Par pēdējos trīs mēnešos (2015 g. jūnis - augusts) paveikto:
- Jaunas vēsmas arodbiedrībā un tās turpmākā darbā
- Nozīmīgākās tikšanās nozares problēmu risināšanai
Iestāžu reorganizācija un šogad 3 milj. eiro modelim
- Plānotā pedagogu darba samaksas reforma (modelis)
- Pasākumi modeļa uzlabošanai, grafiks 2017 – 2019
Par rudens periodā plānoto:
- Plānotās tikšanās nozares problēmu risināšanai
- Konkursi, Skolas diena, Pasaules Skolotāju diena u.c
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasības Ministru kabinetam un Saeimai pedagogu atalgojuma reformas un valsts budžeta kontekstā / 2015.gada oktobris
Par pēdējos trīs mēnešos (2015 g. jūnis - augusts) paveikto:
- Jaunas vēsmas arodbiedrībā un tās turpmākā darbā
- Nozīmīgākās tikšanās nozares problēmu risināšanai
Iestāžu reorganizācija un šogad 3 milj. eiro modelim
- Plānotā pedagogu darba samaksas reforma (modelis)
- Pasākumi modeļa uzlabošanai, grafiks 2017 – 2019
Par rudens periodā plānoto:
- Plānotās tikšanās nozares problēmu risināšanai
- Konkursi, Skolas diena, Pasaules Skolotāju diena u.c
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasības Ministru kabinetam un Saeimai pedagogu atalgojuma reformas un valsts budžeta kontekstā / 2015.gada oktobris
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izstrādātie priekšlikumi pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā
Valsts un #Atveseļošanasfonds atbalsts jaunām investīcijām – iespējasEkonomikas ministrija
Valsts un #Atveseļošanasfonds atbalsts jaunām investīcijām – iespējas / llze Lore, Ekonomikas ministrija
Atbalsts uzņēmējdarbības digitalizācijai - IESPĒJA, kas JĀIZMANTO! Finansējums un risinājumi
2023.gada 6.jūnijs, Liepāja
video: https://youtube.com/live/ia6nlM3tc8k
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Lekcija LU: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska 12. martā viesojās Latvijas Universitātē ar vieslekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski".
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izstrādātie priekšlikumi pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā
Valsts un #Atveseļošanasfonds atbalsts jaunām investīcijām – iespējasEkonomikas ministrija
Valsts un #Atveseļošanasfonds atbalsts jaunām investīcijām – iespējas / llze Lore, Ekonomikas ministrija
Atbalsts uzņēmējdarbības digitalizācijai - IESPĒJA, kas JĀIZMANTO! Finansējums un risinājumi
2023.gada 6.jūnijs, Liepāja
video: https://youtube.com/live/ia6nlM3tc8k
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Lekcija LU: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska 12. martā viesojās Latvijas Universitātē ar vieslekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski".
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Ulda Rutkastes prezentācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotai diskusijai par nākotnes pašvaldībām.
Education International is the global union federation representing over 30 million education workers. This policy paper outlines the human and trade union rights framework that guides EI's work. It discusses how EI promotes the rights of all teachers and education workers to organize unions and engage in collective bargaining. The paper also emphasizes the right of all people to free, quality public education and the role of education in developing critical thinkers and global citizens who can advance human rights.
Iedzīvotāju mobilitātes problēma izglītības tīkla reformas un apdzīvojuma kontekstā / Jānis Turlajs / Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas 21.11.2015. sēdē
Latvia: Trade union activities on social dialogue to empower teachers for quality education / ETUCE CEE Round Table Bucharest, 19 -21 October 2015 / by Edgars Grigorjevs, Vice President of LIZDA
Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitātes sporta nozarē / Sporta departamenta direktors Edgars Severs / Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes Sporta apakškomisijas sēdē 22.09.2015.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumu pamatojums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam Ministru kabineta (MK) noteikumu projektam „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības DARBĪBAS PAMATVIRZIE...
Skaitļi izglītībā un zinātnē Latvijā
1. Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības
informatīvais
izdevumsizdevumsizdevums
2014. gads
informatīvais
izdevums
Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības
2. 2
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā pa darbības veidiem no
2008. – 2013. gadam, euro
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 1 / 17
IZGLĪTĪBAS NOZARE
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā pa darbības veidiem no 2008. –
2013. gadam, euro
Vispārējās valdības sektora izdevumi izglītībai Latvijā no 2008. – 2012. gadam, % no IKP
682
655
633
660
685
716
803
717
669
700
731
766777
671
616
646 663
701
623 616 608
636
658
689
696
621
553 567
575
600
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Mēnešavidējābrutodarbasamaksa,euro
Gads
Vidēji valstī Sabiedriskajā sektorā Vispārējā valdības sektorā
Privātajā sektorā Izglītībā strādājošajiem
6,6 6,8
6,1 5,7 5,5
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
%
Gads
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 1 / 17
IZGLĪTĪBAS NOZARE
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā pa darbības veidiem no 2008. –
2013. gadam, euro
Vispārējās valdības sektora izdevumi izglītībai Latvijā no 2008. – 2012. gadam, % no IKP
682
655
633
660
685
716
803
717
669
700
731
766777
671
616
646 663
701
623 616 608
636
658
689
696
621
553 567
575
600
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Mēnešavidējābrutodarbasamaksa,euro
Gads
Vidēji valstī Sabiedriskajā sektorā Vispārējā valdības sektorā
Privātajā sektorā Izglītībā strādājošajiem
6,6 6,8
6,1 5,7 5,5
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
%
Gads
IZGLĪTĪBAS NOZARE
Valsts kopbudžeta izdevumi izglītībai Baltijas valstīs no 2008. ‐ 2012. gadam, % no IKP
Izglītības īpatsvars (pienesums) iekšzemes kopproduktā faktiskajās cenās Latvijā no 2008. ‐
2013. gadam, %
39,1
43,7 43,4
38,4
36,537,9
44,9
42,3
38,7
36,1
39,7
44,7
40,5
37,5
39,5
6,6
6,8
6,1
5,7
5,5
5,8
6,8
6,1
5,8
5,6
6,7
7,1
6,7
6,3
6,4
5
6
7
8
0
10
20
30
40
50
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Izdevumiizglītībai,%noIKP
Kopējieizdevumi,%noIKP
Gads
Latvija Lietuva Igaunija Latvija Lietuva Igaunija
5,2
5,4
4,6
4,2
4,0 3,9
2
3
4
5
6
2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
%
Gads
Izglītības īpatsvars
(pienesums) iekšzemes
kopproduktā faktiskajās
cenās Latvijā no
2008. - 2013. gadam, %
Vispārējās valdības sektora
izdevumi izglītībai Latvijā no
2008. – 2012. gadam, % no IKP
3. 3
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 2 / 17
Valsts kopbudžeta izdevumi izglītībai Baltijas valstīs no 2008. ‐ 2012. gadam, % no IKP
Izglītības īpatsvars (pienesums) iekšzemes kopproduktā faktiskajās cenās Latvijā no 2008. ‐
2013. gadam, %
39,1
43,7 43,4
38,4
36,537,9
44,9
42,3
38,7
36,1
39,7
44,7
40,5
37,5
39,5
6,6
6,8
6,1
5,7
5,5
5,8
6,8
6,1
5,8
5,6
6,7
7,1
6,7
6,3
6,4
5
6
7
8
0
10
20
30
40
50
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Izdevumiizglītībai,%noIKP
Kopējieizdevumi,%noIKP
Gads
Latvija Lietuva Igaunija Latvija Lietuva Igaunija
5,2
5,4
4,6
4,2
4,0 3,9
2
3
4
5
6
2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
%
Gads
Valsts kopbudžeta izdevumi izglītībai Baltijas valstīs no 2008. - 2012. gadam, % no IKP
Nodarbināto skaits izglītībā (vecuma grupā no 15 – 74 gadiem) Latvijā no 2008. – 2013.
gadam, skaits tūkst. un %
Brīvo darba vietu skaits izglītībā no 2009. – 2013. gadam, vidēji gadā
86,8
83,4 84,5
88,8
92,1
94,6
8,2
9,2
9,9
10,3
10,5 10,6
6
8
10
12
76
80
84
88
92
96
100
104
2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
%
Skaits(tūkst.)
Gads
skaits (tūkst.) %
95
46
68
61,0
77
0
20
40
60
80
100
2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Skaits
Gads
Nodarbināto skaits
izglītībā (vecuma
grupā no 15 – 74
gadiem) Latvijā no
2008. – 2013. gadam,
skaits tūkst. un %
Nodarbināto skaits izglītībā (vecuma grupā no 15 – 74 gadiem) Latvijā no 2008. – 2013.
gadam, skaits tūkst. un %
Brīvo darba vietu skaits izglītībā no 2009. – 2013. gadam, vidēji gadā
86,8
83,4 84,5
88,8
92,1
94,6
8,2
9,2
9,9
10,3
10,5 10,6
6
8
10
12
76
80
84
88
92
96
100
104
2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
%
Skaits(tūkst.)
Gads
skaits (tūkst.) %
95
46
68
61,0
77
0
20
40
60
80
100
2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Skaits
Gads
Brīvo darba vietu skaits
izglītībā no 2009. –
2013. gadam, vidēji
gadā
4. 4
Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits no 2008. – 2012. gadam uz 1.septembri
Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs no2008. – 2012. gadam uz 1.septembri,
l skaits tūkst.
Norādītajos datos ieskaitīta obligātā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana skolai pi-
rmsskolas izglītības iestādēs, pirmsskolas grupās vispārizglītojošās skolās un interešu
izglītības iestādēs.
PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 4 / 17
PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES
Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits no 2008. – 2012. gadam uz 1.septembri
Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs no
2008. – 2012. gadam uz 1.septembri, skaits
tūkst.
Norādītajos datos ieskaitīta obligātā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana skolai pirmsskolas izglītības
iestādēs, pirmsskolas grupās vispārizglītojošās skolās un interešu izglītības iestādēs.
570 586 591 605 605
399 412 418 437 439
171 174 173 168 166
0
100
200
300
400
500
600
700
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits
Gads
Pavisam Pilsētās Laukos
82,2 83,2
88,2
90,9 93,3
62,3 63,1
66 68,1
70,1
19,9 20,1 22,2 22,8 23,2
0
20
40
60
80
100
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits(tūkst.)
Gads
Pavisam Pilsētās Laukos
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 4 / 17
PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES
Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits no 2008. – 2012. gadam uz 1.septembri
Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs no
2008. – 2012. gadam uz 1.septembri, skaits
tūkst.
Norādītajos datos ieskaitīta obligātā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana skolai pirmsskolas izglītības
iestādēs, pirmsskolas grupās vispārizglītojošās skolās un interešu izglītības iestādēs.
570 586 591 605 605
399 412 418 437 439
171 174 173 168 166
0
100
200
300
400
500
600
700
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits
Gads
Pavisam Pilsētās Laukos
82,2 83,2
88,2
90,9 93,3
62,3 63,1
66 68,1
70,1
19,9 20,1 22,2 22,8 23,2
0
20
40
60
80
100
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits(tūkst.)
Gads
Pavisam Pilsētās Laukos
5. 5
Pedagoģisko darbinieku skaits (pamatdarbā) no 2008. – 2012. gadam uz 1. septembri
Pedagoģisko darbinieku skaits (pamatdarbā) valsts, pašvaldību un privātajās pirmsskolas
iestādēs.
Pirmsskolas izglītības iestādes reģionu ietvaros laika posmā no 2010. – 2012. gadam
Statis-
tiskais
reģions
Iestāžu skaits Bērnu skaits
Pedagoģisko darbinieku
skaits (pamatdarbā)
2010. 2011. 2012. 2010. 2011. 2012. 2010. 2011. 2012.
KOPĀ 591 605 605 88 226 90 859 93 293 9 386 9 635 9 906
Rīga 185 198 198 27 775 28 689 30 202 3 259 3 331 3 413
Pierīga 94 97 98 16 591 17 315 18 271 1 540 1 607 1 699
Vidzeme 66 64 63 9 497 9 488 9 518 998 999 1 007
Kurzeme 88 87 87 11 931 12 116 12 081 1 303 1 334 1 352
Zemgale 62 62 63 10 463 11 138 11 274 967 1 031 1 078
Latgale 96 97 96 11 969 12 113 11 947 1 319 1 333 1 357
Norādītajos datos ieskaitīta obligātā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana skolai pi-
rmsskolas izglītības iestādēs, pirmsskolas grupās vispārizglītojošās skolās un interešu
izglītības iestādēs.
Pedagoģisko darbinieku skaits (pamatdarbā) valsts, pašvaldību un privātajās pirmsskolas
iestādēs.
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 5 / 17
Pedagoģisko darbinieku skaits (pamatdarbā) no 2008. – 2012. gadam uz 1. septembri
Pedagoģisko darbinieku skaits (pamatdarbā) valsts, pašvaldību un privātajās pirmsskolas iestādēs.
Pirmsskolas izglītības iestādes reģionu ietvaros laika posmā no 2010. – 2012. gadam
Statistiskais
reģions
Iestāžu skaits Bērnu skaits
Pedagoģisko
darbinieku skaits
(pamatdarbā)
2010. 2011. 2012. 2010. 2011. 2012. 2010. 2011. 2012.
KOPĀ 591 605 605 88 226 90 859 93 293 9 386 9 635 9 906
Rīga 185 198 198 27 775 28 689 30 202 3 259 3 331 3 413
Pierīga 94 97 98 16 591 17 315 18 271 1 540 1 607 1 699
Vidzeme 66 64 63 9 497 9 488 9 518 998 999 1 007
Kurzeme 88 87 87 11 931 12 116 12 081 1 303 1 334 1 352
Zemgale 62 62 63 10 463 11 138 11 274 967 1 031 1 078
Latgale 96 97 96 11 969 12 113 11 947 1 319 1 333 1 357
Norādītajos datos ieskaitīta obligātā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana skolai pirmsskolas izglītības
iestādēs, pirmsskolas grupās vispārizglītojošās skolās un interešu izglītības iestādēs.
Pedagoģisko darbinieku skaits (pamatdarbā) valsts, pašvaldību un privātajās pirmsskolas iestādēs.
9 298
9 051
9 386
9 635
9 906
8 600
8 800
9 000
9 200
9 400
9 600
9 800
10 000
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits
Gads
6. 6
Vispārējās izglītības iestāžu skaits no 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Mācību gads Pavisam
Dienas skolas
Vakar-
skolaspavisam
tai skaitā:
Sākum-
skolas
Pamat-
skolas
Vidus-
skolas
Speciālās
skolas1
2008./2009. 982 948 45 463 377 63 34
2009./2010. 877 846 35 374 374 63 31
2010./2011. 858 830 35 365 367 63 28
2011./2012. 839 814 37 354 362 61 25
2012./2013. 832 807 48 337 361 61 25
1
Bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Speciālo skolu skaitā tiek ieskaitītas sanatoriju inter-
nātskolas.
Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs no 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Mācību gads Pavisam
Dienas skolas
Vakar-
skolaspavisam
tai skaitā:
Sākum-
skolas
Pamat-
skolas
Vidus-
skolas
speciālās
skolas1
2008./2009. 249 446 236 223 5 736 56 176 165 551 8 760 13 223
2009./2010. 239 845 226 034 5 189 50 361 161 578 8 906 13 811
2010./2011. 229 039 216 307 5 131 47 462 155 279 8 435 12 732
2011./2012. 218 442 206 440 5 428 45 772 147 269 7 971 12 002
2012./2013. 212 433 200 706 8 958 41 199 142 633 7 916 11 727
1
Bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Speciālo skolu skaitā tiek ieskaitītas sanatoriju inter-
nātskolas.
VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES
7. 7
Pedagoģiskie darbinieki vispārējās izglītības iestādēs no 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Pedagogu štata vienību likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs (dienas un vakara) no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Skolotāju skaits vispārējās izglītības iestādēs 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 7 / 17
Pedagoģiskie darbinieki vispārējās izglītības iestādēs no 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Pedagogu štata vienību likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs (dienas un vakara) no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Skolotāju skaits vispārējās izglītības iestādēs 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
33 321
28 162 28 801 28 843 29 028
32 236
27 250 27 910 28 036 28 221
1 085 912 891 807 807
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Skaits
Gads
Pavisam Dienas skolās Vakara (maiņu) un neklātienes skolās
45 753
32 569
37 717
35 945 35 889
25 000
30 000
35 000
40 000
45 000
50 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Likmjuskaits
Gads
26 695
23 469 23 938 23 796 23 23025 751
22 629 23 108 23 057 22 511
944 840 830 739 719
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Skaits
Gads
Pavisam Dienas skolās Vakara (maiņu) un neklātienes skolās
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 7 / 17
Pedagoģiskie darbinieki vispārējās izglītības iestādēs no 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Pedagogu štata vienību likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs (dienas un vakara) no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Skolotāju skaits vispārējās izglītības iestādēs 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
33 321
28 162 28 801 28 843 29 028
32 236
27 250 27 910 28 036 28 221
1 085 912 891 807 807
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Skaits
Gads
Pavisam Dienas skolās Vakara (maiņu) un neklātienes skolās
45 753
32 569
37 717
35 945 35 889
25 000
30 000
35 000
40 000
45 000
50 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Likmjuskaits
Gads
26 695
23 469 23 938 23 796 23 23025 751
22 629 23 108 23 057 22 511
944 840 830 739 719
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Skaits
Gads
Pavisam Dienas skolās Vakara (maiņu) un neklātienes skolās
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 7 / 17
Pedagoģiskie darbinieki vispārējās izglītības iestādēs no 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Pedagogu štata vienību likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs (dienas un vakara) no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Skolotāju skaits vispārējās izglītības iestādēs 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
33 321
28 162 28 801 28 843 29 028
32 236
27 250 27 910 28 036 28 221
1 085 912 891 807 807
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Skaits
Gads
Pavisam Dienas skolās Vakara (maiņu) un neklātienes skolās
45 753
32 569
37 717
35 945 35 889
25 000
30 000
35 000
40 000
45 000
50 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Likmjuskaits
Gads
26 695
23 469 23 938 23 796 23 23025 751
22 629 23 108 23 057 22 511
944 840 830 739 719
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Skaits
Gads
Pavisam Dienas skolās Vakara (maiņu) un neklātienes skolās
8. Skolotāju štata vienību likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs (dienas un vakara) no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Vispārējās izglītības iestāžu dienas skolu skolotāju sadalījums pēc vecuma
2012./2013.m.g., %
Skolēnu skaita sadalījums pēc mācību valodas vispārējās izglītības iestāžu dienas skolāsno
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Mācībugads
Skolēnuskaits
Tai skaitā skolās ar mācību valodu:
latviešumācību
valodu
krievumācību
valodu
latviešuun
krievumācību
valodu(jauktajās
skolās)
notiemmācības
apguvalatviešu
valodā
citumācību
valodu
2008./09. 227 463 153 471 52 753 19 750 13 695 1 489
2009./10. 217 128 146 839 49 149 19 635 12 715 1 505
2010./11. 207 872 139 942 46 782 19 614 11 970 1 534
2011./12. 198 469 133 826 45 389 17 073 9 208 2 181
2012./13. 192 790 129 788 44 351 16 857 8 761 1 794
Bez speciālajām skolām un klasēm.
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 8 / 17
Skolotāju štata vienību likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs (dienas un vakara) no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Vispārējās izglītības iestāžu dienas skolu skolotāju sadalījums pēc vecuma
2012./2013.m.g., %
Skolēnu skaita sadalījums pēc mācību valodas vispārējās izglītības iestāžu dienas skolās
no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Mācību
gads
Skolēnu
skaits
Tai skaitā skolās ar mācību valodu:
latviešu
mācību
valodu
krievu
mācību
valodu
latviešu un
krievu mācību
valodu
(jauktajās
skolās)
no tiem
mācības
apguva
latviešu
valodā
citu
mācību
valodu
2008./09. 227 463 153 471 52 753 19 750 13 695 1 489
2009./10. 217 128 146 839 49 149 19 635 12 715 1 505
2010./11. 207 872 139 942 46 782 19 614 11 970 1 534
2011./12. 198 469 133 826 45 389 17 073 9 208 2 181
2012./13. 192 790 129 788 44 351 16 857 8 761 1 794
Bez speciālajām skolām un klasēm.
32 938
24 644
28 277
26 406 26 734
20 000
25 000
30 000
35 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Likmjuskaits
Gads
7%
19%
33%
32%
9%
līdz 29 (1604)
30 - 39 (4297)
40 - 49 (7394)
50 - 59 (7110)
60 un vecāki
(2106)
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 8 / 17
Skolotāju štata vienību likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs (dienas un vakara) no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Vispārējās izglītības iestāžu dienas skolu skolotāju sadalījums pēc vecuma
2012./2013.m.g., %
Skolēnu skaita sadalījums pēc mācību valodas vispārējās izglītības iestāžu dienas skolās
no
2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Mācību
gads
Skolēnu
skaits
Tai skaitā skolās ar mācību valodu:
latviešu
mācību
valodu
krievu
mācību
valodu
latviešu un
krievu mācību
valodu
(jauktajās
skolās)
no tiem
mācības
apguva
latviešu
valodā
citu
mācību
valodu
2008./09. 227 463 153 471 52 753 19 750 13 695 1 489
2009./10. 217 128 146 839 49 149 19 635 12 715 1 505
2010./11. 207 872 139 942 46 782 19 614 11 970 1 534
2011./12. 198 469 133 826 45 389 17 073 9 208 2 181
2012./13. 192 790 129 788 44 351 16 857 8 761 1 794
Bez speciālajām skolām un klasēm.
32 938
24 644
28 277
26 406 26 734
20 000
25 000
30 000
35 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13.
Likmjuskaits
Gads
7%
19%
33%
32%
9%
līdz 29 (1604)
30 - 39 (4297)
40 - 49 (7394)
50 - 59 (7110)
60 un vecāki
(2106)
Bez speciālajām skolām un klasēm.
8
9. 9
Vispārējās izglītības iestāžu beigušo audzēkņu skaits no 2008. – 2012. gadam
Gads
Beiguši pamatskolu Beiguši vidusskolu
pavisam dienas vakara pavisam dienas vakara
2008. 28 167 27 005 1 162 20 328 17 408 2 920
2009. 25 106 24 176 930 20 030 16 920 3 110
2010. 22 344 21 399 945 18 964 15 701 3 263
2011. 20 177 19 429 748 18 238 15 058 3 180
2012. 17 775 17 100 675 16 577 13 576 3 001
Bez speciālajām skolām un klasēm.
Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes beigušo turpmākā izglītība no
2008. – 2012. gadam, %
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 9 / 17
Vispārējās izglītības iestāžu beigušo audzēkņu skaits no 2008. – 2012. gadam
Gads
Beiguši pamatskolu Beiguši vidusskolu
pavisam dienas vakara pavisam dienas vakara
2008. 28 167 27 005 1 162 20 328 17 408 2 920
2009. 25 106 24 176 930 20 030 16 920 3 110
2010. 22 344 21 399 945 18 964 15 701 3 263
2011. 20 177 19 429 748 18 238 15 058 3 180
2012. 17 775 17 100 675 16 577 13 576 3 001
Bez speciālajām skolām un klasēm.
Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes beigušo turpmākā izglītība no
2008. – 2012. gadam, %
60,8
60,7
60,9
68,4
62,7
33,8
33,9
33,8
28,1
32,7
5,4
5,4
5,3
3,5
4,6
2012.
2011.
2010.
2009.
2008.
%
Gads
Visi pamatskolas beigušie
Mācības turpina vidusskolās
Mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs
Mācības neturpina
62,8
58,3
58,9
66,4
75,0
6,4
5,3
4,2
2,3
2,8
30,8
36,4
36,9
31,3
22,2
2012.
2011.
2010.
2009.
2008.
%
Gads
Visi vidusskolas beigušie
Mācības turpina augstskolās un koledžās
Mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs
Mācības neturpina
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 9 / 17
Vispārējās izglītības iestāžu beigušo audzēkņu skaits no 2008. – 2012. gadam
Gads
Beiguši pamatskolu Beiguši vidusskolu
pavisam dienas vakara pavisam dienas vakara
2008. 28 167 27 005 1 162 20 328 17 408 2 920
2009. 25 106 24 176 930 20 030 16 920 3 110
2010. 22 344 21 399 945 18 964 15 701 3 263
2011. 20 177 19 429 748 18 238 15 058 3 180
2012. 17 775 17 100 675 16 577 13 576 3 001
Bez speciālajām skolām un klasēm.
Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes beigušo turpmākā izglītība no
2008. – 2012. gadam, %
60,8
60,7
60,9
68,4
62,7
33,8
33,9
33,8
28,1
32,7
5,4
5,4
5,3
3,5
4,6
2012.
2011.
2010.
2009.
2008.
%
Gads
Visi pamatskolas beigušie
Mācības turpina vidusskolās
Mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs
Mācības neturpina
62,8
58,3
58,9
66,4
75,0
6,4
5,3
4,2
2,3
2,8
30,8
36,4
36,9
31,3
22,2
2012.
2011.
2010.
2009.
2008.
%
Gads
Visi vidusskolas beigušie
Mācības turpina augstskolās un koledžās
Mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs
Mācības neturpina
10. Vispārējās izglītības iestāžu un skolēnu skaits reģionos no 2008./2009. – 2012./2013. m.g.
Reģions
Skolu skaits Skolēnu skaits
2008./09.
2009./10.
2010./11.
2011./12.
2012./13.
2008./09.
2009./10.
2010./11.
2011./12.
2012./13.
KOPĀ 982 877 858 839 832 249 446 239 845 229 039 218 442 212 433
Rīgas reģions 162 153 149 148 148 73 775 72 183 69 907 67 675 67 265
Pierīgas
reģions
148 137 138 128 129 38 035 36 960 35 727 34 443 34 118
Vidzemes
reģions
171 155 150 149 147 29 887 28 168 26 273 24 448 23 106
Kurzemes
reģions
156 136 135 134 130 36 644 34 910 33 100 31 369 29 717
Zemgales
reģions
148 126 125 122 121 33 375 31 694 30 005 28 323 27 484
Latgales
reģions
197 170 161 158 157 37 730 35 930 34 027 32 184 30 743
Dienas skolas, vakara (maiņu) un neklātienes skolas.
Profesionālās izglītības iestāžu un audzēkņu skaits no 2008./2009. – 2013./2014. m.g.
Gads Iestāžu skaits Audzēkņu skaits
2008./2009. 92 38 819
2009./2010. 85 36 660
2010./2011. 83 35 767
Profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskie darbinieki 2008./2009. – 2013./2014. m.g.
PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES
Profesionālās izglītības iestāžu un audzēkņu skaits no 2008./2009. – 2013./2014. m.g.
Gads Iestāžu skaits Audzēkņu skaits
2008./2009. 92 38 819
2009./2010. 85 36 660
2010./2011. 83 35 767
2011./2012. 65 34 638
2012./2013. 65 32 086
2013./2014. 66 31 055
Profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskie darbinieki 2008./2009. – 2013./2014. m.g.
4 918
4 250 4 261 4 168 4 177
3 602
3 228 3 164 3 102 3 112 2 899
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Pedagoģisko darbinieku skaits kopā t.sk. pamatdarbā
PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES
Gads Iestāžu skaits Audzēkņu skaits
2011./2012. 65 34 638
2012./2013. 65 32 086
2013./2014. 66 31 055
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
10
11. 11
Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu (pamatdarbā) sadalījums pēc vecuma
2012./2013. m.g., %
Profesionālās izglītības iestādēs uzņemto un beigušo audzēkņu skaits no
2008./2009. – 2013./2014. m.g.
Augstskolu un koledžu skaits pēc juridiskā statusa no 2008./2009. – 2013./2014. akad.g.
Mācību gads Pavisam
Valsts dibinātās
augstskolas
Juridisko per-
sonu dibinātās
augstskolas
Valsts dibinātās
koledžas
Juridisko per-
sonu dibinātās
koledžas
2008./2009. 60 20 14 18 8
2009./2010. 61 20 15 18 8
2010./2011. 58 17 17 17 7
2011./2012. 59 17 18 17 7
2012./2013. 61 17 19 17 8
2013./2014. 61 17 19 19 8
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 12 / 17
Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu (pamatdarbā) sadalījums pēc vecuma
2012./2013. m.g., %
Profesionālās izglītības iestādēs uzņemto un beigušo audzēkņu skaits no 2008./2009. –
2013./2014. m.g.
8,6
16,8
23,032,6
19,0
29 gadi un jaunāki
30 - 39 gadi
40 - 49 gadi
50 - 59 gadi
60 gadi un vairāk
13 883
11 367
11 914 11 924 11 366 11 506
8 911 8 689
9 124 8 990 9 473
8 191
0
4 000
8 000
12 000
16 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Uzņemti Beiguši
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 12 / 17
Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu (pamatdarbā) sadalījums pēc vecuma
2012./2013. m.g., %
Profesionālās izglītības iestādēs uzņemto un beigušo audzēkņu skaits no 2008./2009. –
2013./2014. m.g.
8,6
16,8
23,032,6
19,0
29 gadi un jaunāki
30 - 39 gadi
40 - 49 gadi
50 - 59 gadi
60 gadi un vairāk
13 883
11 367
11 914 11 924 11 366 11 506
8 911 8 689
9 124 8 990 9 473
8 191
0
4 000
8 000
12 000
16 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Uzņemti Beiguši
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 12 / 17
Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu (pamatdarbā) sadalījums pēc vecuma
2012./2013. m.g., %
Profesionālās izglītības iestādēs uzņemto un beigušo audzēkņu skaits no 2008./2009. –
2013./2014. m.g.
8,6
16,8
23,032,6
19,0
29 gadi un jaunāki
30 - 39 gadi
40 - 49 gadi
50 - 59 gadi
60 gadi un vairāk
13 883
11 367
11 914 11 924 11 366 11 506
8 911 8 689
9 124 8 990 9 473
8 191
0
4 000
8 000
12 000
16 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Uzņemti Beiguši
AUGSTSKOLAS UN KOLEDŽAS
12. 12
Studējošo skaits augstskolās un koledžās pēc iestādes juridiskā statusa
2008./09. – 2013./14. akad.g.1
Mācību gads Pavisam
Valsts dibinātās
augstskolas
Juridisko per-
sonu dibinātās
augstskolas
Valsts dibinātās
koledžas
Juridisko per-
sonu dibinātās
koledžas
2008./2009. 125 360 77 719 34 380 6 783 6 478
2009./2010. 112 567 70 769 29 305 7 005 5 488
2010./2011. 103 856 66 410 25 572 6 956 4 918
2011./2012. 97 041 62 082 22 642 7 080 5 237
2012./2013. 94 474 61 624 20 120 7 088 5 642
2013./2014. 89 671 58 467 18 506 6 948 5 750
1
Profesionālās izglītības iestādes, kuras nodrošina 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi, tiek
skaitītas pie augstskolām un koledžām.
Akadēmiskais un vispārējais personāls (pamatdarbā) augstskolās un koledžās
no 2008./2009. – 2013./2014. akad.g.1
1
Profesionālās izglītības iestādes, kuras nodrošina 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi, tiek
skaitītas pie augstskolām un koledžām.
Augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla vecuma struktūra 2013./2014. akad.g., %
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 13 / 17
2008./2009. 60 20 14 18 8
2009./2010. 61 20 15 18 8
2010./2011. 58 17 17 17 7
2011./2012. 59 17 18 17 7
2012./2013. 61 17 19 17 8
2013./2014. 61 17 19 19 8
Studējošo skaits augstskolās un koledžās pēc iestādes juridiskā statusa 2008./09. –
2013./14. akad.g.1
Mācību
gads
Pavisam
Valsts
dibinātās
augstskolas
Juridisko
personu
dibinātās
augstskolas
Valsts
dibinātās
koledžas
Juridisko
personu
dibinātās
koledžas
2008./2009. 125 360 77 719 34 380 6 783 6 478
2009./2010. 112 567 70 769 29 305 7 005 5 488
2010./2011. 103 856 66 410 25 572 6 956 4 918
2011./2012. 97 041 62 082 22 642 7 080 5 237
2012./2013. 94 474 61 624 20 120 7 088 5 642
2013./2014. 89 671 58 467 18 506 6 948 5 750
1
Profesionālās izglītības iestādes, kuras nodrošina 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi,
tiek skaitītas pie augstskolām un koledžām.
Akadēmiskais un vispārējais personāls (pamatdarbā) augstskolās un koledžās no
2008./2009. – 2013./2014. akad.g.1
1
Profesionālās izglītības iestādes, kuras nodrošina 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi,
tiek skaitītas pie augstskolām un koledžām.
12 913 12 080
11 006 11 434 11 419 11 294
7 459
6 720 6 290 6 681 6 500
4 8835 454 5 360
4 716 4 753 4 919
6 510
0
2 000
4 000
6 000
8 000
10 000
12 000
14 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Kopā Vispārējais personāls Akadēmiskais personāls
Augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla vecuma struktūra 2013./2014. akad.g., %
Studējošie augstskolās un koledžās sadalījums pēc finansējuma veidiem no 2008./2009. –
6,0
21,7
22,622,7
27,1
29 gadi un jaunāki
30 - 39 gadi
40 - 49 gadi
50 - 59 gadi
60 gadi un vairāk
13. 13
Studējošie augstskolās un koledžās sadalījums pēc finansējuma veidiem
no 2008./2009. – 2013./2014. akad.g.
Augstskolu un koledžu uzņemto un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits no
2008./2009. – 2013./2014. akad.g.
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 14 / 17
Studējošie augstskolās un koledžās sadalījums pēc finansējuma veidiem no 2008./2009. –
2013./2014. akad.g.
Augstskolu un koledžu uzņemto un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits no
2008./2009. – 2013./2014. akad.g.
60 gadi un vairāk
33 395 34 208 35 410 34 797 34 854 34 546
91 965
78 359
68 446
62 244 59 620
55 125
0
20 000
40 000
60 000
80 000
100 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Valsts budžeta līdzekļi Personīgie līdzekļi
41 577
31 529 31 012 31 945
33 319
31 219
24 170
26 007 26 545
24 853
21 472 21 610
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
40 000
45 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Uzņemti Beiguši
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 14 / 17
Studējošie augstskolās un koledžās sadalījums pēc finansējuma veidiem no 2008./2009. –
2013./2014. akad.g.
Augstskolu un koledžu uzņemto un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits no
2008./2009. – 2013./2014. akad.g.
22,622,7
40 - 49 gadi
50 - 59 gadi
60 gadi un vairāk
33 395 34 208 35 410 34 797 34 854 34 546
91 965
78 359
68 446
62 244 59 620
55 125
0
20 000
40 000
60 000
80 000
100 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Valsts budžeta līdzekļi Personīgie līdzekļi
41 577
31 529 31 012 31 945
33 319
31 219
24 170
26 007 26 545
24 853
21 472 21 610
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
40 000
45 000
2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.
Skaits
Gads
Uzņemti Beiguši
14. 14
Iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kurās tiek veikts pētnieciskais darbs
no 2008. – 2012. gadam
Augstākās izglītības sektorā iekļautas arī augstskolu un koledžu pārziņā esošās zinātniskās
iestādes.
Uzņēmējdarbības sektorā iekļauts arī privātais bezpeļņas sektors. Iekļauti tikai tie uzņēmumi,
kuros ir vairāk nekā 10 strādājošie.
Zinātnisko darbinieku skaits (atbilstoši normālā darba laika ekvivalentam) sadalījumā pa
sektoriem no 2008. – 2012. gadam
ZINĀTNE
Iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kurās tiek veikts pētnieciskais darbs no 2008. – 2012.
gadam
Augstākās izglītības sektorā iekļautas arī augstskolu un koledžu pārziņā esošās zinātniskās iestādes.
Uzņēmējdarbības sektorā iekļauts arī privātais bezpeļņas sektors. Iekļauti tikai tie uzņēmumi, kuros ir
vairāk nekā 10 strādājošie.
Zinātnisko darbinieku skaits (atbilstoši normālā darba laika ekvivalentam) sadalījumā pa
sektoriem no 2008. – 2012. gadam
463
321 319
468
424
41 38 37 55 62
22 19 15 20 19
400
264 267
393
343
0
100
200
300
400
500
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits
Gads
Pavisam Augstākās izglītības sektors Valsts sektors Uzņēmējdarbības sektors
6 533
5 458 5 563 5 432 5 593
3 776
3 246 3 285 3 393 3 538
1 526 1 211
1 018 1 169 1 1701 231 1 028
1 260
870 885
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits
Gads
Pavisam Augstākās izglītības sektors Valsts sektors Uzņēmējdarbības sektors
ZINĀTNE
LIZDA informatīvais izdevums "Skaitļi izglītībā" 2014 15 / 17
ZINĀTNE
Iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kurās tiek veikts pētnieciskais darbs no 2008. – 2012.
gadam
Augstākās izglītības sektorā iekļautas arī augstskolu un koledžu pārziņā esošās zinātniskās iestādes.
Uzņēmējdarbības sektorā iekļauts arī privātais bezpeļņas sektors. Iekļauti tikai tie uzņēmumi, kuros ir
vairāk nekā 10 strādājošie.
Zinātnisko darbinieku skaits (atbilstoši normālā darba laika ekvivalentam) sadalījumā pa
sektoriem no 2008. – 2012. gadam
463
321 319
468
424
41 38 37 55 62
22 19 15 20 19
400
264 267
393
343
0
100
200
300
400
500
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits
Gads
Pavisam Augstākās izglītības sektors Valsts sektors Uzņēmējdarbības sektors
6 533
5 458 5 563 5 432 5 593
3 776
3 246 3 285 3 393 3 538
1 526 1 211
1 018 1 169 1 1701 231 1 028
1 260
870 885
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skaits
Gads
Pavisam Augstākās izglītības sektors Valsts sektors Uzņēmējdarbības sektors
16. ESF projekts (Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/001/01)
Šis informatīvais materiāls ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda
un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par informatīvā materiāla saturu atbild
LATVIJAS IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES DARBINIEKU ARODBIEDRĪBA