir būtiska nozīme
• IR būtiski kopt un pilnveidot solidaritātes principu: lai uzmanības
lokā nonāk un atbalstu saņem tie, kuriem tas visvairāk nepieciešams
Dažas atziņas startam

3. Darīsim lietas pareizi, pieņemot nepareizus
lēmumus!
Pauls Ardens,
“Lai ko tu domā, domā citādi”

4. Kādus Jūs vēlaties redzēt
savus bērnus un skolēnus?

5. Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns grib mācīties?

6. Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns spēj gūt
panākumus?
Vai bērni/skolēni zina, ka Jūs viņiem ticat?

8. Ceļojums no mācīšanas uz mācīšanos
SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām” kā mācīšanās
 Indivīda līmenī (maziem, pavisam maziem, lieliem un ļoti
lieliem; skolēniem un skolotājiem utt. )
 Institūciju līmenī (skolām, biedrībām, pašvaldībām u.c.)
 Pārmaiņu vadības (projektu ieviešanas) līmenī – dziļums vs
plašumam; atbalsts un elastība; vajadzību, vēlmju un
interešu savstarpējo attiecību izpratne utt.
 Sabiedrības (izglītības politikas, valsts pārvaldes, resursu
efektīvas izmantošanas u.c.) līmenī - ?

9. 21. gadsimta skola – pasaules un paradigmu
pārmaiņās
 Viss sākas no autiņiem (vai to
neesamības)
 Paaudze, kas nevis gatavojas darīt, bet
dara
 Nepieciešamība nevis “stāstīt par”, bet
mudināt un ĻAUT darīt
 Visas pasaules vislabākā pieredze –
peles klikšķa attālumā un blakus esošā
cilvēka prātā, rokās un sirdī

10. Ko un kā pasaulē runā par pirmajiem cilvēka dzīves
gadiem
• Pirmie dzīves gadi veido būtisku pamatu cilvēka panākumiem –
mācībās un visā turpmākajā dzīvē
• Stimulējoša vide un mijiedarbība ar apkārtējiem cilvēkiem pasargā
bērna iedzimto potenciālu un ļauj tam attīstīties
• Bērnu nav iespējams izlutināt (mīlestības nevar būt par daudz), taču
būtiski ir skaidri, pamatoti noteikumi un robežas
• Ģimenei un apkārtējai sabiedrībai ir noteicošā loma bērna attīstības
nodrošināšanā
• Ieguldījumi pirmsskolas vecuma bērnu attīstības veicināšanā ir
visizdevīgākais kapitāla ieguldījums

11. Piedzimšana 6 gadi 14 gadi
Pieredze
veido
smadzeņu
arhitektūru
Rethinking the Brain, 1997

12. Nervu sistēmas attīstība
Pirmais dzīves
gads
-8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19
Dzimšanas
brīdis
Mēneši Gadi
Sajūtas (redze, dzirde)
Valoda
Augstākās kognitīvās funkcijas
Avots: C.A. Nelson (2000)

13. Ģimenes vides ietekme uz valodas attīstību
16 24 36
Vārdukrājums(vārduskaits)
College Educated
Parents
Working Class
Parents
Welfare
Parents
Bērnu vecums mēnešos
200
600
1200
Avots: Hart & Risley (1995)
400
800
1000

14. Skola allaž bijusi un ir nozīmīga sabiedrības institūcija.
Taču dažādos laikos bijuši atšķirīgi
 mērķi
 vajadzības
 metodes
Kas skola ir šodien? Kas to nosaka?
Kāda ir sabiedrības izpratne par
bērnu?

15. Kā izveidot tādas attiecības (ģimenē skolā, sabiedrībā),
lai
“... bērni iemācās, ka viņi ir cienījami, nozīmīgi un godājami.
Viņi zina, ka viņu personiskās vajadzības un viņu vēlēšanās
izpildīs un viņu tiesības aizsargās.
Tajā pašā laikā viņi mācās paplašināt savas intereses un
attiekties no sava egocentrisma pārējo bērnu un grupas
labā.
Kā demokrātiskas sabiedrības locekļi bērni attīsta izpratni par
kopīgām rūpēm, saprot, ka viņu intereses sakrīt ar citu
interesēm un ka viņu labklājība ir cieši saistīta ar citu
labklājību.”
(Seefeldt and Barbour, 1994)

16. Smadzeņu darbību veicinošie faktori
Kas ir būtiski, lai notiktu
mācīšanās
 Drošības sajūta
 Jēgpilns konteksts
 Izvēles iespēja
 Adekvāts laika daudzums
 Sadarbība
 Tūlītēja atgriezeniskā saikne
 Spēja iegūt un nodemonstrēt
savu prasmi

17. Suņiem patīk, ka tos māca. Kaķiem patīk
mācīties.
Kaķim nevar likt darīt Arī mūsdienu bērnam ne.
Noteicošais ietvars – konvencijas; ne normas.

18. 21. gadsimts – pašregulācijas gadsimts
Cilvēka spēja sekmīgi kontrolēt un vadīt savu rīcību:
– zina, ko vēlas, spēj izvirzīt mērķus, var tūlīt uzsākt
darbību un sasniegt labus rezultātus
– Nepadodas pirmo grūtību priekšā, ir neatlaidīgs/a
– Var atkāpties un darboties stratēģiski
– Spēj izpētīt vairākas iespējas un pielāgoties mainīgajiem
apstākļiem
– Nav atkarīgs/a no apkārtējās situācijas, bet kopā ar
citiem aktīvi nosaka darbības virzienu
Stuarts Šenkers, Kanāda

19. Kādas ir
mūsdienu
skolas
funkcijas?
vai

20. Kopienas skola kā institūcija, kas
„darbojas skolas ēkā, ir pieejama skolēniem, viņu vecākiem
un ģimenes locekļiem un plašākai sabiedrībai pirms, pēc
mācību procesa (stundām) un tā laikā septiņas dienas
nedēļā visa gada laikā”.
www.parmainuskolas.lv
SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”: 2009 - pašlaik
Skola – vietējās kopienas satikšanās vieta,
kopienas fiziskais un intelektuālais resurss

21. Uzdevums: vietējās sabiedrības
attīstības un saskaņas sekmēšana
mazinot trīs veidu atstumtību:
 ekonomisko atstumtību;
 atstumtību no sociālajiem pakalpojumiem;
 atstumtību no līdzdalības.
Mērķis - skolām kļūt par vietējās kopienas centriem, un mudināt
vietējo kopienu pašiem meklēt sev nepieciešamos risinājumus
un to ieviešanas ceļus

22. Skola kā kopienas resurss
Darbība var būt organizēta kā
 vienas pieturas aģentūra (viss norisinās skolas telpās);
 virtuāli integrēti pakalpojumi (ar vienotu koordinācijas centru);
 apvienotais modelis, kur daži pakalpojumi atrodas vienuviet,
bet ar citiem ir virtuālas saiknes

23. Galvenie darbības virzieni
 atbalsts vispusīgai personības attīstībai
ikvienā vecumā
 atbalsts daudzveidīgu prasmju apgūšanai
un pielietošanai
 atbalsts iekļaujošas, saliedētas, pilsoniski
un sociāli aktīvas sabiedrības spēcināšanai

24. Partnerības izpratne un pamatprincipi skolas
kā kopienas ietvaros
Partnerība kā attiecības starp indivīdiem vai grupām, ko
raksturo savstarpēja sadarbība un atbildība kopīga mērķa
sasniegšanai.
Nozīmīgi aspekti:
- Dalīta atbildība
- Kopīga lēmumu pieņemšana
- Noteiktu lomu un atbildību atzīšana
- Savstarpēja cieņa
- Tiesības uz informāciju
- Pārliecība, ka katram ir kaut kas, ko sniegt/ieguldīt

25. Skaidra
sistēma
Neskaidra
sistēma
Augsta
empātija
Zema
empātija
Skolas ar sliktiem
rezultātiem
Skolas ar augstiem
eksāmenu rezultātiem,
bet zemu skolēnu
motivāciju un patstāvību
Skolas ar augstiem
eksāmenu rezultātiem un
augstu skolēnu motivāciju un
patstāvību
Kultūras un radošās
aktivitātes, kas ir interesantas,
bet neietekmē skolēnu
mācīšanos
Pols Kolards, Radošās partnerības, Anglija
Kvalitatīvas izglītības
veidošanās dinamika

26. PROCESS
Rezultāti
produkti
ieguvumi

Konteksts
līdzekļi
principi
LīdzdalībaLabsajūta
Kas nosaka izglītības kvalitāti?
(Laevers, F, Beļģija)

27. Nost ar āmuru kā vienīgo
instrumentu un paklausību kā
panākumu atslēgu!

28. Nepazaudējiet savus dārgumus!

29. Kā tikt uz izvēlēto mērķi?
“Jūsu dzīve ir jūsu lēmumu,
nevis apstākļu rezultāts”
(Stīvens R. Kovejs),
jo “starp to, kas ar mums
notiek, un mūsu reakciju uz
notikumu ir pauze. Šajā
laika sprīdī ir ietverta mūsu
brīvība izvēlēties savu
reakciju” (Viktors Frankls).

30. Kopā kopjam savu kopienu – mācoties
www.parmainuskolas.lv
Turpmākai saziņai aija.tuna@gmail.com