1. 1
Konkurētspējas jēdziens mūsdienu
ekonomiskās izaugsmes teorijās
Daina Paula, Makroekonomikas analīzes
daļas galvenā ekonomiste
2015. gada 22. aprīlī

2. Galvenie tēmas virzieni
• Kāpēc / cik daudz / vai tautsaimniecībai jāaug?
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
• Kā var zināt, ka ekonomika aug / ir konkurētspējīga?

3. Saturs
• Kas ir ekonomiskā izaugsme
• Ekonomiskās izaugsmes teoriju attīstība īsumā
• Konkurētspējas jēdziens, tā uztveres veidi
• Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
• Daži priekšstati par konkurētspēju
• Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar
dažādiem paņēmieniem
• Ko var iesākt ar dažādiem starptautiskajiem indeksiem?

4. Stāsts par tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju
nedaudz līdzinās A. de Sent-Ekzeperī ilustrācijai
Dažādais vienu un to pašu jēdzienu uztvērums:
platmale vai boa čūska, kura aprijusi zilonīti?

5. Saimnieciskie lēmumi un ekonomikas politika balstās
izpratnē par lietu savstarpējo saistību
• Ekonomikas teorijas, t.i., sistematizēti uzskatu kopumi par
likumsakarībām ir attīstījušies gadsimtiem ilgi (no vērtības
teorijas līdz procesu modelēšanai)
• lai gan ir mainījušies priekšstati par izaugsmes iespējām, kā arī
datu pieejamība un analīzes metodes, ekonomikas teorija un
politika arvien darbojas ar tiem pašiem jēdzieniem:
– resursi, pilnīga nodarbinātība, ekonomikas pastāvīgais stāvoklis u.c.,
un risina to pašu galveno problēmu
– cilvēka vajadzību neierobežotība un resursu ierobežotība

6. • Vajadzību neierobežotība rada iespaidu par pastāvīgas
izaugsmes iespējamību no pieprasījuma puses;
• toties materiālo lietu dematerializācijas varbūtējā iespējamība
vai vismaz fizisko resursu taupīgas izmantošanas iespējas
(īsākā laika periodā) – no piedāvājuma puses

7. Avots: http://steadystate.org/wp-
content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf
Bet

8. Lai gan pasaules ekonomisti
vēl arvien runā par to pašu, ir
ļoti atšķirīgi apstākļi, kuros
idejas, viedokļi un
sistematizētu uzskatu kopums
radās agrāk un tagad (empty vs
full world)
Avots: http://steadystate.org/wp-
content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf

9. Līdz kaut kādam brīdim produktivitāti var kāpināt, izmantojot
kapitāla/ tehnoloģiju vienību pieaugumu, bet tad var palikt par
maz resursu un jaunas kapitālpreču vienības neko nedod
Avots: http://steadystate.org/wp-
content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf

10. Tikmēr produktivitāte un tās paaugstināšanas iespējas noteicošo
faktoru kopums ir viens no veidiem, kā definē tautsaimniecības
konkurētspēju (kas sacenšas? vai valstis tiešām/tīšām sacenšas)

11. Izaugsmes un konkurētspējas saikne/neatdalāmība
aktuālajos pētījumos
• The Global Competitiveness Report 2014-2015 assesses the competitiveness
landscape of 144 economies, providing insight into the drivers of their
productivity and prosperity(..)
• Competitiveness is defined as the set of institutions, policies and factors
that determine the level of productivity of a country. The level of
productivity, in turn, sets the level of prosperity that can be earned by an
economy.
• (..)This 35th edition emphasizes innovation and skills as the key drivers of
economic growth.
http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2014-2015

12. • Cik reāla ir tālāka izaugsme valstī/reģionā/pasaulē?
– ja izaugsme atkarīga no eksporta;
– teorētiski ir izdevīgi eksportēt tur, kur ienākumu un cenu līmenis ir
augstāks;
– valstis, kas cita citu “velk” (ideja par to, ka inovāciju un augstu
ienākumu koncentrēšanās šaurākā lokā pakāpeniski nosaka mazāku
iespēju šim “klubiņam” augt, jo tam var sašaurināties maksātspējīgais
pieprasījums);
• Kā var mērīt izaugsmi/attīstību?
– IKP un alternatīvie paņēmieni

13. Valsts īpatsvars pasaules
iedzīvotāju skaitā
Valsts īpatsvars pasaules IKP
Latvija 0.028 0.04
Ķīna 19.0 15.40
ASV 4.13 19.31
Brazīlija 2.82 2.79
Indija 17.5 5.83
Avots: Pasaules Banka, https://www.quandl.com/#/c/economics/gdp-as-share-of-world-gdp-at-ppp-by-country

14. Par izaugsmi un konkurētspēju bieži (gan mācību literatūrā, gan
starptautiskos pētījumos, gan ekonomiskās politikas
dokumentos) runā kā par pamatjēdzieniem, ko nedefinē,
tādējādi to uztvere ir ļoti dažāda

15. Tautsaimniecības izaugsme ekonomiskās politikas
mērķos
• ECB:
– "Without prejudice to the objective of price stability", the Eurosystem
shall also "support the general economic policies in the Union with a
view to contributing to the achievement of the objectives of the
Union". These include inter alia "full employment" and "balanced
economic growth“;
• Latvijas valdības deklarācijas uzmetums 2014:
– “strauja, bet ilgtspējīga ekonomikas izaugsme”

16. Ekonomikas izaugsmes jēdziens
• Ar ekonomisko izaugsmi var saprast tautsaimniecības spēju (kapacitāti jeb
potenciālu) saražot vairāk preču un pakalpojumu nekā agrākajos periodos
(šajā gadījumā to mēra ar IKP pieaugumu);
• Alternatīvie izaugsmes un attīstības mērīšanas paņēmieni:
– Genuine progress index;
– Human development index;
– Gross sustainable development product, u.c.

17. Ekonomiskās izaugsmes teoriju attīstība īsumā
• Klasiskās ekonomiskās izaugsmes teorijas (18.-19.gs.; Smits, Rikardo,
Maltuss, Mils);
• Neoklasiskās ekonomiskās izaugsmes teorijas (dažādas ekonomikas skolas;
Solova – Svāna modelis);
• Endogēnā izaugsme;
• Alternatīvie ekonomiskās izaugsmes teoriju strāvojumi (enerģijas
ekonomika, ekoloģijas ekonomika, institūcijas, “steady state” mūsdienu
izpratne)

18. Klasiskās izaugsmes teorijas rodas kā vērtības teorijas
blakusprodukts
• Klasiskās izaugsmes teorijas pārstāvji nav vienisprātis par procesiem, taču
darbojas vienotā ietvarā, ir likuši pamatus būtiskiem jēdzieniem;
– Ražošanas faktori: Zeme, darbs, kapitāls;
– Pieaugoša/konstanta/ sarūkoša resursu atdeve (robežprodukts)
– Iztikas alga (subsistence wages);
– kapitāla uzkrāšana ir izaugsmes pamatā, tā atkarīga no ieguldījumu gaidāmās peļņas;
– Investīcijas = ? = uzkrājumi
– Ekonomikas pastāvīgais stāvoklis (stationary vai steady state) - stāvoklis, kurā
ekonomika nonāks, jo vairs nespēs augt (dažādas tā interpretācijas)
– Efektīvais pieprasījums (Maltuss)

19. Neoklasiskās izaugsmes teorijas galvenās iezīmes
• Tā pievēršas izaugsmes matemātiskai modelēšanai, par pamatfaktoru
pieņemot tehnoloģisko progresu; pieprasījums un piedāvājums tiek skatīts
mijiedarbībā, nevis atrauti
• Tehnoloģiskais progress ir eksogēns (ārējs) process
• Daži jaunie/svarīgākie jēdzieni:
– Derīgums, tā maksimizācija, robežderīgums, izmaksu minimizācija, ceteris
paribus, alternatīvās izmaksas u .c

20. Neoklasiskās izaugsmes teorijas tālākā attīstība: alternatīvie
izaugsmes modeļi
• Endogēnās izaugsmes teorija: ekonomiskā izaugsme tiek radīta sistēmas iekšienē,
kā sistēmas iekšējo procesu tiešs rezultāts. T.i., tautsaimniecības cilvēkkapitāla
attīstība radīs ekonomikas izaugsmi, veidojot jaunus tehnoloģiju veidus.
• Cilvēkkapitāla iesaistīšana modeļos (Mankiw, Romer, Weil);

21. Neoklasiskās izaugsmes teorijas tālākā attīstība: alternatīvie
izaugsmes modeļi
• Ekoloģijas ekonomika (atbalsta tiekšanos uz steady state (pretstatā izaugsmes
ekonomikai), mūžīgas izaugsmes neiespējamība un bīstamība u.tml. (piem., H.E.
Daly)
• Institūciju lomas novērtēšana, piem., koloniju valstīs (Acemoglu, Johnson,
Robinson);

22. Tautsaimniecības konkurētspējas jēdziens: vai valstis
tiešām/tīšām konkurē?
•Populārs ir uzskats, ka konkurētspēja ir spēja ražot salīdzināmas kvalitātes
preces lētāk nekā citi (red/ blue ocean);
•WEF definīcija uzskata, ka konkurētspēja ir institūciju, faktoru un politikas
kopums, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī;
•Konkurētspējas praktiskie pētījumi parasti salīdzina tautsaimniecības
modeli: veidu, kā tā apsaimnieko resursus attiecībā pret citām valstīm, savu
agrāko periodu modeli u.c.;

23. Kas apgrūtina konkurētspējas definēšanu
• Vēlme definēt konkurētspēju vispārināti, lai gan jēdziena lietojums
ir daudzveidīgs (indivīdu, uzņēmumu, lokālā, ekonomikas, eksporta,
tautsaimniecības, ilgtermiņa, valsts, globālā u.c. konkurētspēja);
• Izšķiršanās par to, vai sacensība ir primāra, un ar to saistītā analīzes
mērķa izvirzīšana: pārākuma pozīcija, vai darbības nodrošināšana

24. Izvēlētie rādītāji konkurētspējas vērtēšanai ir atkarīgi
no tā, kāda ir konkurētspēja uztvere
• Konkurētspējas uztvere mēdz būt tendēta uz sacensību, kā arī
uz ilgtspēju
• Konkurētspējas vērtējums var tikt veikts no stāvokļa (piem., tirgus
daļas, globālie indeksi) un attīstības viedokļa (piem., relatīvo cenu un
izmaksu, rādītāji)

25. ECB Competitiveness Research Network (CompNet)
• "A competitive economy, in essence, is one in which institutional and
macroeconomic conditions allow productive firms to thrive. In turn, the
development of these firms supports the expansion of employment, investment
and trade" (Mario Draghi, 2012).

26. Daži piemēri par tautsaimniecības konkurētspējas aspektiem
• Tirgus daļu pieaugums (metodes un interpretācija; kā tas var kļūt par destruktīvu
radītāju)
• Izmaksu (cenu) kritums (vai tas palīdz uzlabot tirdzniecības bilanci un dzīves līmeni?)
• Augsta pievienotā vērtība = ? = high tech
– kam pievienota vērtība?
– kas pievieno vērtību?
– Kur pievieno vērtību?
• “ Ir labi būt TOPu augšgalos”
• Tirdzniecības diversifikācija kā viens no ilgtspējas pieejas pozīcijas un
dinamikas rādītājiem
• Konverģence

27. Konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu
valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja
aprēķina metodi lieto

28. Tirgus daļas
100%
Jebkuras valsts tirgus
daļa var augt, tikai
citām sarūkot

29. Latvijas tirgus daļas pasaulē turpina pieaugt
Preču eksporta daļas pasaules importā (2002=100)
Avots: PTO; Latvijas Bankas aprēķini; * operatīvā informācija
90
110
130
150
170
190
210
230
250
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Bulgārija
Čehija
Igaunija
Ungārija
Latvija
Lietuva
Polija
Rumānija
Slovākija
Slovēnija

30. Tās var augt arī, izmantojot citus tirgus daļas aprēķināšanas
paņēmienus: korekcija ar iedzīvotāju skaita dinamiku
Avots: PTO, PB
80
120
160
200
240
280
320
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
AU
CN
EE
EL
LV
LT
PL
RU
UAE
50
60
70
80
90
100
110
120
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
FR
DE
IT
JP
NL
PT
SE
CH
UK
US
80
120
160
200
240
280
320
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
AU
CN
EE
EL
LV
LT
PL
RU
50
60
70
80
90
100
110
120
130
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
FR
DE
IT
JP
NL
PT
SE
CH
UAE
UK
US

31. Latvijas tirgus daļas aug gan preču, gan pakalpojumu sektorā
100
120
140
160
180
200
220
240
260
2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014*
Komercpakalpojumu tirdzniecība Preču tirdzniecība
Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules preču un pakalpojumu importā (2002=100)
Avots: PTO, Latvijas Bankas aprēķini;* īstermiņa dati 33

32. Ja eksports ir atkarīgs no importētajām izejvielām, uz cenu
konkurētspējas rādītāju pārmaiņām abas tirdzniecības plūsmas var
reaģēt vienādi (piemēram, Latvijā)
-10
-5
0
5
10
15
20
-40.0
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
1999I
III
2000I
III
2001I
III
2002I
III
2003I
III
2004I
III
2005I
III
2006I
III
2007I
III
2008I
III
2009I
III
2010I
III
2011I
III
2012I
III
2013I
III
Preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Preču un pakalpojumu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Lata reālais efektīvais kurss (PCI, gada pieauguma temps, %), labā ass
Avots: CSP, LB, MPP aprēķini

33. Ieplūstot investīciju precēm gados, kad tika būvēta ražošanas
kapacitāte, tirdzniecības bilance nav cieši saistīta ar eksporta
izdevīgumu no cenu viedokļa
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Preču ārējās tirdzniecības
bilance, % no IKP
Tirdzniecības nosacījumi,
salīdzinājumā ar iepriekšējā gada
atbilstošo periodu, %
Avots: CSP, MPP aprēķini

34. Preču eksporta noieta tirgi pašlaik paplašinās Eiropas valstīs
32.0 30.3
39.1 41.9
16.0 15.0
13.0 12.8
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2005 2010 2012 2013 2014
Pārējās
NVS valstis
Pārējās ES valstis
Eirozona
Lietuva 18.7%;
Polija 6.5%;
Zviedrija 5.4%
Dānija 3.7%;
Lielbritānija 4.9%;
Preču eksporta struktūra valstu grupu dalījumā (%)
Igaunija 11.8%;
Vācija 6.9%;
Somija 2.0%;
Nīderlande 2.1%
Krievija 10.8%;
Baltkrievija 1.7%
Ukraina 0.7%
Āzijas valstis 7.3%
Norvēģija 2.4%;
ASV 1.1%
37

35. Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības
diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi
0.05
0.10
0.15
0.20
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Latvijas HHI, preces (22 preču
grupas)
Latvijas HHI, valstis (20 lielākās
2013. gadā + pārējās)
Latvijas HHI, valstis (20 lielākās
2014. gadā + pārējās)
Avots: CSP, MPP aprēķini

36. Konverģence : Latvijas cenu un reālo izdevumu
attīstība (IKP, 1995-2013)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0 10 20 30 40 50 60 70 80
Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15=
100%
Cenu līmenis, ES 15=100%
Avots: Eurostat

37. Konverģence: Latvijas privātā patēriņa un kapitālpreču
cenu un reālā izdevumu līmeņa attīstība (1999-2013)
Avots: Eurostat
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15=
100%
Cenu līmenis, ES 15=100%
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15=
100%
Cenu līmenis, ES 15=100%
Privātais patēriņš Kapitālpreces

38. Starptautiskie indeksi: ne katrs valstu ranžējums runā
par konkurētspēju; taču katrs no tiem var nodrošināt
kādu vērtētāja vajadzību

39. Vajadzība, ko
nodrošina indeksa
lietojums
Indekss
Latvijas pozīcija / no x
valstīm (gads)
Pozīcijas pārmaiņas
pret iepriekšējo (+
uzlabojums; -
pasliktinājums; ~
nemainīga)
Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri)
Pašaplieci
nāšanās/
izaugsme
World giving index 89 / 135 (2014) -**
Indeksa mērķis ir veidot priekšstatu par nesavtīgas rīcības attīstību pasaulē;
izstrādātāja Charities Aid Foundation misija ir motivēt efektīvai šādai rīcībai, palīdzot
uzlabotcilvēku dzīves pasaulē
cieņaun
atzinība/
Pašapliecināša
nās/izaugsme
Happy planet index
World happiness report
118 / 151 (2012)
88 / 156 (2013)
+
+ *
HPI rezultāti rāda valstu spēju radīt ilgu, laimīgu, ilgtspējīgu dzīvi saviem
iedzīvotājiem; indekss ranžē valstu efektivitāti pēc tā, cik daudz ilgu un laimīgu dzīvju
tās spēj radīt uz vienu "vides izlaides vienību"
Veidots ar mērķi palīdzēt saprast valstu ilgtspējīgas attīstības mērķus 2015.-2030.
gadā
Iekļaušanās,
piederībakādai
grupai/cieņaun
atzinība
Global competitiveness index (GCI)
Social Sustainabilityadjusted GCI
Environmental Sustainability adjusted GCI
IMD World competitiveness yearbook
Global Innovation index
42 / 144 (2014/2015)
26/ 144 (2014/2015)
30 / 144 (2014/2015)
35 / 60 (2014)
34 / 143 (2014)
+
-
-
+
-**
Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka
produktivitātes līmeni valstī
Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimniekosavu kompetenču un
resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību
Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikasun labā prakse
var tās veicināt
Kapacitā
te,
pamatva
jadzības
/
Drošība
World energy sustainabilityindex 43 / 129 (2013) -
Sakārto valstis pēc to spējas nodrošinātilgtspējīgu enerģijas politiku, ietverot
enerģijas avotu diversifikāciju, infrastruktūru, pieejamību, pieprasījuma
nodrošināšanu, vides aspektus
Kapacitāte,
pamatvajadzības
Doing Business
Logistics performance index
ekonomiskās brīvības indekss
23 / 189 (2015)
36 / 160 (2014)
42 / 178 (2013)
-*
+
+
Mēra uzņēmējdarbības veikšanas pamatus: cik viegli ir uzsākt un turpināt
uzņēmējdarbību
LPI ir interaktīvs salīdzināšanasrīks, kurš veidots ar mērķi palīdzēt valstīm identificēt
izaicinājumus un iespējas, ko tās sastop tirdzniecības loģistikā, un saprast, ko tās var
darīt, lai uzlabotu savu sniegumu
Mēra ekonomisko brīvību, iespējas, kuras ļauj pārvarēt nabadzību un nospiestību
[1] http://www.happyplanetindex.org/data/
*- Dati nav tieši salīdzināmi, jo 2013. gada izdevums atspoguļo 2010.-2012. gadu ar daudz lielāku valstu loku, taču tajā
Latvijas pozīcija ir kriteni augstāka nekā 2012. gada izdevumā, kurš bija pirmais šāda veida apkopojums

40. Vajadzība, ko
nodrošina
indeksa
lietojums
Indekss
Latvijas pozīcija
/ no x valstīm
(gads)
Pozīcijas
pārmaiņas
pret
iepriekšējo (+
uzlabojums; -
pasliktinājums;
~ nemainīga)
Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi
komentāri)
Iekļaušanās,piederībakādai
grupai/cieņaunatzinība
WEF Global competitiveness
index (GCI)
Social Sustainability adjusted
GCI
Environmental Sustainability
adjusted GCI
IMD World competitiveness
yearbook
Global Innovation index
42 / 144
(2014/2015)
26 / 144
(2014/2015)
30 / 144
(2014/2015)
35 / 60 (2014)
34 / 143 (2014)
+
-
-
+
-*
Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku
un faktoru kopumu, kas nosaka
produktivitātes līmeni valstī
Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis
apsaimnieko savu kompetenču un resursu
kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību
Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un
kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var
tās veicināt
*- Dati nav tieši salīdzināmi, jo atšķiras valstu skaits

41. Kopsavilkums
• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams lielums un to kā ražošanas faktoru nevar
ietvert izaugsmes modelī, tomēr ekonomikas izaugsmes teorijas un konkurētspējas
teorijas izmanto viena otras jēdzienus, elementus un procesu skaidrojumu;
• Mūsdienu konkurētspējas teorijas attīstās, pievienojot tādus elementus kā ilgtspēja,
veidojot ar sociāliem un ekoloģijas rādītājiem koriģētos konkurētspējas indeksus u.tml;
• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās tomēr balstās uz t.s.
“izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim; uzsver zināšanu lomu,
tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt
paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi).

42. Interesanta, noderīga literatūra
• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008
• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005
• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006
• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000
• Porter M. “On Competition”, 2008
• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;
• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par
Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju
• http://steadystate.org/discover/definition/

43. 48
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana:
Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29.
maijam.
Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas
tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi un
stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu
pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko
tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,
Baltijas valstu vai eiro zonas
tautsaimniecības kontekstā.

44. 49
Vairāk informācijas:
MAKROEKONOMIKA.LV

45. 50
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa