2011. gada otrajā pusē Austrumeiropas, tostarp Centrāleiropas, ekonomikās aizsākās izaugsmes palēnināšanās. Tomēr, kā prognozēts, Krievija un Polija ir spējušas saglabāt izaugsmi arī valdošās nenoteiktības apstākļos. Šogad un nākamgad visās sešās Austrumeiropas apskatā aplūkotajās valstīs izaugsme būs zemāka par potenciāli iespējamo – arī Baltijas valstīs šogad sagaidāma ievērojami zemāka izaugsme, bet 2013. gadā tā paātrināsies.
SEB bankas Austrumeiropas ekonomikas apskats: Krievija un Polija izrāda cienī...SEB banka
Turpmākajos divos gados Krievijai un Polijai - reģionālajiem smagsvariem cīņā ar starptautiskās krīzes ietekmi veiksies labāk nekā daudzām citām Austrum- un Centrāleiropas valstīm, jo īpaši reģiona centrālajā un dienvidu daļā, kur ekonomikas no pašreizējās stagnācijas/lejupslīdes atgūsies ļoti lēni. Baltijas valstīs pieaugošais iekšzemes pieprasījums un konkurētspējīgais eksports palīdzēs IKP rādītājam pietuvoties tā potenciālajai izaugsmei. Turklāt Latvija, kuru lejupslīde skāra vissmagāk, tuvāko divu gadu laikā uzrādīs vienu no pārliecinošākajiem izaugsmes tempiem reģionā, secināts jaunākajā SEB bankas ekonomistu sagatavotajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.
Atgūšanās Latvijas ekonomikā turpinās, un tuvākajos divos gados tai prognozējama ap 4% izaugsme gadā. Pakāpeniski turpinās uzlaboties situācija darba tirgū. Palielināt nodarbinātību palīdzēs eksportējošo sektoru izaugsme (lai gan lēnāka nekā pērn) un investīciju atkopšanās. Diemžēl pēcvēlēšanu fiskālā un strukturālā politika ir sagādājusi zināmu vilšanos – konsolidācija 2011.g. budžetā atkal tiek veikta, galvenokārt paaugstinot nodokļus. Tas bremzēs mājsaimniecību patēriņu un ekonomikas izaugsmi.
http://www.buzzpodium.lv/swedbank/swedbank-ekonomikas-apskats-reformu-neveiksana-bremze-izaugsmi
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
SEB bankas Austrumeiropas ekonomikas apskats: Krievija un Polija izrāda cienī...SEB banka
Turpmākajos divos gados Krievijai un Polijai - reģionālajiem smagsvariem cīņā ar starptautiskās krīzes ietekmi veiksies labāk nekā daudzām citām Austrum- un Centrāleiropas valstīm, jo īpaši reģiona centrālajā un dienvidu daļā, kur ekonomikas no pašreizējās stagnācijas/lejupslīdes atgūsies ļoti lēni. Baltijas valstīs pieaugošais iekšzemes pieprasījums un konkurētspējīgais eksports palīdzēs IKP rādītājam pietuvoties tā potenciālajai izaugsmei. Turklāt Latvija, kuru lejupslīde skāra vissmagāk, tuvāko divu gadu laikā uzrādīs vienu no pārliecinošākajiem izaugsmes tempiem reģionā, secināts jaunākajā SEB bankas ekonomistu sagatavotajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.
Atgūšanās Latvijas ekonomikā turpinās, un tuvākajos divos gados tai prognozējama ap 4% izaugsme gadā. Pakāpeniski turpinās uzlaboties situācija darba tirgū. Palielināt nodarbinātību palīdzēs eksportējošo sektoru izaugsme (lai gan lēnāka nekā pērn) un investīciju atkopšanās. Diemžēl pēcvēlēšanu fiskālā un strukturālā politika ir sagādājusi zināmu vilšanos – konsolidācija 2011.g. budžetā atkal tiek veikta, galvenokārt paaugstinot nodokļus. Tas bremzēs mājsaimniecību patēriņu un ekonomikas izaugsmi.
http://www.buzzpodium.lv/swedbank/swedbank-ekonomikas-apskats-reformu-neveiksana-bremze-izaugsmi
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Eiro ieviešana un eksports – kas mainīsies?Latvijas Banka
Prezentācija veikta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un bankas Citadele organizētajā forumā "Eksporta diena 2012". Tajā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski apsvērumi par to, kā Latvijas pievienošanās eiro zonai ietekmētu Latvijas eksporta sektoru. Analizēti gan potenciālie ieguvumi, ko eiro ieviešana sniegtu Latvijas eksportam, gan ar to saistītās izmaksas.
Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksasLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunās Latvijas Bankā "Skats uz eiro" 2012. gada 5. septembrī.
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitētā 2016. gada 26. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Kas ir tautsaimniecības konkurētspēja / tās loma ekonomiskajā analīzē
• Produktivitāte un izaugsme:
– kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
– (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Globālās problēmas un lokālās iespējas: Baltijas valstu sasniegumi un perspek...Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ievadreferāts konferencē "Globālās problēmas un lokālās iespējas: Baltijas valstu sasniegumi un perspektīvas."
Rīgā 2011. gada 12. oktobrī.
Uzņēmumu gatavība eiro ieviešanai. Kā veiksmīgi īstenot pāreju uz eiro?SEB banka
Pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu gatavību eiro ieviešanai. Kontrollapa - kas uzņēmumam jāveic, lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz eiro. SEB bankas MVU konsultācijas biznesa attīstīšanas un eiro ieviešanas jautājumos.
Baltijas valstu mazie un vidējie uzņēmumi nākotnē raugās ar optimismu, vērtējot ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstību. Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas valstu reģions kļūst arvien izturīgāks pret Eiropas ekonomikas svārstībām, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Eiro ieviešana un eksports – kas mainīsies?Latvijas Banka
Prezentācija veikta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un bankas Citadele organizētajā forumā "Eksporta diena 2012". Tajā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski apsvērumi par to, kā Latvijas pievienošanās eiro zonai ietekmētu Latvijas eksporta sektoru. Analizēti gan potenciālie ieguvumi, ko eiro ieviešana sniegtu Latvijas eksportam, gan ar to saistītās izmaksas.
Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksasLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunās Latvijas Bankā "Skats uz eiro" 2012. gada 5. septembrī.
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitētā 2016. gada 26. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Kas ir tautsaimniecības konkurētspēja / tās loma ekonomiskajā analīzē
• Produktivitāte un izaugsme:
– kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
– (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Globālās problēmas un lokālās iespējas: Baltijas valstu sasniegumi un perspek...Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ievadreferāts konferencē "Globālās problēmas un lokālās iespējas: Baltijas valstu sasniegumi un perspektīvas."
Rīgā 2011. gada 12. oktobrī.
Uzņēmumu gatavība eiro ieviešanai. Kā veiksmīgi īstenot pāreju uz eiro?SEB banka
Pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu gatavību eiro ieviešanai. Kontrollapa - kas uzņēmumam jāveic, lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz eiro. SEB bankas MVU konsultācijas biznesa attīstīšanas un eiro ieviešanas jautājumos.
Baltijas valstu mazie un vidējie uzņēmumi nākotnē raugās ar optimismu, vērtējot ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstību. Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas valstu reģions kļūst arvien izturīgāks pret Eiropas ekonomikas svārstībām, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
SEB Baltic Household Outlook. Recovery in household finances on track but unc...SEB banka
Economic growth has led to an increase in employment and real wages in Estonia and Latvia. The earnings abroad and remittances have added significant amount of funds to the households’ disposable income in all three countries. Nevertheless despite the improvement of situation, the modest consumer confidence in Estonia eliminating the large gap between Estonia and other Baltic countries, supports the strengthening of the households’ balance sheets reflecting in the largest savings of Estonian households, while in Latvia and Lithuania deposits dropped. However demographic situation with low birth rate, population ageing and emigration involves potential long term problems of all Baltic countries with the financing of pension and social system. Under such circumstances the mandatory pension scheme and voluntary private pensions plays a more significant role and can ensure a larger financial security in retirement. These are key findings arising from the newest SEB Baltic Household Outlook.
Kopsavilkums par Igaunijas nacionālo pāreju plānu.SEB banka
Marika Merilai, Igaunijas tirgotāju asociācijas vadītāja. Komunikācija un sadarbība kā eiro ieviešanas plāna svarīga sastāvdaļa. Eiro ieviešanas ietekme uz biznesu Igaunijā. Iegūtā pieredze.
Ekonomija, ko ilgtermiņā sniedz iespēja ietaupīt uz degvielas rēķina, ir noteicošais faktors vairāk nekā pusei (54%) aptaujāto respondentu. Lai gan, iegādājoties automašīnu, iedzīvotāju izvēlē arvien dominē universālās un apvidus automašīnas, pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams pakāpenisks pieaugums videi draudzīgāko automašīnu iegādē. Salīdzinot ar 2011. gadu, kad Latvijā tika nopirktas nedaudz vairāk nekā 2000 „zaļās” automašīnas, 2013. gadā to skaits ir dubultojies, sasniedzot turpat 5 tūkstošus.
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14. maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo Vadis"?".
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un nākotnes izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Bankā 2016. gada 10. februārī.
Prezentāciju "Pasaules ekonomikas atbalss Latvijā – vai gaidāma recesija?" Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis demonstrēja, uzstājoties konferencē "Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2020".
Latvijas Bankas prezidenta preses konference 2014.gada 6.jūnijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija 2014.gada 6.jūnija preses konferencē par eiro zonas ekonomiku un Latvijas Bankas aktuālajām tautsaimniecības attīstības prognozēm.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats 2016 SEB banka
Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs. Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Vairāk informācijas: http://www.seb.lv/jaunumi/2016-04-20/seb-baltijas-valstu-majsaimniecibas-klust-finansiali-specigakas
Kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunai "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" 2019. gada 9. decembrī.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2021. gada 30. septembrī par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī Latvijas Bankas jaunākajām Latvijas IKP un inflācijas prognozēm.
Similar to SEB Austrumeiropas apskats: Austrumeiropā pieaug polarizācija, Baltija saglabā izaugsmi (20)
SEB eksperiments: baktēriju skaits uz banknotēm un maksājumu kartēm SEB banka
Baktērijas, kas atrodas uz banknotēm, var izraisīt dažādas infekciju slimības. Zinātniskā institūta BIOR vecākā eksperte Baiba Fogele iesaka ievērot dažus preventīvos pasākumus, tai skaitā - norēķināties ar maksājumu kartēm.
Uzziniet vairāk: http://www.seb.lv/kartes
Pašreizējo situāciju finanšu tirgos raksturo daudz neparedzamu un nepatīkamu problemātisku aspektu globālā mērogā, taču akciju tirgi pieaug pietiekami strauji. Tas apstiprina seno apgalvojumu, ka tirgi var pastāvēt arī ar riska faktoriem, ja vien tiem pamatā esošā ekonomika kļūst spēcīgāka. Vēl viens apgalvojums ir, ka no tirgus viedokļa vissvarīgākais ekonomiskais rādītājs ir tas, lai ASV ekonomika būtu stabila, kāda tā ir šobrīd un, iespējams, būs arī turpmāk.
Katram 1.klases skolēnam – Pirmklasnieka kalendārs – jautrs un košs sienas kalendārs ar izglītojošiem uzdevumiem, jokiem, iemīļoto multfilmu varoņu stāstiņiem, kā arī maziem bērnu zīmējumu konkursiem.
Lai pārbaudītu automašīnu degvielas patēriņu reālos, Latvijas ikdienas braukšanai pietuvinātos apstākļos, Drošas Braukšanas skolas (DBS) instruktori izmēģināja 21 automobili īpaši izstrādātā maršrutā. Pārsteidzošā kārtā vairums izmēģināto automobiļu ir izrādījušies īpaši taupīgi.
Dzinēju tehnoloģijas un vieglākas virsbūves priekšplānā izvirzās modernā kompaktklase un visekonomiskākais izrādījās Peugeot 308.
Inga Krole - Šeninga "Eiro ieviešana Latvijā"SEB banka
SEB bankas eiro ieviešanas projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga par to, kā eiro ieviešana ietekmēs bankas un uzņēmumu darbību šī gada nogalē un nākamā gada sākumā.
Lai apzinātu Latvijas uzņēmumu esošo situāciju, kā arī iepazītos ar nākotnes plāniem un mērķiem, jau otro gadu pēc kārtas SEB banka veica mazo un vidējo uzņēmumu aptauju, kurā šogad piedalījās 1749 uzņēmums no visas Latvijas. Aptaujas dati liecina, ka Latvijā 87% uzņēmumu 2014. gadā prognozē palielināt sava biznesa apgrozījumu. Tomēr, gada laikā optimistu skaits nedaudz sarucis – pērna gada aptaujā palielināt biznesa apgrozījumu plānoja 90% Latvijas uzņēmumiem.
SEB bankas Baltijas mājsaimniecību apskatsSEB banka
Pērn Baltijas valstis bija vienas no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Šogad Latvija un Lietuva joprojām turpināja uzrādīt būtisku izaugsmi, savukārt Igaunijas ekonomikas izaugsme apstājās pirmajā pusē 2013.
Rudens ir iesācies ar pozitīvām vēsmām gandrīz visās Austrumeiropas, tostarp Centrāleiropas valstīs. Sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās. Tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss. Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.
Līdz ar līguma noslēgšanu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), SEB dzīvības apdrošināšana ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība, kura Latvijas iedzīvotājiem sāk piedāvāt Mūža pensijas apdrošināšanu. Tā paredz, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu iedzīvotāji var saņemt ar plašākām izvēles iespējām, tai skaitā atstāt to mantojumā labuma guvējam, kas var būt jebkura brīvi izvēlēta persona.
2. Pasaules ekonomika stabilizējas
Pozitīva attīstība ASV 2011 2012 2013
Recesija eiro zonā ASV 1.7 2.5 2.5
Mērena korekcija Ėīnā
Eiro zona 1.5 -0.6 0.8
Riski:
Vācija 3.0 0.7 1.4
Augstās naftas cenas Pasaule 3.9 3.5 4.0
Neskaidrība par Portugāli un
Spāniju Nafta 111.0 118.0 120.0
Valstu parādu nacionalizācija USD/barels
EUR/USD 1.29 1.26 1.20
Decembris
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 2
3. Polarizācija reăiona ekonomikās
Atšėirīga krīzes ietekme
“Vismazākā”. Krievija un Polija. Mērena atkarība no eksporta.
Maza vai vidēja atkarība no eiro zonas bankām
“Vidēja”. Baltija un Čehijas republika. Liela atkarība no
eksporta, izĦemot Latviju. ČR mēreni atkarīga no eiro zonas.
Baltijas finanšu sistēmas saistība ar Skandināviju
“Smagākā”. Bulgārija, Horvātija. Rumānija, Ungārija un
Ukraina. Pirmajām četrām relatīvi augsta finanšu atkarība no eiro
zonas. Ukrainu ietekmē neskaidrība ap banku sistēmu un politiku.
IKP pieaugs veselīgi
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 3
4. Šogad un nākamgad izaugsme zem iespējamā līmeĦa
Vājāks pieprasījums R-Eiropā Baltijas IKP izmaiĦas
Stingrāki kreditēšanas nosacījumi A- Igaunija Latvija Lietuva
10
Eiropā
Pirktspējas uzlabošanās un mēreni
5
fiskālie taupības pasākumi (RU un EE
stimulējoši fiskālā politika) veicinās
patēriĦu 0
2008 2009 2010 2011 2012 2013
ECB politika mazinājusi kredītu tirgu
sabrukuma risku -5
Inflācija mazinās – naftas cenas risks.
Darba tirgus uzlabosies, vājāka -10
attīstība Igaunijā un Polijā
-15
Dati: Nac.stat., SEB
-20
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 4
9. Atgriežas pārtēriĦš
% Kārtējo maksājumu konts/IKP
10
5
0
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012f 2013f
-5
-10
-15
Lietuva Igaunija Latvija
-20
Dati: Latvijas Banka; SEB
-25
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 9
10. Inflācija kĜūst mērenāka
Harmonizētais patēriĦu indekss
14
10
6
2
2008 2009 2010 2011 2012P 2013P
-2
Latvija Igaunija Lietuva Dati: Eurostat, SEB
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 10
11. Latvija: Mērenāka izaugsmes
palēnināšanās
Eksporta bums noplok
Nepieciešama tālāka eksporta
Rebound in retail sales and sentiment jaudu stiprināšana
Year-on-year percentage change and net balance
40 10 PatēriĦš pieaug
30 0
Bezdarbs mazināsies lēnāk
20 -10
10 -20
Inflācija samazinās
0 -30 Eiro ieviešana 2014.gadā
-10 -40
Stabilas valsts finanses
-20 -50
-30 -60
00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11
Consumer confidence (RHS)
Retail sales, constant prices, calender adjusted (LHS)
Source: DG ECFIN, Latvia Central Statistical Bureau
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 11
12. IKP pieaugumu veidojošās komponentes
IKP izlietojums Pa darbības veidiem
12 6
(R) Māksla, izklaide un atpūta
10
Net exports 5 NodokĜi mīnus subsīdijas
8 (P) Izglītība
(Q) Veselîba un soc. aprūpe
4
6 (MNS) Profesionâlie un citi pakalpojumi
Bruto kapitāla veidošana
(L) Operācijas ar nekustamo īp.
4 3
(A) Lauksaimniecība
(K) Finanses un apdroš.
2
Valsts pārvalde 2 (O) Valsts pārvalde
(J) Informācijas un komunikācijas pak.
0
1 (I) Izmitināšana un ēdināšanas pak.
2011
(H) Transports un uzglabāšana
-2 Mājsaimniecību un bezpeĜĦas
org. patēriĦš (G) Tirdzniecība
0
-4 (F) Būvniecība
2011
-6 -1 Dati: CSP
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 12
13. Investīciju līmenis joprojām zems
Nefinanšu investīcijas faktiskajās cenās
3000000
(K) Finanses un apdroš.
-39% pret 2008 (F) Būvniecība
2500000
(L) Operācijas ar nekustamo īp.
+29% pret 2010
(Q) Veselîba un soc. aprūpe
2000000
(A) Lauksaimniecība
(J) Informācijas un komunikācijas pak.
1500000
(G) Tirdzniecība
Citi
1000000
(H) Transports un uzglabāšana
(BDE) Ieguves rūpn., Elektroen., gāzes un
500000 siltumapg.
(C) Apstrādes rūpniecība
(O) Valsts pārvalde
0
2008 2011
Dati: CSP
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 13
14. Lietuva: Izteikta palēnināšanās
Aktīva alternatīvu eksporta tirgu
meklēšana
Public deficit and debt
10 45
Mērens patēriĦa pieaugums
9 40 Aug investīcijas būvniecībā,
8
7
SEB forecast 35
mājokĜu būvniecība Ĝoti zemā līmenī
30
6
25 Bezdarbs mazināsies mēreni
5
4
20
Lēnāka - izejvielu virzīta inflācija
15
3
2 10 Bankas Snoras bankrots ietekmēs
1 5 šā gada izaugsmi, kā arī iedragājis
0
06 07 08 09 10 11 12 13
0 uzticamību banku sektoram
Public deficit (LHS) General government debt (RHS)
Source: Eurostat, SEB
Budžeta deficīta kritērija
neizpildes dēĜ eiro ieviešana var tikt
atlikta uz gadu
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 14
15. Igaunija: Eksporta vājums ietekmē izaugsmi
Zviedrijas un Somijas tirgu
ietekme uz eksportu
Vietējais patēriĦš rāda labu
sniegumu, bet pakĜauts arējiem
riskiem
KMK pārpalikums saglabājas
Bezdarbs pieaugs
Augsta inflācija
Stabilas valsts finanses, bet
sagaidāms neliels budžeta deficīts
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 15
16. Krievija: Vājš rūpniecības un eksporta apjomu
pieaugums
Pieaugums turpinās, bet
pēckrīzes atgūšanās
Oil is driving exports
USD billion nepārliecinoša, to virzīja naftas
150 70
60
eksports un laba raža
125 50
100
40
30
Liela atkarība no izejvielu
75
20
10
eksporta un strukturālo reformu
50
0
-10
trūkums
-20
25 -30
-40
Apstrādes rūpniecības
0
00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11
-50
izaugsme palēninās, bet
Exports (LHS) Tirdzniecības pārpalikums, bet
Exports, oil, gas and petroleum products (LHS)
Exports, year-on-year percentage change, volume (RHS)
Source: Reuters EcoWin
kapitāla emigrācija
KMK pārpalikums mazinās
kopš 2005.gada
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 16
17. Krievija: Pirktspēja pieaug
Inflācija 12 mēnešu laikā
nokritusies no 9.5% līdz 3.7%
Atliktais administratīvo tarifu
pieaugums daĜēji izskaidro šo
tendenci
Zemākais punkts šogad
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 17
18. Krievija: Augstākas naftas cenas – vairāk
stimulēšanas?
Augstās naftas cena ir devusi
iespēju budžeta tēriĦiem
Ienākumu pieaugums – bet ne
ilgtspējīgs
Federālie tēriĦi pieauguši no
16% līdz 22% no IKP
Budžets atkarīgs no naftas
cenas - USD 115/barels =
sabalansēts budžets
Dalība PTO līguma ratifikācija
līdz š.g. jūnijam
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 18
19. Paldies!
Paldies!
2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 19