LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORIVladislavs Babaņins
Situācijas apraksts
Dzīvības norisēm nepieciešamo enerģiju šūnas iegūst elpošanas procesā – pārvēršot organisko vielu enerģiju ķīmiskajā.
Maizes raugs (Saccharomyces cerevisae) enerģijas ražošanai izmanto mīklā esošos ogļhidrātus – fruktozi, glikozi. Elpošanas reakcijās ogļhidrāti tiek sašķelti līdz oglekļa dioksīdam un ūdenim.
Elpošanas summārais vienādojums ir šāds:
Maizes raugu izmanto mīklas pagatavošanai, jo izdalītais oglekļa dioksīds padara mīklu irdenu. Visas elpošanas reakcijas ietekmē temperatūra, pH, cukura koncentrācija, rauga šūnu koncentrācija. Maizes rauga dzīvības procesiem optimālā temperatūra ir aptuveni 30 ⁰C, optimālais pH ir 7.
Par elpošanas reakciju intensitāti var spriest pēc izdalītā oglekļa dioksīda tilpuma vai koncentrācijas.
Pētāmā problēma
Ka mainīsies maizes rauga CO2 izdalītais tilpums (daudzums), mainoties pievienotas cukuru koncentrācijai?
Hipotēze
Palielinoties cukuru koncentrācijai, palielināsies arī CO2 izdalītais tilpums, kad visi pārējie nosacījumi ir nemainīgie, jo cukurs ir nepieciešams elpošanas reakcijām glikozēs veidā (Glikoze + O2 CO2 + H2O + Q).
Lielumi
Neatkarīgais – cukura koncentrācija šķīdumā (1%, 5%, 10%)
Atkarīgais – CO2 izdalītais tilpums (daudzums) (netieši fiksējam to, pēc putās stabiņas paaugstināšanas)
Fiksētie – tās vides temperatūra, kurā atrodas maizes raugs, pH līmenis, rauga šūnu koncentrācija, sausa rauga masa – 14 g, ierauga laiks – 10 minūtes
Darba piederumi un vielas: 5 % rauga suspensija, 1 %, 5 % un 10 % cukura šķīdums,
Elektro svari, mērcilindrs, lineāls (± 0.1 cm), termometrs, cepeškrāsnis, hronometrs (tālruņa sekundomērs).
Izplānojiet pētāmai problēmai atbilstošu darba gaitu!
Kā mainīsiet neatkarīgo lielumu?
Izveidosim 1%, 5%, 10% cukuru šķīdumus ar tādiem proporcijām: 1 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C), 5 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C), 10 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C).
Kā nodrošināsiet nemainīgus fiksētos lielumus?
Nemainīgu temperatūru nodrošinās cepeškrāsns, kurš ir iestatīts uz 30°C, nemainīgu raugu šūnu koncentrāciju raugā nodrošinās ražotājs - sauss maizes raugs, nemainīgu raugu šūnu masu (14 g) nodrošinās ražotājs. 10 minūtes laiku nodrošinās sekundomērs. Vienādu ūdens pH līmeņi nodrošinās tas, ka mēs paņemsim ūdeni no viena un tā paša avota.
LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORIVladislavs Babaņins
Situācijas apraksts
Dzīvības norisēm nepieciešamo enerģiju šūnas iegūst elpošanas procesā – pārvēršot organisko vielu enerģiju ķīmiskajā.
Maizes raugs (Saccharomyces cerevisae) enerģijas ražošanai izmanto mīklā esošos ogļhidrātus – fruktozi, glikozi. Elpošanas reakcijās ogļhidrāti tiek sašķelti līdz oglekļa dioksīdam un ūdenim.
Elpošanas summārais vienādojums ir šāds:
Maizes raugu izmanto mīklas pagatavošanai, jo izdalītais oglekļa dioksīds padara mīklu irdenu. Visas elpošanas reakcijas ietekmē temperatūra, pH, cukura koncentrācija, rauga šūnu koncentrācija. Maizes rauga dzīvības procesiem optimālā temperatūra ir aptuveni 30 ⁰C, optimālais pH ir 7.
Par elpošanas reakciju intensitāti var spriest pēc izdalītā oglekļa dioksīda tilpuma vai koncentrācijas.
Pētāmā problēma
Ka mainīsies maizes rauga CO2 izdalītais tilpums (daudzums), mainoties pievienotas cukuru koncentrācijai?
Hipotēze
Palielinoties cukuru koncentrācijai, palielināsies arī CO2 izdalītais tilpums, kad visi pārējie nosacījumi ir nemainīgie, jo cukurs ir nepieciešams elpošanas reakcijām glikozēs veidā (Glikoze + O2 CO2 + H2O + Q).
Lielumi
Neatkarīgais – cukura koncentrācija šķīdumā (1%, 5%, 10%)
Atkarīgais – CO2 izdalītais tilpums (daudzums) (netieši fiksējam to, pēc putās stabiņas paaugstināšanas)
Fiksētie – tās vides temperatūra, kurā atrodas maizes raugs, pH līmenis, rauga šūnu koncentrācija, sausa rauga masa – 14 g, ierauga laiks – 10 minūtes
Darba piederumi un vielas: 5 % rauga suspensija, 1 %, 5 % un 10 % cukura šķīdums,
Elektro svari, mērcilindrs, lineāls (± 0.1 cm), termometrs, cepeškrāsnis, hronometrs (tālruņa sekundomērs).
Izplānojiet pētāmai problēmai atbilstošu darba gaitu!
Kā mainīsiet neatkarīgo lielumu?
Izveidosim 1%, 5%, 10% cukuru šķīdumus ar tādiem proporcijām: 1 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C), 5 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C), 10 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C).
Kā nodrošināsiet nemainīgus fiksētos lielumus?
Nemainīgu temperatūru nodrošinās cepeškrāsns, kurš ir iestatīts uz 30°C, nemainīgu raugu šūnu koncentrāciju raugā nodrošinās ražotājs - sauss maizes raugs, nemainīgu raugu šūnu masu (14 g) nodrošinās ražotājs. 10 minūtes laiku nodrošinās sekundomērs. Vienādu ūdens pH līmeņi nodrošinās tas, ka mēs paņemsim ūdeni no viena un tā paša avota.
2. Augu valsts
sēklaugu nodalījums
segēkļu apakšnodalījums
viendīgļlapju klase
3. Viendīgļlapju kopīgās pazīmes
• Dīglim ir viena dīgļlapa;
• Bārkšakņu sistēma;
• Lapu dzīslojums –
Paralēls vai lokveida
Ir vērojamas novirzes!!!
Andris Ziemelis
4. Viendīgļlapju kopīgās pazīmes
• Zieda daļu skaits – ziedu daļu skaits dalās ar 3
Vainaglapas – 6
Kauslapas – 0
Putekšņlapas – 6
Auglenīca - 1
Andris Ziemelis
16. Graudzāļu dzimtas kopīgās pazīmes
• Auglis – grauds (sauss viensēklas auglis);
• Ziedi sakopoti saliktā vārpā vai skarā;
Andris Ziemelis
17. Graudzāļu dzimtas kopīgās pazīmes
• Apziednis (kauslapas+vainaglapas) ir reducēts;
• Apziednis sastāv no zieda iekšējas un ārējas
plēksnes
Andris Ziemelis
19. Graudzāļu dzimtas kopīgās pazīmes
• Stumbrs (stiebrs)– apaļš, ar dobu vidu,
stumbram ir mezgli un posmi.
• Lapas – garas, šauras, maksti aptver stumbru.
Lapām paralēls dzīslojums.
• Attīstīta bārkšsakņu sistēma.
Andris Ziemelis
30. Augu valsts
sēklaugu nodalījums
segēkļu apakšnodalījums
Divdīgļlapju klase
Andris Ziemelis
31. Divdīgļlapju kopīgās pazīmes
• Dīglim ir divas dīgļlapa;
• Visbiežāk mietsakņu
sistēma;
• Lapu dzīslojums –
Visbiežāk tīklveida
Ir vērojamas novirzes!!!
Andris Ziemelis
32. Divdīgļlapju kopīgās pazīmes
• Zieda daļu skaits – ziedu daļu skaits dalās ar 5,
retāk ar 4.
Vainaglapas – 5
Kauslapas – 0
Putekšņlapas – 20
Auglenīca - ?
Andris Ziemelis
40. Rožu dzimtas kopīgās pazīmes
• Vasarzaļi koki, krūmi, retāk lakstaugi;
• Lapas vienkāršas un saliktas;
• Lapas izvietotas pamīšus, retāk pretēji;
Andris Ziemelis
41. Rožu dzimtas kopīgās pazīmes
• Ziedi parasti divdzimuma;
• Galvenokārt divkāršu apziedi
(kauslapas+vainaglapas), bet dažreiz vienkāršs
apziednis (vainaglapas);
• Apziedņa lapas dalās ar 5, bet dažreiz ar 3 un
4;
• Putekšņlapu un auglenīcu parasti ir ļoti daudz;
• Raksturīga pazīme ir paplašināta ziedgultne
Andris Ziemelis
50. Kopīgās pazīmes
• Galvenokārt daudzgadīgi lakstaugi, sastopami
arī viengadīgi un koki;
• Daudziem pārstāvjiem ir vasas pārveidnes
bumbuļi;
Company Logo
51. Kopīgās pazīmes
• Ļoti daudz indīgo augu, arī pat kartupeļa augļi;
• Lapas vienkāršas, izvietotas pamīšus, tikai pie
ziediem pretēji;
Company Logo
52. Zieda uzbūve
• Vainaglapas un kauslapas ir ar saaugušām
lapām;
• Zieda formula – K(5) V(5) A5 G2;
Company Logo
71. Kopīgās pazīmes
• Daudzgadīgi lakstaugi, dažreiz arī viengadīgi
vai divgadīgi;
• Pazīme ir dobi stumbri;
• Lapas izvietotas pamīšus, augšējās ir sēdošas,
apakšējās ar kātu
• Lapas plātne reti vesela, ir šķelta vai dalīta;
Company Logo
72. Kopīgās pazīmes
• Ziedi ir neuzkrītošas krāsas
• Ziedi sakārtoti dzimtas ziedkopā vienkāršā vai
saliktā čemurā
Company Logo
73. Zieda uzbūve
• Vainaglapas un kauslapas ir ar saaugušām
lapām;
• Zieda formula – K(5) V5 A5 G2;
Company Logo