2013.gada septembrī Valsts darba inspekcija noslēdza sadarbības līgumu par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumu integrēšanu izglītības procesā. Pirmā sadarbība ir semināri Latvijas pedagogiem, kurā viena no tēmām ir pedagogu darba vide - aktuālie drošības un veselības jautājumi.
Darba aizsardzības prasības iespējams ievērot tāpēc, ka tās ir normatīvo aktu prasības. Tomēr daudz efektīvāk darba aizsardzības sistēma darbojas, ja tā ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa.
Prezentācija Personālvadības asociācijas biedriem, 2012.gada novembrī
2018.gada 15.oktobrī notika konferene "HR Personāls un darba tiesības", kuras laikā VDI direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju par biežākajām darba devēju pieļautajām kļūdām darba tiesību jomā.
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna/
Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte
Vebinārs
“Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai”
2020.gada 11.augusts
Darba aizsardzības prasības iespējams ievērot tāpēc, ka tās ir normatīvo aktu prasības. Tomēr daudz efektīvāk darba aizsardzības sistēma darbojas, ja tā ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa.
Prezentācija Personālvadības asociācijas biedriem, 2012.gada novembrī
2018.gada 15.oktobrī notika konferene "HR Personāls un darba tiesības", kuras laikā VDI direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju par biežākajām darba devēju pieļautajām kļūdām darba tiesību jomā.
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna/
Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte
Vebinārs
“Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai”
2020.gada 11.augusts
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvāLinda Veidere
2015./2016.akad.gada LOR pulciņa 10.sēdes prezentācija "Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā". Autore Alise Jakovļeva (RSU MF V kursa studente).
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvāLinda Veidere
2015./2016.akad.gada LOR pulciņa 10.sēdes prezentācija "Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā". Autore Alise Jakovļeva (RSU MF V kursa studente).
Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.
Rīks ir pieejams šeit. https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/covid-19
Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit: https://www.vdi.gov.lv/lv/oira
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
Prezentācija, kas izmantojama, lai ērtāk būtu lietot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA. Tā ir atjaunota ar statistikas datiem, piekļuves informāciju, kā arī jaunajām funkcionalitātēm attiecībā uz pasākumu plāna izstrādi.
2020.gada decembris.
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
2020. gada decembrī notika RSU Darba drošības un vides veselības institūta organizētais seminārs par kancerogēnajām vielām darba vidē. Tajā Valsts darba inspekcija prezentēja savas inspicēšanas kampaņas rezultātus par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.
2020.gada 5.novembrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forums, kurā Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa uzstājās ar prezentāciju par VDI pieredzi COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gada septembrī notika Valsts darba inspekcijas organizēts seminārs "Digitalizācija un darba aizsardzība", kurā Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne uzstājās ar prezentāciju.
2020.gada 17.jūnija prezentācija par attālinātā darba organizāciju
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas un Darba tiesību nodaļas vadītājas Mārītes Noriņas prezentācija
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem".
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
2020.gada 27.februārī notika konference darba aizsardzībā kompetentajām institūcijām un kompenetajiem speciālistiem, kurā VDI direktors Renārs Lūsis informēja konferences dalībniekus par VDI aktualitātēm.
2019.gada 2.maijā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta konference par darba aizsardzību, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja par darba aizsardzības aktualitātēm
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas ietverti dažādu uzņēmumu koplīgumos.
Pedagogu darba vide - aktuālie drošības un veselības jautājumi
1. Pedagogu darba vide – aktuālie
drošības un veselības jautājumi
Linda Matisāne,
VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja
linda.matisane@vdi.gov.lv
2. Strādāt ir kaitīgi un bīstami!
Darba vidē vienmēr ir darba vides kaitīgi riska faktori
NOSAUCIET RISKA FAKTORUS, KAS IR JŪSU DARBA VIETĀS!
3. Darba vides riska faktori
• mehāniskie faktori – paklupšana, aizķeršanās, priekšmetu uzkrišana,
satiksmes negadījumi, nokrišana no augstuma, iegriešana utt.
• fizikālie faktori – troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats,
starojums u.c.
• putekļi – krīta putekļi, sadzīves putekļi u.c.
• ķīmiskās vielas – krāsas, šķīdinātāji, mazgāšanas līdzekļi u.c.
• bioloģiskie faktori – ērču encefalīts u.c.
• ergonomiskie faktori - fiziski smags darbs, smagu priekšmetu
pārvietošana, redzes pārslodze, balss pārslodze, darbs piespiedu
pozā, t.sk. stāvus vai sēdus u.c.
• psihoemocionālie faktori – augsta atbildība, kontakts / konflikti ar
skolēniem un viņu vecākiem, nemaināms grafiks, garas darba
stundas, emocionāla un fiziska vardarbība vai tās draudi, īsi darbu
izpildes termiņi, daudzi darbi vienlaicīgi u.c.
4. Ko var izraisīt darba vides riska faktori?
• arodslimības – slimības, kuru cēlonis ir darba vidē
esošs riska faktors
• ar darbu saistītās slimības
• citu slimību gaitu pasliktināšanos
• darbinieku pašsajūtas un darba spēju pasliktināšanās
• nelaimes gadījumus darbā – darbaspēju zaudējums
vismaz 1 darba dienu
• gandrīz notikušus nelaimes gadījumus darbā
• izmaksas – pedagogam, izglītības iestādei, valstij
5. Muguras un plecu sāpes
• Izraisa:
– Smagumu pārvietošana (grāmatu kaudzes, burtnīcu
kaudzes u.c.);
– Pārliekšanās pāri skolēniem, kad viņi raksta
– Griešanās ap savu asi (pie tāfeles u.c.)
– Ilgstoša sēdēšana, nedaudz noliecoties uz priekšu
(darbu labošana u.c.)
– Ilgstošs darbs stāvus + nepiemēroti apavi
• Pastiprina – psihoemocionālā slodze
• Sūdzības biežāk mācību gada laikā
6.
7. Augstpapēžu apavi un ilgstoša stāvēšana
• 10 cm un augstāki rada lielas problēmas
(ieteicami – 3-5 cm)
• Izmainās smaguma centrs:
– Slodze uz pēdu priekšējām daļām
– Slodze jostas daļai
• Saspringti apakšstilbi
8. Ko darīt pret sāpēm?
• Iemācīties strādāt ergonomiskā pozā
(ausis – pleci – gūžas; kājas nedaudz plati)
• Sekot, kādā pozā tiek veikts darbs
• Noliecoties uz priekšu, balstīt muguru ar vienu roku
• Sakārtot galdu (lai nav tālu jāsniedzas pēc priekšmetiem)
• Izvairīties nest smagus priekšmetus
• Izmantot ērtu krēslu, tā atzveltni
• Regulāri izkustēties (ik 20 min)
• Regulāri vingrot, nostiprināt vēdera presi
• Atmest smēķēšanu
11. Balss pārslodze - sūdzības
• Smagākos gadījumos var novērot balss zudumu
• Vieglākos gadījumos:
– kasīšanās un kutināšanas sajūta kaklā
– sausuma sajūta rīklē
– sāpes balss saitēs, kaklā
– balss nogurums
– aizsmakums
– balss tembra izmaiņas
– kairinošs klepus
12. Veicinošie faktori
• Psihoemocionāla pārslodze
• Paaugstināts fona troksnis
• Slikta telpu akustika
• Sauss gaiss
• Smēķēšana
• Alkohola lietošana, tējas un kafijas lietošana
• Paaugstināts jūtīgums pret putekļiem
13. Preventīvie pasākumi
• Saudzējošs režīms
• Svarīgi ir lietot daudz dzeramo ūdeni (nevis
kafiju vai tēju, kam piemīt urīndzenošas
īpašības)
• Regulāri atpūtināt balss saites klusējot (t.sk.
izmantojot pat ļoti īsus pārtraukumus)
• Gaisa mitrināšana
14. Interaktīvās tāfeles un multimediju projektori
• spožā gaisma (bīstamība tīklenei)
• jānovērš tās iespīdēšana acīs:
– projektora novietojums (pie griestiem, maksimāli tuvu
ekrānam)
– runātāja/tāfeles lietotāja atrašanās vieta
– rādāmkociņa izmantošana
– pagriešanās tā, lai gaisma spīdētu uz muguras
– samazināt apgaismojuma intensitāti telpā
15.
16.
17. Nelaimes gadījumus grupas
skolotāji paklūp, paslīd, aizķeras un pakrīt – uz kāpnēm, no
klases paaugstinājumiem, uz līdzenas vietas, aizķeras aiz
bērnu skolas somām utt.
skolotājus neuzmanības dēļ nejauši traumē skolnieki –
uzskrien virsū, uzgrūžas, strauji pieceļas, parauj aiz rokas utt.
skolotājus tīšām dusmās traumē agresīvi skolnieki vai kolēģi
skolotāji cieš ceļu satiksmes negadījumos
18. Skolotāja nokrīt pa kāpnēm
Skolā sākās ceturtā stunda. Kad noskanēja zvans, skolotāja no skolotāju
istabas 2.stāvā devās uz klasi 1.stāvā. Skolotāja kāpa lejup pa kāpnēm,
kāpņu laukumā pagriezās un, liekot kāju uz pirmā pakāpiena, paslīdēja,
pakrita un nošļūca trīs pakāpienus zemāk. Kritiena rezultātā skolotāja
salauza potīti.
Kāpnes atrodas vecā divstāvu ķieģeļu ēkā. Kāpņu betona pakāpieni
līdzeni, to augstums 14cm, garums 100cm, platums 32cm. Pakāpieni
krāsoti, vietām krāsa nodrupusi. Kāpņu telpā pie trešā laida ir liels
divviru logs. Apgaismojums pietiekošs. Kāpnes labajā pusē aprīkotas ar
margām, sienas pusē kāpnēm margu nav. Skolotājai kājās bija ziemas
zābaki ar stabilu, 3 cm augstu papēdi.
Skolotājas darba stāžs – 7 gadi
Skolotājas vecums – 34 gadi
19. Skolotāja paklūp uz paaugstinājuma klases
priekšā
Skolotāja, sākoties mācību stundai, palūdza vienu no skolniekiem
apsēsties pirmajā solā. Ieraudzījusi, ka skolniekam ir apsaitēta roka,
viņa piecēlās no sava krēsla uz paaugstinājuma klases priekšā, lai to
apskatītu, ar kurpes papēdi aizķērās aiz paaugstinājuma metāla malas,
pakrita un vairs nevarēja piecelties, jo bija salauzusi gūžu.
Klātesošo skolnieku paskaidrojumi būtiski atšķiras no skolotājas
stāstītā. Viņi savos paskaidrojumos raksta, ka skolotāja bija nokāpusi
no paaugstinājuma un tad, kāpjoties atpakaļ, zaudējusi līdzsvaru un
uzkritusi uz paaugstinājuma malas.
Paaugstinājuma augstums – 13 cm
Skolotājas darba stāžs – 10 gadi
Skolotājas vecums – 51 gads
20. Skolotāja paslīd, nokrīt un salauž mugurkaulu
Skolas zālē notika skolas projektu nedēļas noslēguma pasākums.
Skolēni zālē klausījās un skatījās prezentācijas. Skolotājas prezentācija
bija ierakstīta zibatmiņā, taču datorā, kas atradās prezentācijas zālē,
nevarēja atvērt nepieciešamos failus. Skolotāja nolēma aiziet uz ķīmijas
kabinetu un atnest portatīvo datoru. Nākot atpakaļ uz zāli, apmēram 2
m pirms zāles durvīm, skolotājai skolas gaitenī paslīdēja kāja, viņa
nokrita guļus uz grīdas un salauza mugurkaula skriemeli.
Skolas gaitenis bija pietiekami gaišs, grīdu klāja lakots parkets. Grīda
bija sausa, bez izciļņiem, uzkopšana bija veikta iepriekšējā vakarā.
Skolotājai kājās bija kurpes ar vaļēju, 5 cm augstu papēdi, ādas zoli bez
rievām.
Skolotājas darba stāžs – 31 gads
Skolotājas vecums – 55 gadi
21.
22.
23.
24. Zēns nejauši salauž pedagogam degunu
Pedagogs strādāja ar 5 - 6 gadus veciem bērniem. Nodarbības tēma
bija „Apģērbs no dzijas”. Nodarbība notika atsevišķā telpā, bērni
sēdēja pie galdiem, darbojās ar dzijas kamoliem, apguva jaunus burtu
savienojumus, sarunājās par apģērbu un tā kopšanu. Bērnu
izkustēšanās un fiziskās aktivitātes šajā nodarbībā nebija paredzētas.
Tad bērnu nodarbību telpā ienāca sporta skolotāja, sasveicinājās ar
bērniem un gribēja aicināt viņus uz rīta vingrošanu. Šajā brīdī
skolotāja apstaigāja sēdošos bērnus, lai pārbaudītu, kā viņi tiek galā ar
uzdoto darbu. Skolotāja noliecās pie viena no zēniem. Zēns tajā brīdī,
strauji ceļoties kājās, lai sasveicinātos ar ienākušo sporta skolotāju, ar
galvu stipri iesita skolotājai pa degunu, kā rezultātā deguns tika
lauzts.
Skolotājas darba stāžs – 6 mēneši
Skolotājas vecums – 39 gadi
25. Skolniece nejauši apgāž skolotāju
Sporta stundas laikā skolotājs deva uzdevumu skolniekam pievilkties
pie stieņa. Skolnieks, veicot uzdevumu, netīšām aizskāra savu
klasesbiedreni, kura zaudēja līdzsvaru un krita, aizķerot skolotāju.
Skolotājs krītot, izmežģīja celi.
Skolotāja darba stāžs – 10 gadi
Skolotāja vecums – 51 gads
26. Agresīvs skolnieks uzbrūk skolotājai
Skolotāja iegāja klasē, lai pārbaudītu, vai skolēni gatavo mājas
darbus. Klasē bija viens skolnieks. Uz skolotājas jautājumiem par
sagatavošanos nākamās dienas stundām, skolnieks atbildēja,
necenzēti lamājoties, kā arī apgalvoja, ka nekas neesot jāmācās. Kad
skolotāja zvanīja skolnieka vecākiem, viņš paņēma grāmatu cietos
vākos un no visa spēka iesvieda to skolotājas sejā, traumējot
skolotājas labo aci.
Skolotājas darba stāžs – 12 gadi
Skolotājas vecums – 48 gadi
27. Ceļu satiksmes negadījums
Ķīmijas skolotāji ar mikroautobusu devās uz pieredzes apmaiņas
semināru. Uz šosejas mikroautobuss strauji saslīdēja, sāka kūleņot un
iekrita grāvī ar riteņiem uz leju. Autobusa šoferis pa telefonu izsauca
policiju un ātro palīdzību.
Skolotāji ar drošības jostām nebija piesprādzējušies.
Nelaimes gadījumā cieta 7 skolotāji
2 skolotājām traumas bija smagas - vienai bija lauzta mugura, otrai -
smagi traumēts kakls