1. UNESCO programma
“Pasaules atmiņa”
Andris Vilks
UNESCO LNK Zināšanu sabiedrības
programmu padomes vadītājs,
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
3. • UNESCO programma „Pasaules atmiņa”
• Nomināciju izvērtēšanas prakse „Pasaules
atmiņas” Starptautiskajā reģistrā
• „Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālais
reģistrs
4. • Programma „Pasaules atmiņa” (Memory of the World)
• Dibināta 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules
dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un
veicināt tā izziņu visā pasaulē.
• Programma tiecas apzināt šo mantojumu, nodrošināt tā
saglabāšanu un aizsardzību, kā arī padarīt to plaši
pieejamu un atpazīstamu.
• 1995. gadā šīs programmas ietvaros tika dibināts
„Pasaules atmiņas” reģistrs, kurā tiek iekļautas visai
pasaulei nozīmīgas dokumentāra rakstura liecības.
• 2001. gadā UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā tika
iekļauts Dainu skapis, 2009 – “Baltijas ceļš”.
5. • Kāpēc: apdraud cilvēki, katastrofas, ķīmija,
tehnika
• Mērķi: saglabāšana, pieejamība un
globalizācija
+ starpkultūru dialogs
+ izpausmes brīvība
+ universālā piekļuve informācijai
6. • Reģistri (globālais, reģionālais un nacionālais
līmenis)
• Reģionālie projekti
• Čikči (Jikji) Pasaules atmiņas balva
• Pasaules Digitālā bibliotēka
8. Nominācijas
• Vienu reizi divos gados
• Vadlīnijas (kritēriji – unikalitāte, vieta, laiks, cilvēki,
ietekme, menedžmenta plāns u.c.)
• Starptautiskā ekspertu padome un reģistra
“apakškomiteja”
• Ne vairāk par 2 no vienas valsts
• Galvenais kritērijs – ietekme uz visu pasauli
9.
10.
11.
12.
13.
14.
15. To vidū
2001. Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras un
mākslas institūta Folkloras krātuves “Dainu
skapis” 2001.gada nominācija
2009. Baltijas ceļa dokumentācija
20. Nacionālie reģistri
• 64 valstīs nacionālās reģistru komitejas
• Nacionālie reģistri Austrālijā, Polijā, Vācijā,
Lietuvā, Dānijā u.c.
21. Response rate
UNESCO Regions Number of Answers
Received
Africa 7
Arab States 6
Asia and the Pacific 18
Europe and North America 25
Latin America and the Caribbean 11
Total: 67
23. National Registers
Africa -
Arab States Egypt, Jordan, Lebanon
Asia and the Australia (2001), China (2001), Fiji,
Pacific Islamic Republic of Iran, Kazakhstan, New
Zealand (2011), Pakistan, Philippines, Sri
Lanka
Europe and North Cyprus, Greece, Hungary, Israel, Latvia,
America Lithuania, Norway (2011)
Latin America and Barbados, Brazil, Costa Rica, Cuba, Jamaica,
the Caribbean Mexico
31. Pamięć Polski /Polijas atmiņa
I. Codex Suprasliensis, 11th century
II. The Tyniec Sacramentary, 11th century
III. The Scientific Medieval Treatises of the Jagiellonian University
IV. The City Archives of Cracow, 13th-17th centuries
V. The Records of the Jagiellonian University in Cracow, 14th-18th centuries
VI. Polish-Teutonic Peace Treaties and Trial Records, 14th-16th centuries
VII.
The Wax Tablets of the City of Toruń (the second half of the 13th century -1530)
VIII. Banderia Prutenorum, 1448
IX. Test echos of Johann Gutenberg, ca. 1458,
X. The Codex of Behem ca. 1506
XI. The Crown Archives - Archivum Regni
32. XII. Muhibbi's Divan (1529-1530)- poems by Sultan Suleiman I
XIII. The Records of the Bohemian Brethren, 1507-1817
XIV.
The Description and Documentation of Cracow Salt Mines from the 16th until 18th cent
XV. The Materials of the National Education Commission from 1773-1787
XVI. The Collections of Ossolineum
XVII. The Polish Library in Paris, 19th to 20th centuries
XVIII. The Records of the Polish Underground State, 1863-1864
XIX. Documents of the Battle of Warsaw 1920
XX. The Plans and Documentation of the Destruction and Rebuilding of Warsaw.
(The Pabst Plan, archives of the Warsaw Restoration Bureau, BOS) 1942-1950
XXI. The Camp Documents of Auschwitz-Birkenau, 1940-1945
XXII. The Twenty-One Demands, Gdańsk 1980
42. Kritēriji (Austrālijas pieredze)
Gan starptautiskajam, gan reģionālajam un
nacionālajam reģistram visnozīmīgākie kritēriji ir:
• dokumenta nozīme pasaules kontekstā (world
significance);
• dokumenta globālā, reģionālā un nacionālā
ietekme, iespaids (global, regional, national
influence).
43. Dokumenta nozīme pasaules kontekstā
• Saglabāšanas svarīgums (SOS !)
• Attiecas gan uz atsevišķu objektu, gan kolekciju, bet
nekad uz visu krājumu
• 4 aspekti: vēsture, estētika, zinātniskā un sabiedriskā
nozīme
• Zināšanas par objektu (provenance), konteksts un
salīdzinošie piemēri, objekta izpēte
• Naudas vērtība relatīva, kultūras svarīgākā
44. 4 aspekti: vēsture, estētika, zinātniskā
un sabiedriskā nozīme
• Vēsture – saistība ar noteiktu personu, grupu,
notikumu vai pasākumu; kāda nozīme
vēstures procesā, kā objekts papildina mūsu
zināšanas par attiecīgo laikmetu, vietu vai
personu
• Estētika – mākslinieciskā vērtība, stila paraugs,
izcils mākslas virziena darbs, oriģināls vai
inovatīvs
45. • Zinātniskie kritēriji – aktualitāte, potenciāls
pētījumiem u.c. aspekti, kuri nosaka
zinātnieku interesi
• Sabiedriskā un garīgā nozīme: svarīga
dažādām kultūras, etniskām vai citām grupām
šodien;
46. Dokumenta nacionālā ietekme, iespaids
• Objekta analīze
• Vieta kontekstā
• Salīdzinājums ar citiem līdzīgiem objektiem
• Pieejamība
47. • dokumenta novērtējums ir salīdzinošs un relatīvs
(assesment is comparative and relative).
• Izvērtējot dokumentu, nozīmīgs ir tā :
• autentiskums (Vai dokumenta identitāte un avots ir
patiesi noteikti? Kopijas, replikas, viltojumi vai fiktīvi
dokumenti);
48. • unikalitāte un neaizstājamība (Dokumentam ir jābūt
tādam, kura izzušana vai iznīcināšana nozīmētu
būtisku zaudējumu cilvēces mantojumam. Tam jābūt
radījušam lielu ietekmi noteiktā laika sprīdī un/vai
noteiktā pasaules kultūras laukā. Tas var būt
reprezentatīvs noteikta tipa dokuments, tomēr tam
nedrīkst būt tieši līdzvērtīgi dokumenti)
49. • dokumenta nozīmīgumu izvērtē, ņemot vērā vienu
vai vairākus no tālāk minētiem kritērijiem :
– laiks (Dokumenta senums pats par sevi vēl nenozīmē
dokumenta nozīmību, bet katrs dokuments ir sava laika
liecība. Daži dokumenti ir īpaši savam laikam nozīmīgi, kas
var būt noteiktu krīžu, vai būtisku sociālu vai kultūras
pārmaiņu laiks. Dokuments var reprezentēt jaunu
atklājumu vai būt “pirmais šāda veida dokuments”);
50. – vieta (Dokumenta radīšanas vieta ir tā nozīmības
viens no pamata elementiem. Tā var ietvert
izšķirošas nozīmes informāciju par noteiktu vietu,
kas ir nozīmīga visas valsts vēsturē un kultūrā; vai
arī vietai pašai var būt nozīmīga ietekme uz
notikumiem vai fenomeniem, kas atspoguļoti
dokumentā)
51. – cilvēki (Dokumenta radīšanas sociālais un kultūras
konteksts var atspoguļot nozīmīgus cilvēces rīcības
sociālos, industriālos, mākslinieciskos vai politiskos
aspektus. Tas var ietvert lielu kustību, pārmaiņu,
progresa vai regresa esenci. Tas var atspoguļot
nozīmīgu personību vai grupu ieguldījumu)
52. – tēma (tēma var atainot noteiktu vēsturisku vai
intelektuālu attīstību dabas, sociālajās vai
humanitārajās zinātnēs, politikā, ideoloģijā,
sportā, kultūrā un mākslā)
– forma un stils (Dokumentam var būt īpaša
estētiskā, stilistiskā vai lingvistiskā vērtība, tas var
būt tipisks vai parauga eksemplārs noteiktas
prezentācijas, ieražas vai mediju tipam, vai
izzuduša vai izzūdošam nesējam vai formātam.).
53. • Jāņem vērā arī dokumenta :
– retums (vai tā saturs vai arī fiziskā daba to
padara par retu, saglabājušos noteikta
dokumentu tipa vai laikmeta piemēru?);
– viengabalainība (vai dokuments ir pilnīgs vai
daļējs? Vai tas ticis grozīts vai bojāts?);
54. – draudi (vai tā saglabāšana ir apdraudēta? Ja
tas ir drošībā, vai būtu jāievēro noteikta
piesardzība?);
– menedžmenta plāns (vai ir noteikts plāns,
kas atspoguļotu dokumentārā mantojuma
nozīmību, iekļaujot atbilstošas stratēģijas
dokumenta saglabāšanai un pieejamības
nodrošināšanai?)
55. Provenance objektam
• Īpašnieka raksturojums
• Kā tiek izmantots
• Kāda ir dokumentācija?
• Labs, raksturīgs, tipisks piemērs?
• Sevišķi neparasts, viens (unikāls)
56. Jauni kritēriji:
• Tas, kam vēl ir dzīva ietekme sabiedrībā
• Sinerģija ar nemateriālā un mutvārdu
mantojuma programmu
57. Nacionālās komitejas
Pasaules Atmiņas programmas svarīgs līmenis,
kas sekmē 5 stratēģiskos virzienus:
- dokumentārā mantojuma identifikāciju,
- to atpazīstamību,
- to saglabāšanu,
- to pieejamību,
- tās institūcijas, kuras to glabā
58. • Nacionālās komitejas var brīvi izvēlēties savu
modeli, vienīgi tām ir jābūt subordinētām
UNESCO Nacionālajai komisijai un jāievēro
programmas vadlīnijas.
• Nacionālie reģistri ir avots internacionālajam.
• Vienmēr tās labāk sadarbojas ar valsti,
dažādām sociālām un etniskām grupām,
profesionālo vidi un atmiņas institūcijām.
59. • Imants Freibergs
UNESCO LNK • Jānis Garjāns
Zināšanu • Valdis Muktupāvels
• Aldis Pūtelis
sabiedrības
• Inta Rudzīte
programmu • Uldis Straujums
padome • Meldra Usenko
• Andrejs Vasiļjevs
• Andris Vilks (priekšsēdētājs)
60. UNESCO LNK piedāvā šādus nacionālā
reģistra darbības principus:
• Latvijas nacionālā reģistra darbība
īstenojama ar vienu vai divu gadu ciklu -
nomināciju iesniegšanu un izvērtēšanu reizi
gadā vai reizi divos gados.
• Latvijas nacionālais reģistrs darbosies pēc
nomināciju iesniegšanas principa.
61. • Nominācijas Latvijas nacionālajam reģistram var
iesniegt kā valsts, pašvaldību, privātās institūcijas, tā
arī privātas personas.
• Nomināciju pieteikumu reizē iesniedzējs var pieteikt
tikai vienu nomināciju, nākamās nominācijas
iesniedzot nākamajā nomināciju izvērtējuma ciklā.
• Latvijas nacionālais reģistrs balstāms uz „Pasaules
atmiņas” starptautiskā reģistra kritērijiem, pasaules
mēroga nozīmi aizstājot ar Latvijas mēroga nozīmi un
globālas ietekmes kritēriju ar nacionālas ietekmes
kritēriju.
62. • Kritēriju izstrādē jāņem vērā jaunā tendence
programmā „Pasaules atmiņa” ņemt vērā
dokumentārā mantojuma dzīvo vērtību
šodienas izpratnē.
• Izstrādājama detalizēta informācija par
Latvijas nacionālajam reģistram nominēta
dokumentārā mantojuma vērtēšanas
kritērijiem.
63. • Dokumentārā mantojuma nomināciju izvērtēšana
tiek veikta divās atlases kārtās:
– Pirmā atlase – atbilstība formālajām prasībām;
– Otrā atlase – dokumentārā mantojuma atbilstība
vērtēšanas kritērijiem; izvērtējums, balstoties uz
pieaicinātu ekspertu ieteikumu.
• Latvijas nacionālā reģistra darbības uzsākšanai un
nomināciju pieteikuma izsludināšanai sagatavojami
šādi dokumenti:
– Nominācijas vadlīnijas;
– Nominācijas veidlapa
64. • Nominācijā noteikti iekļaujams dokumentārā
mantojuma saglabāšanas, dokumentārā mantojuma
pieejamības un atpazīstamības veicināšanas rīcības
plāns.
• Apsverama Latvijas nacionālā reģistra iespējamā
saikne ar paralēliem nozīmīgiem kultūras projektiem
Latvijā, kā Kultūras kanons un Nemateriālā kultūras
mantojuma reģistrs.
65. „Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālo reģistru
būtu ieteicams saistīt ar Pasaules digitālās
bibliotēku (World digital library), kas pašreiz
tiek attīstīta kā UNESCO programmas
„Pasaules atmiņa” starptautiskais partneris.
Šogad ir UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” 20. gadadiena , kuras ietvaros UNESCO aktivitātes būs vērstas uz to, lai veicinātu plašāku informētību par pasaules dokumentārā mantojuma izzināšanu, pieejamību un saglabāšanu, īpaši izceļot jautājumu par digitalizāciju.
Programma „Pasaules atmiņa” ( Memory of the World ). Programma „Pasaules atmiņa” ir dibināta 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē. Programma tiecas apzināt šo mantojumu, nodrošināt tā saglabāšanu un aizsardzību, kā arī padarīt to plaši pieejamu un atpazīstamu. 1995. gadā šīs programmas ietvaros tika dibināts „Pasaules atmiņas” reģistrs, kurā tiek iekļautas visai pasaulei nozīmīgas dokumentāra rakstura liecības. 2001. gadā UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā tika iekļauts Dainu skapis.
Globālais reģistrs pavisam ir papilināts 6 reizes - Toškentā (1997), Vīnē (1999), Čeongju (Koreja, 2001), Gdaņskā (2003), Lijiangā (Ķīnā, 2005) un Pretorijā (2007). Nākošā reize būs šogad Barbadosā.
Raksturojot līdzšinējo nomināciju daudzveidību (ģeogrāfisko, saturisko, tehnisko, hronoloģisko, mediju), vairāk pakavēšo pie tiem piemēriem, kuri ir saistīti ar muzeju darbību.
Nākošais temats būs Latvijas līdzdalība šajā progrāmā, līdzšinējā vienīgā nominācija – “Dainu skapis” , kā arī “Baltijas ceļa dokumentācijas, kura gaida lēmumu par ierakstu reģistrā šogad. Starp citu tā iesniedzēji ir Latvijas Tautas frontes muzejs, Igaunijas Okupācijas muzejs un vairāki Lietuvas muzeji.
Latvijas UNESCO Nacionālā komisija ir saņēmusi grantu, kas ļauj šādu reģistru izveidot arī Latvijā. Par to ir atbildīga komukāciju un informācijas padome. Es informēšu par reģistra sagatvošanas plānu, dalībniekiem, procedūru un laika grafiku.
Tad es pievērsīšos UNESCO programmas vadlīnijām, kurās ir iestrādāti galvenie kritēriji, pēc kuriem vadoties tiek izraudzīti reģistrā iekļaujami objekti.
Latvijas nacionālā reģistra darbība īstenojama ar vienu vai divu gadu ciklu - nomināciju iesniegšanu un izvērtēšanu reizi gadā vai reizi divos gados. Latvijas nacionālais reģistrs darbosies pēc nomināciju iesniegšanas principa.
Nominācijas Latvijas nacionālajam reģistram varēs iesniegt kā valsts, pašvaldību, privātās institūcijas, tā arī privātas personas. Nomināciju pieteikumu reizē iesniedzējs var pieteikt tikai vienu nomināciju, nākamās nominācijas iesniedzot nākamajā nomināciju izvērtējuma ciklā. Latvijas nacionālais reģistrs balstāms uz „Pasaules atmiņas” starptautiskā reģistra kritērijiem , pasaules mēroga nozīmi aizstājot ar Latvijas mēroga nozīmi un globālas ietekmes kritēriju ar nacionālas ietekmes kritēriju.
Kritēriju izstrādē jāņem vērā jaunā tendence programmā „Pasaules atmiņa” ņemt vērā dokumentārā mantojuma dzīvo vērtību šodienas izpratnē. Izstrādājama detalizēta informācija par Latvijas nacionālajam reģistram nominēta dokumentārā mantojuma vērtēšanas kritērijiem.
Dokumentārā mantojuma nomināciju izvērtēšana veicama divās atlases kārtās: Pirmā atlase – atbilstība formālajām prasībām; Otrā atlase – dokumentārā mantojuma atbilstība vērtēšanas kritērijiem; izvērtējums, balstoties uz pieaicinātu ekspertu ieteikumu. Latvijas nacionālā reģistra nomināciju izvērtēšanas ciklā atbalstāms un reģistrā iekļaujams neliels dokumentārā mantojuma liecību skaits , aptuveni līdz 6 (sešiem) ierakstiem nacionālajā reģistrā. Latvijas nacionālā reģistra darbības uzsākšanai un nomināciju pieteikuma izsludināšanai sagatavojami šādi dokumenti: Nominācijas vadlīnijas; Nominācijas veidlapa
Nominācijā noteikti iekļaujams dokumentārā mantojuma saglabāšanas, dokumentārā mantojuma pieejamības un atpazīstamības veicināšanas rīcības plāns . Apsverama Latvijas nacionālā reģistra iespējamā saikne ar paralēliem nozīmīgiem kultūras projektiem Latvijā, kā Kultūras kanons un Nemateriālā kultūras mantojuma reģistrs.