2. Asaru osmolaritāte - osmotiski aktīvo daļiņu koncentrācija
šķīdumā. Cik daudz asarās esošo vielu osmoles ir izšķīdušas
viena litra šķīdumā.
- Asaru normālā osmolaritāte ir 283-304 mOsm/l. Par paaugstinātu
osmolaritāti uzskata, ja tās vērtība ir virs 305 mOsm/l .
- Nātrija, kalcija, magnija, hlora joni atbild par asaru osmolaritātes līmeni.
- Galvenais asaru plēvītes hiperosmolaritātes iemesls ir nelīdzsvarota
asaru produkcija vai arī pastiprināta asaru iztvaikošana.
Osmoze - difūzijas process, kurā caur membrānu difundē tikai
šķīdinātājs. Osmoze notiek tikai vienā virzienā - no zemākas
koncentrācijas uz augstāku.
3. Kopējās sausās acs iezīmes ir acs ābola virsmas epiteliopātija,
asaru hiperosmolaritāte, nestabila asaru plēvīte, dažādas
pakāpes iekaisumi un acs kairinājuma simptomi.
◦ Pētījumos konstatēts – plānākai asaru plēvītei ir lielāka tendence uz
hiperosmolaritāti.
◦ Asaru hiperosmolaritāte tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem mehānismiem,
kas rada acs virsmas iekaisumu.
Kontaktlēcu lietotāji ir riska grupā, jo kontaktlēca sadala asaru
plēvīti divās daļās, tāpēc jebkura asaru disfunkcija
mijiedarbībā ar kontaktlēcu var aizsākt virsmas kairinājuma
ciklu.
4. Stephen C. et. al. (2011) savā pētījumā par asaru disfunkciju
un radzeni atzīmē, ka hiperosmolaritāte izraisa radzenes
epitēlija irregularitāti.
Ulrike Stahl et. al. (2012) apkopo iepriekšējo gadu veiktos
pētījumus un secina, ka asaru hiperosmolaritāte stimulē
iekaisuma mediatoru izdali.
Paaugstināta asaru osmolaritāte izraisa patoloģiskās izmaiņas
okulārās virsmas šūnās.
Kontroles grupa: plakanas šūnas,
šūnu adhēzija,
mikrobārkstiņas
Hiperosmotiska grupa: šūnu pietūkums,
traucēta
adhēzija,
mikrobārkstiņu
trūkums
Pieejams: http://www.cchem.berkeley.edu/cjrgrp/radlabposter09.pdf
5. Sasalšanas punkta noteikšanas osmometrs
Tvaika spiediena noteikšanas osmometrs
Elektriskā vadītspēja
Asaru kristalizēšanās tests
6. Asaru dinamikas modelis ir sistēma, kas sastāv no asaru funkcionālās vienības – Asaru
dziedzeris, acs virsma, Meiboma dziedzeris un plaksti, kā arī sensorā un motorā inervācija,
kas šīs vienības savieno un sekmē saskaņotu darbību.
Okulārās virsmas sistēma. A- sagitāla griezuma attēls, B- frontāla griezuma attēls
Osmolaritāte ir objektīvs klīnisks mērījums, kas sniedz vispārējo ieskatu par asaru plēves
dinamikas balansu. Asaru producēšanas un izvadīšanas līdzsvars nodrošina asaru plēvītes
kvalitāti, stabilitāti un normālu osmolaritātes līmeni.
Disbalanss izraisa asaru struktūras un sastāva izmaiņas, kas rada asaru nestabilitāti un
mērījumos tiek diagnosticēta asaru hiperosmolaritāte.
7. Acīs esošās kontaktlēcas sadala asaru slāni divās daļās – virslēcas (PrLTF) un
zemlēcas (PoLTF) asaru slānis.
Asaru slāņa un kontaktlēcas savstarpējais izvietojums
Kontaktlēcas dehidratācija un asaru iztvaikošanas process rada asaru
hiperosmolaritāti, kas sekmē izmaiņas PrLTF slānī, izraisot sausās acs pazīmes.
Gilbard et. al. (1986) izmeklēja iespējamo asaru osmolaritātes palielināšanas
mehānismu kontaktlēcu lietotājiem. Viņi ierosināja, ka asaru osmolaritāte
paaugstinās, jo tiek samazināta radzenes jutība gan cieto, gan mīksto kontaktlēcu
lietotājiem, rezultātā pavājinās impulsa pārvade un asaru dziedzeris nespēj
nodrošināt vienlaicīgu un saskaņotu atbildes reakciju uz kairinājumu.
8. Nichols, Sinnott et. al. (2006) pabeidza pētījumu, kurā apskatīja faktorus,
kas saistās ar sausās acs pazīmēm kontaktlēcu lietotājiem.
Viņi konstatēja, ka kontaktlēcu lietotājiem ar sausās acs pazīmēm ir
augstāka asaru osmolaritāte (307,66mOs/L) nekā kontaktlēcu lietotājiem
bez izteikta subjektīvā diskomforta (297,06 mOsm/l) (skat.1.1. tabulu).
Pētījumu kopsavilkums par asaru osmolaritāti kontaktlēcu lietotājiem
9. Pētījumu rezultāti parāda, ka kontaktlēcu materiālam ir tendence ietekmēt
asaru osmolaritātes līmeni. Viens no faktoriem, kas ietekmē asaru
osmolaritāti kontaktlēcu lietotājiem ir sākotnējais ūdens saturs lēcā un tās
dehidratācija.
Ulrike Stahl et. al. (2009) savā pētījumā apgalvo, ka ne tikai polimēra
īpašības ietekmē asaru osmolaritāti, bet arī jonu difūzijas ātrums cauri
materiālam. Vidēji zema ūdens satura silikon-hidrogela kontaktlēcas zaudē
aptuveni 1% ūdens, savukārt lielāka ūdens satura hidrogela kontaktlēcas
zaudē līdz pat 5% no kopējā ūdens daudzuma līdz ar to palielina asaru
osmolaritātes līmeni.
Silikon-hidrogela materiāls, atšķirībā no hidrogela, ir polimērs, kas satur
elektriski neitrālas molekulas, kurām ir augsta afinitāte ūdens piesaistei un
mazāka nosēdumu piesaiste, līdz ar to zemāka izšķīdušo vielu
koncentrācija asarās.
10. Pētījuma rezultāti parāda, ka hidrogela materiāla kontaktlēcām ir lielāka ietekme uz
asaru osmolaritātes vērtību.
Asaru osmolaritātes mērījumi parāda, ka kontaktlēcu lietošana dienas laikā
palielina asaru iztvaikošanas risku, līdz ar to rada asaru osmolaritātes vērtības
kāpumu dienas beigās.
Hidrogela kontaktlēcām ir lielāka ietekme uz komforta līmeni. Silikon hidrogela
kontaktlēcu lietošana neuzrāda korelāciju starp subjektīvo diskomforta
novērtējumu un asaru osmolaritātes mērījumiem. Asaru hiperosmolaritāte nav
vienīgā diskomforta pazīme, ir iesaistīti vairāku faktoru kopums.
Kontaktlēcu lietotājiem blakusfaktoru kopums primāri rada diskomforta pazīmes
un bulbāro hiperēmiju, taču asaru osmolaritātes vērtības paaugstinājums tiek
novērots vēlāk.
