Aigars Rostovskis: Latvijai nepieciešama attīstības politika!IeguldiLatvija
Turība valdes priekšsēdētāja un LTRK viceprezidenta Aigara Rostovska prezentācija pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas norisinājās Rīgā no 2013. gada 2. līdz 4. jūlijam.
LU PPMF Izglītības zinātņu doktorantes, Ogres 1. vidusskolas skolotājas Agneses Slišānes prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācija veidota kā mācību stundas piemērs, izmantojot digitālo mācību līdzekli "Mana ekonomika".
LR Ārlietu ministrijas prezentācija par attīstības sadarbību un privātā sektora iespējām iesaistīties globālajos procesos. Prezentācija sniegta semināros par godīgu tirdzniecību, kas organizēti ar ES un LR Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu Eiropas gada attīstībai 2015 Nacionālās darba programmas ietvaros.
Aigars Rostovskis: Latvijai nepieciešama attīstības politika!IeguldiLatvija
Turība valdes priekšsēdētāja un LTRK viceprezidenta Aigara Rostovska prezentācija pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas norisinājās Rīgā no 2013. gada 2. līdz 4. jūlijam.
LU PPMF Izglītības zinātņu doktorantes, Ogres 1. vidusskolas skolotājas Agneses Slišānes prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācija veidota kā mācību stundas piemērs, izmantojot digitālo mācību līdzekli "Mana ekonomika".
LR Ārlietu ministrijas prezentācija par attīstības sadarbību un privātā sektora iespējām iesaistīties globālajos procesos. Prezentācija sniegta semināros par godīgu tirdzniecību, kas organizēti ar ES un LR Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu Eiropas gada attīstībai 2015 Nacionālās darba programmas ietvaros.
Prezentācija konferences "Latvijas privātā un nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā: izaicinājumi un iespējas" ietvaros, kas tika rīkota projekta "Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs" ietvaros.
Plašāk par konferenci: http://www.providus.lv/public/27813.html
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27637.html
Atbildīgu ideju tirgus ir viens no gaidītākajiem notikumiem Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros. Tomēr tas nebūtu iespējams bez atklātiem un drosmīgiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi dalīties ne tikai savā pieredzē un veiksmes stāstos, bet arī atzīt kļūdas, neizdošanos un apzināties nākotnes izaicinājumus. Katalogā ir apkopoti ne tikai 15 uzņēmumu stāsti, bet arī ekspertu viedokļi un informācija par interesantām iniciatīvām.
2016. gada Atbildīgu ideju katalogs ar uzņēmumu piemēriem kategorijās Izglītība, Dialogs un Labsajūta. Izpratni par ilgtspēju palīdz veicināt Swedbank, Latvijas dzelzceļš un Ceļu satiksmes drošības direkcija.
2013. gada 30. maijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, turpmāk tekstā - OECD) Ministru padomes sēdē Parīzē OECD dalībvalstis pilnvaroja organizācijas ģenerālsekretāru uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos organizācijai. 2013. gada 15. oktobrī OECD Padome apstiprināja Latvijas iestāšanās sarunu „Ceļa karti”. Tā nosaka Latvijas pievienošanās plānu organizācijai, tai skaitā iestāšanās nosacījumus, komitejas un galvenos instrumentus, pēc kuriem tiks vērtēta atbilstība OECD standartiem, kā arī procedūras un citu procesa norisei nepieciešamo informāciju.
Praktiska, ilgtermiņa, uz attīstību virzoša, inovatīva starpnozaru sadarbības forma Latvijā - “Jaunatnes Fonds”.
Jaunatnes fonda mērķis ir piedāvāt vienotu pieeju darbam ar jaunatni, sniedzot finansējumu, veicinot starpnozaru sadarbību jaunatnes jomā un uz attīstību virzītas jaunatnes politikas īstenošanu ilgtermiņā.
Prezentācija konferences "Latvijas privātā un nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā: izaicinājumi un iespējas" ietvaros, kas tika rīkota projekta "Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs" ietvaros.
Plašāk par konferenci: http://www.providus.lv/public/27813.html
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27637.html
Atbildīgu ideju tirgus ir viens no gaidītākajiem notikumiem Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros. Tomēr tas nebūtu iespējams bez atklātiem un drosmīgiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi dalīties ne tikai savā pieredzē un veiksmes stāstos, bet arī atzīt kļūdas, neizdošanos un apzināties nākotnes izaicinājumus. Katalogā ir apkopoti ne tikai 15 uzņēmumu stāsti, bet arī ekspertu viedokļi un informācija par interesantām iniciatīvām.
2016. gada Atbildīgu ideju katalogs ar uzņēmumu piemēriem kategorijās Izglītība, Dialogs un Labsajūta. Izpratni par ilgtspēju palīdz veicināt Swedbank, Latvijas dzelzceļš un Ceļu satiksmes drošības direkcija.
2013. gada 30. maijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, turpmāk tekstā - OECD) Ministru padomes sēdē Parīzē OECD dalībvalstis pilnvaroja organizācijas ģenerālsekretāru uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos organizācijai. 2013. gada 15. oktobrī OECD Padome apstiprināja Latvijas iestāšanās sarunu „Ceļa karti”. Tā nosaka Latvijas pievienošanās plānu organizācijai, tai skaitā iestāšanās nosacījumus, komitejas un galvenos instrumentus, pēc kuriem tiks vērtēta atbilstība OECD standartiem, kā arī procedūras un citu procesa norisei nepieciešamo informāciju.
Praktiska, ilgtermiņa, uz attīstību virzoša, inovatīva starpnozaru sadarbības forma Latvijā - “Jaunatnes Fonds”.
Jaunatnes fonda mērķis ir piedāvāt vienotu pieeju darbam ar jaunatni, sniedzot finansējumu, veicinot starpnozaru sadarbību jaunatnes jomā un uz attīstību virzītas jaunatnes politikas īstenošanu ilgtermiņā.
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
1. VALSTS ATTĪSTĪBAS
PLĀNOŠANA UN MĒRĶI
1. Vai Latvijai ir mērķis?
2. Kas nepieciešams mērķa sasniegšanai?
3. Kas ir Latvija2030?
Jauniešu Saeima
Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
2. MĒRĶU DAŽĀDĪBA
Piemēram, lai radītu konkurētspējīgu vidi
Valsti, kurai ir skaidri komercdarbībai un valstī būtu vairāk inovāciju,
izvirzīti mērķi un visi spēki Ekonomikas ministrija 2007.gadā noteica, ka ir
svarīgi nodrošināt finanšu atbalsta pakalpojumu/
pielikti to instrumentu pieejamību gan esošajiem
sasniegšanai, visticamāk, v komersantiem, gan arī komercdarbības uzsācējiem.
ispasaules ekonomiskā Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas
veicināšanas programma 2007. – 2013.gadam.
krīze skar mazāk. Apstiprināta ar Ministru kabineta rīkojumu
28.06.2007.
Latvijā šobrīd vairākās
nozarēs, piemēram, veselī Savukārt, Labklājības ministrija 2011.gadā noteikusi,
ka valstij ir jāveicina ģimeņu nodibināšana,
bas aprūpē, vides stabilitāte, labklājība un dzimstības sekmēšana, kā
aizsardzībā, izglītībā un arī laulības institūciju un tās vērtību stiprināšana
sabiedrībā.
tautsaimniecībā, ir
Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–
izstrādāti un tiek īstenoti 2017.gadam. Apstiprinātas ar Ministru kabineta
dažādi mērķi. rīkojumu 18.02.2011.
3. POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI
Saskaņā ar Politikas plānošanas dokumentu datu bāzes
datiem, šobrīd ir spēkā vairāk kā 270 politikas dokumenti. Tie
visi ietver vairākus mērķus, kas valstī sasniedzami tuvākajā laikā.
Jāatzīmē, ka valsts politikas dokumentiem Latvijas valsts
attīstības plānošanā ir jābūt savstarpēji saistītiem ar vienu
galveno dokumentu.
Neskatoties uz minēto mērķu un dokumentu dažādību, ir
atsevišķi dokumenti, kas īpašu uzmanību pievērš tieši jūsu –
jauniešu - jautājumiem.
5. JAUNATNES POLITIKAS
PAMATNOSTĀDNES
Latvijas valsts atzinusi, ka ir nepieciešams pielikt īpašas pūles,
lai uzlabotu jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas,
līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī
atbalstīt darbu ar jaunatni un nodrošināt jauniešiem vieglāku
pāreju no bērna uz pieaugušā statusu.
Lai sasniegtu šādu mērķi, ir izstrādāts dokuments Jaunatnes
politikas pamatnostādnes 2009. – 2018.gadam.
Apstiprinātas ar Ministru kabineta rīkojumu 20.04.2009.
6. LATVIJAS GALVENAIS MĒRĶIS I
Svarīgākais dokuments Latvijas attīstības plānošanā
ir šobrīd spēkā esošais Latvijas Nacionālais attīstības
plāns 2007 – 2013. Nacionālajā attīstības plānā (turpmāk
NAP) noteikts, ka valsts stratēģiskais mērķis ir izglītība un
zināšanas, kas nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi un
tehnoloģisku izcilību.
Lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams veikt
darbības, kuru rezultātā Latvijā būtu:
• radoši un izglītoti cilvēki,
• tehnoloģiski attīstīti un elastīgi uzņēmumi,
• attīstīta zinātne un pētniecība.
Mērķa sasniegšanai paredzēts īstenot vismaz 224
aktivitātes, kas noteiktas plānā.
7. LATVIJAS GALVENAIS MĒRĶIS II
Lai pietuvotos valsts galvenajam mērķim, NAP ietvertās
aktivitātes veicamas sešu gadu laikā. Stratēģisku
dokumentu izstrādē īpaši nozīmīga ir ministriju un citu
valsts iestāžu sadarbība, kā arī sabiedrības, tajā skaitā
nevalstisko organizāciju, un jūsu - jauniešu - iesaistīšana
visās aktivitātēs.
Tomēr, par spīti plaši izvērstam dažādu institūciju darbam,
2010.gadā eksperti secināja, ka NAP ieviešana saskaras ar
vairākām grūtībām un pastāv bažas par stratēģiskā mērķa
ieviešanu. Viens no šķēršļiem ir tas, ka NAP ir iekļautas
aktivitātes, ko veic vairākas iestādes vienlaikus. Sadarbība
starp tām ir vāja un nauda netiek izmantota tā, lai kopīgā
darbā sasniegtu labus rezultātus.
8. REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA
Vienlaikus ar valsts attīstības plānošanu notiek arī
reģionālās attīstības plānošana, lai panāktu labvēlīgas
pārmaiņas sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā valsts
teritorijā vai atsevišķās tās daļās.
Lai šis darbs varētu notikt efektīvāk, ir izveidoti pieci
plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Vidzemes,
Zemgales un Rīgas plānošanas reģions.
10. LATVIJA 2030
Lai nodrošinātu to, ka mēs - Latvijas cilvēki - dzīvotu labi, būtu
veseli un izglītoti arī pēc 2013.gada, 2010.gada jūnijā Saeimā
ar likuma spēku tika pieņemts dokuments Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģija (Latvija2030). Latvija2030 ir kļuvis par
svarīgāko valsts attīstības plānošanas dokumentu, kuram
pakļauti pārējo nozaru politikas dokumenti. Tas
nepieciešams, lai rīcības politikas, kas tiek izstrādātas nozaru
ministrijās, savā starpā nekonfliktētu un būtu pieejami
pietiekami resursi mērķu sasniegšanai.
Noskaties video lekciju par «Latvija 2030»
SPIED UZ http://www.latvija2030.lv/upload/lekcija/index.html
11. LATVIJA2030: STRATĒĢIJAS
PAMATUZSTĀDĪJUMI
laimīgs cilvēks labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un
veselīgs dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta
sabiedrība, sadarbībā radīta konkurētspēja un
valsts kā ātrspējas partneris.
12. LATVIJA 2030 VAR LASĪT, KA...
«2030.gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu
valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit
katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies
mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās
vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanā.
Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu
vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras
novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Rīga būs nozīmīgs
kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku
partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas
teritorijā. Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un
ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu
attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.»
13. LATVIJA 2030 VAR LASĪT, KA...
Līdzīgi kā citos plānošanas dokumentos, arī stratēģijā ir
noteiktas aktivitātes, lai sasniegtu mērķi. Tā, piemēram, lai
skolās plaši izmantotu tehnoloģijas, viena no aktivitātēm ir
mācību grāmatu un materiālu ievietošana un pieejamība e-
vidē.
Latvija2030 pauž: mērķa sasniegšanai ir nepieciešama
sadarbība starp valsti, uzņēmējiem, nevalstiskajām
organizācijām un cilvēkiem. Turklāt ir nepieciešams dalīties ar
kapitālu, kas tiem pieder – cilvēku zināšanām, spējām,
talantiem un arī dabas resursiem. Dalīšanās un sadarbība ir
nepieciešamas, lai sasniegtu Latvija2030 mērķus. Pretējā
gadījumā var atkārtoties situācija, kas notikusi ar citiem
dokumentiem, kad labie nodomi – paliek vien uz „papīra”.
14. MĒS LATVIJAI 2030
Tādēļ mūsu visu aktivitāte savā
skolā, ciemā vai pilsētā, kā arī
savstarpēja sadarbība un
dalīšanās ir vienīgais veids, kā
īstenot minētos mērķus un
tādējādi kopā būvēt labklājīgu
sabiedrību.
15. Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
kandidē ar savu ideju!
Biedrība «Latvijas Pilsoniskā alianse»
Tālrunis: 67846464
E-pasts: alianse@nvo.lv
Internetā: www.alianse.lv