Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Latvijas nodokļu sistēmas raksturojums

1,446 views

Published on

Latvijas nodokļu sistēmas raksturojums, Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

Published in: Economy & Finance
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Latvijas nodokļu sistēmas raksturojums

  1. 1. VAI LATVIJA BEIDZOT IEVIESĪS STABILITĀTI NODOKĻU SISTĒMĀ? 2016. gada 6. maijā 2
  2. 2. LATVIJAS NODOKĻU SISTĒMAS RAKSTUROJUMS Uldis Rutkaste Monetārās politikas pārvaldes vadītājs 3
  3. 3. NODOKĻU IETEKME UZ TAUTSAIMNIECĪBU  Arnold (2009), OECD (2010): Analīze liecina, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tautsaimniecības izaugsmei ir viskaitīgākais, kam seko iedzīvotāju ienākuma nodoklis un patēriņa nodokļi, kamēr nekustamā īpašuma nodokļi ekonomikai ir mazāk kaitīgi.  Widmalm (2001): Jo lielāks ir ienākuma nodokļa īpatsvars, jo zemāka ir ekonomikas izaugsme. Pastāv negatīva sakarība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti un ekonomisko izaugsmi. 4 Arnold, Jens., Do Tax Structures Affect Aggregate Economic Growth? Empirical Evidence From A Panel Of OECD Countries, OECD Economics Department Working Paper no. 643 (2008) OECD., Tax Policy Reform And Economic Growth, OECD Tax Policy Studies No. 20 (2010) Widmalm, Frida., Tax Structure And Growth: Are Some Taxes Better Than Others?, Public Choice, June 2001, Volume 107, Issue 3, pp 199-219
  4. 4. NODOKĻU CELŠANA NEGATĪVI IETEKMĒ LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU PVN standarta likmes palielināšanas par 1%-punktu efekts uz makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā, novirzot papildus ieņēmumus budžeta deficīta segšanai (% pret bāzes scenāriju) 1. gadā 2. gadā 3. gadā Reālais IKP -0.33 -0.20 -0.15 Reālais privātais patēriņš -0.61 -0.57 -0.55 Reālais valsts patēriņš -0.25 -0.11 -0.06 Reālās investīcijas -0.25 -0.19 -0.17 Reālais eksports -0.02 0.17 0.24 Budžeta bilance (% no IKP) 0.15 0.17 0.19 Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā. 5
  5. 5. LIELĀKS NODOKĻU SLOGS MAZINA EKONOMISKO AKTIVITĀTI, PAT JA PAPILDUS IENĀKUMI TIEK IZTĒRĒTI PVN standarta likmes palielināšanas par 1%-punktu efekts uz makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā,gadījumā, ja budžeta bilance saglabājas nemainīga (% pret bāzes scenāriju) 1. gadā 2. gadā 3. gadā Reālais IKP -0.23 -0.14 -0.10 Reālais privātais patēriņš -0.49 -0.45 -0.44 Reālais valsts patēriņš 0.41 0.58 0.63 Reālās investīcijas -0.18 -0.14 -0.12 Reālais eksports -0.24 -0.13 -0.09 Budžeta bilance (% no IKP) 0.00 0.00 0.00 Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā. 6
  6. 6. PAPILDUS IZDEVUMU GADĪJUMĀ POZITĪVS EFEKTS TIKAI VALDĪBAS SEKTORĀ, PRIVĀTAIS SEKTORS SARŪK Efekts uz nozarēm 1. gadā pēc PVN pamatlikmes pacelšanas, % pret bāzes scenāriju Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā. -0.7 -0.6 -0.5 -0.4 -0.3 -0.2 -0.1 0 0.1 0.2 0.3 0.4 (01-05) Agriculture, Forestry and Fishing (10-14) Mining and Quarrying (15-16) Food, Beverages and Tobacco (17-19) Textiles and Textile Products, Leather (20) Wood and Products of Wood (21-22) Pulp, Paper and Publishing (24) Chemicals and Chemical Products (25) Rubber and Plastics (26) Other Non-Metallic Mineral (27-28) Basic Metals and Fabricated Metal (29) Machinery, n.e.c. (30-33) Electrical and Optical Equipment (34-35) Transport Equipment (36-37) Manufacturing, n.e.c. (40-41) Electricity, Gas and Water (45) Construction (50) Sale of Motor Vehicles, Fuel (51) Wholesale Trade (52) Retail Trade (55) Hotels and Restaurants (60) Inland Transport (61) Water Transport (62) Air Transport (63) Other Transport Activities (64) Post and Telecommunications (65-67) Financial Intermediation (70) Real Estate Activities (71-74) Renting of Mach.&Equip., Other Business Activities (75) Public Administration and Defence (80) Education (85) Health and Social Work (90-93) Other Services 7
  7. 7. KĀ MĒRĪT NODOKĻU SLOGU? 1. Iekasētais nodokļu apjoms % no IKP – taču to ietekmē ēnu ekonomika – iekasējot relatīvi nelielu nodokļu apjomu, tas nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems (compliance gap); 2. Papildus ēnu ekonomikai, iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms (policy gap); 3. Aprēķinot, cik nodokļos samaksā tipisks uzņēmējs vai darba ņēmējs (tax wedge), var iegūt reālu ainu par nodokļu slogu ekonomiskās aktivitātes veicējiem. 8
  8. 8. IEKASĒTO NODOKĻU APJOMS LATVIJĀ IR STARP ZEMĀKAJIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ Avots: Eurostat -5 5 15 25 35 45 55 Iekasētais nodokļu apjoms, % no IKP 2008 2014 9
  9. 9. TOMĒR EIROPAS SAVIENĪBA IR IZTEIKTI AUGSTU NODOKĻU REĢIONS: VAI LABĀKĀ MĒRAUKLA LATVIJAI? Avots: OECD, Eurostat 15 20 25 30 35 40 45 Eiro zona Eiropas Savienība OECD Latvija Kanāda Japāna Austrālija Šveice ASV Koreja Čīle Iekasētais nodokļu apjoms, % no IKP 2008 2014 10
  10. 10. DARBASPĒKA NODOKĻOS IEKASĒTAIS APJOMS LATVIJĀ IR ŠĶIETAMI ZEMS… Avots: Eurostat 0 5 10 15 20 25 30 35 Dānija Beļģija Francija Somija Austrija Vācija Itālija Eirozona EiropasSavienība Nīderlande Luksemburga Spānija Norvēģija Slovēnija Portugāle Grieķija Čehija Zviedrija Ungārija Polija Islande Igaunija Slovākija Lielbritānija Serbija Horvātija Īrija Šveice Lietuva Latvija Malta Rumānija Kipra Bulgārija Iekasētais nodokļu apjoms (2014), % no IKP Sociālās apdrošināšanas iemaksas Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 11
  11. 11. … TOMĒR NODOKĻU SLOGS DARBA ŅĒMĒJAM IR AUGSTS Avots: Eurostat, OECD 0 10 20 30 40 50 60 Beļģija Austrija Vācija Ungārija Francija Itālija Somija Latvija Čehija Zviedrija Slovēnija Rumānija Portugāle Slovākija EiropasSavienība Lietuva Spānija Grieķija Igaunija Turcija Dānija Nīderlande Luksembruga Norvēģija OECD Polija Islande Bulgārija Japāna ASV Kanāda Liebritānija Austrālija Īrija Malta Šveice Koreja Izraēla Meksika Jaunzēlande Čīle Nodokļu plaisa: vienai personai, kas saņem vidējo algu, % 2008 2014 12
  12. 12. PĒC NESENAJĀM IZMAIŅĀM LATVIJA PIEVIENOJUSIES VISAUGSTĀKO IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻU VALSTU GRUPAI 0 10 20 30 40 50 60 Latvija Zviedrija Portugāle Dānija Beļģija Nīderlande Somija Īrija Vācija Francija Austrija Slovēnija Itālija Grieķija Horvātija Spānija Lielbritānija Luksemburga Malta Kipra Polija Slovākija Čehija Igaunija Ungārija Rumānija Lietuva % Nodokļi uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs (maksimālās likmes, 2015) Avots: Eurostat 13
  13. 13. ARĪ IIN MINIMĀLO LIKMJU ZIŅĀ LATVIJA KRIETNI APSTEIDZ KAIMIŅVALSTIS 0 5 10 15 20 25 30 35 40 Austrija Nīderlande Dānija Zviedrija Itālija Somija Beļģija Francija Latvija Grieķija Īrija Igaunija Lielbritānija Kipra Spānija Vācija Slovākija Polija Ungārija Slovēnija Rumānija Lietuva Malta Čehija Luksembur… Portugāle Horvātija % Nodokļi uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs (minimālās likmes, 2015) Avots: Eurostat 14
  14. 14. IEKASĒTAIS UZŅĒMUMU IENĀKUMU NODOKĻA APJOMS STARP ZEMĀKAJIEM ES … Avots: Eurostat 0 1 2 3 4 5 6 7 UIN iekasēšana ES un Latvijā (2014), % no IKP 15
  15. 15. UIN VIDĒJĀS LIKMES ZEMAS, BET LĪDZĪGAS KĀ CITUR AUSTRUMEIROPĀ Avots: ZEW pētījums Eiropas Komisijai 0 5 10 15 20 25 30 35 40 UIN vidējās likmes ES valstīs (2015) % 16
  16. 16. PVN IEKASĒŠANA LATVIJĀ VIRS ES VIDĒJĀ Avots: Eurostat 0 2 4 6 8 10 12 14 PVN iekasēšana ES un Latvijā 2014. gadā, % no IKP 17
  17. 17. PVN LIKMES ES VALSTĪS: LATVIJĀ GAN SAMĒRĀ AUGSTA LIKME, GAN PLAŠA APLIEKAMĀ BĀZE Valsts Standarta likme Samazinātā likme Likme zem 5% Papildu likme Ungārija 27 5/18 Dānija 25 Zviedrija 25 6/12 Horvātija 25 5/13 Somija 24 10/14 Polija 23 5/8 Īrija 23 9/13.5 4.8 13.5 Grieķija 23 6/13 Portugāle 23 6/13 13 Itālija 22 5/10 4 Slovēnija 22 9.5 Latvija 21 12 Čehija 21 10/15 Beļģija 21 6/12 12 Valsts Standarta likme Samazinātā likme Likme zem 5% Papildu likme Spānija 21 10 4 Lietuva 21 5/9 Nīderlande 21 6 Austrija 20 10/13 13 Slovākija 20 10 Bulgārija 20 9 Francija 20 5.5/10 2.1 Igaunija 20 9 Rumānija 20 9 Lielbritānija 20 5 Kipra 19 5/9 Vācija 19 7 Malta 18 5/7 Luksemburga 17 8 3 14 18
  18. 18. Avots: Eurostat TOMĒR LATVIJĀ LIELS POTENCIĀLS PALIELINĀT PVN IEŅĒMUMUS 19
  19. 19. -10 -5 0 5 10 15 20 25 Spānija Polija Portugāle Grieķija Īrija Malta Lielbritānija Francija Itālija Luksemburga Nīderlande Slovēnija Austrija Somija Zviedrija Beļģija Vācija Ungārija Igaunija Čehija Lietuva Latvija Bulgārija Slovākija Dānija Rumānija % Īstenojamā izņēmumu plaisa Likmes plaisa PVN IEŅĒMUMU PALIELINĀŠANAS IESPĒJAS AR POLITIKAS PĀRMAIŅĀM IR NELIELAS – JĀFOKUSĒJAS UZ IEKASĒŠANAS UZLABOŠANU Avots: Eurostat 20
  20. 20. RELATĪVI MAZĀK TIEK IEKASĒTS ĪPAŠUMA NODOKĻOS, IT ĪPAŠI NO MĀJSAIMNIECĪBĀM 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 Īpašuma nodokļi, 2014, % no IKP 21
  21. 21. REGULĀRAS IZMAIŅAS NODOKĻU LIKUMDOŠANĀ APGRŪTINA UZŅĒMĒJDARBĪBAS PLĀNOŠANU -1 0 1 2 3 4 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Nodokļu pasākumu ietekme uz budžetu, % no IKP PVN IIN SAI Citi netiešie Avots: LB novērtējums 2008.-2012. +1,155 milj. EUR 2013.-2016. -448 milj. EUR 2017.-2018. +180 milj. EUR 22
  22. 22. BŪTISKĀKO NODOKĻU PĀRMAIŅU SKAITS PĒDĒJO GADU BUDŽETOS Avots: Valsts budžeta plāns 2012-2016 0 1 2 3 4 5 6 IIN Akcīzes nodoklis PVN SAI Citi 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Būtiskāko izmaiņu skaits ar nodokļiem saistītajos normatīvajos aktos 23
  23. 23.  Lai gan iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem ES, nodokļu slogs Latvijā ir augsts  Turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzēs ekonomikas izaugsmi, pasliktinās konkurētspēju  Darbaspēka nodokļu slogs ir nesamērīgi augsts un nākotnē būtu mazināms  Budžeta ieņēmumu palielināšanai jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas; izdevumu pusē efektīvāk jāizmanto esošie budžeta resursi  Jāuzlabo nodokļu sistēmas pārskatāmība un stabilitāte, nemainot nodokļu likmes vismaz viena vēlēšanu cikla ietvaros SECINĀJUMI 24
  24. 24. VAI LATVIJA BEIDZOT IEVIESĪS STABILITĀTI NODOKĻU SISTĒMĀ? 2016. gada 6. maijā 25

×