Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna/
Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte
Vebinārs
“Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai”
2020.gada 11.augusts
2013.gada septembrī Valsts darba inspekcija noslēdza sadarbības līgumu par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumu integrēšanu izglītības procesā. Pirmā sadarbība ir semināri Latvijas pedagogiem, kurā viena no tēmām ir pedagogu darba vide - aktuālie drošības un veselības jautājumi.
Darba aizsardzības prasības iespējams ievērot tāpēc, ka tās ir normatīvo aktu prasības. Tomēr daudz efektīvāk darba aizsardzības sistēma darbojas, ja tā ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa.
Prezentācija Personālvadības asociācijas biedriem, 2012.gada novembrī
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna/
Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte
Vebinārs
“Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai”
2020.gada 11.augusts
2013.gada septembrī Valsts darba inspekcija noslēdza sadarbības līgumu par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumu integrēšanu izglītības procesā. Pirmā sadarbība ir semināri Latvijas pedagogiem, kurā viena no tēmām ir pedagogu darba vide - aktuālie drošības un veselības jautājumi.
Darba aizsardzības prasības iespējams ievērot tāpēc, ka tās ir normatīvo aktu prasības. Tomēr daudz efektīvāk darba aizsardzības sistēma darbojas, ja tā ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa.
Prezentācija Personālvadības asociācijas biedriem, 2012.gada novembrī
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Teksta izpratne
Galvenā doma
Temats
Viedoklis
Teksta valodu raksturojušās pazīmes
Mērķis un aktualitāte
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Galvenā doma
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Jāatceras!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Jāatceras!
Temata formulējums ir kā plāna punkts-nav darbības vārdu , bet ir lietvārdi ar izskaņām –ība, -šana,-ums.
Nav jāpārstāsta teksta saturs.
Jāizvairās no vispārīgām frāzēm, nav jāiekļauj lieka informācija.
Nedrīkst formulēt ar vienu vārdu( vidēji 3-5 vārdi).
Viedoklis.
Tam jābūt : patstāvīgam, loģiskam, pamatotam;
Tajā nevajadzētu būt pretrunām.
Tajā nav jāatsaucas uz kāda cita teikto.
Viedoklis ir ļoti īss rakstu darbs( 70-90 vārdu).
Viedoklī jāievēro trīsdaļīguma forma(ievads, galvenā daļa, nobeigums).
Teksta valodu raksturojošās pazīmes
Teksta mērķis un aktualitāte
Mērķis- tas , ko autors cenšas sasniegt, panākt.
Aktualitāte- domās prognozētais darbības vēlamais rezultāts, tas, ko cenšas panākt, sasniegt, kas piešķir virzību.
Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ir izstrādājusi rīku darba vides riska novērtēšanai. Valsts darba inspekcija kā projekta koordinators Latvijā ir izveidojis rīku, kas piemērots darbam ar datoru. Tajā iekļautas gan normatīvo aktu prasības (t.sk. saites uz normatīvajiem aktiem), tipiskie riska faktori un dažādi preventīvie pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai izskaust riska faktoru. Pēc lietotāju vēlmēm un ieteikumiem rīks regulāri tiek papildināts ar labas prakses piemēriem, ko var īstenot jebkurš mazais uzņēmums.
Ja vēlaties organizēt semināru ar apmācību par OiRA leitošanu, lūdzu, sazinieties ar VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāju Lindu Matisāni (linda.matisane@vdi.gov.lv).
Saite uz rīku - http://client.oiraproject.eu
Презентація підготовлена для підведення підсумків конкурсу дитячих малюнків "Моя країна - Україна", який проводився серед учнів загальноосвітніх навчальних закладів м. Марганця в жовтні-листопаді 2015 року. Презентацію підготувала бібліограф Марганецької міської ЦБС Ольга Забенько
Підручник «Медіаосвіта та медіаграмотність» розроблено для забезпечення відповідного курсу у вищих навчальних педагогічних закладах України. Автори підручника, провідні українські та зарубіжні науковці, об’єднали найактуальніші світові розробки в галузі підготовки студентів до викладання предметів з медіаосвіти, медіаграмотності, медіакультури.
Призначений для студентів педагогічних спеціальностей.
Apraksts par vizuālo prezentāciju - ko labāk jā, ko labāk nē. Gan par izskatu, gan aizstāvēšanas sagatavošanu. Atjaunots un papildināts 2012. gada janvārī.
Prezentācijas autors: Kalvis Kincis
Izmantotie materiāli: Gene Zelazny "Say it with Charts" un "Say it with Presentation",Radislav Gandapas "Камасутра для оратора" un "К выступлению готов! Презентационный конструктор"
Motivēti, zinoši darbinieki ir katra IT uzņēmuma lielākā vērtība. Lai uzlabotu programmatūras izstrādes projektu rezultātus, bieži izmēģina dažādus tehniskus risinājumus un projektu pārvaldības metodes, bet darbinieku motivāciju nereti atstāj novārtā, jo to ir grūti objektīvi izvērtēt un trūkst zināšanu kā to ietekmēt. Līva ir apzinājusi programmatūras izstrādātāju motivāciju ietekmējošos faktorus un piedāvā metodi darbinieku motivācijas izvērtēšanai, motivācijas vajadzību izzināšanai un dažādu darbu motivācijas potenciāla noteikšanai.
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Teksta izpratne
Galvenā doma
Temats
Viedoklis
Teksta valodu raksturojušās pazīmes
Mērķis un aktualitāte
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Galvenā doma
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Jāatceras!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Jāatceras!
Temata formulējums ir kā plāna punkts-nav darbības vārdu , bet ir lietvārdi ar izskaņām –ība, -šana,-ums.
Nav jāpārstāsta teksta saturs.
Jāizvairās no vispārīgām frāzēm, nav jāiekļauj lieka informācija.
Nedrīkst formulēt ar vienu vārdu( vidēji 3-5 vārdi).
Viedoklis.
Tam jābūt : patstāvīgam, loģiskam, pamatotam;
Tajā nevajadzētu būt pretrunām.
Tajā nav jāatsaucas uz kāda cita teikto.
Viedoklis ir ļoti īss rakstu darbs( 70-90 vārdu).
Viedoklī jāievēro trīsdaļīguma forma(ievads, galvenā daļa, nobeigums).
Teksta valodu raksturojošās pazīmes
Teksta mērķis un aktualitāte
Mērķis- tas , ko autors cenšas sasniegt, panākt.
Aktualitāte- domās prognozētais darbības vēlamais rezultāts, tas, ko cenšas panākt, sasniegt, kas piešķir virzību.
Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ir izstrādājusi rīku darba vides riska novērtēšanai. Valsts darba inspekcija kā projekta koordinators Latvijā ir izveidojis rīku, kas piemērots darbam ar datoru. Tajā iekļautas gan normatīvo aktu prasības (t.sk. saites uz normatīvajiem aktiem), tipiskie riska faktori un dažādi preventīvie pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai izskaust riska faktoru. Pēc lietotāju vēlmēm un ieteikumiem rīks regulāri tiek papildināts ar labas prakses piemēriem, ko var īstenot jebkurš mazais uzņēmums.
Ja vēlaties organizēt semināru ar apmācību par OiRA leitošanu, lūdzu, sazinieties ar VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāju Lindu Matisāni (linda.matisane@vdi.gov.lv).
Saite uz rīku - http://client.oiraproject.eu
Презентація підготовлена для підведення підсумків конкурсу дитячих малюнків "Моя країна - Україна", який проводився серед учнів загальноосвітніх навчальних закладів м. Марганця в жовтні-листопаді 2015 року. Презентацію підготувала бібліограф Марганецької міської ЦБС Ольга Забенько
Підручник «Медіаосвіта та медіаграмотність» розроблено для забезпечення відповідного курсу у вищих навчальних педагогічних закладах України. Автори підручника, провідні українські та зарубіжні науковці, об’єднали найактуальніші світові розробки в галузі підготовки студентів до викладання предметів з медіаосвіти, медіаграмотності, медіакультури.
Призначений для студентів педагогічних спеціальностей.
Apraksts par vizuālo prezentāciju - ko labāk jā, ko labāk nē. Gan par izskatu, gan aizstāvēšanas sagatavošanu. Atjaunots un papildināts 2012. gada janvārī.
Prezentācijas autors: Kalvis Kincis
Izmantotie materiāli: Gene Zelazny "Say it with Charts" un "Say it with Presentation",Radislav Gandapas "Камасутра для оратора" un "К выступлению готов! Презентационный конструктор"
Motivēti, zinoši darbinieki ir katra IT uzņēmuma lielākā vērtība. Lai uzlabotu programmatūras izstrādes projektu rezultātus, bieži izmēģina dažādus tehniskus risinājumus un projektu pārvaldības metodes, bet darbinieku motivāciju nereti atstāj novārtā, jo to ir grūti objektīvi izvērtēt un trūkst zināšanu kā to ietekmēt. Līva ir apzinājusi programmatūras izstrādātāju motivāciju ietekmējošos faktorus un piedāvā metodi darbinieku motivācijas izvērtēšanai, motivācijas vajadzību izzināšanai un dažādu darbu motivācijas potenciāla noteikšanai.
Seniori datba vidē.
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija seminārā "Darbspējas – kā tās noteikt un kur izmantot rezultātus?"
2016. gada 30.maijā
Mūsdienu biznesa vidē pieaug gados vecāku nodarbināto skaits. Tas ir izaicinājusm darba devējiem izveidot piemērotu darba vidi šiem cilvēkiem.
2012.gada oktobris
2014.gada rudenī EU-OSHA kampaņas "Veselīgas darbavietas uzvar stresu" ietvaros tika organizēts seminārs personālvadības un komunikācijas speciālistiem "Kā pateikt, lai darbinieki sadzird". Semināra ietvaros Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne prezentēja pētījumu "Darba apstākļi un riski Latvijā" rezultātus par darba devēju un darbinieku komunikāciju, kā arī stāstīja par dažādiem piemēriem, kas Latvijā tiek izmantoti, lai darbiniekus iesaistītu darba aizsardzības sistēmas darbībā un informētu viņus par aktuāliem jautājumiem.
2016.gada novembrī Valsts darba inspekcija organizēja semināru par darba vides indikatoriem, ko uzņēmumi var izmantot, lai ilgtermiņā izvērtētu, vai darba vide ir veselīga un droša.
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
Similar to Darba vides psihosociālie riska faktori (7)
Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.
Rīks ir pieejams šeit. https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/covid-19
Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit: https://www.vdi.gov.lv/lv/oira
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
Prezentācija, kas izmantojama, lai ērtāk būtu lietot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA. Tā ir atjaunota ar statistikas datiem, piekļuves informāciju, kā arī jaunajām funkcionalitātēm attiecībā uz pasākumu plāna izstrādi.
2020.gada decembris.
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
2020. gada decembrī notika RSU Darba drošības un vides veselības institūta organizētais seminārs par kancerogēnajām vielām darba vidē. Tajā Valsts darba inspekcija prezentēja savas inspicēšanas kampaņas rezultātus par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.
2020.gada 5.novembrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forums, kurā Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa uzstājās ar prezentāciju par VDI pieredzi COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gada septembrī notika Valsts darba inspekcijas organizēts seminārs "Digitalizācija un darba aizsardzība", kurā Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne uzstājās ar prezentāciju.
2020.gada 17.jūnija prezentācija par attālinātā darba organizāciju
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas un Darba tiesību nodaļas vadītājas Mārītes Noriņas prezentācija
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem".
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
2020.gada 27.februārī notika konference darba aizsardzībā kompetentajām institūcijām un kompenetajiem speciālistiem, kurā VDI direktors Renārs Lūsis informēja konferences dalībniekus par VDI aktualitātēm.
2019.gada 2.maijā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta konference par darba aizsardzību, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja par darba aizsardzības aktualitātēm
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas ietverti dažādu uzņēmumu koplīgumos.
2018.gada 15.oktobrī notika konferene "HR Personāls un darba tiesības", kuras laikā VDI direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju par biežākajām darba devēju pieļautajām kļūdām darba tiesību jomā.
VDI darba aizsardzības nodaļas Sandras Zariņas un Sadarbības un attīstība snodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija Valsts vides dienestu inspekoriem projekta " Kapacitātes stiprināšana ķīmisko vielu pārvaldībai" ietvaros 2018.gada 21.maijā
2018.gada aprīlī Latvijas brīvo arodbiedrību savienība rīkoja konferenci par darba aizsardzību, kurā Valsts darba isnpekcijas direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju.
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrija
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Darba vides psihosociālie riska faktori
1. Psihoemocionālo riska faktoru
ietekme darba vidē
un to radītās sekas
Sandra Zariņa
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja
2021. gada 4. oktobrī
2. Psiholoģiskie un emocionālie
riska faktori*
• Darba laiks;
• Darba laika deficīts;
• Monotons darbs;
• Nespēja ietekmēt darba procesu;
• Darbs izolācijā;
• Paaugstināta atbildība;
• Saspringta psiholoģiskā atmosfēra darbā;
• Vardarbība;
• Citi psiholoģiskie faktori.
* 06.10.2007. MK noteikumi Nr.660 «Darba vides iekšējās
uzraudzības veikšanas kārtība»
2
3. Aptaujā par psihoemocionālajiem riska
faktoriem darba vidē 2019. gadā
anonīmi piedalījās:
4989
valsts/pašvaldību iestāžu darbinieki
Rīgā-2438
Reģionos-2551
3
8. Vai esat novērojis veselības stāvokļa
pasliktināšanos, kas varētu būt saistīta ar
pārslodzi darbā(%) ?
8
9. Ko darījām ar iegūtajiem rezultātiem?
• Apkopojām katras iestādes rezultātus;
• Gājām pie iestādes vadības;
• Stāstījām, skaidrojām;
• Analizējām;
• Konsultējām;
• Darba devējam nu bija jārīkojas….
9
10. Vai esat pamanījuši izmaiņas psihoemocionālajā
darba vidē Jūsu iestādē pēc 2019.gadā VDI
veiktās aptaujas? 2020. gadā atbildēja 1626
respondenti:
10
11. Darbinieku komentāri 2020. gadā:
• -Kolektīvs sašķēlies, neuzticas viens
otram, nospiedoša atmosfēra,
nevienlīdzīga attieksme;
• Darba devējam nav izpratnes par šiem
jautājumiem, palielinājies darba apjoms,
pārslodze, nepārdomāta darba
organizācija;
• Izdegšana, kontrole no vadības, slikta
informācijas apmaiņa, nesaprotamas
prasības, iekšējie konflikti netiek risināti,
strukturālās reformas;
• +uzlabojusies savstarpējā komunikācija,
nomainīts vadītājs, jūtams atbalsts un
rūpes no vadības puses, tiekam uzklausīti,
atbalstīti, iesaistīti
11
12. Kāpēc 2021. gadā organizējām tematisko
pārbaudi par attālinātā darba organizāciju?
• RSU DDVVI pētījuma par COVID-19 ietekmi uz
nodarbinātību un darba vidi Latvijā rezultāti ;
• Noskaidrot darba apstākļus un iespējamās sekas strādājot
attālināti :
• darba laiks, pārtraukumi,
• vienošanās par att. darbu,
• darba aprīkojuma nodrošinājums,
• darba vietas ergonomika;
• komunikācija ar vadību;
• iespējamās veselības problēmas;
• problēmas, ieteikumi darba uzlabošanai.
• Aptaujājām gan darba devējus, gan nodarbinātos.
12
13. 2021. gada aptauja par attālinātā darba
organizāciju valsts/pašvaldību iestādēs
piedalījās:
7202
Valsts/pašvaldības iestāžu darbinieki
Rīgā-3783
Reģionos-3419
13
21. Veselības un sociālās aprūpes nozarē:
Medicīnas māsa, ārsts speciālists (neirologs, ginekologs, psihiatrs, radiologs,
ķirurgs), neatliekamās palīdzības feldšeris, aprūpētājs u.c
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšanas nozare:
Nodokļu inspektors, iestādes vadītājs /vietnieks, policijas kārtībnieks, tiesnesis,
grāmatvedis, padomnieks, jurists, klientu apkalpošanas speciālists u.c.
Izglītības nozare:
Skolotājs, iestādes vadītājs, pasniedzējs, medmāsa
Transporta un uzglabāšanas nozare:
Dzelzceļa dispečeris, aviodrošības dienesta darbinieks, biļešu kases kasieris,
stacijas dežurants, analītiķis, darba aizsardzības inženieris.
21
Pirmreizēji apstiprināto arodsaslimšanas
gadījumu profesijas psihoemocinālā riska
faktora ietekmē
24. • Sieviete
• Vidēji 54 gadus jauna
• Ar vidēji 32 gadu darba stāžu
kaitīgā faktora ietekmē
• Ar vidēji 3 apstiprinātām
arodslimībām, no kurām primārā
ir psihoemocionālā riska faktora
izraisīta arodsaslimšana
• Turpina strādāt savā profesijā
24
Vidējais portrets valsts pārvaldē nodarbinātajai
arodslimniecei
25. • Sieviete
• Vidēji 54 gadus jauna
• Ar vidēji 31 gada darba stāžu
kaitīgā faktora ietekmē
• Ar vidēji 5 apstiprinātām
arodslimībām, no kurām primārā
ir psihoemocionālā riska faktora
izraisīta arodsaslimšana
• Turpina strādāt savā profesijā
25
Vidējais portrets medicīnas un sociālās aprūpes
nozarē nodarbinātajai arodslimniecei
26. Darba vidē virmo psiholoģiskā
spriedze…
Iesniegumi VDI
«…Psiholoģiskā spiediena rezultātā
paaugstinājās asinsspiediens, saasinājās
hroniskas slimības. Kolēģis izteica
nepamatotas piezīmes par darbu kvalitāti,
kas būtiski palielināja darbu apjomu un
noveda pie nervu sabrukuma. Tajā pašā dienā
es apmeklēju ģimenes ārstu, man bija
izrakstīta slimības lapa. Es uzskatu, ka noticis
ir nelaimes gadījums. Šis spiediens nav daļa
no mana darba un nav nolīgts līgumā. Lūdzu
veikt šo incidentu izmeklēšanu…»
26
27. Pašnāvības mēģinājumi vai draudi
par pašnāvību darba vietā
-Jauna sieviete kolēģiem stāsta, ka grib sev
nodarīt pāri (izdurt acis)…
-Darbinieks iebāza galvu zāģī, un tika
iegriezta galvas āda. Iespējams pašnāvības
mēģinājums, jo darbiniekiem par to bija
teicis. Šobrīd tiek izmeklēts šis nelaimes
gadījums darbā, kurā gūtas smagas
traumas…
-Vadītājs, kurš ilgstoši strādājot pie apjomīga
projekta, kļuva nomākts, nerunīgs, nolēca no
ēkas 5. stāva ugunsdzēšanas kāpnēm,
izdzīvoja…
27
28. Darba devējam
• Pamanīt.., arī strādājot attālināti…
• Nebūt vienaldzīgam…
• Palīdzēt…
• Rotācija citā amatā, izkļūt ārā no rutīnas…
• Apmācības, konsultācijas ar speciālistiem…
• Darba maiņa…
Darba aizsardzības likuma 27. pants- darba
devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un
veselību darbā.
28