2013.gada 1.martā notika konference "Jaunā Energoefektivitātes direktīva - nozīmīgs instruments ES enerģētikas mērķu 20:20:20 īstenošanai. Būtiskākās prasības.". Konferenci organizēja Ekonomikas ministrija, Dānijas Karalistes vēstniecība Latvijā un SIA "Danfoss Latvija". Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ziņoja par energoefektivitāti Latvijā Enerģētikas stratēģijas 2030 kontekstā

1. Latvijas Republikas
Ekonomikas ministrija
Ministry of Economics
Republic of Latvia
Energoefektivitāte
Latvijas enerģētikas ilgtermiņa
stratēģijā 2030 -
konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai
Ekonomikas ministrs
D.Pavļuts
01.03.2013.

2. Jaunās Energoefektivitātes direktīvas mērķi
 Nodrošināt ES 2020. gada 20 % energoefektivitātes
pamatmērķa sasniegšanu un likt pamatus turpmākiem
energoefektivitātes uzlabojumiem.
 Līdz 2013.gada 30.aprīlim noteikt valstu indikatīvos
energoefektivitātes mērķus 2020.gadam Mtoe
2000
 Novērst šķēršļus enerģijas tirgū un 368 20 %
pārvarēt tirgus trūkumus, kas kavē 1500
enerģijas piegādes un patēriņa
1000 1842*
efektivitāti 1474
500
0
ES primārās enerģijas patēriņš
Ietaupījums

3. Lielākie izaicinājumi saistībā ar Direktīvas
prasību pārņemšanu
 Jauna enerģijas ietaupījumu mērķa noteikšana līdz 2020.gadam
 Obligāts valsts īpašumā un izmantošanā esošu ēku renovācijas
mērķis
 Augsta energoefektivitātes līmeņa prasību nodrošināšana
publiskajos iepirkumos
 Energoefektivitātes pienākuma shēmas izveide enerģijas sadales
un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem
 Enerģijas uzskaites un rēķinu informācijas pilnveidošana
 Energoauditu pieejamība un obligāti energoauditi lielajiem
komersantiem
 Efektīvas koģenerācijas potenciāla izvērtēšana

4. Enerģētikas stratēģijas 2030 mērķi
Veicināt konkurētspējīgu ekonomiku, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski,
sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku.

5. Enerģētikas stratēģijas 2030 kvantitatīvie
mērķi
Apstrādes
rūpniecības
daļa IKP
20%
Pašreizējo
AER īpatsvars trešo valstu
bruto enerģijas energoresursu
galapatēriņā importa
50% samazinājums
50%
Vidējā
siltumenerģijas
patēriņa apkurei
samazinājums
par 50%

6. Primārās enerģijas patēriņa prognoze līdz
2030.gadam
TWh
70,00
60,00
50,00
40,00
30,00
20,00
10,00
0,00
2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
Ogles, kokss, atkritumi Kūdra
Naftas produkti Dabasgāze
Biomasa, biogāze Citi AER
Importētā elektroenerģija Enerģijas ietaupījums

7. Mērķu sasniegšanas izaicinājumi
 Radīt paredzamu un labvēlīgu vidi sektora ilgtspējīgai
attīstībai un investīcijām
 Izvairīties no politikas kļūdām un novērst tirgus
nepilnības, lai attīstītu efektīvu un konkurētspējīgu
enerģijas tirgu
 Energoefektivitātei ir jākļūst par horizontālu starpnozaru
politikas mērķi, iekļaujot to citās politikas jomās (reģionālā
un pilsētu attīstība, transports, rūpniecības politika,
lauksaimniecība)

8. Kāpēc energoefektivitāte?
 Zems energoefektivitātes līmenis rada gan energoapgādes
drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus
 Energoefektivitātes paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu
ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaicīgi
radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi
Energoefektivitātes paaugstināšana Stratēģijas 2030 periodā
ir viena no nacionālajām prioritātēm!

9. Enerģijas gala patēriņa intensitāte

10. Rīcības virzieni energoefektivitātes
paaugstināšanai I
 Obligātas un brīvprātīgas būvnormatīvu klases jaunu un
renovētu ēku siltumnoturībai
 Jauns nacionāla mēroga enerģētikas finanšu instruments
energoefektivitātes paaugstināšanai ēku sektorā
 Stingrākas prasības centralizētās siltumapgādes sistēmām
attiecībā uz enerģijas zudumu samazināšanu tīklos
 Siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem noteikt
pienākumu novirzīt 1,5% no to apgrozījuma gadā
energoservisa pakalpojumu nodrošināšanai

11. Rīcības virzieni energoefektivitātes
paaugstināšanai
 Augstākā energoefektivitāte uzņēmumu sektorā, ieviešot
energoauditu un energovadības sistēmu, atbalsts
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai
rūpniecībā
 Publiskā sektora paraugloma energoefektivitātes
pasākumu veikšanā
 „Zaļā iepirkuma” principu plašāka ieviešana
 Transporta energoefektivitātes veicināšana

12. Īstenotie pasākumi I
 Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi
 47,76 milj. Ls ERAF finansējums + 15 milj. Ls virssaistību finansējums
 701 noslēgts līgums + 60 apstiprināti projekti
 161 pabeigts projekts
Informācija uz 2013.gada 14.februāri

13. Īstenotie pasākumi II
 Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas
pasākumi
 4,85 milj. Ls ERAF finansējums
 56 noslēgti līgumi
 34 pabeigti projekti
Informācija uz 2013.gada 14.februāri

14. Īstenotie pasākumi III
 Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu
efektivitātes paaugstināšanai
 55,32 milj.Ls KF finansējums
 67 noslēgti līgumi + 36 apstiprināti projekti
 20 pabeigti projekti
 Š. g. 2.ceturksnī tiks atsākta projektu pieņemšana
Informācija uz 2013.gada 14.februāri

15. Turpmākās darbības
 Enerģētikas stratēģijā 2030 noteiktos mērķus un principus, kā arī
Energoefektivitātes direktīvā 2012/27/ES izvirzītās prasības iestrādāt
turpmākajos enerģētikas politikas normatīvajos aktos un plānošanas
dokumentos
 Izstrādāt jaunas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no
2014.-2020. gadam
 Nākošajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam nodrošināt Eiropas
Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumu
realizēšanai ēku renovācijā un centralizētajā siltumapgādē
Atbilstoši NAP 2020 rīcības virziena «Energoefektivitātes un enerģijas ražošana»
īstenošanai indikatīvais kopējais finansējuma apjoms – 870.9 miljoni Ls.

16. Latvijas Republikas
Ekonomikas ministrija
Ministry of Economics
Republic of Latvia
Paldies par uzmanību!
Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519
Tālrunis: 67013101
Fakss: 67280882
E-pasts: pasts@em.gov.lv
Mājas lapa: www.em.gov.lv
Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija