Sāpes pēdas locītavā un sports

1. 1
Sāpes Pēdas locītavā un Sports.
Rīgas Stradiņu universitāte
Traumataloģijas un ortopēdijas pulciņš
MF IV kursa students
Armands Baltušs

2. 2
 Sāpes pēdas locītavā var izraisīt dažādas saslimšanas un traumas.
Būtiski ir precīzi diagnosticēt sāpju iemeslu, lai uzsāktu atbilstošu
ārstēšanu.
 Sāpes var rasties iekaisuma vai traumas gadījumā kādu no struktūru
šajā reģionā, tostarp kaulus, locītavas spraugas, skrimšļu, saišu, cīpslu,
vai muskuļu.
Sāpes pēdas locītavā (1)

3. 3
 Cēloņi pēdas locītavas sāpēm ietver visbiežāk sastiepumus vai
traumas, bet arī var būt saistīti ar reimatoīdo artrītu, podagru,
osteoartrītu, un cita veida artrītiem. Ahileja tendinīts un plīsums ir vēl
viens potenciāls cēlonis sāpēm.
 Sāpes pēdas locītava var tik asociētas arī ar potīšu pietūkumu ,
nejutīgumu vai tirpšana, nestabilitāti, dedzinošām sāpēm, nespēju
balstīties ar svaru uz skartās potītes, stīvumu un vājumu.
Sāpes pēdas locītavā (2)

4. 4
 Pēdas locītavas stabilitātes nodrošināšanā svarīga loma ir gan
mediālajai, gan laterālajai potītei ar to locītavu virsmām, kas artikulē ar
talus , gan arī saišu aparātam , kas sastāv no priekšējām un mugurējām
tibiofibulārajām sindesmozes saitēm , deltveida saitēm mediālajā pusē un
talofibulārajām un kalkaneofibularājām saitēm laterālājā pusē.
Anatomija(1)

5. 5
Anatomija(2)
http://orthoinfo.aaos.org/figures/A00391F01.jpg
1 - anterior tibiofibular ligament;
2 - front collision-fibula ligament;
3 - the deltoid ligament;
4 - heel-fibula ligament;
5 - interosseous talocalcaneal
ligament;
6 - lateral talocalcaneal ligament;
http://anthropotomy.com/skeleton-and-bones-connection/the-
skeleton-of-the-lower-extremity/the-compounds-in-the-free-part-
of-the-lower-extremity

6. 6
http://www.myankle.com/anatomy-of-the-foot-ankle/
Anatomija (2)

7. 7
 Kaulu
 Saišu
 Cīpslu
Pēdas locītavas traumas
http://sock-doc.com/ankle-ligament-laxity-
http://orthoinfo.aaos.org/figures/A00391F04.j
pg

8. 8
 Vīriešiem no 15-24 gadiem.
 Sievietēm pēc 30 gadiem .
 Biežākās ir sastiepumi un lūzumi ,bet var būt arī cīpslas parāvums vai
sastiepums.
Etioloģija.

9. 9
 Definīcija – Ir vienas vai vairāku saišu plīsums.
 Vairāk kā 25000 sastiepumi dienā.
 Biežāk vīriešiem
Pēdas locītavas saišu bojājumi jeb sastiepumi

10. 10
 Nepareiza iesildīšanās
 Mazkustīgs dzīvesveids
 Pārslogoti , noguruši muskuļi – profesionālais sports.
 Vide – slidenas ietves , grīdas.
 Apavi – slikti pieguļoši, brīvi un neatbilstoši sporta apavi.
Riska faktori:

11. 11
 Basketbols
 Beisbols
 Futbols
 Regbijs
 Skriešana
 Volejbols
 Teniss
 Amerikāņu futbols
 Golfs
Biežākie sporta veidi:
http://www.basketballrepublic.com.au/blog/ankle-insurance/

12. 12
https://anklepro.wordpress.com/ankle-
sprain-101/

13. 13
http://innovationalsteps.org/home-health-care--
treatments.html

14. 14
 Sāpes
 Hematoma
 Traucētas kustības
 Pietūkums/pampums/tūska
Simptomi
https://www.pinterest.com/pin/4

15. 15
Ārstēšanas taktika.
http://www.bupa.co.uk/health-information/knee-
clinic/treatment-and-care/meniscal-injury

16. 16
http://www.anatomyfacts.c
om/muscle/anatomyillus.ht
m

17. 17
 Biežākais traumas cēlonis – straujš m.triceps surae sasprindzinājums –
sporta aktivitāšu laikā – skriešanas un lekšanas laikā.
 Biežāk skar vidēja vecuma vīriešus
 Biežāk plīsums notiek 4-8 cm proksimāli no piestiprināšanās vietas pie
papēža kaula.
Ahileja cīpslas plīsums

18. 18
 Sāpes plīsuma vietā
 Grūtības pārvietoties un nostāvēt uz pirkstgaliem
 Lokāla tūska
Diagnostika:
 Palpējams defekts cīpslas plīsuma vietā
 Pozitīvs Tompsona tests.
Klīniskā aina:

19. 19
 Konservatīva – pirmajās 48 stundās jafiksē ģipsī un plantārās fleksijas
stāvoklis ar 45% celī fleksiju četras nedēļas.
 Ķirurģiska -Ahilleja cīpslas sašūšana.
Ārstēšana

20. 20
 Pārslogojot kājas, noejot, vai noskrienot neierasti lielu attālumu,
 Veicot šīs aktivitātes sliktas kvalitātes vai nonēsātos sporta apavos,
 Uzsākot intensīvu fizisku aktivitāti, neiesildot kāju muskuļus.
 Tāpat ahileja cīpslas iekaisums var būt nepareizas stājas sekas vai
atšķirības pēdas, kājas vai ceļu anatomijā, kā rezultātā veidojas
nevienmērīga noslodze kājām.
Ahileja cīpslas iekaisumu izraisa:

21. 21
 Sāpes un stīvums, kas ir izteiktāks no rītiem un nākamajā dienā pēc
fiziskām aktivitātēm;
 Sabiezējums cīpslā;
 Tūska, kas pastiprinās dienas laikā, noslogojot kāju.
Par Ahileja cīpslas iekaisumu liecina:

22. 22
 Ahileja cīpslas iekaisumu ārstē ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem
,dažāda veida injekcijām un fizioterapiju.
 Atsevišķos gadījumos tendinītu ārstē ķirurģiski.
 Neārstējot akūtu tendinītu, iekaisums var kļūt hronisks.
 Tāpat neārstētiem Ahileja cīpslas iekaisumiem ir tendence atkārtoties,
un tas savukārt palielina cīpslas plīšanas iespēju.
Ārstēšana:

23. 23
Potīšu lūzumi.
Pēdas locītavas stabilitātes
nodrošināšanai svarīga
loma ir gan mediālajai ,
gan laterālajai potītei ar
locītavvirsmām, kas
artikulē ar talus , gan arī
saišu aparātam .

24. 24
 Lielākoties potīšu lūzumi ir zemas enerģijas traumas rezultāts.
 Potīšu lūzumi parasti kombinējas ar pēdas locītavas saišu aparāta
bojājumiem.
Iemesli:
 Potītes izgriešana.
 Paklupšana
 Autoavārija
Traumas Mehānisms:

25. 25
 AO klasifikācija
 Vēbera klasifikācija
 Lauges – Hansena klasifikācija
Potīšu lūzumu klasifikācija

26. 26
AO klasifikācija
• A –zem sindesmozes līmeņa
• B – sindesmozes līmenī
• C –virs sindesmozes līmeņa

27. 27
Lauges – hansena klasifikācija

28. 28
Vēbera klasifikācija
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/06/Weber_Classification_-
_latin.svg/350px-Weber_Classification_-_latin.svg.png

29. 29
 Samazināta muskuļu masa;
 Osteoporoze (bieži sastopama sievietēm pēc menopauzes un vecumā,
neaktīvu cilvēku);
 Jebkurš nosacījums, kas palielina risku krist;
 Aktīvie sporta veidi – basketbols, futbols , slēpošana;
 Potīšu lūzumi parasti kombinējas ar pēdas locītavas saišu aparāta
bojājumiem.
Riska faktori

30. 30
 Sāpes
 Pietūkums;
 Zilumi ap cietušo zonu;
 Sāpes kad pieskaras kaulu potītes zonā;
 Nespēja saglabāt svaru uz ievainoto kāju, lai gan daži cilvēki ar nelieliem
lūzumiem ir iespējams iet.
Simptomi potītes lūzuma gadījumā.

31. 31
 Nedislocēti vai minimāli dislocēti lūzumi
 Dislocēti lūzumi pēc 70. gadiem.
 Izmanto U vai L veida ģipša vai sintētiska materiāla longetes vai pēdas
locītavas fiksējošas ortozes
 Fiksācijas ilgums 4-8 nedēļas
 Pārvietošanās uz kruķiem .
Ārstēšana – konservatīva

32. 32
 Jauniem un vidēja gada gājuma pacientiem ar dislocētiem lūzumiem.
 Līdz operācijai fiksējam ar longetēm kāju.
 Laterālajai potītes osteosintēzei parasti izmanto vienas trešdaļas tubulāro
plāksni ar skrūvēm
 Mediālajai potīti fiksē ar spongiozo skrūvi un Kiršnera stiepli.
 Sindesmozes stabilitātei ievada pozīcijas skrūvi.
 Vaļēju lūzumu gadījumā kaula ārējā fiksācija.
Ārstēšana – ķirurģiska

33. 33
 Biežāk skar sievietes pēc 55 gadiem.
 Kā Trigers var būt trauma , sasitums,
sastiepums.
 Visbiežāk skar papēža kaulu , iekšējo mediālo
pusi un ārējo mediālo pusi, lielā lielakaula
artikulācijas vietu ar veltņa kaulu.
Pēdas Locītavas osteoartrīts.
http://www.eorthopod.com/images/ContentImages/ankle/an
kle_osteoarthritis/ankle_osteoarthritis_intro01.jpg

34. 34
 Sāpes kuras ar laiku pieaug
 Jutīgums
 Samazināta spēju pārvietoties, staigāt,
 Sāpēs pie potītes slogošanas ar svaru
 Stīvums locītavā
 Pietūkums
Simptomi pēdas locītavā visbiežāk ietver:

35. 35
 Steroīdu injekcijas
 Pret iekaisumā līdzekļus, lai samazinātu pietūkums locītavās
 Pretsāpju zāles
 Ieliktņi, kas atbalsta potītes un pēdas
 Fizioterapija
 Pielāgoti apavi
 Ķermeņa svara kontrole
Ārstēšana: konservatīva

36. 36
 Artrodēze
 Pēdas locītavas endoprotēze
Ārstēšana: ķirurģiska
http://www.orthopedicsurgerybook.com/Images/ankle-replacement-surgery.jpg
https://www.healthbase.com/hb/images/cm/procedures/orthopedics/ankle_fusion_arthrodesis_ankle_replacement.jpg

37. 37
 Pētījumā piedalījās 1730764 dalībnieki.
 Pētījuma laiks 2005./ 2006.gada sezona.
 Pētījums veikts starp ASV Augstskolām 9 sporta veidos.
 Tika sadalīts vīrieši 5 kategorijās un sievietes 4 kategorijās jeb sporta
veidos.
 Tika salīdzināti potīšu traumas gan treniņos gan arī sacensībās.
 Tika izdalīts potīšu traumu veidi.
 Tika sadalīts ārstēšanas laiks līdz atgriešanās treniņos.
 Datu savākšanas izmantoja interneta bāzētas datu krātuves par
traumām.
Potīšu traumas starp ASV Augstkolu sportistiem
2005./2006. gads.

38. 38
Potīšu traumu
skaits uz 10000
sportistiem ar
sporta veida ,
dzimuma un
sacensību vai
treniņa laikā
iegūtām traumām.

39. 39
Vissvairāk traumēto potīšu sadalījums starp sporta
veidiem .

40. 40
Atveseļošanās
periods līdz
atgriešanās pie
sportošanas.

41. 41
Potīšu traumu diagnozes starp Augstskolas sporta veidiem.
*Citas – stresa lūzumi, muskuļu sastiepumi, cīpslu iekaisumu.

42. 42
 22,6% no visām traumām bija potīšu
 5,23 traumas uz 10000 sportistiem
 Lielākoties rezultāti norādīja to ka gūtās traumas visbiežāk notiek
sacensībās, nevis treniņos.
 Biežāk traumatiskie sporta veidi – Futbols, basketbols, amerikāņu futbols
, volejbols.
Kopsavilkums

43. 43
 http://connectsocialshare.com/sportsmedicine/how-to-care-for-a-sprained-ankle/
 https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1978459/
 http://www.houstonmethodist.org/orthopedics/where-does-it-hurt/ankle/osteoarthritis/
 http://www.webmd.com/osteoarthritis/guide/foot-ankle-osteoarthritis#2
 http://www.medicinenet.com/ankle_pain/symptoms.htm
 http://www.mayoclinic.org/symptoms/ankle-pain/basics/definition/sym-20050796
 http://www.aofas.org/footcaremd/conditions/ailments-of-the-ankle/Pages/Ankle-Sprain-
.aspx
 Traumataloģija un ortopēdija /Andra Jumtiņa redakcijā autori: Andris Jumtiņš, Ruta
Jakušonoka, Halina Irēna Jodzēviča – Rīga: RSU, 2016.
Izmantotā literatūra.

44. 44
Paldies par uzmanību!