Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis

3,426 views

Published on

 LU 73. ZINĀTNISKĀ KONFERENCE
Krimināltiesisko zinātņu sekcija
veltīta Krimināllikuma 15 gadiem

Published in: Law
  • Be the first to comment

Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis

  1. 1. Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis LU 73. ZINĀTNISKĀ KONFERENCE Krimināltiesisko zinātņu sekcija veltīta Krimināllikuma 15 gadiem 10. februārī, plkst.14.30, Juridiskās fakultātes konferenču zāle, Raiņa bulv.19 Ilona Kronberga, Mag.iur.
  2. 2. Prevencijas vieta Krimināllikuma tiesību normās Krimināllikums nosaka, ka soda mērķis ir panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi tiek veidota soda saikne ar: a) Sekundāro prevenciju (lai persona, kas jau notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neizdarītu likuma pārkāpumus), b) Primāro prevenciju (lai personas, kuras nav notiesātas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu). Krimināllikums, pieņemts 17.06.1998, 35.panta otrās daļas 5.punkts, http://likumi.lv/doc.php?id=88966 (skatīts 24.07.2014).
  3. 3. Soda mērķa komponentes un prevencijas jēdziens Krimināllikumā netiek definēts prevencijas jēdziens un sīkāk noteikta savstarpējā korelācija starp visām piecām soda mērķa komponentēm, tomēr ir iespējams secināt, ka visas piecas soda mērķa komponentes ir savstarpēji saistītas. Proti: sabiedrības drošības aizsardzība, taisnīguma atjaunošana, vainīgo personu sodīšana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un sodīto personu resocializācija ir noteikta satura savstarpēji saistīti pasākumi, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
  4. 4. Sods kā prevencijas forma o Likumā noteikts, ka soda mērķis ir atturēt personas no likuma pārkāpumiem, tātad soda mērķis ir prevencija. o Prevencijas organizācija un īstenošana variē atkarībā no prevencijas mērķa (piemēram, noteikts noziedzīgo nodarījumu veids), mērķa grupas (piemēram, pilngadīgas vai nepilngadīgas personas) un prevencijas formas (primārā, sekundārā, terciārā). o Prevencijas formas ir uzskatāmas par prevencijas horizontāli, jo tās pastāv neatkarīgi no novēršamo noziedzīgo nodarījumu veida vai prevencijas mērķa grupas.
  5. 5. Kāpēc noziedzīgu nodarījumu prevencijai būs nozīme nākotnē? Noziedzības kaitīgās sekas izpaužas visos sabiedrības dzīves segmentos, bet īpaši pēdējos gados pārdzīvotās ekonomiskās grūtības, vērsušas sabiedrības uzmanību ne tikai uz noziedzības radītajām tiešajām kaitīgajām sekām, bet uz šīs parādības seku izmaksām kopumā. Secināts, ka ir iespējams veiksmīgi plānot un veikt savlaicīgus, preventīvus pasākumus, nevis gaidīt noziedzīgā nodarījuma notikumu un tad pret to vērsties. Tāpēc, lai savlaicīgi aizsargātu sabiedrību un atsevišķus tās indivīdus no iespējamo noziedzīgo Nodarījumu kaitīgajām sekām nepieļaujot to iestāšanos, liela loma tiek piešķirta Noziedzības prevencijai. Pēdējos gadu desmitos nostiprinās uzskats, ka Noziedzības novēršana ar mērķtiecīgi plānotām preventīvām metodēm, ir arī Ekonomiski izdevīgāka, nekā reaktīva noziedzības apkarošana. Autores piezīme: šeit domātas izmaiņas sabiedrības uztverē, ko radījusi 2008.-2012.gada ekonomiskā krīze. Skatīt arī: ANO: Ekonomiskā krīze ievērojami palielinājusi nabadzībā dzīvojošo bērnu skaitu. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/532812- ano_ekonomiska_krize_ieverojami_palielinajusi_nabadziba_dzivojoso_bernu_skaitu [skatīts 15.11.2014] Skatīt arī: Noziedzības novēršanas stratēģija pasaulē. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/194463-noziedzibas_noversanas_strategija_pasaule [skatīts 15.11.2014]
  6. 6. Kas ir prevencija? • Prevencija ir mērķtiecīgi plānotu metožu sistēma, kas veidota no savstarpēji saistītiem instrumentiem, kas dod iespēju iejaukties notikumos vai cilvēka uzvedībā, lai novērstu likuma pārkāpumu pirms tas noticis. • Lai gan prevencija visbiežāk minēta kā noziedzības novēršanas metode, tā ir piemērojama ne tikai, lai novērstu ar krimināltiesību normām tieši aizliegtas darbības, bet arī jebkuras citas darbības, kuras nav saskaņā ar sabiedrības kopdzīves normām, tai skaitā nerakstītām. Minētā dēļ, prevencijas jēdziens tiek lietots, lai apzīmētu jebkuru antisociālas uzvedības vai normatīvo aktu pārkāpumu novēršanas mērķtiecīgi plānotu metožu kopumu. • Piemēram, ir sastopami jēdzieni „likumpārkāpumu prevencija” vai „antisociālas uzvedības prevencija”.
  7. 7. Prevencija jēdziens vs Noziedzības novēršanas jēdziens Noziedzības novēršanas jēdziens sevī ietver divas dažāda rakstura sastāvdaļas: Reaktīvo sastāvdaļu veido pasākumu kopums, kura mērķis ir identificēt noziedzīgā nodarījuma notikumu, pārtraukt kaitīgo darbību, noskaidrot tā izdarītājus un saukt tos pie atbildības, piemērojot tām likumā noteiktu soda formu (naudas sods, piespiedu darbs, brīvības atņemšana) tiesas noteiktajā apmērā (naudas soda apjoms, nostrādājamo stundu skaits, brīvības atņemšanas soda ilgums). Preventīvā rīcība sevī ietver mērķtiecīgi plānotus pasākumus, lai ar noteiktu soda veidu notiesātā persona notiesājošā sprieduma izpildes laikā neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus (speciālā, jeb sekundārā prevencija); lai tiktu atjaunots taisnīgums (attiecībā uz notiesāto un cietušo, kā arī sabiedrību kopumā); lai personas, kuras nav izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, to arī turpmāk neizdarītu (sabiedrība kopumā).
  8. 8. Prevencijas jēdziena tulkošana Juridiskajā literatūrā Latvijā aizvien vēl plaši un nenodalīti pastāv un tiek lietoti jēdzieni: • Noziedzības profilakse, kas tiek definēts, kā „valsts varas un pārvaldes institūciju noteikto darbību un pasākumu kopums, kas vērsts uz noziedzību nosakošo un veicinošo apstākļu ietekmes mazināšanu un ierobežošanu”; • Noziedzības novēršanas pasākumu sistēma tiek definēta, kā „savstarpēji saistītu dažādu pasākumu kopums, kas apvienoti ar mērķi novērst noziedzības iemeslus un nosacījumus, kuri veicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu”; • Noziedzīgo nodarījumu novēršana, kā „valsts un sabiedrisko struktūru darbība, lai atklātu, novērstu vai neitralizētu noziedzīgo nodarījumu iemeslus un apstākļus, kā arī veiktu profilakses pasākumus, lai tos novērstu”. Minētie jēdzieni savstarpēji dublējas un pārklājas, ka rezultātā nav iespējams tos nošķirt, piemēram, ar mērķi strukturēt un plānot metodes vai konkrētus pasākumus, kuri būtu identificējami kā vērsti uz noziedzības prevenciju (profilaksi, novēršanu) kopumā, vai paredzēti kādai konkrētai sabiedrības grupai, vai būtu izveidoti ar mērķi novērst kāda konkrēta veida noziedzīgus nodarījumus. Soda speciālās prevencijas uzdevums ir panākt, lai notiesātais neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus, bet ģenerālās jeb vispārējās prevencijas uzdevums ir panākt, lai citas personas, kas nav notiesātie, neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A., Krimināltiesības: Vispārīgā un sevišķā daļa, Krastiņa U., zin red., Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999,80. lpp. Dubure V., Fogels A., Fridrihsons I. u.c. Juridisko terminu vārdnica, Rīga: Nordik, 1998, 177 lpp. Kriminoloģija.Vilka A., Ķipēnas K., zin. red. Rīga: Nordik, 2004, 511.lpp.
  9. 9. Prevencijas evolūcija sodu to izpildes sistēmu attīstības kontekstā • Prevencijas elements ir pastāvējis tikpat ilgi cik sods. Ikvienā sodā ir prevencijas daļa, neatkarīgi no prevencijas elementa atrašanās vietas sodā vai soda veida. XVIII gadsimta beigās un IX gadsimta sākumā vēl aizvien valdīja publiski miesas sodi, kuru ietvarā bija gan vispārējā (primārā), gan speciālā (sekundārā) prevencija. • Šajā laikā pastāvējuši arī terciārās prevencijas elementi – kaut vai gandarījums cietušajam no novērotā publiskā sodīšanas procesa, kā arī nodarītā kaitējuma atlīdzināšana. • Izmaiņu rezultātā, kas veicināja to, ka „drūmie sodīšanas svētki sāka izdzist”, sodu piemērošanas un izpildes process zaudēja savu publisko raksturu. Kaut arī tieši soda publiskajā raksturā XVIII gadsimtā slēpās vispārējā un speciālā prevencija, veicinot to, lai notiesātais (publiski sodāmais) un citas personas (pūlis, kas soda procesu vēroja) neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus. • Atkāpjoties no sodu publiskuma, bija jāmeklē citas prevencijas metodes, lai „domu par ļaunu darbu noteikti padarītu nepievilcīgu”.
  10. 10. Prevencija sodu represīvajā un restitutīvajā sistēmā Saskaņā ar E.Dirkheima uzskatiem, noziegums ir piederīgs sabiedrībai un izpaužas, kā indivīda atteikšanās ievērot sabiedrībā noteikto kārtību, tāpēc soda mērķis ir panākt, lai reiz noticis noziedzīgs nodarījums neatkārtotos (speciālā jeb sekundārā prevencija) un sods ir paredzēts, lai cilvēkus atturētu no kaitīgām darbībām un apmierinātu sabiedrisko domu (vispārējā jeb primārā prevencija), kā arī atjaunotu stāvokli pēc taisnības (terciārā prevencija) Osipova S., Ievads tiesību socioloģijā, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 55 – 56.lpp.
  11. 11. Atkarībā no kā mainās prevencijas veids? Prevencijas veids mainās no tās subjekta – notiesātā, pilngadīgā vai nepilngadīgā, sabiedrības kopumā, vai atsevišķa indivīda, bet noziegums un tam sekojošais sods, veidojas no mūsu priekšstatiem par labo un ļauno Skatīt, piemēram: Кристи.Н., Борьба с преступнотью как индустрия. Вперед к гулагу западного образца/ 2-е изд., Москва: РОО "Центр содеиствия реформе уголовного правосудия", 2001, 21 с.
  12. 12. Pieaugušo un bērnu likumpārkāpumu prevencija: efektivitāte • Bērnu un jauniešu likumpārkāpumu (tai skaitā noziedzīgu nodarījumu) novēršana ir uzskatāma par iestrādi kopējai noziedzības mazināšanai nākotnē. • Bieži vien bērnu un jauniešu antisociāla uzvedība ir saistīta ar viņu vecumposmu attīstību - piemēram, sava personiskā brīvības mēra pārbaudīšanu. Tāpēc bērnu un jauniešu izdarīto likuma pārkāpumu iemesli bieži vien var visai būtiski atšķirties no pieaugušo personu likumpārkāpumu iemesliem. • Šīs atšķirības rada fenomenu – bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencija, ja tā tiek atbilstīgi veikta, var sniegt lielāku efektu, nekā strādājot preventīvi ar pieaugušajiem, kam jau izveidojusies stabila tendence pārkāpt tiesību normas.
  13. 13. Pieaugušo un bērnu likumpārkāpumu prevencija: atšķirīgais un kopīgais • Prevencijas jēdziens starptautiskajos tiesību aktos pieaugušajiem un bērniem tiek definēts atšķirīgi, kur, piemēram, bērnu likumpārkāpumu prevencija tiek definēta kā mērķtiecīgu pasākumu kopums, kura ietvaros bērns tiek iesaistīts sociāli jēgpilnās, uz likumpaklausību orientētās aktivitātēs, kas ir atbilstošas viņa attīstības posmam un briedumam. • Gan pieaugušo, gan bērnu likumpārkāpumu prevencijā starptautiskajos tiesību aktos un dokumentos izdala trīs prevencijas veidus: primāro, sekundāro un terciāro.
  14. 14. Atšķirīgi prevencijas veidi: primārā prevencija • Bērnu un jauniešu likumpārkāpumu novēršanas procesā par primāro prevenciju uzskata visus pasākumus, kas tiek veikti ar plašāku sabiedrību (a), vai individuālus pasākumus ar personām, kuras vēl nav izdarījušas likuma pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus, bet kuru uzvedība satur riskus, kas nākotnē varētu novest pie likuma pārkāpumu izdarīšanas (b).
  15. 15. Sekundārā prevencija • Sekundārās prevencijas ietvarā tiek organizēts darbs ar cilvēkiem, kuru uzvedības riski ir augsti vai, kuri jau ir pārkāpuši likumu. Bērnu un jauniešu prevencijā pie sekundārās prevencijas gadījumiem tiek attiecinātas situācijas, kurās vecāki nenodrošina bērnu pietiekamu aprūpi, vai pret bērniem ir bijusi vērsta fiziska vai emocionāla vardarbība, vai arī bērni paši ir pārkāpuši tiesību normas, piemēram – bērni ar augstiem antisociālas uzvedības riskiem, jau sodīti par administratīviem pārkāpumiem vai notiesāti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
  16. 16. Terciārā prevencija • Terciārās prevencijas ietvarā tiek organizēti visi pasākumi recidīva novēršanai personām, kuras jau vismaz vienu reizi ir bijušas sodītas par likuma pārkāpumu izdarīšanu, vai arī pasākumi cietušajām personām līdz viņu pilnīgas fiziskas un emocionālas izveseļošanās brīdim pēc kaitējuma, ko izraisījusi citas personas pretlikumīga darbība.
  17. 17. Secinājumi: • Noziedzības novēršanas jēdzienā ietilpst divas komponentes: reaktīvā un preventīvā. Prevencijā sevī ietver mērķtiecīgus līdzekļus un metodes, kuras iedalāmas trijos līmeņos: primārā prevencija (attiecas uz vispārējo tiesību subjektu), sekundārā prevencija (attiecas uz speciālo tiesību subjektu - notiesāto) un terciārā prevencija (attiecas uz taisnīguma atjaunošanu notiesātajam un cietušajam). • Primārās prevencijas pasākumi visefektīvāk iedarbojas uz bērniem, kuru uzvedības antisociālas pazīmes saistāmas ar viņu vecumposmu attīstību, nevis stabilu noslieci uz likumpārkāpumu izdarīšanu. • Prevencija ir radusies un pastāvējusi līdz ar sodu: publisku un miesas sodu piemērošanas laikā tā ir bijusi ietverta sodā un atsevišķi par to nav ticis runāts. Prevenciju no soda sāk skatīt atsevišķi IX gadsimtā, kad sodu izpilde zaudē preventīvo efektu, kas iepriekš tika panākts caur publiskumu. • Nepilngadīgo personu noziedzības prevencija ir būtiska Latvijas kriminālpolitikas sastāvdaļa, kas nodrošina kvalitatīvu, izglītotu, emocionāli un fiziski veselu jauno paaudzi.

×