Saistību izpildes nodrošinājumi Kārlis Veisbārdis, SIA IIZI brokers būvniecības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prakses vadītājs žurnāls "Būvinženieris" (nr. 79) 2021.gads

1. 40 41
Būvinženieris Nr. 79
Finanses un likumdošana
Ikviens nozares uzņēmums ir
sastapies ar pasūtītāja vai
ģenerāluzņēmēja līgumu prasībām
iesniegt darbu izpildes, avansa,
garantijas apdrošināšanas polisi
vai bankas garantiju, kas nodrošina
pret iespējamu saistību neizpildi.
Pasūtītāju rīkotajos būvniecības iepirkumos
paredzēti konkursa nodrošinājumi, tai skaitā
banku garantijas vai apdrošināšanas polises.
Bankas ir gatavas pret nodrošinājumu galvot
par jebkādām būvnieka līguma saistībām, bet
citāda izpratne ir apdrošinātājiem, kuri vis-
biežāk nodrošinājumu neprasa un vērtē
klienta maksātspēju.
Atšķirīga izpratne
Apdrošinātājiem ir jāpakļaujas Latvijas nor-
matīvajiem aktiem, kā arī noslēgtajiem pār-
apdrošināšanas līgumiem, kas var ierobežot
pieļaujamo galvojumu apmēru un termiņu.
Būvniecības dalībniekiem un apdrošinātā-
jiem bieži vien ir dažāda izpratne par galvoju-
mu apdrošināšanas mērķi jeb riskiem, kas ar
apdrošināšanu nosegti. Neskaidrības rada arī
FIDIC tipveida līgumu adaptācija Latvijas tir-
gū galvojumu apdrošināšanas aspektā.
Pirmā pieprasījuma garantijas mērķis ir:
«Nauda vispirms, strīdu risināšana pēc tam.»
Savukārt klasisks standarta apdrošinātāju
produkts faktiski paredz vispirms izstrīdēties
gan par zaudējuma cēloni un faktu, gan par
apmēru un tad norēķināties. Pirmā pieprasī-
juma garantijas galvenā nozīme pasūtītājiem
ir ātrumā, lai minimizētu finansiālus zaudēju-
mus potenciālas dīkstāves dēļ.
Pirmā pieprasījuma beznosacījuma garan-
tijas viens no galvenajiem mīnusiem būvuz-
ņēmēju skatījumā ir negodprātīga garantijas
izmantošana. Tad būvniekam nākas pašam
cīnīties pret pasūtītāju par naudas atgūšanu.
Dažādas garantijas
Apdrošināšanas gadījumā pastāv objektīvis-
ma princips, ja apdrošinātājs darbojas neat-
karīgi, ieinteresēti, ātri izmeklē gadījumu,
uztur augstu atbildību pret partneriem un sa-
vu reputāciju. Manā skatījumā apdrošinātāju
reputācijas celšana ir svarīgs aspekts, lai tir-
gus dalībnieki spētu uzticēties apdrošināša-
nas polisēm tikpat ļoti kā banku garantijām.
Tomēr arī apdrošinātāji ir tiesīgi izsniegt
pirmā pieprasījuma galvojumu apdrošināša-
nas polises. Bankas pirmā pieprasījuma ga-
rantija un apdrošinātāja pirmā pieprasījuma
garantiju apdrošināšana atšķiras. Arī apdroši-
nātāji var pieprasīt pilnīgu vai daļēju nodroši-
nājumu pret izsniegto garantiju depozīta, īpa-
šuma ķīlas vai trešās personas galvojuma iz-
skatā. Tomēr klienti apdrošināšanu izvēlas
tieši tādēļ, ka nav vajadzīgs nodrošinājums,
kas var apgrūtināt naudas plūsmu uzņēmu-
mā, vai ir mazākas kapitāla izmaksas.
Tātad nodrošinājuma esamība vai neesa-
mība ir pamatā tam, cik plašs ir risku klāsts,
un tas arī atbild uz jautājumu, kādēļ banku un
apdrošinātāju garantijas atšķiras.
Likumiskais ietvars
Būvniecības garantiju apdrošināšana pakļau-
jas normatīvajiem aktiem – Apdrošināšanas
un pārapdrošināšanas likumam un Apdroši-
nāšanas līguma likumam (ALL). Garantiju
apdrošināšana ir atsevišķs apdrošināšanas
veids, kam vajadzīga Finanšu un kapitāla tir-
gus komisijas (FKTK) licence. Civillikuma
izpratnē apdrošinātāju standarta garantiju
polises ir faktiski pielīdzināmas galvojumiem.
Tādēļ normatīvajos aktos un FKTK klasifikā-
cijā to dēvē par galvojumu apdrošināšanu, jo
prasītājam ir jāpierāda parāda esamība un ap-
mērs, kā arī jāpierāda, ka ir iestājies konkrēts
apdrošinātais risks.
Apdrošināšanas līgums ir dokumentu ko-
pums, kas sastāv no apdrošināšanas pieteiku-
ma, polises, pielikumiem un apdrošināšanas
noteikumiem. Ja apdrošinātājs izsniedz pirmā
pieprasījuma neatsaucamu garantiju, kas no-
formēta pēc Starptautiskās Tirdzniecības palā-
tas(InternationalChamberofCommerce–ICC)
vienotajiem noteikumiem par pieprasījuma
garantijām (Uniform Rules for Demand Gu-
aranties, ICC Publication No. 758 – URDG 758),
prioritāte ir šiem noteikumiem, nevis apdroši-
nāšanas noteikumiem. Ja URDG 758 kādus
jautājumus neregulē, nākamais pamata doku-
ments lēmuma pieņemšanai ir apdrošināšanas
noteikumi, tālāk – apdrošināšanas normatīvie
akti un Civillikums. Tātad Latvijā bez atsevišķa
pieprasījuma garantiju normatīvajam regulē-
jumam apdrošinātā izsniegta garantiju apdro-
šināšanas polise vienlaikus var pakļauties gan
Civillikumam, gan apdrošināšanas normatīva-
jiem aktiem, gan URDG 758. Tādēļ apdrošinā-
tāju polises nevar pilnībā pielīdzināt banku
garantijām, jo apdrošināšanas noteikumi kat-
ram apdrošinātājam ir citādi un detalizēti runā
par izņēmuma situācijām.
Nevar izsniegt atsevišķi
Latvijā apdrošinātāji nevar izsniegt garantijas
kā atsevišķu saistību dokumentu, tās izsniedz
caur apdrošināšanas polises formātu, tāpēc
polisei ir jābūt terminētai. Apdrošinātājs ne-
var izsniegt beztermiņa garantiju līdz pilnīgai
saistību izpildei no tās personas puses, kuras
Saistību izpildes
nodrošinājumi
Kārlis Veisbārdis, SIA IIZI brokers būvniecības un
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prakses vadītājs
Būvinženieris Nr. 79

2. 42 43
Būvinženieris Nr. 79
Finanses un likumdošana
saistību izpildi garantē. Pasaules praksē pa-
stāv banku beztermiņa garantijas, kas ir spēkā
līdz pilnīgai saistību izpildei.
ALL runā arī par neatsaucamām pirmā
pieprasījuma garantiju apdrošināšanas poli-
sēm to specifikas dēļ. 37. panta 2. daļa nosaka:
«Maksātnespējas procesa administrators vai
likvidators nav tiesīgs izbeigt vai apstrīdēt ap-
drošināšanas līgumu, ja apdrošināšanas pe-
riods ir attiecināms uz garantijas laiku, ja no-
slēgts galvojumu apdrošināšanas līgums vai
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas lī-
gums obligātajos apdrošināšanas veidos.» Va-
ram secināt, ka garantijas laika galvojuma
polise neatkarīgi no tā, vai tā ir standarta po-
lise vai pieprasījuma garantija, ir neatsauca-
ma garantijas laikā, lai aizsargātu pasūtītāja
intereses, iestājoties garantijas laika defektam
novērst kaitējumu.
Likuma 31. panta 9. daļa noteic, ka galvo-
jumu apdrošināšanā apdrošinātājs var nepie-
mērot šī panta otrās daļas 4. un 5. punkta no-
teikumus, ja apdrošināšanas līgumā ir ietverti
šādi nosacījumi:
1) apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās
izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc apdro-
šinātā pirmā pieprasījuma;
2) pieprasījuma izmaksāt apdrošināšanas
atlīdzību neapstrīdamība;
3) apdrošinājuma ņēmēja pienākums bez
iebildumiem samaksāt naudas summu apdro-
šinātājam tādā apmērā, kādu apdrošinātājs ir
izmaksājis pēc apdrošinātā pieprasījuma.
Tā paša panta 2. daļas 4. un 5. punkts no-
teic, ka apdrošinātājam nav tiesību:
1) izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību per-
sonai, kas pretendē uz apdrošināšanas atlīdzī-
bu, ja apdrošinātā riska iestāšanos izraisījis šīs
personas ļauns nolūks vai rupja neuzmanība;
2) izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja
apdrošinātā riska iestāšanos izraisījis apdroši-
nājuma ņēmēja vai apdrošinātā ļauns nolūks.
Summai jāatbilst zaudējumiem
Tātad varam secināt, ka ar pirmā pieprasīju-
ma garantiju polisēm apdrošinātājam ir dotas
līdzīgas pilnvaras kā bankām, tomēr prasītā-
jam ir jāpārliecinās, ka prasītā summa atbilst
zaudējumu apmēram un apdrošinātajam ris-
kam, ja tas ir noteikts apdrošināšanas notei-
kumos un nav pretrunā ar polisei pievienoto
garantijas formu.
Pretējā gadījumā var uzskatīt, ka pieprasī-
tājs nodarbojas ar apdrošināšanas krāpšanu
ar visām no tā izrietošajām sekām.
ALL 31. panta 2. daļas 1. punkts noteic, ka
«apdrošinātājam nav tiesību bez pārliecināša-
nās par apdrošinātā riska iestāšanos un zau-
dējumu apmēru pieņemt lēmumu par apdro-
šināšanas atlīdzību». Praksē esmu sastapies ar
apdrošinātāja nostāju, ka, pat ja ir izsniegta
pirmā pieprasījuma neatsaucama beznosacī-
jumu garantija, viņi nedrīkst pārkāpt likumu
un ir jāpārbauda zaudējuma fakts un apmērs.
Tomēr manā skatījumā, izsniedzot šādu ga-
rantiju, apdrošinātājs no šīm tiesībām atsa-
kās, bet tas neliedz pēc naudas izmaksas iz-
meklēt zaudējuma faktu un apmēru. Tas gan
nav obligāts pienākums, ja apdrošinājuma
ņēmējs izpilda pienākumu atmaksāt naudas
summu apdrošinātājam, kas noteikta 31. pan-
ta 9. daļas 3. punktā.
Ja šo saistību neizpilda vai nevar izpildīt,
apdrošinātājs var rīkot izmeklēšanu, taču no
prakses tas ir gandrīz neiespējami, jo piepra-
sītājs, visticamāk, nekādu papildu informāci-
ju par pieprasījumu nesniegs. Ja apdrošinātājs
pēc URDG 758 izsniegtas polises gadījumā
pie atlīdzības tomēr vēlas rīkot izmeklēšanu,
manuprāt, tas norāda uz apdrošinātāja repu-
tācijas risku, jo tirgus dalībnieku uzskatā šā-
dām polisēm ir jādarbojas identiski kā banku
produktam.
Kompensācijas princips
Nereti pasūtītāji vēlas, lai, iestājoties saistību
neizpildes riskam, tiktu izmaksāta pilna ap-
drošinājuma summa, neprasot pasūtītājam
pamatot zaudējumu iestāšanās faktu vai ap-
mēru ar attiecīgiem dokumentiem, tai skaitā
gadījumos, kad apdrošināšanas līgums nav
ticis pagarināts. Tāpat tie vēlas, lai ar nodroši-
nājumu tiktu segti arī līgumsodi par saistību
neizpildi u. c. tamlīdzīga rakstura zaudējumi.
Tomēr dažkārt šīs prasības nonāk pretrunā ar
apdrošināšanas pamatprincipiem vai likumu,
un viens no tiem ir zaudējumu kompensāci-
jas princips.
Kompensācijas princips – apdrošināšanas
princips, saskaņā ar kuru apdrošināšanas atlī-
dzību aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas
gadījumā radušos zaudējumu apmēru.
Banku garantiju gadījumā, ja izsniegta ga-
rantijas laika garantija un būvuzņēmējs ne-
veic defektu novēršanu, garantijas saņēmējs
saņem visu nodrošinājuma summu un tur to
savā kontā, izlietojot līdzekļus garantijas de-
fektu novēršanai nākotnē. Ja defekti nerodas,
tad garantijas saņēmēja pienākums ir šos lī-
dzekļus atdot būvuzņēmējam. Tomēr apdro-
šināšanā nav pieņemts maksāt avansā par no-
tikumu, kas vēl nav iestājies, kā arī, lai gan
polisē var iekļaut nosacījumu par bezierunu
zaudējumu atlīdzināšanu no apdrošinājuma
ņēmēja puses, praksē pastāv iespēja šos zau-
dējumus nepiedzīt, piemēram, apdrošināju-
ma ņēmēja maksātnespējas gadījumā.
Tādējādi, ja pasūtītājs līgumā norāda, ka ir
gatavs akceptēt apdrošinātāja izsniegtu polisi,
bet vēlas, lai tā sedz, piemēram, līgumsodus,
apdrošinātājs var tikt nostādīts nevienlīdzīgā
situācijā ar banku, jo līgumsodi parasti ir
standarta noteikumu izņēmums un šādos ga-
dījumos nepieciešama īpaša saskaņošana ar
pārapdrošinātājiem.
Šāda nevienlīdzība var izpausties arī situā-
cijās, kur pasūtītājs vēlas redzēt avansa garan-
tijas polisē, piemēram, šādu nosacījumu: «Ja
apdrošināšanas līgums netiek pagarināts, ap-
drošinātājs atmaksā pilnu nodrošinājuma
summu pēc pasūtītāja pirmā pieprasījuma.»
Apdrošinātāju izpratnē un standarta polises
kontekstā pasūtītājs varētu pretendēt tikai uz
nedzēstā avansa apmēru, nepārsniedzot ap-
drošinājuma summu.
Līdz ar to apdrošinātājs ne vienmēr var
piekrist izvirzītajām prasībām līgumos, jo to
ierobežo normatīvie akti, pārapdrošināšanas
līgumi un nodrošinājuma neesamība, kas at-
šķirībā no bankām apdrošinātājiem šo pro-
duktu padara vairāk riskantu.
Tirgus situācija
Latvijā būvniecības garantiju apdrošināšanas
polises izsniedz seši apdrošinātāji: Gjensidige,
ERGO, Compensa, BTA, Balta un BAN. Prē-
miju apjoms vienam apdrošinātājam rada si-
tuāciju, ka ļoti nopietna negadījuma vai uzņē-
muma maksātnespējas rezultātā apdrošinātā-
jam var veidoties lieli zaudējumi. Tādēļ šajā
apdrošināšanas veidā apdrošinātāji izvēlas
risku pārapdrošināt, pašiem atstājot vien ne-
lielu pašpaturējuma daļu. Apdrošinātājiem ir
jāspēj noturēt augstu rentabilitāti, maksimāli
izslēdzot zaudējuma risku, citādi pārapdroši-
nāšanas cenas strauji augs un uzņēmums
vairs nespēs konkurēt ar citiem apdrošinātā-
jiem vai bankām.

3. 44
Visi seši apdrošinātāji var izsniegt arī
pirmā pieprasījuma garantijas, tai skaitā pēc
URDG 758 noteikumiem, taču praksē lielākā
daļa apdrošinātāju šādas garantijas ir gatavi
izsniegt valsts vai pašvaldību iestādēm vai ka-
pitālsabiedrībām, jo ir skaidri zināms, ka pra-
sītājs nekur nepazudīs. Otra kategorija ir lielie
ģenerāluzņēmēji, ja iepriekšējā praktiskā pie-
redze rāda, ka garantiju pielietošana nav biju-
si nepamatota.
Apdrošinātāju piesardzību var skaidrot ar
mazo tirgus ietilpību, ko labi var redzēt datos
par parakstītajām prēmijām un izmaksātajām
atlīdzībām.
Publiskajos datos nav pieejama informācija
par atgūtajiem zaudējumiem no apdrošināju-
ma ņēmējiem, tomēr jārēķinās, ka daļa no ie-
kasētajām prēmijām ir jānovirza administratī-
vo un pārdošanas izmaksu segšanai, kā arī
zaudējumu regulēšanas un parādu atgūšanas
izmaksām. Tendences 2017.–2019. gadā nav
bijušas pozitīvas, un rezultāts ir apdrošināša-
nas prēmiju kāpums. Reiz gada likmes bija
0,7–0,8% no garantijas summas, bet tagad tās
svārstās 1,2–2% diapazonā. Tomēr prēmiju ap-
joma pieaugums saistāms arī ar būvniecības
tirgus izaugsmi, produkta popularitātes kāpu-
mu un spēju konkurēt ar bankām.
Daudz vērtējamu aspektu
Apdrošināšanas situācijā vērtējami neatsau-
cami pirmā pieprasījuma, ekspromisoriski un
beznosacījuma galvojumi. Slikta vēsturiskā
pieredze, ilgstošā apdrošināšanas gadījumu
izskatīšana standarta apdrošinātāju galvoju-
mu produktos un pat neiespējamība tos iz-
skatīt bez ekspertīzes vai tiesas lēmuma, ja
starp pusēm pastāv strīds, ir novedusi tirgu
pie labāku risinājumu meklējumiem.
Lai apdrošinātāji nezaudētu bankām, tiem
jāpielāgojas, vienlaikus atceroties, ka tie uzņe-
mas risku izmaksāto atlīdzību neatgūt. Tāpēc
apdrošinātāji izsniedz pirmā pieprasījuma
garantijas, tai skaitā pēc URDG 758. Šie no-
teikumi definē visu iesaistīto tiesības un pie-
nākumus, nosakot, ka garantijas ir neatsauca-
mas, prasība maksāt nav apstrīdama, garanti-
jā pieminēto līgumu noteikumi un to grozīju-
mi neietekmē garantētāja apmaksas saistības.
Parasti šādas polises ir par 20–50% dārgākas,
tomēr likmju ziņā vēl arvien spēj konkurēt ar
banku produktu. Apdrošinātāji ir gatavi šādas
polises izsniegt, kamēr vien prasītāja nosacī-
jumi atbilst ALL vai apdrošinātāja risku apetī-
tei un parakstīšanas politikai.
Riski un statistika
Apdrošinātāji pirms galvojumu apdrošināša-
nas polises izsniegšanas vērtē gan taustāmus,
gan netaustāmus aspektus:
1) uzņēmuma vecumu – apdrošinātāji pa-
rasti neizsniedz polises, ja galvojuma pieprasī-
šanas dienā uzņēmums nav divus gadus vecs;
2) bilances rādītājus – pašu kapitāla apjo-
mu, fizisko neapķīlāto aktīvu apjomu, renta-
bilitāti, likviditāti, bilances aktīvu un pasīvu
struktūru;
3) nodokļu un citu kavētu parādu esamību
vai neesamību;
4) nodrošinājuma apmēru;
5) nodrošinājuma termiņu – īsākām poli-
sēm zemāks risks;
6) apdrošinājuma ņēmēja reputāciju – tā
sauktā softinfo;
7) informāciju par uzņēmuma īpašnie-
kiem, tai skaitā no drošības dienestiem;
8) informāciju par galvojuma saņēmēju jeb
apdrošināto, tai skaitā pieredzi ar iepriekš iz-
sniegtu garantiju pamatotu vai nepamatotu
piesaukšanu.
Galvojuma izsniegšanas iespējamību vērtē
tikai un vienīgi finanšu spējas un juridiskajā
aspektā, nevērtējot darbu kvalitāti, kas sama-
zina potenciālo defektu iestāšanos garantijas
periodā, vai potenciālo saistību apjomu sa-
mazināšanos, piemēram, līguma izpildes bei-
gu periodā. Ir saprotams, ka apdrošinātājam
ir sarežģīti novērtēt projekta kvalitāti, it īpaši
objektos, kur ģenerāluzņēmējs algo lielu skai-
tu apakšuzņēmēju, tomēr var ņemt vērā vēs-
turisko pieredzi darbā ar konkrētu klientu.
Liela problēma Latvijā ir uzņēmumu finan-
šu struktūra. Vēsturiski būvniecības uzņēmu-
miem nav liela pašu kapitāla, jo Latvijas liku-
mos nebija noteikti dividenžu nodokļi, kā arī
nebija atbrīvojuma no uzņēmumu ienākuma
nodokļa maksāšanas, ja peļņu reinvestē uzņē-
mumā. Apakšuzņēmēju dzīves cikls, nodokļu
nemaksāšana, bankroti un pārdzimšana jau-
nās kompānijās nebija labs pamats kapitāla
uzkrāšanai, turklāt daudzas būvniecības kom-
pānijas neveido lielu pamatlīdzekļu apjomu,
tā vietā būvniecības tehniku un instrumentus
īrējot konkrētu projektu izpildei.
Situāciju ar apakšuzņēmējiem radīja asā
konkurence, spiediens uz cenu un lielā ģene-
rāluzņēmēju loma Latvijas būvniecības tirgū.
Ceļu būvē situācija ir labāka, jo lielai daļai uz-
ņēmumu ir aktīvi – asfalta rūpnīcas, būvteh-
nika utt., tie strādā pašu spēkiem.
Arvien sarežģītāk
Latvijas normatīvos ir noteikts, ka 3. grupas
būvēm garantijas laiks ir ne mazāk kā pieci
gadi. Pilnīgi loģiski, ka pasūtītājs visus piecus
gadus grib būt nodrošināts. Ilgstošais nodro-
šinājums veido lielu risku apdrošinātājam, jo
nevar prognozēt klienta finanšu situāciju pēc
trim vai vairāk gadiem. Problēma ir arī būv-
uzņēmējam – garantiju limits liedz iespēju
saņemt jaunus izpildes vai avansa nodrošinā-
jumus jauniem projektiem.
Finanses un likumdošana
* Sākotnējie dati. Datu avots: laa.lv.
Latvijas apdrošinātāju parakstītās
galvojumu prēmijas 2016.–2020. gadā
Gads
Parakstītās
prēmijas, eiro
Izmaksātā
atlīdzība, eiro
2020. 11 603 414* 47 774*
2019. 9 208 332 10 864 381
2018. 7 403 403 6 743 798
2017. 6 021 224 5 430 024
2016. 4 716 946 2 309 995

4. 46
Būvinženieris Nr. 79
Kopējā kumulācija ir caurspīdīgs lielums,
jo dati par izsniegtajām banku un apdrošinā-
tāju garantijām ir pieejami Latvijas Bankas
kredītu reģistrā. Jaunā kārtība kopš 2020. ga-
da ir radījusi vēl lielāku piesardzību apdroši-
nātāju vidē, jo vērtē ne tikai garantiju apjomu
pie konkrētā apdrošinātāja vai bankas, bet arī
kopumā. Dažiem būvuzņēmējiem tā dēvētās
ārpusbilances saistības vairāk nekā trīs reizes
pārsniedz pašu kapitālu, un atrast papildu ga-
rantiju kapacitāti kļūst arvien sarežģītāk.
Līgumu pagarināšana
Dažkārt būvniecības līguma noteikumos par
garantijām ir norādīts – ja darbi nav pabeigti
laikus, polise automātiski jāpagarina neatkarī-
gi no apstākļiem, kādēļ būvniecība aizkavēju-
sies. Dažkārt norādīts, ka tam jābūt apdrošinā-
tāja obligātam pienākumam. Pie šāda nosacī-
juma nevar saprast, vai darbi kavējas pasūtītāja,
ģenerāluzņēmēja vai apakšuzņēmēja vainas
dēļ vai arī iestājušies force-majeur apstākļi.
Lai saprastu apstākļus, apdrošinātāji paras-
ti vēlas redzēt pušu parakstītu vienošanos par
termiņa pagarināšanu. Pat tad, ja darbu kavē-
jums ir būvnieka atbildība, var vienoties par
pabeigšanas termiņu, norādot, ka vienošanās
neatbrīvo no līgumsoda iekasēšanas. Tas gan
nav iespējams, ja līgumsoda maksāšanai jābūt
ar garantiju segtam riskam. Apdrošināšanas
polises aspektā tas ir īpaši svarīgi, jo apdroši-
nātājs nevar izsniegt pagarinātu polisi, ja risks
jau ir iestājies, tomēr sadarbība starp būvnie-
ku un pasūtītāju turpinās.
FIDIC rekomendējošais raksturs
Cits gadījums – ja garantija ir izsniegta ar īsāku
termiņu nekā saistību periods. Tipiski šāda si-
tuācija veidojas ar FIDIC līgumiem, kuros ir
paredzēta saistību izpildes garantija, kas aptver
vienlaikus gan būvdarbu, gan garantijas perio-
du. Ja tas ir DesignBuild līgums, nodrošināju-
ma periods 3. grupas būvēm var izveidoties sep-
tiņu astoņu gadu garumā. Līdz ar to garantijas ir
saskaldītas posmos, lai to izsniegšana būtu ie-
spējama. Apdrošinātāju izpratnē tā ir kombinē-
ta garantija ar diviem dažādiem garantiju vei-
diem. Papildus tai parasti pieprasa ieturējuma
naudas garantiju uz garantijas periodu.
Būvnieka saistības garantijas periodā ir no-
vērst defektus. Tās iestājas tad, kad objekts
nodots ekspluatācijā, puses parakstījušas pie-
ņemšanas un nodošanas aktu un projekta in-
ženieris izdevis apstiprinājumu par darbu
pabeigšanu. Tā ir robežšķirtne, kurā beidzas
darbu izpildes risks un sākas garantijas laika
risks, tāpēc tas ir labs brīdis, līdz kuram no-
slēgt polisi par pirmo posmu.
Tā kā FIDIC standarta noteikumiem ir re-
komendējošs raksturs un var vienoties par iz-
maiņām, atbilstoši Latvijas tirgus iespējām bū-
tu labi, ja pasūtītāji izšķirtos par darbu izpildes
garantiju un garantijas laika garantiju kā divām
atsevišķām garantijām, ja vien tas ir iespējams
no finansējuma avota perspektīvas. Dažkārt
projektos, kur ir Eiropas fondu finansējums,
garantijas laika neiesniegšanas gadījumā pasū-
tītājs nevar noslēgt finansējuma projektu un
tam nākas skaidroties ar uzraugošajām institū-
cijām, lai gan ieturējums var glabāties pie pasū-
tītāja līdz pat garantijas perioda beigām.
Iespējamie risinājumi
Būtu skaidri jānodala apdrošināšanas risinā-
jums no finanšu instrumenta, proti, jādod ie-
spēja apdrošinātājiem izsniegt garantijas ne-
vis ar polisi, bet gan kā pastāvīgu saistību do-
kumentu, līdzīgi kā to dara bankas.
Šāds nodalījums precīzāk varētu atspoguļot
jēdzienisko izpratni, radītu godīgāku un sapro-
tamāku konkurenci, precīzāk parādītu statisti-
ku vienam vai otram nodrošinājuma veidam.
Sabiedrībai būtu noderīga arī informācija par
atgūtajiem zaudējumiem no personām, kuru
saistību izpildei garantija izsniegta, tā atspogu-
ļojot patieso zaudējumu ainu.
Būtu vērts apdomāt pieprasījuma garantiju
regulējuma izveidi Latvijā, nosakot vispārējus
principus, katras puses pienākumus, tiesības
un atbildību, lai nevajadzētu diskutēt par ap-
drošināšanas noteikumiem pieprasījuma ga-
rantiju aspektā.
Vēlmju un iespēju balansēšana
Covid-19 ierobežojumu laikā publiskie pasū-
tītāji plāno būvniecības iepirkumus, tātad
pieprasījums būvniecības nozarē augs, tomēr
ir jārēķinās ar garantiju tirgus kapacitāti. Ga-
rantiju prasībām jābūt tādām, lai būvkomer-
santi tās varētu izpildīt gan ar nodrošinājumu,
gan nosacījumiem.
FIDIC līgumu prasības ir rekomendējošas,
un nodrošinājumu jomā pastāv iespēja pielā-
got to nosacījumus un formu vietējā tirgus
specifikai. Aicinu valsts un pašvaldību iestā-
des domāt par to, veidojot iepirkuma konkur-
sa prasības un līgumu paraugus.
Viens no variantiem ir papildu kapacitātes
piesaistīšana no ārvalstu apdrošinātājiem, ta-
ču šāda risinājuma aspektā traucē regulējuma
neesamība, kā arī jurisdikcija, kurā risināt ga-
rantiju strīdus. Ārvalstu apdrošinātāji vēlas
izmantot jurisdikciju, kas tiem ir pazīstamas,
un nav ieinteresēti Latvijas jurisdikcijas ie-
kļaušanai garantijā mazās tirgus ietilpības un
papildu juridisko izmaksu dēļ. Uzskatu, ka
publiskajos iepirkumos vajadzētu akceptēt
Eiropas Savienības (ES) apdrošinātāju garan-
tijas ar izdevējvalsts jurisdikciju, jo kopumā
regulējums ES valstīs nav pārlieku atšķirīgs.
Atbalsts eksportam
Ir vērts apdomāt AS Attīstības finanšu institū-
cija ALTUM iesaisti būvniecības garantiju
sniegšanā, kaut ar daļēju nodrošinājumu pret
banku vai apdrošinātāju garantiju. Tā paplaši-
nātos garantiju limits, tajā skaitā eksportējo-
šiem uzņēmumiem, kas strādā ārvalstīs. Tas
atbalstītu nozares izaugsmi un dotu pienesu-
mu valsts budžetam nodokļu veidā.
Ņemot vērā apdrošinātāju risku parakstī-
šanas politikas izmaiņu ātrumu un limitu ka-
pacitāti, būvniecības uzņēmumiem jāveido
jēgpilnas attiecības ar visiem garantiju apdro-
šinātājiem. Iesakām sadarboties ar apdrošinā-
šanas profesionāļiem – sertificētiem apdroši-
nāšanas brokeriem. BI
Finanses un likumdošana