1. Dace Kļaviņa

2. Johans Volfgangs fon Gēte

3. Elektromagnētiskais spektrs

4. Ozona slānis
aiztur UV līdz
280 nm
Radzene
absorbē
70-75%
no UV
spektra
Līdz tīklenei tiek 2%
UV pieaugušajiem, bet
bērniem 2-8% UV

5. Vides
faktoru
ietekme uz
UV
starojuma
intensitāti

6. Corrine Dot, Jean-Pierre Blein, Nicolas Chave, Hussam
El Chehab, Jean-Pierre Herry 2012

7. Pētījuma metodika
 96 augsto kalnu gidi vecumā virs 5o gadu vecuma
 90 kontrolgrupas pacienti no ielejas virs 50 gadu
vecuma
 Tika salīdzinātas acs priekšējās daļas un arī acs
mugurējās daļas.

8. Iegūtie rezultāti
Kalnu gidiem statistiski biežāk ir sastopamas izmaiņas
 Priekšējās daļās
 Dermatohalāze (28,1% pret 4%)
 Hronisks blefarīts (52,1% pret 10,2%)
 Asaru punkta anomālijas (33,3% pret 4%)
 Samazināts BUT laiks ( 4,55s pret 7s)
 Pterīgijs (8,9% pret 0%)
 Pinkvēkula (58,3% pret 21,7%)
 Arcus senilis (27,6% pret 11,7%)

9. Iegūtie rezultāti
 Lēcas izmaiņas (42,4% pret 16,2%)
 Garozas apduļķojumi (30,8% pret 10%)
 Operētas kataraktas (5,4% pret 0%)
 Palielināts lēcas blīvums (22,5% pret 20,2%)
 Punkveida mikroapduļķojumi lēcas perifērijas nazālajā
daļā
 Makulas rajona izmaiņas (30,2% pret 18,9%)
 Visbiežāk tās ir dažāda lieluma un skaita drūzas (28,7%)

10. Atziņas
 Kalnu gidu grupai ir biežāk sastopamas acs priekšējo
daļu pataloģijas, kas literatūrā netiek saistītas ar UV
gaismas ietekmi, izņemot pterīgiju, jo kalnos
kombinējas UV gaismas ietekme ar laikapstākļiem
(auksts un vējains laiks);
 UV gaisma izraisa lēcas garozas apduļķojums.
 Sēklveida drūzas makulas rajonā ir senīlās makula
deģenerācijas pazīme.
 Kalnos ir obligāti jālieto aizsarglīdzekļi acīm
(polikarbonāta lēcas, saulesbrilles, fotohromās lēcas)
ne tikai veciem cilvēkiem, bet arī jauniem!

11. Hohnson Choon-Hwai TAN, Han-Bor FAM, 2012

12. UV gaismas ietekme uz radzeni
 Akūts UV fotokeratīts (skatoties uz saules aptumsumu
vai slēpojot), tiek saukts arī par sniega aklumu.
 Sūdzības: asarošana, sāpes, fotofobija, kas parādās pāris
stundas vēlāk.
 Pazīmes: virspusēja punktveida keratopātija, konjunktīvas
injekcija, hemoze .

13. UV gaismas ietekme uz radzeni
 Hroniska saules iedarbība var izraisīt dažādas acs virsmas
saslimšanas:
 Pterīgijs – daudzi pētījumi pierāda UVA un UVB gaismas
ietekmē palielinās risks iegūt pterīgiju.
 Pinkvēkula
 Klimatiskā pilienveida keratopātija jeb
proteīnu un keratinoīdu deģenerācija, ir
virspusēja radzenes sfēriska deģenerācija,
kas sastopama reģionos ar augstu UV gaismas starojumu.
Klīniskās pazīmes: dzeltenīgas, eļļainas lodītes subepitēlijā vai
virspusējā radzenes stromas daļā.
 Acs virsmas zvīņaini jaunveidojumi (audzējs)–
multifaktoriāla saslimšana (UVB iedarbība,
smēķēšana, papilovīruss, naftas atvasinājumu
iedarbība un paša cilvēka uzņēmība pret šo
saslimšanu)

14. Uday Kumar Addepalli, Rohit C Khanna, Gullapalli N
Rao, 2012

15. UV gaismas ietekme uz lēcu
 Galvenokārt katarakta (īpaši bieži sastopama reģionos ar
paaugstinātu saules gaismas intensitāti – ekvatora valstīs un
valstīs, kur ozona slānis ir samazināts)
 UV gaismas intensitāte ir atkarīga no apkārtējās vides (augstums,
ģeogrāfiskais novietojums, mākoņi, zemes atstarojums utt.)
 Epidemioloģiskie pētījumi pierāda, ka UV starojuma ietekme
palielina garozas kataraktas biežumu, bet netiek atrasta saistība
starp UV un kodola kataraktu.
 Vitamīnam E un luteīnam piemīt aizsargājošas īpašības pret UV
gaismas izraisītu kataraktu

16. Kevin O’Connor, 2012

17. Eiropas savienības: EN1836:2005
+A12007 saulesbriļļu standarts
 Saulesbrilles nevar tikt pārdotas Eiropā bez CE marķējuma,
ko var iegūt tikai, ja brilles atbilst EN1836:2005 standartam
 EN1836:2005 standartam ir
 4 toņu kategorijas
 O kategorija – gaismas caurlaidība ir >80%
 2 kategorija – 43-80%
 3 kategorija – 18-43%
 4 kategorija – 3-18%
 UV caurlaidība nedrīkst būt lielāka par 1,5%
 UV gaismas augšējā robeža ir 380nm, tādēļ ražotāji nekorekti
lielo uzrakstu UV400
 2013. gadā ir noteikts jauns ISO standarts, kuram par
pamatu tika ņemts EN1836:2005 standarts

18. Karl Citek, 2012

19. Rāmīša izvēle
 Rāmīša formai jāpiegulst pēc iespējas tuvāk sejai
 Lēcām pilnībā ir jānosedz acis un uzacis
 Deguna balsti jāpielāgo, lai pēc iespējas būtu mazāks
vertex attālums
 Pantoskopiskajam leņķim jābūt tādam, lai pēc iespējas
mazāk atstarojošā UV gaisma no zemes iekļūtu acīs

20. Antirefleksa slānis
 Rekomendēts visām lēcām, t.sk, caurspīdīgajām lēcām,
nakts braukšanai, fotohromatiskajām lēcām, tuvuma un
vidējās distances datora lēcām
 Dažādi AR pārklājumi var aizsargāt acis no 25% UV vai pat
vairāk
 AR
 Palielina lēcas caurspīdīgumu
 Samazina atspīdumus
 Uzlabo kosmētisko izskatu valkātājam
 Svarīgi AR likt uz abām lēcas pusēm, lai samazinātu gan
tiešos, gan atstarojumus no iekšējās virsmas

21. Pascale Lacan, Tito de Ayguavives, Luc Bouvier, 2012

22. Crizal UV
 Crizal UV ir jauns AR slānis, kas uzklāts uz abām
pusēm lēcai un tas aizsargās briļļu nēsātāju pret UV
gaismu.
 Crizal UV saglabā optimālu caurspīdīgumu skatoties
taisni caur lēcu (00-300) un minimālu UV atstarojumu
no lēcas aizmugurējās virsmas (300-450)
 5-10x raižu vairāk aizsargā acis pret UV kā parastās
lēcas ar AR