2. Literatūra
Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai 3.
daļa. Organismu mijiedarbība ar vidi.
113-129. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
1. daļa (brūnā grāmata)
53-63. lpp.
5. Fotosintēze
Fotosintēze - gaismas enerģijas
transformācija organisko vielu ķīmiskajā
enerģijā, izmantojot oglekļa dioksīdu un
ūdeni.
Fotosintēze raksturīga zaļajiem augiem un
fotosintezējošām baktērijām.
7. Fotosintēzes norises vieta
Fotosintēze noris augu zaļajā daļā šūnu hloroplastos.
Hloroplasti sastāv no
šķidras stromas un
ar membrānu klātām granām, ko veido tilakoīdu
kaudzītes.
Fotosintēzē izšķir
gaismas reakcijas, kuras notiek tilakoīdos, un
tumsas reakcijas, kuras notiek stromā.
15. Fotosintēzes gaismas reakcijas
Gaismas fāze notiek hloroplastu tilakoīdu membrānās.
Hlorofils absorbē saules enerģiju un tāpēc
molekulās esošie elektroni e- tiek aktivēti.
Tas izraisa daudzpakāpju reakcijas, kuru rezultātā
veidojas:
1. Molekulārais skābeklis O2 - tiek izmantots pašu
augu elpošanas procesā vai izdalās atmosfērā.
2. Ūdeņraža joni H+ - tiek izmantoti ATP sintēzē.
3. NADP, H+ un ATP – tiek izmantoti tumsas fāzē.
16. Fotosistēmas darbības
shēma
Foto no: http://www.botany.uwc.ac.za/ecotree/photosynthesis/images/photosystemmove1.gif
18. ATP
NADPH
Fotoķīmiskās
reakcijas
(CH2O)
Bioķīmiskās
reakcijas
O2
2H2O CO2
hγ
Fotosintēze
Fotosintēzes gaismas un tumsas reakcijas
Tilakoīdos Stromā
22. Fotosintēzes tumsas reakcijas
Tumsas fāze notiek hloroplastu stromā. Tās sauc par
tumsas reakcijām, jo notiek gan gaismā, gan arī
tumsā.
Šajā fāzē no ogļskābās gāzes enzīmi sintezē
glikozi, aminoskābes vai lipīdus. Glikozi var
izmantot cietes sintēzei vai transportēt uz citām
šūnas daļām.
Tumsas fāzi izpētījis zinātnieks M. Kalvins, tāpēc tā ir
nosaukta par Kalvina ciklu.
23. Lapa kā fotosintēzes orgāns
Attēls no: http://www.emc.maricopa.edu/faculty/farabee/BIOBK/C4leaf.gif
24. Fotosintēzes bioloģiskā nozīme
Gaismas enerģijas transformācija ķīmisko
saišu enerģijā (1-2% Saules enerģijas)
Sintezējas organiskas vielas (~ 2 × 1011 t gadā)
Atjauno skābekļa daudzumu uz Zemes
Novērš CO2 uzkrāšanos atmosfērā
Novērš piesārņojumu un spēj regulēt
klimatu uz Zemes
26. Enerģētiskā vielmaiņa jeb
disimilācija
Šūnas enerģētiskās vielmaiņas laikā oksidējas
organiskās vielas un tiek uzkrāta enerģija ATP veidā.
ATP enerģiju visi organismi izmanto dažādu dzīvības
procesu realizēšanai.
Vairumam šūnu galvenā izejviela enerģētiskajai
vielmaiņai ir glikoze. Ja glikozes rezerves ir izsmeltas,
tiek noārdīti tauki, bet, ja pietrūkst arī to, tad noārdās
olbaltumvielas.
27. Enerģētiskā vielmaiņa jeb
disimilācija
1) Sagatavošanās posms
lielmolekulāri savienojumi (polisaharīdi, tauki,
olbaltumvielas) tiek noārdīti līdz mazmolekulāriem
savienojumiem (glikozei, taukskābēm, aminoskābēm).
28. Enerģētiskā vielmaiņa jeb
disimilācija
2) Anaerobais posms - glikolīze
GLIKOZE 2 PIROVĪNOGSKĀBES + 2 ATP
no vienas glikozes molekulas veidojas divas
pirovīnogskābes (C3H4O3) molekulas un divas ATP
molekulas.
No pirovīnogskābes savukārt veidojas vai nu pienskābe, vai etanols.
Pienskābe veidojas, piemēram, cilvēka un dzīvnieku muskuļšūnās
intensīvas fiziskās slodzes laikā, ja nepietiek skābekļa, bet etanols –
anaerobos apstākļos raugos (rūgšana). Glikolīze notiek citoplazmā.
29. Enerģētiskā vielmaiņa jeb
disimilācija
3) Šūnas elpošanas jeb aerobais posms (Krebsa cikls)
enzīmi
2 PIROVĪNOGSKĀBES + O2 CO2 + H20 + 36 ATP
Šajā posmā no divām pirovīnogskābes molekulām veidojas 36 ATP
molekulas, bet pārējā enerģija izdalās siltuma veidā.
30. Enerģētiskā vielmaiņa jeb
disimilācija
Summārais iekššūnu elpošanas anaerobā posma un aerobā posma
vienādojums:
Lietderības koeficients ir mazāks par pusi, 55% enerģijas izstarojas
siltuma veidā.
32. Materiāli papildus mācībām
SAUSIŅA 3.D.: 113-129.lpp.
POROZOVA 1.D.: 53-63. lpp.
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=http://www.uzdevumi.lv/vs/biologija-11-klasei/
Informācija krievu valodā:
http://shkola.lv/index.php?mode=lsntheme&themeid=107