2018.gada aprīlī Latvijas brīvo arodbiedrību savienība rīkoja konferenci par darba aizsardzību, kurā Valsts darba isnpekcijas direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju.
2017.gada 2.februārī notika Valsts darba inspekcijas preses konference, kurā direktors Renārs Lūsis informēja par 2016.gada darba rezultātiem un plāniem 2017.gadam.
2017.gada 27.aprīlī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkota konference, kas veltīta Pasaules darba aizsardzības dienai. Tajā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis uzstājās ar šo prezentāciju
Valsts darba inspekcija ir apkopojusi Latvijā paveikto Eiropas kampaņas "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" ietvaros. Apkopojums pieejams šajā prezentācijā, kurā iekļauti arī plāni 2017.gadam.
2019.gada 2.maijā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta konference par darba aizsardzību, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja par darba aizsardzības aktualitātēm
Darba devēju biežāk pieļautās nepilnības darbā notikušo nelaimes gadījumu izm...State Labour Inspectorate
2017. gada marta Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par biežākajām darba devēju pieļautajām kļūdām, izmeklējot darbā notikušos nelaimes gadījumus
19. aprīlī Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa- Rūtenberga uzstājās Kokapstrādes arodbiedrības rīkotajā semināra, informējot par kokapstrādes un mežizstrādes nozaru aktualitātēm darba aizsardzības jomā.
2017.gada 2.februārī notika Valsts darba inspekcijas preses konference, kurā direktors Renārs Lūsis informēja par 2016.gada darba rezultātiem un plāniem 2017.gadam.
2017.gada 27.aprīlī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkota konference, kas veltīta Pasaules darba aizsardzības dienai. Tajā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis uzstājās ar šo prezentāciju
Valsts darba inspekcija ir apkopojusi Latvijā paveikto Eiropas kampaņas "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" ietvaros. Apkopojums pieejams šajā prezentācijā, kurā iekļauti arī plāni 2017.gadam.
2019.gada 2.maijā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta konference par darba aizsardzību, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja par darba aizsardzības aktualitātēm
Darba devēju biežāk pieļautās nepilnības darbā notikušo nelaimes gadījumu izm...State Labour Inspectorate
2017. gada marta Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par biežākajām darba devēju pieļautajām kļūdām, izmeklējot darbā notikušos nelaimes gadījumus
19. aprīlī Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa- Rūtenberga uzstājās Kokapstrādes arodbiedrības rīkotajā semināra, informējot par kokapstrādes un mežizstrādes nozaru aktualitātēm darba aizsardzības jomā.
Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.
Rīks ir pieejams šeit. https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/covid-19
Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit: https://www.vdi.gov.lv/lv/oira
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
Prezentācija, kas izmantojama, lai ērtāk būtu lietot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA. Tā ir atjaunota ar statistikas datiem, piekļuves informāciju, kā arī jaunajām funkcionalitātēm attiecībā uz pasākumu plāna izstrādi.
2020.gada decembris.
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
2020. gada decembrī notika RSU Darba drošības un vides veselības institūta organizētais seminārs par kancerogēnajām vielām darba vidē. Tajā Valsts darba inspekcija prezentēja savas inspicēšanas kampaņas rezultātus par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.
2020.gada 5.novembrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forums, kurā Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa uzstājās ar prezentāciju par VDI pieredzi COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gada septembrī notika Valsts darba inspekcijas organizēts seminārs "Digitalizācija un darba aizsardzība", kurā Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne uzstājās ar prezentāciju.
2020.gada 17.jūnija prezentācija par attālinātā darba organizāciju
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas un Darba tiesību nodaļas vadītājas Mārītes Noriņas prezentācija
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem".
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
2020.gada 27.februārī notika konference darba aizsardzībā kompetentajām institūcijām un kompenetajiem speciālistiem, kurā VDI direktors Renārs Lūsis informēja konferences dalībniekus par VDI aktualitātēm.
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas ietverti dažādu uzņēmumu koplīgumos.
Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.
Rīks ir pieejams šeit. https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/covid-19
Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit: https://www.vdi.gov.lv/lv/oira
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
Prezentācija, kas izmantojama, lai ērtāk būtu lietot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA. Tā ir atjaunota ar statistikas datiem, piekļuves informāciju, kā arī jaunajām funkcionalitātēm attiecībā uz pasākumu plāna izstrādi.
2020.gada decembris.
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
2020. gada decembrī notika RSU Darba drošības un vides veselības institūta organizētais seminārs par kancerogēnajām vielām darba vidē. Tajā Valsts darba inspekcija prezentēja savas inspicēšanas kampaņas rezultātus par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.
2020.gada 5.novembrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forums, kurā Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa uzstājās ar prezentāciju par VDI pieredzi COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gada septembrī notika Valsts darba inspekcijas organizēts seminārs "Digitalizācija un darba aizsardzība", kurā Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne uzstājās ar prezentāciju.
2020.gada 17.jūnija prezentācija par attālinātā darba organizāciju
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas un Darba tiesību nodaļas vadītājas Mārītes Noriņas prezentācija
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem".
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
2020.gada 27.februārī notika konference darba aizsardzībā kompetentajām institūcijām un kompenetajiem speciālistiem, kurā VDI direktors Renārs Lūsis informēja konferences dalībniekus par VDI aktualitātēm.
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas ietverti dažādu uzņēmumu koplīgumos.
2. 2
Skaidrības labad par laika
apzīmējumiem...
«AIZVAKAR» – 2016.gadā vai senāk
«VAKAR» – 2017.gadā
«ŠODIEN» – 2018.gadā (šogad)
«RĪT» - turpmākā nākotnē (2018., 2019. utt...)
3. 3
«VAKAR» (2017.gadā)
katrās 2 nedēļās
viens nodarbinātais
gāja bojā nelaimes
gadījumā darbā
katrās 2 dienās viens
nodarbinātais cieta
nelaimes gadījumā
darbā, kas radīja
smagus veselības
traucējumus
ikkatrās 4 stundās
viens nodarbinātais
cieta nelaimes
gadījumā darbā
6. Jauniešu darba drošība «vakar»?
6
252 nelaimes gadījumi (NG) ar jauniešiem
vecumā 24 gadiem, jeb 13% no kopējā NG skaita
Nozares, kurās jaunieši visbiežāk cieš nelaimes
gadījumos darbā:
10. Kāpēc jaunieši «VAKAR» rīkojās
nedroši?
11%
43%
46%
darbs alkohola reibumā, lietotas nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes u.c.
nav ievēroti darba drošības noteikumi
nepietiekoša uzmanība
1
0
12. Daži «vakardienas» NG ar
jauniešiem...
Būvlaukumā uzgāzās sastatņu kaudze (19/0). NG Cēloņi:
darba apstākļi, darba organizācija. Nav: OVP, apmācības
un DVRN
Kurjers (18/0) cieta CSN, palīgstrādnieku (23/1) uz ceļa
notrieca automašīna; Operatoram (23/1), braucot ar
elektriskajiem palešu ratiņiem, pazuda bremzes un tas
ietriecās aizsargbarjerā;
Palīgstrādnieks (19/0) palīda zem darbojošas kokapstrādes
līnijas un tika saspiests;
Būvstrādnieks (23/1) nokrita no 3m augsta jumta;
Montētājs (20/0) iekrita lifta šahtā;
Strādnieks (17/0), veicot mežizstrādes darbus, tika aizķerts
ar zaru un nogāzts zemē; Dārznieks (24/0) kapu
labiekārtošanas darbos, zāģējot kokam galotni, nokrita, jo
lūza koks.
1
2
13. Ko mums māca «vakardiena»,
lai «rīt» mēs dzīvotu labāk?
Apmācībai ir nenovērtējama nozīme!
Bez riska novērtējuma jūs jau ejat nelaimes gadījuma
virzienā!
Taupot uz drošības rēķina «šodien», jūs palielināt
savus zaudējumus «rīt»!
Obligātās veselības pārbaudes ir vajadzīgas
darbiniekam un darba devējam, nevis VDI vai
ārstiem!
Risks, nevērība un vieglprātība darbā šodien var
nopietni sabojāt vai pat atņemt mums dzīvi rīt! 1
3
15. 1
5
Darba aizsardzība
«ŠODIEN» un «RĪT»
Informatīvā kampaņa: «Veselīgās darbavietās
turi grožos bīstamās vielas!»
https://healthy-workplaces.eu/lv
Pretkrāpšanas kustība «Atkrāpies!»
www.atkrapies.lv
16. 1
6
Piesakies atbalstam
«ŠODIEN» un «RĪT»
ESF projekts: "Uzlabot darba drošību, it īpaši
bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas
noteikumiem”
http://www.vdi.gov.lv/lv/projekti/esf/
Konsultatīvais atbalsts darba devējiem (DVRN,
laboratoriskie mērījumi, DA apmācība (pamatlīmenis
un specializācija))
Pētījumi
Sadarbības partneru – LBAS, LDDK, RSU DVVI
izglītojoši informatīvās aktivitātes
Sabiedrības informēšana
VDI darbinieku apmācība un attīstība
17. 1
7
Izmanto «ŠODIEN» un «RĪT»
aktuālu un modernu risku
novērtēšanas rīku - OiRA
Bezmaksas darba vides risku novērtēšanas
rīks: www.vdi.gov.lv/lv/OiRA/
Birojiem
Veikaliem
Izglītības iestādēm
Lauksaimniecības uzņēmumiem
Uzkopšanas darbiem
Sabiedriskajai ēdināšanai
Viesnīcām un viesu mājām
Skaistumkopšanas saloniem
Automobiļu apkopei un remontam
Būvdarbiem telpās
Autotransportam
«VAKAR»
4310
5359
Līdz 23.04.2018. valstī kopā reģistrēti un izmeklēti 1906 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 205 – ar smagiem veselības traucējumiem, 19 – letāli. Kopējais NG skaits 2017. gadā salīdzinot ar 2016. gadu ir palielinājies par 3 %, smago NG skaits – par 11 %. Savukārt letālo nelaimes gadījumu skaits ir būtiski samazinājies, proti, uz pusi jeb 50 % (38 pret 19).
Tā kā visu 2017. gadā letālo nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana vēl nav pabeigta, tad prognozējams, ka 2017. gadā ar darba vides faktoru iedarbību saistītie letālie nelaimes gadījumi darbā būs 21 (samazinājums pret 2016. gadu būs 45 %)
Informācija norādīta procentuāli no 2017. gadā 252 kopā cietušiem jauniešiem.
2017. gadā vecumā līdz 24 gadiem visbiežāk cietuši:
apstrādes rūpniecībā - 101 NG jeb 15,8 % no visiem 640 kopā 2017. gadā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā.
tirdzniecībā – 32 NG jeb 15,6 % no visiem 205 nozarē notikušajiem NG
transportā – 31 NG jeb 12 % no visiem 254 nozarē notikušajiem NG
būvniecībā – 24 NG jeb 16 % no visiem nozarē notikušajiem 149 NG
izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi – 19 NG jeb 44 % no visiem nozarē notikušajiem 43 NG
Informācija par cietušajiem jauniešiem procentuāli no nozarē cietušajiem.
Pārējās nozares ir:
Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana - 6 %
Gatavo metālizstrādājumu ražošana - 6 %
Pārtikas produktu un dzērienu ražošana - 4 %
Veselības aizsardzība - 4 %
Apsardzes pakalpojumi - 3 %
Valsts pārvalde un aizsardzība - 3 %
Gaisa transports - 3 %
Sauszemes transports - 2 %
Cietušo jauniešu procentuālais skaits attiecībā pret kopējo smago un letālo nelaimes gadījumu skaitu valstī:
2017. gads – cietuši 7 % jaunieši no visiem 2017. gadā valstī notikušajiem smagajiem un letālajiem NG
2016 – 5%
2015 – 11%
2014 – 7%
2013 – 10%
Apmācības kopumā visos notikušajos NG nav veiktas 5 % gadījumos, savukārt jauniešiem 5 gadu periodā 43 %
Savukārt OVP nav veikta – 15 %, ir veikta – 85 %.
2017. gadā no 252 kopā cietušiem jauniešiem tikai 4 gadījumos (1,6 %) nav bijusi veikta ievadinstruktāža un 2 gadījumos (0,8 %) nav bijusi veikta instruktāža darba vietā.
Savukārt OVP ir veikta – 206 gadījumos jeb 82 %, nav veikta – 46 gadījumos jeb 18 %.
Darba vides riska faktori novērtēti – 247 gadījumos jeb 98%, nav novērtēti – 5 gadījumos jeb 2 %
Gan 2016. gadā, gan 2017. gadā attiecībā uz darba stāžu procentuālais sadalījums ir nemainīgs.
2017. gadā kopā cietuši 252 jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.
Ar darba stāžu līdz 1 gadam 168 NG jeb 68 %
1 – 3 gadi – 75 NG jeb 30 % ( stāžs 1 gads – 38 NG; stāžs 2 gadi – 23 NG, stāžs 3 gadi – 14 NG)
4 – 10 gadi – 4 NG jeb 2% ( visi 4 NG ir ar stāžu 4 gadi)
Cēlonis – nepietiekoša uzmanība:
Ceha strādnieks (23 gadi un stāžs – 1 gads) piegādāja baļķus no sagatavošanas ceha, krāmējot tos uz rampas, neuzmanības dēļ, uzmetis baļķi sev uz kājas. Guva kājas pirkstu lūzumu.
Cietušais ir bijis instruēts , nav veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Gaļas izcirtējs (18 gadi un stāžs – 0) kolēģiem palīdzēja pārvietot, šķirot gaļu, likt to kastēs, utt. Darbs visu dienu ritēja bez starpgadījumiem. Darba dienas beigās, īsi pirms 1700 cietušais gribēja noņemt augšējo kasti ar gaļu. Kasti paņēma aiz malām, apakšējā daļā, un sāka celt. Kastei nedaudz izslīdot, tā sāka spiest cietuša pirkstu. Viņš parāva roku nost, un kaste krita. Gaļas izcirtējs mēģināja kasti ķert un sastiepa saites elkoņa locītavai. Kastes svars ap 30 kg.
Cietušais ir bijis instruēts, veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – nav ievēroti darba drošības noteikumi
Palīgstrādnieks (23 gadi un stāžs – 0) ar kolēģi veica materiālu izkraušanu no kravas nodalījuma. Finiera plates kravas nodalījumā bija novietotas vertikālā stāvoklī un nostiprinātas ar siksnām. Veicot izkraušanas dabus, cietušaisar kolēģi atbrīvoja siksnas, lai izkrautu finiera plates. Izkraujot pirmo plati, pārējās plates netika nostiprinātas ar stropēm, kā rezultātā, platēm krītot no kravas nodalījuma, tās uzkrita palīgstrādniekam uz kājas.
Cietušais ir bijis instruēts , nav veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis - lietotas nepiemērotas darba metodes:
Pavāra (23 gadi un stāžs – 0) darba pienākumos ietilpa bāra ēdienu gatavošana, t.sk. grillēšana. Lai iekurtu grillu, pavārs tajā iebēra ogles un virsū uzsmidzināja dezinficēšanas līdzekli, kas gatavots uz spirta bāzes un ir viegli uzliesmojošs. Tā darījis tāpēc, ka tajā brīdī uz vietas nav bijis atnests speciālais ogļu degšķidrums vai sausais grilla aizdedzināšanas materiāls. Aizdedzinot ogles, sķidruma tvaiki uzliesmoja un nokļuva pavāram uz sejas un rokām. Pavārs guva apdegumus. Cietušais ir bijis instruēts , veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – darbs alkohola reibumā
Pavārs (22 gadi un stāžs – 0) grieza dārzeņus, darīja to neuzmanīgi, nazis bija ass. Pavārs griešanas laikā neskatījās tieši uz nazi un dārzeņiem, nazis noslīdēja no dārzeņa un viņš pats sev iegrieza kreisās rokas lielajā pirkstā. Alkohols 1,84 promilles. Cietušais ir bijis instruēts , veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – darba organizācija un ar to saistītie trūkumi
NG cieta metinātājs (24 gadi un stāžs 1 – gads). Uz pārvietošanas ceļa, kas ved no ražošanas uz garderobēm bija izvietotas izputēju sagataves. Darbinieks ejot uz labierīcībām, laida garām kolēģi un pietuvojās sagatavēm, ar roku aizķerot sagataves, kā rezultātā ieguva grieztu brūci.
Cietušais ir bijis instruēts, veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – Vardarbība
Apsargs (22 gadi un stāžs – 2 gadi), ejot garām agresīvam veikala apmeklētājam, netīšām aizķēra aiz jakas. Otrs klients sāka aizstāvēt agresīvi noskaņoto. Apsargs veiksmīgi tiekot galā ar agresīvajiem klientiem, izveda tos ārā no veikala, taču pēkšņi veikalā ieskrēja vēl viens vīrietis, kurš iesita viņam pa seju.
Cietušais ir bijis instruēts, veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – nepietiekoša uzmanība:
Ceha strādnieks (23 gadi un stāžs – 1 gads) piegādāja baļķus no sagatavošanas ceha, krāmējot tos uz rampas, neuzmanības dēļ, uzmetis baļķi sev uz kājas. Guva kājas pirkstu lūzumu.
Cietušais ir bijis instruēts , nav veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Gaļas izcirtējs (18 gadi un stāžs – 0) kolēģiem palīdzēja pārvietot, šķirot gaļu, likt to kastēs, utt. Darbs visu dienu ritēja bez starpgadījumiem. Darba dienas beigās, īsi pirms 1700 cietušais gribēja noņemt augšējo kasti ar gaļu. Kasti paņēma aiz malām, apakšējā daļā, un sāka celt. Kastei nedaudz izslīdot, tā sāka spiest cietuša pirkstu. Viņš parāva roku nost, un kaste krita. Gaļas izcirtējs mēģināja kasti ķert un sastiepa saites elkoņa locītavai. Kastes svars ap 30 kg.
Cietušais ir bijis instruēts, veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – nav ievēroti darba drošības noteikumi
Palīgstrādnieks (23 gadi un stāžs – 0) ar kolēģi veica materiālu izkraušanu no kravas nodalījuma. Finiera plates kravas nodalījumā bija novietotas vertikālā stāvoklī un nostiprinātas ar siksnām. Veicot izkraušanas dabus, cietušaisar kolēģi atbrīvoja siksnas, lai izkrautu finiera plates. Izkraujot pirmo plati, pārējās plates netika nostiprinātas ar stropēm, kā rezultātā, platēm krītot no kravas nodalījuma, tās uzkrita palīgstrādniekam uz kājas.
Cietušais ir bijis instruēts , nav veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis - lietotas nepiemērotas darba metodes:
Pavāra (23 gadi un stāžs – 0) darba pienākumos ietilpa bāra ēdienu gatavošana, t.sk. grillēšana. Lai iekurtu grillu, pavārs tajā iebēra ogles un virsū uzsmidzināja dezinficēšanas līdzekli, kas gatavots uz spirta bāzes un ir viegli uzliesmojošs. Tā darījis tāpēc, ka tajā brīdī uz vietas nav bijis atnests speciālais ogļu degšķidrums vai sausais grilla aizdedzināšanas materiāls. Aizdedzinot ogles, sķidruma tvaiki uzliesmoja un nokļuva pavāram uz sejas un rokām. Pavārs guva apdegumus. Cietušais ir bijis instruēts , veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – darbs alkohola reibumā
Pavārs (22 gadi un stāžs – 0) grieza dārzeņus, darīja to neuzmanīgi, nazis bija ass. Pavārs griešanas laikā neskatījās tieši uz nazi un dārzeņiem, nazis noslīdēja no dārzeņa un viņš pats sev iegrieza kreisās rokas lielajā pirkstā. Alkohols 1,84 promilles. Cietušais ir bijis instruēts , veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – darba organizācija un ar to saistītie trūkumi
NG cieta metinātājs (24 gadi un stāžs 1 – gads). Uz pārvietošanas ceļa, kas ved no ražošanas uz garderobēm bija izvietotas izputēju sagataves. Darbinieks ejot uz labierīcībām, laida garām kolēģi un pietuvojās sagatavēm, ar roku aizķerot sagataves, kā rezultātā ieguva grieztu brūci.
Cietušais ir bijis instruēts, veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Cēlonis – Vardarbība
Apsargs (22 gadi un stāžs – 2 gadi), ejot garām agresīvam veikala apmeklētājam, netīšām aizķēra aiz jakas. Otrs klients sāka aizstāvēt agresīvi noskaņoto. Apsargs veiksmīgi tiekot galā ar agresīvajiem klientiem, izveda tos ārā no veikala, taču pēkšņi veikalā ieskrēja vēl viens vīrietis, kurš iesita viņam pa seju.
Cietušais ir bijis instruēts, veikta OVP, darba vides riski novērtēti.
Visbiežākās traumas ir brūces un virspusēji ievainojumi, kaulu lūzumi, sastiepumu un izmežģījumi, smadzeņu satricinājumi, apdegumi un applaucējumi, traumatiskas amputācijas.
Ievainojumi gūti krišanas, pakrišanas rezultātā, saskaroties ar asiem priekšmetiem, lidojošiem vai krītošiem priekšmetiem. Tāpat traumas tiek gūtas arī CSN rezultātā, fiziskas spriedzes skeleta muskuļu sistēmā, rezultātā kā arī iespiešanas vai saspiešanas starp vai zem priekšmetiem rezultātā. Ne reti traumas gūst arī vardarbības rezultātā.