UNESCO LNK iniciētā aktivitāte "Meistarvide - telpa elpo" Radošās darbības nedēļa, 2013. gada 22.-28. aprīlis

1. Radošās
darbības nedēļa
22.-28. aprīlis
Pasākuma iniciatori

2. Radošās darbības nedēļa Radi!
•Aicina būt radošiem izglītībā, kultūrā, valsts
pārvaldē, uzņēmējdarbībā
•Pagājušajā gadā vairāk nekā 130 pasākumi –
konferences, semināri, darbnīcas u.c.
•Piedalījās ap 1900 cilvēkiem no visas Latvijas

3. Radošās darbības nedēļa Radi!
• Šī gada sauklis “radi!=dari!”
• Darbības virzieni: ilgtspējīga sabiedrības attīstība,
uzņēmējdarbība, izglītība, kultūra, valsts pārvalde
un tehnoloģijas
• UNESCO LNK aktivitāte “Meistarvide – telpa elpo”
– kopskata mantojuma izglītību un reģionālo
attīstību

4. “Meistarvide – telpa elpo” partneri

5. Meistarvide – Ideja
• Vide (kultūrvide, pilsētvide, dabas vide, virtuālā vide) rosina
radošumu
• Meistarvide: vide, kurā tiek darināts meistardarbs
• Ideāla meistarvide ir telpa, kas rosina un iedvesmo cilvēku radīt,
kas dod iespēju ideju īstenot un ar to dalīties
• Aktivitāte “Meistarvide – telpa elpo” aicina:
• Apzināt vides nozīmi meistardarba tapšanā un iespējas to
pilnveidot
• Meklēt idejas mūsdienīga meistardarba radīšanai savas
ģimenes, kopienas, pilsētas materiālajā un nemateriālajā
mantojumā
• Izprast mantojuma izglītības nozīmi radošas pilsētvides attīstībā

6. Meistarvide – aktivitātes
• ’’Satiec savu meistaru’’ – ievadpasākums aprīļa sākumā
• ’’Vārdi un darbi, kas vieno’’ pasākumi reģionos profesionālo
izglītības iestāžu audzēkņiem
• Seminārs ’’Tradīciju radošais potenciāls’’ bērnu un jauniešu
folkloras kopu vadītājiem un pedagogiem
• Konsultatīvā padome ’’Izglītība visiem’’ diskusija par interešu
izglītības attīstību
• Seminārs UNESCO ASP koordinatoriem
• Radošās darbnīcas, paraugstundas
• Diskusijas pašvaldībās – reģionu centros

7. Meistarvide – piedāvājums pašvaldībām
• UNESCO LNK aicina pašvaldības organizēt diskusijas,
seminārus, meistarstundas, prezentācijas u.c.
pasākumus
• Tēmu loks – mūsdienīgs skatījums uz nemateriālo/
materiālo kultūras mantojumu (tā apzināšana un
saglabāšana, radošais un praktiskais pielietojums,
popularizēšana, pieejamība un ilgtspēja)
• Atrodi! -> Novērtē! -> Radi! -> Dalies!

8. UNESCO mantojums
un lokālais mantojums –
iedvesma meistarvidei

9. UNESCO mantojums Latvijā
• UNESCO mantojumu iedala
programmās, lai veicinātu tā dažādo
veidu līdzvērtīgu uztveri kā nacionālā
tā arī starptautiskā sabiedrībā
• Mantojuma integrēšana plānošanas
dokumentos nevar būt atrauta no
pārējā teritorijā esošā mantojuma,
tāpēc nepieciešama dažādo
mantojuma veidu sinerģijas
veicināšana un vienotas uztveres
veidošana

10. UNESCO mantojums 3 programmās
•Pasaules mantojuma programma
•Dokumentārā mantojuma
programma „Pasaules atmiņa”
•Nemateriālā kultūras mantojuma
programma

11. Pasaules mantojums
• 1972. gada UNESCO Konvencija par Pasaules
kultūras un dabas mantojuma aizsardzību
• Pamatkritērijs – īpašas nozīmes pasaules vērtība
• UNESCO Pasaules mantojuma saraksts – 962 vietas
• Kultūras mantojums – kultūras pieminekļi,
kultūrvēsturiskas ainavas, pilsētu vēsturiskie centri,
senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un
ievērojamu personu darbības vietas, u.c. vietas un darbi,
kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda
kultūras vērtība

12. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
1997. gadā iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs

13. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
2005. gadā iekļautā 10 valstu starptautiskā nominācija
Strūves ģeodēziskā loka punkti Jēkabpilī un Sestukalnā

14. UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālais saraksts
Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā

15. UNESCO PasaulesDaugavas lokinacionālais saraksts
mantojuma Latvijas
Daugavas loki jeb aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”

16. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālais saraksts
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

17. Programma „Pasaules atmiņa”
• 1992. gadā tiek izveidota programma
„Pasaules atmiņa” - īpašs pamudinājums ir Sarajevas
Nacionālās bibliotēkas iznīcināšana
• Pamatideja – atmiņu (saturs) trauslums un izzūdamība
• Dokumentārais mantojums ir cilvēces kultūras mantojuma
daļa, kas ietver informāciju par cilvēces, kultūru un valodu
daudzveidību, kā arī vēsturē piedzīvoto pierakstītā,
uzzīmētā, gravētā vai jebkādi citādi dokumentāri fiksētā
veidā uz jebkāda iespējamā informācijas nesēja

18. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskais reģistrs
2003. gadā iekļauts Dainu skapis

19. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskais reģistrs
2009. gadā iekļauta Baltijas valstu kopīgā nominācija „Baltijas
Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”

20. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs
„Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija –
Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.–1940.”

21. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs
„Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.- 1929.”

22. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs
„Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga,
1944. gada 17. marts”

23. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs
„Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”

24. Nemateriālā kultūras
mantojuma programma
• 2003. gada UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras
mantojuma saglabāšanu
• Pamatideja – dzīvo tradīciju izcelšana, pievēršanās cilvēkam kā
vērtībai un vērtības nesējam
• Nemateriālais kultūras mantojums nozīmē paražas, spēles un
mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar
tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un
kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos -
atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu

25. UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma
reprezentatīvais saraksts
2003. gadā - Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija

26. UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās
kultūras vērtību saraksts
2009. gadā – Suitu kultūrtelpa

27. Pilsētas un novadi, kas jau iesaistīti
UNESCO mantojuma saglabāšanā
• Rīga • Grobiņas novads
• Jēkabpils • Talsu novads
• Ērgļu novads • Aizkraukles novads
• Daugavpils novads • Madonas novads
• Krāslavas novads • Tukuma novads
• Alsungas novads • Salaspils novads
• Kuldīgas novads
• Ventspils novads • Arī ikviena pašvaldība, kas
atbalsta kolektīvu gatavošanos un
dalību Dziesmu un deju svētkos

28. Mantojuma plašā daudzveidība
• Ar mantojumu saprot gan materiālus
objektus (ēkas, ainavas un
artefaktus), gan nemateriālās
izpausmes (valodu, mūziku, dejas,
ikdienas praksi)
• Mantojums nav vienkārši seni
objekti vai senas skaistas lietas – to
vērtību nosaka ar tām saistītas
spēcīgas cilvēku emocijas un atmiņas
• Tas ir fenomens, kas noteiktā
kopienā nodots vairākās paaudzēs –
tostarp arī mūsdienu mantojums un
tradīcijas

29. Mantojums pašvaldībās kā
• Ilgtspējīgas ekonomiskās
izaugsmes veicinātājs
• Radošu un mūsdienīgu
meistardarbu vides
veidotājs
• Racionālu ideju avots
• Atmiņu iedzīvinātājs,
vēstures veidotājs un
starppaaudžu dialoga
veicinātājs
• Lokālās sabiedrības
saliedētājs un saistītājs

30. Mantojums, nozīme un vērtība (I)
• Tas ir fundamentāls pamats sociālās identitātes uzturēšanai
un stiprināšanai, kā arī vietas piesaistei
• Izglītojošs kopienas saliedētājs un starppaaudžu dialoga
veicinātājs
• Jebkura veida kultūras mantojums attiecināms uz visiem
dzīves cikliem un jomām
• Mantojums kopējā attīstības plānošanas sistēmā ir nozīmīgs
sociālo un ekonomisko procesu veidotājs un
uzņēmējdarbības veicinātājs

31. Mantojums, nozīme un vērtība (II)
• Saglabāts veltījums nākamajām paaudzēm
• Radošas vides veidotājs jaunās paaudzes piesaistei
• Jēgpilna un mērķtiecīga saglabāšana notiek tikai ciešā
savstarpējā sadarbībā ar institūcijām un vietējo kopienu
• Jo lielāka uzmanība lokālajam mantojumam – jo lielāka
vietējās kopienas uzticība un efektīvāka ekonomisko
procesu attīstība

32. Kultūras mantojums attīstībai (I)
• Ietver savstarpēju sadarbību ar vietējām
kopienām, kas ļauj identificēt nozīmīgo
kultūras mantojumu
• Ietver ekspertu iesaisti, lai nodrošinātu
vadlīniju izstrādi vai nepieciešamo kultūras
mantojuma monitoringu un ekspertīzi
• Katrā pašvaldībā pieeja var būt atšķirīga –
attiecīgi mantojuma unikalitātei
• Mantojuma integrēšanai uzņēmējdarbībā
jāsaglabā līdzsvars starp pozitīvo
pienesumu un komercializēšanas
draudiem

33. Kultūras mantojums attīstībai (II)
• Mantojums nav no jauna izveidots vai
iesaldēts laikā – tas ir nemitīgā procesā,
mijiedarbībā ar vidi un mūsdienu
pārmaiņām
• Mantojumam, īpaši nemateriālajam, nav
stingri novilku robežu, tāpēc mantojuma
saglabāšanā vēlama sadarbība arī starp
kaimiņu pašvaldībām
• Mantojuma integrēšana attīstības plānošanas dokumentos nerada
tūlītēju materiālo un finansiālo labumu – tieši tāpēc tas ir ilgtermiņa
ieguldījums, kas veicina tādas vides veidošanos, kurā kopiena vēlēsies
uzturēties un turpināt veidot meistardarbus arī nākamajām paaudzēm

34. Kopienas nozīme mantojuma ilgtspējas plānošanā
• Kultūras mantojuma nozīmes
izvērtētājs
• Sadarbības partneris attīstības plāna
īstenošanā – mērķu definēšanā,
lēmumu pieņemšanā
• Indikators attīstības dokumentu
novērtēšanā un pilnveidošanā
• Mantojuma saglabāšana nevar notikt
tikai institucionālā līmenī
• Kopiena – īstenotās politikas spogulis

35. Kā mantojumu iekļaut pašvaldību meistarvides
attīstībā?
• Veikt kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un
situācijas analīzi
• Iegūtos rezultātus radoši integrēt attīstības dokumentos un
veicināt to kvalitatīvu ieviešanu
• Regulāri veikt īstenoto aktivitāšu ietekmes novērtēšanu un
nepieciešamos pilnveidojumus
• Īpaši vietējai sabiedrībai – publiskot un komunicēt apkopotos
rezultātus par aktivitāšu ietekmes novērtējumu un sniegto
ieguldījumu mantojuma saglabāšanā

36. Pašvaldībās lielākā vērtība ir
cilvēki, jo tieši lokālā
sabiedrība ir vide, kur top
jauni meistardarbi

37. Labvēlīgas vides radīšana, mantojuma
ilgtspējas nodrošināšana, kopienas
saliedēšana un identitātes
stiprināšana – priekšnosacījumi
ilgtspējīgai labklājībai un ekonomiskai
attīstībai

38. Jautājumi diskusijai
• Kādas ir līdzšinējās aktivitātes mantojuma saglabāšanai un
kopienas identitātes izcelšanai?
• Kādas pašvaldības institūcijas ir iesaistītas mantojuma
saglabāšanā un aktualizēšanā?
• Kādā veidā kultūras mantojums šobrīd tiek integrēts pašvaldību
stratēģiskajos attīstības dokumentos?
• Kāda ir pozitīvā pieredze mantojuma integrēšanai
uzņēmējdarbībā un meistarvides attīstībā?

39. Būsim pateicīgi, ja
diskusijas rezultātus apkoposiet un iesūtīsiet
UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai uz e-pastu office@unesco.lv
Informācija par diskusiju norises vietām tiks atspoguļota interneta vietnē
www.tavavara.lv un iekļauta radi!2013 kopējā pasākumu kalendārā
Kontaktinformācija
Adrese: Pils laukums 4-206, Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 67325109
E-pasts: office@unesco.lv
Mājas lapa: www.unesco.lv
Seko UNESCO LNK jaunumiem: http://www.twitter.com/UNESCO_LNK, http://www.draugiem.lv/unesco