1. ‘’ Dabas iedvesma – labai dzīves kvalitātei’’

2. Ķieģeļa vēsture Senākais atklātais ķieģelis – 7 500 gadu p.m.ē. Veidots no formētiem māla dubļiem Atrasts - Sīrijā Vecākais saulē žāvētais ķieģelis – 6 395 gadu p.m.ē. Veidots no māla un žāvēts saulē Atrasts - Mezopotānijā (tagadējā Irākas teritorija)

3. Ķieģeļa vēsture Ūras Zikurāts – 2000 gadu p.m.ē.

4. Ķieģeļa vēsture Lielākā ķieģeļu būve pasaulē ir lielais Ķīnas mūris

5. Ķieģeļa vēsture Lielākā, no ķieģeļiem mūrētā pils pasaulē ‘’Malborka pils Ordensburgā, Polijā. Pabeigta 13.gadsimtā

6. Ķieģeļa vēsture Latvijā Turaidas mūra pili Rīgas bīskapa Alberta vajadzībām sāka būvēt 1214. gadā

7. Ķieģeļa vēsture Latvijā Latvijā ķieģeļi ienāca samērā vēlu, ar bīskapu Albertu 12.gs. Galvenais ķieģeļu rūpniecības rajons izveidojās 19. gadsimtā Kalnciemā, Lielupes krastos. Ķieģeļi ar baržām tika transportēti uz Rīgu.

8. Ķieģeļa vēsture Koka forma ķieģeļu formēšanai Pirmatnējās kurināmās krāsnis

9. Ķieģeļa vēsture

10. Ķieģeļa ražošana šodien

11. Ķieģeļa ražošana šodien

12. Kas ir ilgtspēja ? Ilgtspējīga rīcība nozīmē : Nodrošināt pašreizējās vajadzības neapdraudot nākamo paaudžu iespējas.

13. Ilgtspējīgums un celtniecība Ekoloģiskie indikatori Ekonomiskie indikatori Sociālie indikatori Primārās enerģijas patēriņš Būvniecības izmaksas Slimības kuras izraisa kaitīgi dzīves apstākļi (slimās ēkas sindroms) Izejvielu patēriņš Ekspluatācijas izmaksas Termiskais komforts Atjaunojamo enerģētisko un materiālo resursu saturs celtnē Remontu izmaksas Telpu gaisa kvalitāte Teritorija kuru aizņem celtne Modernizācijas izmaksas Aizsardzība no trokšņiem, saules un nukleārās radiācijas, elektro-smoga Siltumnīcas gāzu resursu patēriņš Transporta izmaksas Ēkas noslodzes atbilstība plānotajai apdzīvotībai Ozona slāņa resursu patēriņš Enerģijas izmaksas Ēkas drošība pret nesankcionētu ielaušanos Atmosfēras piesārņojums ar skābos lietus izsaucējām vielām Telekomunikāciju izmaksas Ēkas ugunsdrošība Ozona veidošanās vasaras smoga laikā Apsardzes izmaksas Ēkas lietošanas draudzīgums un ērtums visu sabiedrības slāņu, grupu un vecumu pilsoņiem Atkritumu apjomi un to pārstrādes iespējas Kapitāla izmaksas (naudas cena) Ēkas arhitektoniskā un vēsturiskā nozīmība Ūdens neorganiskas vai organiskas izcelsmes piesārņojums Apdrošināšanas izmaksas Prestiža apliecinājums

14. Vai mēs esam dzīvojuši ilgtspējīgā valstī ? Atbilde ir nē ! Nekad agrāk vara nav vēlējusies veltīt savus aktuālos resursus kompromisa meklējumiem starp šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām. Spilgts piemērs ir tas, kā mēs šodien dzīvojam un kur dzīvojam.

15. Padomju perioda pilsētu dzīvojamo māju vispārējais apskats Saskaņā ar Latvijas Republikas reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr.105 no 20.12.1994. par normatīvo dzīvojamā fonda kalpošanas laiku Periods Ēkas tips Stāvu skaits Materiāli Kalpošanas laiks, gadi 1947-1952 Ķieģeļu 3-5 Silikātu un keramikas ķieģeļi 70 1948- 1953 Ķieģeļu 2-3 stāvi Silikātu un keramikas ķieģeļi 60 1955-1965 286 sērija 3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60 1955-1965 303 sērija 2-3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60 1955-1965 M-3 sērija 2-3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60 1955-1965 316 4 Ķieģeļu / dzelzsbetona 70 1955-1965 318 5 Ķieģeļu / dzelzsbetona 70 1960 - 1975 464 5 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60 1965 - 1975 467 3,5,9 Lielpaneļu dzelzsbetona 60 !975 - 1990 602 5,9 Lielpaneļu dzelzsbetona 60 1978- 1990 103 5-9 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60 1978- 1992 104 5-16 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60 1982 - 1992 119 7-10 Lielpaneļu dzelzsbetona 70

16. Vidējie dzīves apstākļi Latvijas mājokļos http://www.sva.gov.lv/files/vides%20veseliba/vides_faktoru_ietekme.pdf

17. Kvalitatīvie parametri pašeizējā dzīvojamajā fondā Latvijā pašlaik par veselības normām atbilstošu tiek uzskatīts dzīvojamo telpu temperatūru diapazons no +18 līdz +27 o C. Augstākais “A kategorijas komforta līmenis” paredz temperatūru svārstību diapazonu 23,5 līdz 25,5 o C robežās vasarā un 21 līdz 23 o C ziemā. Saskaņā ar 2008. gada veselības riska faktoru pētījumu 20 % no mājokļiem ir problēma ziemā noturēt temperatūru virs +18 o C. Tas izsauc mitruma kondensāciju būvkonstrukcijās un veselībai kaitīgas mikrofloras izveidošanos. Pelējuma sēnes klātbūtne ir konstatēta 16% mājokļu.

18. Latvijas dzīvojamā fonda dzīves cikla noslēgums DZĪVOJAMO RAJONU APZINĀŠANA UN INVENTARIZĀCIJA RĪGAS PILSĒTĀ DZĪVOJAMO RAJONU ATDZĪVINĀŠANAS (REVITALIZĀCIJAS) PROJEKTA IETVAROS, SIA ARHO pētījums http://www.sus.lv/files/revitalizacija_arho_0.doc

19. Lai analizētu ilgtspējas jēdzienu ir nepieciešams priekšstats par divām tā būtiskām sastāvdaļām dzīves cikla fāzes dzīves cikla laiks

20. Ēkas dzīves cikla ceļš no šūpuļa karjerā līdz kapam atkritumu izgāztuvē

22. Ilgtspējīgā sabiedrībā ir svarīgi ne tikai tas kas par ēku maksā šodien, bet arī cik izmaksās tās eksistence visas dzīves laikā no šūpuļa līdz kapam

23. Lēmumu ietekme uz ēkas dzīves cikla izmaksu likteni http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf

24. Ilgtspējīgas ēkas dzīves cikla izmaksu principiāls salīdzinājums ar ēku, kura būvēta pēc principa “uzvar lētākais projekts” Izmaksas Būvniecības izmaksas Ēka “konkursā uzvar lētākais projekts” Ilgtspējīga ēka Ēkas dzīves laiks http://www.krines.de/Projekte/basys.pdf

25. Darmštates Tehniskās universitātes “Institut f ü r Massivbau“ interneta saites uz kurām var doties, lai studētu dziļāk ēkas dzīves cikla izmaksas http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf EDV-GESTÜTZTE PROGRAMME UND SOFTWARETOOLS bauloop: Kontakt: Prof. C.-A. Graubner, Institut für Massivbau, TU Darmstadt. www.c-a-graubner.de . BEES: Building for Environment and Economic Sustainability (BEES). Version: 3.0.Kontakt: National Institute of Standards and Technology, USA. Download: www.bfrl.nist.gov/oae/software/bees.html . BLCC: Building Life-Cycle Costs (BLCC). Version: 5.2.-04. Kontakt: U.S. Department ofEnergy, USA. Download: w ww.eere.energy.gov/femp/information/download_blcc.cfm . Dynamische Baudaten: Kontakt: Dr. Schiller & Partner GmbH, Dresden. www.dbd.de . LEGEP: LEGOE-Software Demoversion. Kontakt: LEGEP Software GmbH. www.legep.de . OGIP: Optimierung der Gesamtanforderungen (Kosten/ Energie/ Umwelt) in der Integralen Planung. Kontakt: t.h.e. Software GmbH. www.the-softeware.de/Ogipl.html . sirAdos-Baudaten: Kontakt: www.sirados.de. STATSBYGG – Årskostnadsanalyse: Download: www.lcprofit.com/download.asp . STLB-Bau: Textsystem des GAEB für die Beschreibung von Bauleistungen.Herausgegeben durch das DIN Deutsches Institut für Normung e.V., Dr. Schiller & Partner GmbH. CD Stand April 2003. Kontakt: www.stlb-bau.de .

26. Dzīves cikla izmaksu salīdzinājums grīdas segumiem ēkā 100 gados– flīzēm (50 gadu mūžs), tepiķim (10 gadu mūžs) un laminātam (25 gadu mūžs) http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf , 223 lpp.

27. 100 gadu dzīves cikla izmaksu salīdzinājums ārsienu konstrukcijai no Pos1-silikāt blokiem, Pos2-keramikas blokiem,Pos3- no dzelzbetona http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf

28. Sienas vājākais mezgls – siltumizolācija un tās stiprinājums nosaka konstrukcijas likteni http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf Krāsa Krāsa Krāsa Tapete Tapete Tapete Iekš. apmetums Iekš. apmetums Silikāt-bloku nesošā siena Keramikas bloku nesošā siena Siltumizolācijas klājums Siltumizolācijas klājums Āra apmetums Krāsa Krāsa Krāsa Monolītā betona siena

29. Silikātbloku, keramikas bloku un dzelzbetona paneļu konstrukciju izgatavošanas un uzturēšanas remonta izmaksu salīdzinājums 120,55 €/m² 145,89 €/m² 131,36 €/m² 91,47 €/m² 74,51 €/m² 70,93 €/m² Izgatavošanas izmaksas Uzturēšanas remonta izmaksas http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf

30. Kas jauns Latvijā ? Kurp dodies Latvija ? Sabiedrība Ilgtspēja Ekoloģija Ekonomika

31. Aktuālās un gaidāmās izmaiņas būvniecības noteikumos un būvmateriālu aprites nosacījumos Eiropas Savienībā un Latvijā.

32. Eiropas Savienības normatīvie akti Līdzšinējo kārtību Eiropā reglamentēja direktīva 8 9/106/EEK Jauno kārtību noteiks regula 305/2011 Direktīva (Directive, Richtlinie) ir normatīvais akts, kas ir ieviešams Dalībvalstu likumdošanā. Direktīva no teica mērķi, kas ir jāsasniedz, bet līdzekļu izvēli atstāj a Dalībvalstu ziņā. Regula (Regulation, Verordnung) ir normatīvais akts, kas ir saistošs un tieši piemērojams visās Dalībvalstīs. Tā aizstāj jebkuru nacionālo likumdošanas aktu un stājās spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , ja vien regulā nav noteikts citādi.

33. Ko dod jaunā regula 305/2011 ? Līdzšinējā būvizstrādājumu direktīva 89/106/EEK nodrošināja vienu Eiropas Savienības pamatbrīvībām – brīvu preču apriti būvizstrādājumu jomā. Kaut gan CE marķētu būvizstrādājumu drīkst ēja piedāvāt jebkuras Dalībvalsts tirgū, tas nenozīmē ja , ka to drīkst ēja iebūvēt jebkuras dalībvalsts būvē . Dalībvalstu būvnoteikumi būtiski atšķ ī r ā s , tādēļ katrā valstī bija jāsertificējas atkārtoti tādējādi pierādot atbilstību katras valsts būvnoteikumiem. Jaunā regula 305/2011 nodrošina ne tikai pārdošanas brīvību, bet balstoties uz Eiropas Savienībā vienotiem pielietojuma noteikumiem, kuri formulēti eurokodeksos, nodrošinās arī lietošanas brīvību .

34. Eirokodeksa standartu 10 saimes ar 58 dokumentiem: EN 1990 – Projektēšanas pamatprincipi (1); EN 1991 saime – Iedarbes un konstrukcijām (10); EN 1992 saime – Betona konstrukcijas (4); EN 1993 saime – Tērauda konstrukcijas (20); EN 1994 saime – Kompleksās (betona-tērauda) konstrukcijas (3); EN 1995 saime – Koka konstrukcijas (3); EN 1996 saime – Mūra konstrukcijas (4); EN 1997 saime – Ģeotehniskā projektēšana (pamati un pamatnes (2); EN 1998 saime – Seismiskās noturības projektēšana (6); - EN 1999 saime – Alumīnija konstrukcijas (5).

35. ES 305 Regula izvirza būvēm septiņas būtiskās prasības: mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, h igiēna, veselība un vide , lietošanas drošība un pieejamība , aizsardzība pret trok šņiem , enerģijas ekonomija un siltumizolācija , ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

36. 1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas: visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu; ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas; citu būves daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ; bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis. Janka 12.101100L Spiedes stiprība: vidējā 50 N/mm 2

37. 1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte EN 1996-1-1 Mūra konstrukciju projektēšana, vispārīgie noteikumi

38. 2. Ugunsdrošība tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju ( indekss R) ; ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos un izplatīšanos būvē (indekss E) ; neradītu uguns izplatīšanās draudus blakusesošajām būvēm (indekss I) ; būvēs esošie cilvēki varētu pamest būves vai tikt izglābti citādi; ņemtu vērā glābšanas komandu drošību. Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai u gunsgrēka izcelšanās gadījumā: EN 1996-1-2 Mūra konstrukciju projektēšana, ugunsizturība

39. 2. Ugunsdrošība

40. 3. Higiēna, veselība un vide Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai visā ekspluatācijas ciklā tās neapdraudētu strādājošo, iedzīvotāju vai kaimiņu higiēnu vai veselību un drošību un to ekspluatācijas ciklā, to celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā tām nebūtu pārmērīga ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ: toksisku gāzu izplūde; bīstamu vielu, gaistošu organisko savienojumu (GOS), siltumnīcefekta gāzu vai bīstamu daļiņu emisija gaisā telpās vai ārpus tām; bīstama radiācija; gruntsūdens, jūras ūdens, virszemes ūdeņu vai augsnes piesārņošana ar bīstamām vielām; dzeramā ūdens piesārņošana ar bīstamām vielām vai vielām, kam ir cita veida nelabvēlīga ietekme uz dzeramo ūdeni; notekūdeņu, dūmgāzes, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde; g) mitrums būves daļās vai uz būves virsmām. LVS EN ISO 7730, LVS EN 15251, LVS CR 1752 Kapilaritāte

41. 3. Higiēna, veselība un vide , LVS CR 1752

42. 4. Lietošanas drošība un pieejamība Būve jāprojektē un jābūvē tā, lai būves ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram : slīdēšanu, krišanu, sadursmes, ap degumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus , zādzības ielaužoties. Jo īpaši būves jāprojektē un jābūvē, ņemot vērā pieejamību un izmantošanas iespējas personām ar invaliditāti.

43. Ķieģelis šodien Vecā Sarmīte Vecais Rūdis Asais Brunis Brunis Rudīte Sencis Vecais Janka Mārtiņš Melnais Sencis

44. Ķieģelis šodien

45. 5. Aizsardzība pret trokšņiem Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt. R’ w ≥ 55 dB REI = 240 min Keraterm AKU 25

46. 6. Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus. Būvēm jābūt arī energoefektīvām, to būvniecības un nojaukšanas laikā izmantojot pēc iespējas mazāk enerģijas.

47. Keraterm K-44 K-44/2 K-44s K-51 K-25 K-17,5 K-12

48. 7. Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un jo īpaši nodrošinātu: būves, tās materiālu un tās daļu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi pēc nojaukšanas; būves izturīgumu; c) videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanu būvē.

49. Ilgtspējas atslēga – dzīves vides kvalitātes garantijas visā ēkas mūža garumā

50. Būvizstrādājumu regulas pārejas posms 66. pants Pārejas noteikumi – līdzšinējos sertifikātus var lietot līdz 2013 gada 1. jūlijam ! Līdz 2013. gada 1. jūlija m b ūvizstrādājumus, kas tirgū laisti saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstīgiem 305 regulai. 2. Līdz 2013. gada 1. jūlija m r ažotāji var sagatavot ekspluatācijas īpašību deklarāciju, pamatojoties uz atbilstības sertifikātu vai atbilstības deklarāciju, kas izdota saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK. 3 . Līdz 2013. gada 1. jūlija m r ažotāji un importētāji var izmantot Eiropas tehnisko s apstiprinājumus ( ETA), kas izdoti saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu

51. Būvizstrādājumu regulas Nr. 305/2011 ieviešana Latvijā prasīs veikt izmaiņas sekojošos dokumentos 1995.gada 10.augusta Būvniecības likums; 1996.gada 8.augusta Likums „Par atbilstības novērtēšanu”; 1999.gada 18.marta Patērētāju tiesību aizsardzības likums; MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”; Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumi Nr. 457 „Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu”; Ministru kabineta 2001.gada 31.marta noteikumi Nr.142 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00” “Būtiskās prasības būvēm” .

52. Tehnisko un fizikālo īpašību vietā jaunā regula pieprasa ražotājiem deklarēt ekspluatācijas īpašības Līdzšinējā Būvniecības likuma 25.panta pirmā daļa: Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības , kā arī atbilstību apliecinošs dokuments saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām. Regulas Nr. 305/2011 noteikumu 24 pants pieprasa: L aižot tirgū b ūvizstrādājumus, uz kuriem attiecas saskaņots standarts vai kuriem izdots Eiropas tehniskais novērtējums, ir jāpievieno ekspluatācijas īpašību deklarācija attiecībā uz būvizstrādājuma būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

53. Salturība radioaktīvā starojuma emisija, Bq/kg Ūdens tvaika vadītspējas koeficents Saistīšanās stiprība: norādītā vērtība Aktīvo šķīstošo sāļu saturs Ūdens uzsūce Saistīšanās stiprība: norādītā vērtība Izmēru pielaižu un izkliedes intervāla kategorija

54. Produkta Vides Deklarācija

55. Būvmateriālu ekosertifikācija un būvkeramikas ekosertifikāta nosacījumi Produkta Vides Deklarācija Ēkām

56. Produkta Vides Deklarācija Ēkām

57. Vācijā eksperti analizējot ēkas dzīves cikla prognozējamo likteni izvērtē visus kritērijus un to izsniedz kvalitātes apliecinājumus sertifikātu veidā

58. http://www.frankfurt.de/sixcms/media.php/738/Die%20DGNB%20090818%20Dr.%20Reich.pdf Galamērķis – nodrošināt ilgtspējīgu celtniecību, kura apvieno šodienas dzīves vides kvalitātes garantijas un nākotnes attīstības iespējas – gan jaunbūvēm:

59. Gan modernizējamiem objektiem :

60. Jauna biedrība – LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS BŪVNIECĪBAS PADOME

61. http://www.ibp.lv/– Latvijas ilgtspējīgas būvniecības padome LIBP mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga. Uz BREEAM (British Research Establishment Environmental Assesment Method) pamata izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertificēšanas sistēma.

62. ZEMA ENERĢIJAS PATĒRIŅA UN ILGTSPĒJĪGU ĒKU NOVĒRTĒJUMA SISTĒMA BREEAM_ LV Vērtējums tiek noteikts, aritmētiski saskaitot katrā kritērijā iegūtos punktus. Apakšējā robeža ir Latvijas Būvnormatīvā noteiktā, vai ja tāda nav, tad atbilstošā Eiropas standarta robežvērtība. Par vērtēšanas instrumentu izmantojama Microsoft Office Excel programma, vai līdzvērtīgs programmrīks, pievienots projekta atskaitei elektroniskā kopijā. Kritēriji sagrupēti 9 kategorijās: Kritēriji izsvērti pēc to nozīmības: Kategorija Īpatsvars 1 Primārās enerģijas patēriņš 19 % 2 Iekštelpu klimats un lietotāja komforts 15 % 3 Būvniecības un apdares materiālu pielietojums 12,5 % 4 Ūdens resursu lietošana 6 % 5 Teritorijas izmantošana 10 % 6 Piesārņojuma kontrole 10 % 7 Transports 8 % 8 Atkritumu saimniecība 7,5 % 9 Ēkas un būvdarbu pārvaldība 12 % Ļoti svarīgi Būtiski Rekomendējami

63. 3 Izvēloties būvniecības un apdares materiālus, jāizvērtē to iespaids uz vidi visā dzīves cikla garumā (izejmateriālu ieguve, ražošana, iepakojums, uzstādīšana, lietošana un pārstāde/utilizācija). Dodot priekšroku vietējas izcelsmes, dabīgiem, atjaunojamiem un/vai pārstrādājamiem materiāliem, iespējams samazināt izejvielu resursu patēriņu. Apsverama arī ēkas esošo struktūru, piemēram, fasādes otrreizēja izmantošana. Kritēriji Būvniecības un apdares materiālu pielietojums Mērķis: samazināt izejvielu resursu patēriņu, kā arī negatīvo ietekmi uz vidi, materiālu izvēlē vadoties no to pilna dzīves cikla vērtējuma. Ēkas galveno būvelementu dzīves cikla analīze Vietēju materiālu pielietošana Atbildīga materiālu ieguve Būvmateriālu atkārtota izmantošana Materiālu izturība un garantijas laiks Materiālu un būves detaļu savienojumu mezglu izturība un ilgmūžība Veselībai droši iekšējās apdares materiāli

64. Ko mums sniedz BREEAM_LV jaunbūvju kvalitātes standarts Projekta iecere Projekta izstrāde un būvniecība Ēkas pārdošana un izīrēšana BREAAM LV standarts investīcijas Ēkas ekspluatācija un apsaimniekošana Augstāka ēkas perspektīvā tirgus vērtība un ekspluatācijas rentabilitāte Ērtāka ēkas apsaimniekošana, tās funkciju pārvaldes kontrole un darbību novērtēšana Pievilcīgāka ēkas reputācija un prestižs Komfortablāks mikroklimats, iemītnieku Labāka veselība un darba ražība

65. Ķieģeļa iespējas ‘’ Melngalvju nams’’ 14.-20.gs.

66. Ķieģeļa iespējas

67. Pasaule mainās Ilgtspējīgi ir raudzīties nākotnē ,

68. Paldies par uzmanību!