Femur pertrohantera lūzuma ārstēšanas metodes - PFN pret DHS debate
Sāpes pēdas locītavā un sports
1. 1
Sāpes Pēdas locītavā un Sports.
Rīgas Stradiņu universitāte
Traumataloģijas un ortopēdijas pulciņš
MF IV kursa students
Armands Baltušs
2. 2
Sāpes pēdas locītavā var izraisīt dažādas saslimšanas un traumas.
Būtiski ir precīzi diagnosticēt sāpju iemeslu, lai uzsāktu atbilstošu
ārstēšanu.
Sāpes var rasties iekaisuma vai traumas gadījumā kādu no struktūru
šajā reģionā, tostarp kaulus, locītavas spraugas, skrimšļu, saišu, cīpslu,
vai muskuļu.
Sāpes pēdas locītavā (1)
3. 3
Cēloņi pēdas locītavas sāpēm ietver visbiežāk sastiepumus vai
traumas, bet arī var būt saistīti ar reimatoīdo artrītu, podagru,
osteoartrītu, un cita veida artrītiem. Ahileja tendinīts un plīsums ir vēl
viens potenciāls cēlonis sāpēm.
Sāpes pēdas locītava var tik asociētas arī ar potīšu pietūkumu ,
nejutīgumu vai tirpšana, nestabilitāti, dedzinošām sāpēm, nespēju
balstīties ar svaru uz skartās potītes, stīvumu un vājumu.
Sāpes pēdas locītavā (2)
4. 4
Pēdas locītavas stabilitātes nodrošināšanā svarīga loma ir gan
mediālajai, gan laterālajai potītei ar to locītavu virsmām, kas artikulē ar
talus , gan arī saišu aparātam , kas sastāv no priekšējām un mugurējām
tibiofibulārajām sindesmozes saitēm , deltveida saitēm mediālajā pusē un
talofibulārajām un kalkaneofibularājām saitēm laterālājā pusē.
Anatomija(1)
8. 8
Vīriešiem no 15-24 gadiem.
Sievietēm pēc 30 gadiem .
Biežākās ir sastiepumi un lūzumi ,bet var būt arī cīpslas parāvums vai
sastiepums.
Etioloģija.
9. 9
Definīcija – Ir vienas vai vairāku saišu plīsums.
Vairāk kā 25000 sastiepumi dienā.
Biežāk vīriešiem
Pēdas locītavas saišu bojājumi jeb sastiepumi
10. 10
Nepareiza iesildīšanās
Mazkustīgs dzīvesveids
Pārslogoti , noguruši muskuļi – profesionālais sports.
Vide – slidenas ietves , grīdas.
Apavi – slikti pieguļoši, brīvi un neatbilstoši sporta apavi.
Riska faktori:
17. 17
Biežākais traumas cēlonis – straujš m.triceps surae sasprindzinājums –
sporta aktivitāšu laikā – skriešanas un lekšanas laikā.
Biežāk skar vidēja vecuma vīriešus
Biežāk plīsums notiek 4-8 cm proksimāli no piestiprināšanās vietas pie
papēža kaula.
Ahileja cīpslas plīsums
18. 18
Sāpes plīsuma vietā
Grūtības pārvietoties un nostāvēt uz pirkstgaliem
Lokāla tūska
Diagnostika:
Palpējams defekts cīpslas plīsuma vietā
Pozitīvs Tompsona tests.
Klīniskā aina:
19. 19
Konservatīva – pirmajās 48 stundās jafiksē ģipsī un plantārās fleksijas
stāvoklis ar 45% celī fleksiju četras nedēļas.
Ķirurģiska -Ahilleja cīpslas sašūšana.
Ārstēšana
20. 20
Pārslogojot kājas, noejot, vai noskrienot neierasti lielu attālumu,
Veicot šīs aktivitātes sliktas kvalitātes vai nonēsātos sporta apavos,
Uzsākot intensīvu fizisku aktivitāti, neiesildot kāju muskuļus.
Tāpat ahileja cīpslas iekaisums var būt nepareizas stājas sekas vai
atšķirības pēdas, kājas vai ceļu anatomijā, kā rezultātā veidojas
nevienmērīga noslodze kājām.
Ahileja cīpslas iekaisumu izraisa:
21. 21
Sāpes un stīvums, kas ir izteiktāks no rītiem un nākamajā dienā pēc
fiziskām aktivitātēm;
Sabiezējums cīpslā;
Tūska, kas pastiprinās dienas laikā, noslogojot kāju.
Par Ahileja cīpslas iekaisumu liecina:
22. 22
Ahileja cīpslas iekaisumu ārstē ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem
,dažāda veida injekcijām un fizioterapiju.
Atsevišķos gadījumos tendinītu ārstē ķirurģiski.
Neārstējot akūtu tendinītu, iekaisums var kļūt hronisks.
Tāpat neārstētiem Ahileja cīpslas iekaisumiem ir tendence atkārtoties,
un tas savukārt palielina cīpslas plīšanas iespēju.
Ārstēšana:
23. 23
Potīšu lūzumi.
Pēdas locītavas stabilitātes
nodrošināšanai svarīga
loma ir gan mediālajai ,
gan laterālajai potītei ar
locītavvirsmām, kas
artikulē ar talus , gan arī
saišu aparātam .
24. 24
Lielākoties potīšu lūzumi ir zemas enerģijas traumas rezultāts.
Potīšu lūzumi parasti kombinējas ar pēdas locītavas saišu aparāta
bojājumiem.
Iemesli:
Potītes izgriešana.
Paklupšana
Autoavārija
Traumas Mehānisms:
29. 29
Samazināta muskuļu masa;
Osteoporoze (bieži sastopama sievietēm pēc menopauzes un vecumā,
neaktīvu cilvēku);
Jebkurš nosacījums, kas palielina risku krist;
Aktīvie sporta veidi – basketbols, futbols , slēpošana;
Potīšu lūzumi parasti kombinējas ar pēdas locītavas saišu aparāta
bojājumiem.
Riska faktori
30. 30
Sāpes
Pietūkums;
Zilumi ap cietušo zonu;
Sāpes kad pieskaras kaulu potītes zonā;
Nespēja saglabāt svaru uz ievainoto kāju, lai gan daži cilvēki ar nelieliem
lūzumiem ir iespējams iet.
Simptomi potītes lūzuma gadījumā.
31. 31
Nedislocēti vai minimāli dislocēti lūzumi
Dislocēti lūzumi pēc 70. gadiem.
Izmanto U vai L veida ģipša vai sintētiska materiāla longetes vai pēdas
locītavas fiksējošas ortozes
Fiksācijas ilgums 4-8 nedēļas
Pārvietošanās uz kruķiem .
Ārstēšana – konservatīva
32. 32
Jauniem un vidēja gada gājuma pacientiem ar dislocētiem lūzumiem.
Līdz operācijai fiksējam ar longetēm kāju.
Laterālajai potītes osteosintēzei parasti izmanto vienas trešdaļas tubulāro
plāksni ar skrūvēm
Mediālajai potīti fiksē ar spongiozo skrūvi un Kiršnera stiepli.
Sindesmozes stabilitātei ievada pozīcijas skrūvi.
Vaļēju lūzumu gadījumā kaula ārējā fiksācija.
Ārstēšana – ķirurģiska
33. 33
Biežāk skar sievietes pēc 55 gadiem.
Kā Trigers var būt trauma , sasitums,
sastiepums.
Visbiežāk skar papēža kaulu , iekšējo mediālo
pusi un ārējo mediālo pusi, lielā lielakaula
artikulācijas vietu ar veltņa kaulu.
Pēdas Locītavas osteoartrīts.
http://www.eorthopod.com/images/ContentImages/ankle/an
kle_osteoarthritis/ankle_osteoarthritis_intro01.jpg
34. 34
Sāpes kuras ar laiku pieaug
Jutīgums
Samazināta spēju pārvietoties, staigāt,
Sāpēs pie potītes slogošanas ar svaru
Stīvums locītavā
Pietūkums
Simptomi pēdas locītavā visbiežāk ietver:
35. 35
Steroīdu injekcijas
Pret iekaisumā līdzekļus, lai samazinātu pietūkums locītavās
Pretsāpju zāles
Ieliktņi, kas atbalsta potītes un pēdas
Fizioterapija
Pielāgoti apavi
Ķermeņa svara kontrole
Ārstēšana: konservatīva
37. 37
Pētījumā piedalījās 1730764 dalībnieki.
Pētījuma laiks 2005./ 2006.gada sezona.
Pētījums veikts starp ASV Augstskolām 9 sporta veidos.
Tika sadalīts vīrieši 5 kategorijās un sievietes 4 kategorijās jeb sporta
veidos.
Tika salīdzināti potīšu traumas gan treniņos gan arī sacensībās.
Tika izdalīts potīšu traumu veidi.
Tika sadalīts ārstēšanas laiks līdz atgriešanās treniņos.
Datu savākšanas izmantoja interneta bāzētas datu krātuves par
traumām.
Potīšu traumas starp ASV Augstkolu sportistiem
2005./2006. gads.
38. 38
Potīšu traumu
skaits uz 10000
sportistiem ar
sporta veida ,
dzimuma un
sacensību vai
treniņa laikā
iegūtām traumām.
41. 41
Potīšu traumu diagnozes starp Augstskolas sporta veidiem.
*Citas – stresa lūzumi, muskuļu sastiepumi, cīpslu iekaisumu.
42. 42
22,6% no visām traumām bija potīšu
5,23 traumas uz 10000 sportistiem
Lielākoties rezultāti norādīja to ka gūtās traumas visbiežāk notiek
sacensībās, nevis treniņos.
Biežāk traumatiskie sporta veidi – Futbols, basketbols, amerikāņu futbols
, volejbols.
Kopsavilkums
Pēdas locītava sastāv no trīs kauliem lielālielakaula , mazā lielakaula un veltņakaula . Šos kaulus sastur kopā potīšu saišu aparāts , kuras ir ļoti stipras un tajā pašā laikā ļoti elastīgas atļaujot potītei veikt kustībās . Kā jau zinām cīpslas stiprina muskuļus pie kaula , lai nodrošinātu kustības nepieciešamās un stiprinātu arī locītavu.
Vairums potītes saišu traumas rodas, ja pēdu pagriež uz iekšu.
Visi ķermeņa svars, tad tiek likts uz laterālo potītes saišu aparātu. Priekšējās un vidējās šķiedras no potītes stiepjas vai plīst veidojot potītes sastiepumu. Reizēm mazus gabaliņos no kaula var noraut līdz ar saišu sastiepumu
When you roll your ankle, the ligaments that stabilize the outer side of the ankle joint get overloaded. These ligaments are the Anterior Talofibular Ligament (ATFL), Calcaneofibular Ligament (CFL), and Posterior Talofibular Ligament (PTFL). However, determining which ligaments are affected, and the extent of the damage, differs based on the severity of the injury. Therefore, sprains are categorized into 3 grades (Chan et al. 2011):
A Grade I sprain involves a ligament that may have some small tears in the collagen fibers that give it its structure. With ankle sprains, usually only the ATFL has been affected in this grade. Signs and symptoms are mild: light difficulty in functional activities, slight swelling and tenderness, and some decreases in joint range of motion (ROM).
In Grade II sprains, the affected ligament has experienced a larger partial tear. This grade of ankle sprain commonly affects both the ATFL and the CFL. Those of you who have suffered this type of sprain will likely have larger decreases in ROM and weight bearing abilities, as well as more swelling, tenderness on the anterolateral (front-outer) part of the ankle, and mild to moderate joint instability. As can be seen in the picture, it is also common to experience bruising around your ankle region.
Grade III sprains refer to a completely torn ligament. The structures that are commonly torn in lateral ankle sprains at this grade are the ATFL, CFL, and potential tears in the PTFL and/or joint capsule. More generalized swelling, pain, and bruising are to be expected. You will also have a lot of difficulty weight bearing, and have marked joint instability.
1st degree: involves minimal swelling, point tenderness, no ligament laxity, no limp or difficulty hopping. An athlete typically recovers in 2-10 days.
2nd degree: has more swelling specific to the ankle, increased ligament laxity, a limp and athlete is unable to heel raise, hop, or run. Typical recovery time is 10-30 days.
3rd degree : includes a lot of swelling, tenderness on both the inside and outside of the ankle, even more ligament laxity, and the athlete cannot put any weight on the ankle. Recovery can be anywhere from 30-90 days or more.
70-85 % parasti ir laterālo saišu bojājum .
A high ankle sprain is an injury to the large ligametns above the bones of the lover leg.
What are the symptoms an ankle sprain?
Patients report pain after having twisted an ankle. This usually occurs due to an inversion injury, which means the foot rolls underneath the ankle or leg. It commonly occurs during sports. Patients will complain of pain on the outside of their ankle and various degrees of swelling and bleeding under the skin (i.e. bruising). Technically, this bruising is referred to as ecchymosis. Depending on the severity of the sprain, a person may or may not be able to put weight on the foot.
Tomēr Ahileja cīpslas iekaisumam var būt arī neskaidrāki cēloņi. Nereti problēmu iemesls nav vis cīpslā, bet: piemēram, dzīvesveidā – smēķējot, pastiprināti lietojot alkoholu, sadzīvojot ar lieko svaru. Tāpat Ahileja cīpslas iekaisums var būt nepareizas stājas sekas vai atšķirības pēdas, kājas vai ceļu anatomijā, kā rezultātā veidojas nevienmērīga noslodze kājām.
Ahileja cīpslas iekaisumu ārstē ar nesteroīdiem pretiekaisuma medikamentiem, dažāda veida injekcijām un fizioterapiju. Atsevišķos gadījumos tendinītu ārstē ķirurģiski.
Neārstējot akūtu tendinītu, iekaisums var kļūt hronisks. Tāpat neārstētiem Ahileja cīpslas iekaisumiem ir tendence atkārtoties, un tas savukārt palielina cīpslas plīšanas iespēju. Jo ilgstošāks vai hroniskās ir Ahileja cīpslas iekaisums, jo grūtāk tas ārstējams.
Ankle Injury Rates per 10 000 Athlete-Exposures by Sport, Sex, and Type of Exposure: High School Sport-Related Injury Surveillance Study, United States, 2005–2006 School Year
Diagnosis of ankle injuries by high school sport, High School Sports-Related Injury Surveillance Study, United States, 2005– 2006 school year. *“Other” includes diagnoses such as stress fracture, muscle strain, tendinitis, etc