Download to read offline
Tear osmolarity
- 1. ASARU OSMOLARITĀTE KONTAKTLĒCU LIETOTĀJIEM Darba autore: Marija Lazdiņa 2013
- 2. Asaru osmolaritāte - osmotiski aktīvo daļiņu koncentrācija šķīdumā. Cik daudz asarās esošo vielu osmoles ir izšķīdušas viena litra šķīdumā. - Asaru normālā osmolaritāte ir 283-304 mOsm/l. Par paaugstinātu osmolaritāti uzskata, ja tās vērtība ir virs 305 mOsm/l . - Nātrija, kalcija, magnija, hlora joni atbild par asaru osmolaritātes līmeni. - Galvenais asaru plēvītes hiperosmolaritātes iemesls ir nelīdzsvarota asaru produkcija vai arī pastiprināta asaru iztvaikošana. Osmoze - difūzijas process, kurā caur membrānu difundē tikai šķīdinātājs. Osmoze notiek tikai vienā virzienā - no zemākas koncentrācijas uz augstāku.
- 3. Kopējās sausās acs iezīmes ir acs ābola virsmas epiteliopātija, asaru hiperosmolaritāte, nestabila asaru plēvīte, dažādas pakāpes iekaisumi un acs kairinājuma simptomi. ◦ Pētījumos konstatēts – plānākai asaru plēvītei ir lielāka tendence uz hiperosmolaritāti. ◦ Asaru hiperosmolaritāte tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem mehānismiem, kas rada acs virsmas iekaisumu. Kontaktlēcu lietotāji ir riska grupā, jo kontaktlēca sadala asaru plēvīti divās daļās, tāpēc jebkura asaru disfunkcija mijiedarbībā ar kontaktlēcu var aizsākt virsmas kairinājuma ciklu.
- 4. Stephen C. et. al. (2011) savā pētījumā par asaru disfunkciju un radzeni atzīmē, ka hiperosmolaritāte izraisa radzenes epitēlija irregularitāti. Ulrike Stahl et. al. (2012) apkopo iepriekšējo gadu veiktos pētījumus un secina, ka asaru hiperosmolaritāte stimulē iekaisuma mediatoru izdali. Paaugstināta asaru osmolaritāte izraisa patoloģiskās izmaiņas okulārās virsmas šūnās. Kontroles grupa: plakanas šūnas, šūnu adhēzija, mikrobārkstiņas Hiperosmotiska grupa: šūnu pietūkums, traucēta adhēzija, mikrobārkstiņu trūkums Pieejams: http://www.cchem.berkeley.edu/cjrgrp/radlabposter09.pdf
- 5. Sasalšanas punkta noteikšanas osmometrs Tvaika spiediena noteikšanas osmometrs Elektriskā vadītspēja Asaru kristalizēšanās tests
- 6. Asaru dinamikas modelis ir sistēma, kas sastāv no asaru funkcionālās vienības – Asaru dziedzeris, acs virsma, Meiboma dziedzeris un plaksti, kā arī sensorā un motorā inervācija, kas šīs vienības savieno un sekmē saskaņotu darbību. Okulārās virsmas sistēma. A- sagitāla griezuma attēls, B- frontāla griezuma attēls Osmolaritāte ir objektīvs klīnisks mērījums, kas sniedz vispārējo ieskatu par asaru plēves dinamikas balansu. Asaru producēšanas un izvadīšanas līdzsvars nodrošina asaru plēvītes kvalitāti, stabilitāti un normālu osmolaritātes līmeni. Disbalanss izraisa asaru struktūras un sastāva izmaiņas, kas rada asaru nestabilitāti un mērījumos tiek diagnosticēta asaru hiperosmolaritāte.
- 7. Acīs esošās kontaktlēcas sadala asaru slāni divās daļās – virslēcas (PrLTF) un zemlēcas (PoLTF) asaru slānis. Asaru slāņa un kontaktlēcas savstarpējais izvietojums Kontaktlēcas dehidratācija un asaru iztvaikošanas process rada asaru hiperosmolaritāti, kas sekmē izmaiņas PrLTF slānī, izraisot sausās acs pazīmes. Gilbard et. al. (1986) izmeklēja iespējamo asaru osmolaritātes palielināšanas mehānismu kontaktlēcu lietotājiem. Viņi ierosināja, ka asaru osmolaritāte paaugstinās, jo tiek samazināta radzenes jutība gan cieto, gan mīksto kontaktlēcu lietotājiem, rezultātā pavājinās impulsa pārvade un asaru dziedzeris nespēj nodrošināt vienlaicīgu un saskaņotu atbildes reakciju uz kairinājumu.
- 8. Nichols, Sinnott et. al. (2006) pabeidza pētījumu, kurā apskatīja faktorus, kas saistās ar sausās acs pazīmēm kontaktlēcu lietotājiem. Viņi konstatēja, ka kontaktlēcu lietotājiem ar sausās acs pazīmēm ir augstāka asaru osmolaritāte (307,66mOs/L) nekā kontaktlēcu lietotājiem bez izteikta subjektīvā diskomforta (297,06 mOsm/l) (skat.1.1. tabulu). Pētījumu kopsavilkums par asaru osmolaritāti kontaktlēcu lietotājiem
- 9. Pētījumu rezultāti parāda, ka kontaktlēcu materiālam ir tendence ietekmēt asaru osmolaritātes līmeni. Viens no faktoriem, kas ietekmē asaru osmolaritāti kontaktlēcu lietotājiem ir sākotnējais ūdens saturs lēcā un tās dehidratācija. Ulrike Stahl et. al. (2009) savā pētījumā apgalvo, ka ne tikai polimēra īpašības ietekmē asaru osmolaritāti, bet arī jonu difūzijas ātrums cauri materiālam. Vidēji zema ūdens satura silikon-hidrogela kontaktlēcas zaudē aptuveni 1% ūdens, savukārt lielāka ūdens satura hidrogela kontaktlēcas zaudē līdz pat 5% no kopējā ūdens daudzuma līdz ar to palielina asaru osmolaritātes līmeni. Silikon-hidrogela materiāls, atšķirībā no hidrogela, ir polimērs, kas satur elektriski neitrālas molekulas, kurām ir augsta afinitāte ūdens piesaistei un mazāka nosēdumu piesaiste, līdz ar to zemāka izšķīdušo vielu koncentrācija asarās.
- 10. Pētījuma rezultāti parāda, ka hidrogela materiāla kontaktlēcām ir lielāka ietekme uz asaru osmolaritātes vērtību. Asaru osmolaritātes mērījumi parāda, ka kontaktlēcu lietošana dienas laikā palielina asaru iztvaikošanas risku, līdz ar to rada asaru osmolaritātes vērtības kāpumu dienas beigās. Hidrogela kontaktlēcām ir lielāka ietekme uz komforta līmeni. Silikon hidrogela kontaktlēcu lietošana neuzrāda korelāciju starp subjektīvo diskomforta novērtējumu un asaru osmolaritātes mērījumiem. Asaru hiperosmolaritāte nav vienīgā diskomforta pazīme, ir iesaistīti vairāku faktoru kopums. Kontaktlēcu lietotājiem blakusfaktoru kopums primāri rada diskomforta pazīmes un bulbāro hiperēmiju, taču asaru osmolaritātes vērtības paaugstinājums tiek novērots vēlāk.
- 11.