Agnese Lešinska, juriste
Prezentācija nodarbību cikla "Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki" ietvaros projektā projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3" aktivitātē "Mentoringa programma"
Agnese Lešinska, juriste
Prezentācija nodarbību cikla "Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki" ietvaros projektā projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3" aktivitātē "Mentoringa programma"
Prezentācija sagatavota mentoringa programmas ietvaros projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3” ietvaros, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja”’ sadarbībā ar biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Biedrības „Izglītības apvienība „I Fortum”” biļetens. Izglītības apvienības mērķis ir apvienot izglītības darba organizatoru, akadēmiskā personāla, lektoru un treneru intelektuālo potenciālu, lai sekmētu informācijas speciālistu formālās un neformālās izglītības sistēmas attīstību valstī, kā arī aktīvi iesaistīties mūžizglītības politikas veidošanā.
Šī ziņojuma mērķis ir novērtēt Reemigrācijas plānu no šīs rīcībpolitikas tiešās mērķa grupas — Latvijas emigrantu un reemigrantu — perspektīvas, kā arī novērtēt esošo situāciju attiecībā uz plānā paredzēto pasākumu izpildi. Galvenie jautājumi, uz kuriem meklētas atbildes, ir, pirmkārt, kāda ir bijusi Reemigrācijas plāna loma atgriešanās lēmuma pieņemšanā, otrkārt, cik lielā mērā valsts plānā paredzētie pasākumi atbilst mērķa grupas gaidām un vajadzībām, treškārt, kā veidojas mērķa grupas priekšstats par reemigrācijas politiku un cik lielā mērā tas atbilst politikas veidotāju definētajam uzstādījumam.
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015Olga Kazaka
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus.
Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem.
Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitoringsKristine Tjarve
Pētījums, ko veica Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) sadarbībā ar CV-Online un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, parāda, ka darbs nozarē ir saistīts ar daudzām stresa situācijām, lielu darba apjomu, vienlaikus sniedzot gandarījumu par paveikto.
Nozare Latvijā ir samērā jauna, tāpēc arī tajā strādājošie lielākoties ir gados jauni (45% ir vecumā 25-34 gadiem). Neskatoties uz jaunību, nozarē strādājošajiem ir laba izglītība - 47% ir ar maģistra grādu, bet 40% - bakalaura izglītība. Arī darba pieredze nozarē 37% speciālistu ir ilgāka par 10 gadiem. Vairums nozares speciālistu ir atrodami Rīgā.
Prezentācija sagatavota mentoringa programmas ietvaros projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3” ietvaros, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja”’ sadarbībā ar biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Biedrības „Izglītības apvienība „I Fortum”” biļetens. Izglītības apvienības mērķis ir apvienot izglītības darba organizatoru, akadēmiskā personāla, lektoru un treneru intelektuālo potenciālu, lai sekmētu informācijas speciālistu formālās un neformālās izglītības sistēmas attīstību valstī, kā arī aktīvi iesaistīties mūžizglītības politikas veidošanā.
Šī ziņojuma mērķis ir novērtēt Reemigrācijas plānu no šīs rīcībpolitikas tiešās mērķa grupas — Latvijas emigrantu un reemigrantu — perspektīvas, kā arī novērtēt esošo situāciju attiecībā uz plānā paredzēto pasākumu izpildi. Galvenie jautājumi, uz kuriem meklētas atbildes, ir, pirmkārt, kāda ir bijusi Reemigrācijas plāna loma atgriešanās lēmuma pieņemšanā, otrkārt, cik lielā mērā valsts plānā paredzētie pasākumi atbilst mērķa grupas gaidām un vajadzībām, treškārt, kā veidojas mērķa grupas priekšstats par reemigrācijas politiku un cik lielā mērā tas atbilst politikas veidotāju definētajam uzstādījumam.
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015Olga Kazaka
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus.
Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem.
Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitoringsKristine Tjarve
Pētījums, ko veica Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) sadarbībā ar CV-Online un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, parāda, ka darbs nozarē ir saistīts ar daudzām stresa situācijām, lielu darba apjomu, vienlaikus sniedzot gandarījumu par paveikto.
Nozare Latvijā ir samērā jauna, tāpēc arī tajā strādājošie lielākoties ir gados jauni (45% ir vecumā 25-34 gadiem). Neskatoties uz jaunību, nozarē strādājošajiem ir laba izglītība - 47% ir ar maģistra grādu, bet 40% - bakalaura izglītība. Arī darba pieredze nozarē 37% speciālistu ir ilgāka par 10 gadiem. Vairums nozares speciālistu ir atrodami Rīgā.
Prezentācija diskusijas par dažādības vadību "Labākais, ko publiskā pārvalde var pārņemt no biznesa vides!” ietvaros.
Diskusija tika rīkota projekta „Starpkultūru un dažādības vadības mācību sistēmas izveide publiskā sektora darbiniekiem” ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu (Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%).
Plašāk par diskusiju: http://www.providus.lv/public/27836.html
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27822.html
Prezentācija konferences "Latvijas privātā un nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā: izaicinājumi un iespējas" ietvaros, kas tika rīkota projekta "Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs" ietvaros.
Plašāk par konferenci: http://www.providus.lv/public/27813.html
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27637.html
Prezentācija projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" ietvaros 2014.gada 10.oktobrī notikušajās kolēģu konsultācijās.
Plašāka informācija par projektu: http://providus.lv/article/bernu-antisocialas-uzvedibas-mazinasana-agrinas-prevencijas-modeli-1
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros.
NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
Prezentācija informatīva pasākuma par Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāta finanšu programmām „Tiesiskums 2014-2020” un „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014-2020” ietvaros 2014.gada 18.septembrī.
Plašāka informācija par pasākumu: http://ec.europa.eu/latvija/news/press_releases/2014_09_04_lv.htm
PROVIDUS pētnieces Sanitas Sīles prezentācija 27.Baltijas Kriminologu konferencē, kas no 2014.gada 26.-27.jūnijam notika Viļņā, Lietuvā.
Plašāka informācija par pasākumu: http://www.kriminologija.lt/en/27th-baltic-criminological-conference-programme/
PROVIDUS pētnieces dalība pasākumā tika īstenota projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
Prezentācija LAPAS rīkotajā konferencē "Attīstības sadarbība: no personīgās pieredzes uz globālo sadarbību" 2014.gada 29.janvārī.
Plašāka informācija par pasākumu: http://lapas.lv/wp-content/uploads/2014/01/LAPAS_konference_2901.pdf
Prezentācija 2014.gada 17.jūnijā viesiem no Gruzijas, kuru vizīti organizēja Sorosa fonds-Latvija, un tās tēma bija "Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā".
Prezentācija projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" ietvaros 2014.gada 11.aprīlī notikušajās kolēģu konsultācijās.
Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27875.html
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros.
NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
Prezentācija projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" ietvaros 2014.gada 11.aprīlī notikušajās kolēģu konsultācijās.
Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27875.html
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros.
NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
Prezentācija projekta "Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzībai" ietvaros notikušajā seminārā „Noziegumos cietušais – Latvijas tiesību sistēmā un sabiedrībā”, kas notika 2014.gada 19.martā Daugavpilī.
Plašāka informācija par semināru: http://www.providus.lv/upload_file/Projekti/Kriminalitesibas/Seminara_dienas_kartiba.pdf
Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27828.html
Projekts finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu Krimināltiesību programmas ietvaros
Prezentācija projekta "Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzībai" ietvaros notikušajā seminārā "Noziegumos cietušais - Latvijas tiesību sistēmā un sabiedrībā", kas notika 2014.gada 3.aprīlī Rīgā.
Plašāka informācija par semināru: http://www.providus.lv/upload_file/Projekti/Kriminalitesibas/Riga_seminara%20dienas%20kartiba.pdf
Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27828.html
Projekts finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu Krimināltiesību programmas ietvaros
Izlīgums ar cietušo - nozīme, būtība un aktivitātes
Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki
1. Prezentācija sagatavota mentoringa programmas ietvaros projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3” ietvaros
(līg.Nr.IF/2013/1.a/1), ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja”’ sadarbībā ar biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Projektu (līdz)finansē
Eiropas Savienība. Projekta īstenošana tiek līdzfinansēta 75% apmērā no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% apmērā no valsts
budžeta līdzekļiem. Prezentācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par mentoru programmas saturu atbild
biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Līdzdalības iespējas un interneta
līdzdalības rīki/
Engagement in decision-making:
online and offline
10.02.2015. Iveta Kažoka
Pētniece/Policy analyst
2. Par ko būs šis kurss? What will the
course be about?
• Sapratīsim, kā Latvijā notiek lēmumu
pieņemšana/ We will understand the decision-
making process in Latvia
• Sapratīsim, kā pašiem iesaistīties / We will
understand how to engage in Latvian decision-
making
• Uzzināsim par to, kā iesaistīties, izmantojot
Twitter, Manabalss.lv, Facebook, blogus un citus
rīkus / We will learn about such engagement
methods as Twitter, Manabalss.lv, Facebook,
blogs, etc.
6. Iepazīšanās/Introduction
• Kā mani sauc? What’s my name?
• Vai esmu no kādas organizācijas? Do I represent
any organisation?
• Cik ilgi esmu dzīvojis Latvijā? How long have I
lived in Latvia?
• Ja man būtu jānovērtē savas zināšanas par
Latvijas politiku, kā 10 ballu skalā es sevi
novērtētu? If I have to evaluate my proficiency
of Latvian politics, what mark would I give
myself (out of 10)?
7. Uzdevums 1/Exercise 1
• Ar kādām Latvijas institūcijām esmu saskāries?
Kādā kontekstā? Which Latvian state
institutions have I encountered? In what
circumstances?
• Ja es varētu Latvijā izmainīt vienu vai divas
lietas, kas tās būtu? Lūdzu, iespējamas lietas!
If I could change one or two things in Latvia,
what would it be? Be realistic!
8. Uzdevums 2/Exercise 2
Diskusija (ideju vākšana): turpinot iepriekšējo
uzdevumu - kas ir jādara, lai pamainītu Latviju
tā, kā mēs to vēlamies?
Discussion (brainstorm): think back to the
previous exercise - what needs to be done so
that things improve in Latvia?
9. Uzdevums 3/Exercise 3
Diskusija: Mēs esam Latvijas iedzīvotāji. Kādas
ir mums pieejamās metodes, lai pamainītu
Latviju? Izveidosim metožu sarakstu!
Discussion: We are Latvian residents. What can
we do so that things change in Latvia? Let’s
make a list of methods!
10. Nākamreiz/Next time
• Kā strādā Latvijas pārvalde/politika? How is
Latvia governed?
• Kā izmantot Twitter, lai ietekmētu lēmumus? How
to use Twitter to influence decisions?
• Kā izmantot Facebook, lai ietekmētu lēmumus?
How to use Facebook to influence decisions?
• Kā izmantot manabalss.lv, lai ietekmētu
lēmumus? How to use ManaBalss.lv to influence
decisions?
• Citas metodes! Other methods!