LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORIVladislavs Babaņins
Situācijas apraksts
Dzīvības norisēm nepieciešamo enerģiju šūnas iegūst elpošanas procesā – pārvēršot organisko vielu enerģiju ķīmiskajā.
Maizes raugs (Saccharomyces cerevisae) enerģijas ražošanai izmanto mīklā esošos ogļhidrātus – fruktozi, glikozi. Elpošanas reakcijās ogļhidrāti tiek sašķelti līdz oglekļa dioksīdam un ūdenim.
Elpošanas summārais vienādojums ir šāds:
Maizes raugu izmanto mīklas pagatavošanai, jo izdalītais oglekļa dioksīds padara mīklu irdenu. Visas elpošanas reakcijas ietekmē temperatūra, pH, cukura koncentrācija, rauga šūnu koncentrācija. Maizes rauga dzīvības procesiem optimālā temperatūra ir aptuveni 30 ⁰C, optimālais pH ir 7.
Par elpošanas reakciju intensitāti var spriest pēc izdalītā oglekļa dioksīda tilpuma vai koncentrācijas.
Pētāmā problēma
Ka mainīsies maizes rauga CO2 izdalītais tilpums (daudzums), mainoties pievienotas cukuru koncentrācijai?
Hipotēze
Palielinoties cukuru koncentrācijai, palielināsies arī CO2 izdalītais tilpums, kad visi pārējie nosacījumi ir nemainīgie, jo cukurs ir nepieciešams elpošanas reakcijām glikozēs veidā (Glikoze + O2 CO2 + H2O + Q).
Lielumi
Neatkarīgais – cukura koncentrācija šķīdumā (1%, 5%, 10%)
Atkarīgais – CO2 izdalītais tilpums (daudzums) (netieši fiksējam to, pēc putās stabiņas paaugstināšanas)
Fiksētie – tās vides temperatūra, kurā atrodas maizes raugs, pH līmenis, rauga šūnu koncentrācija, sausa rauga masa – 14 g, ierauga laiks – 10 minūtes
Darba piederumi un vielas: 5 % rauga suspensija, 1 %, 5 % un 10 % cukura šķīdums,
Elektro svari, mērcilindrs, lineāls (± 0.1 cm), termometrs, cepeškrāsnis, hronometrs (tālruņa sekundomērs).
Izplānojiet pētāmai problēmai atbilstošu darba gaitu!
Kā mainīsiet neatkarīgo lielumu?
Izveidosim 1%, 5%, 10% cukuru šķīdumus ar tādiem proporcijām: 1 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C), 5 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C), 10 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C).
Kā nodrošināsiet nemainīgus fiksētos lielumus?
Nemainīgu temperatūru nodrošinās cepeškrāsns, kurš ir iestatīts uz 30°C, nemainīgu raugu šūnu koncentrāciju raugā nodrošinās ražotājs - sauss maizes raugs, nemainīgu raugu šūnu masu (14 g) nodrošinās ražotājs. 10 minūtes laiku nodrošinās sekundomērs. Vienādu ūdens pH līmeņi nodrošinās tas, ka mēs paņemsim ūdeni no viena un tā paša avota.
LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORIVladislavs Babaņins
Situācijas apraksts
Dzīvības norisēm nepieciešamo enerģiju šūnas iegūst elpošanas procesā – pārvēršot organisko vielu enerģiju ķīmiskajā.
Maizes raugs (Saccharomyces cerevisae) enerģijas ražošanai izmanto mīklā esošos ogļhidrātus – fruktozi, glikozi. Elpošanas reakcijās ogļhidrāti tiek sašķelti līdz oglekļa dioksīdam un ūdenim.
Elpošanas summārais vienādojums ir šāds:
Maizes raugu izmanto mīklas pagatavošanai, jo izdalītais oglekļa dioksīds padara mīklu irdenu. Visas elpošanas reakcijas ietekmē temperatūra, pH, cukura koncentrācija, rauga šūnu koncentrācija. Maizes rauga dzīvības procesiem optimālā temperatūra ir aptuveni 30 ⁰C, optimālais pH ir 7.
Par elpošanas reakciju intensitāti var spriest pēc izdalītā oglekļa dioksīda tilpuma vai koncentrācijas.
Pētāmā problēma
Ka mainīsies maizes rauga CO2 izdalītais tilpums (daudzums), mainoties pievienotas cukuru koncentrācijai?
Hipotēze
Palielinoties cukuru koncentrācijai, palielināsies arī CO2 izdalītais tilpums, kad visi pārējie nosacījumi ir nemainīgie, jo cukurs ir nepieciešams elpošanas reakcijām glikozēs veidā (Glikoze + O2 CO2 + H2O + Q).
Lielumi
Neatkarīgais – cukura koncentrācija šķīdumā (1%, 5%, 10%)
Atkarīgais – CO2 izdalītais tilpums (daudzums) (netieši fiksējam to, pēc putās stabiņas paaugstināšanas)
Fiksētie – tās vides temperatūra, kurā atrodas maizes raugs, pH līmenis, rauga šūnu koncentrācija, sausa rauga masa – 14 g, ierauga laiks – 10 minūtes
Darba piederumi un vielas: 5 % rauga suspensija, 1 %, 5 % un 10 % cukura šķīdums,
Elektro svari, mērcilindrs, lineāls (± 0.1 cm), termometrs, cepeškrāsnis, hronometrs (tālruņa sekundomērs).
Izplānojiet pētāmai problēmai atbilstošu darba gaitu!
Kā mainīsiet neatkarīgo lielumu?
Izveidosim 1%, 5%, 10% cukuru šķīdumus ar tādiem proporcijām: 1 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C), 5 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C), 10 g cukura uz 95 g ūdeni (30°C).
Kā nodrošināsiet nemainīgus fiksētos lielumus?
Nemainīgu temperatūru nodrošinās cepeškrāsns, kurš ir iestatīts uz 30°C, nemainīgu raugu šūnu koncentrāciju raugā nodrošinās ražotājs - sauss maizes raugs, nemainīgu raugu šūnu masu (14 g) nodrošinās ražotājs. 10 minūtes laiku nodrošinās sekundomērs. Vienādu ūdens pH līmeņi nodrošinās tas, ka mēs paņemsim ūdeni no viena un tā paša avota.
Mācību materiāls Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas 11.kl. skolēniem, lai gatavotos diagnosticējošajam darbam fizikā. Tēmas: kustība gravitācijas laukā, enerģija, mehāniskās svārstības un viļņi.
Elektriskā lauka intensitāte. Punktveida lādiņa elektriskais lauks. Elektriskā lauka intensitāte, ja to rada vairāki punktveida lādiņi.
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola
Mācību materiāls Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas 11.kl. skolēniem, lai gatavotos diagnosticējošajam darbam fizikā. Tēmas: kustība gravitācijas laukā, enerģija, mehāniskās svārstības un viļņi.
Elektriskā lauka intensitāte. Punktveida lādiņa elektriskais lauks. Elektriskā lauka intensitāte, ja to rada vairāki punktveida lādiņi.
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola
Erasmus+ projekts „ Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšana Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā”, identifikācijas Nr. 2016-1-LV01-KA101-022465
2. Literatūra
Šilters E., Reguts V., Cābelis A. Puķītis P.
Fizika 10. klasei. Fizika 10. klasei
8-17. lpp. - . lpp.
3. Ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir visi
objekti, kuri sastopami dabā, piemēram, galds, krēsls,
cilvēks.
Ikdienā šos ķermeņus mēdz saukt par priekšmetiem vai lietām.
Ikviens ķermenis sastāv no atomiem un molekulām.
4. Masas punkts
Ja visi ķermeņa punkti kustas vienādi un ar ķermeni
nenotiek nekādas izmaiņas (tas nedeformējas,
nemaina struktūru), tad var uzskatīt, ka ķermenis
kustas kā punktveida ķermenis. Šis punkts pārstāv
visu ķermeni un tam piemīt ķermeņa masa m.
Ja ķermeņa izmērus noteiktos apstākļos neievēro
un ķermeni modelē kā punktu, tad to sauc
par masas punktu.
5. Trajektorija. Ceļš. Pārvietojums.
Līniju, pa kuru pārvietojas masas punkts, sauc par tā
kustības trajektoriju.
Trajektorijas vai tās daļas garums ir ķermeņa veiktais
ceļš.
Pārvietojums ir vektors, kas savieno ķermeņa
kustības sākumpunktu ar kustības beigu punktu.
6. 1 cm
1 cm
Pārvietojums = 1 cm Ceļš = 1 + 1 + 1 = 3 cm
1 cm
7. Kustība
Ja kustības trajektorija ir taisne, tad kustību sauc
par taisnlīnijas kustību.
Ja trajektorija ir līklīnija, tad tā ir līklīnijas kustība.
8. Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma (taisnleņķa
koordinātu sistēma) ir 2D vai 3D koordinātu sistēma,
kur punkta atrašanās vietu plaknē vai telpā nosaka
pēc tā attāluma no divām vai trim savstarpēji
perpendikulārām koordinātu asīm.
http://www.uzdevumi.lv/vs/matematika-6-klase/Program?themeId=1968
9. Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma (taisnleņķa
koordinātu sistēma) ir 2D vai 3D koordinātu sistēma,
kur punkta atrašanās vietu plaknē vai telpā nosaka
pēc tā attāluma no divām vai trim savstarpēji
perpendikulārām koordinātu asīm.
Izmantojot taisnleņķa koordinātu sistēmu, dažādas
ģeometriskas figūras un fizikālus procesus var
aprakstīt ar algebras vienādojumiem.
10. Koordinātu sistēma
Nekustīgu ķermeni, attiecībā pret kuru aplūko citu
ķermeņu kustību, sauc par atskaites ķermeni. Ar
atskaites ķermeni saista koordinātu sistēmu, kurā
novēro kustību.
11. Koordinātu sistēma
Nekustīgu ķermeni, attiecībā pret kuru aplūko citu
ķermeņu kustību, sauc par atskaites ķermeni. Ar
atskaites ķermeni saista koordinātu sistēmu, kurā
novēro kustību.
12. Koordinātu sistēma
Nekustīgu ķermeni, attiecībā pret kuru aplūko citu
ķermeņu kustību, sauc par atskaites ķermeni. Ar
atskaites ķermeni saista koordinātu sistēmu, kurā
novēro kustību.
13. 4
1-4= -3 1
3 9
3 – 9= -6
sx sy
Pēc Pitagora teorēmas: s2 = sx2+sy2
6,7
14. sy
sx
sx sy
9 3 3 – 9= -6 4 1 1-4= -3 6,7
Moduli aprēķina pēc Pitagora teorēmas: s2 = sx2+sy2
15. Ātrums
Ātrums raksturo ķermeņa kustības tempu.
Ātrumu, kas ķermenim piemīt noteiktā laika
momentā vai noteiktā trajektorijas punktā, sauc
par momentāno ātrumu.
Tas ir vektoriāls lielums, kura modulis = V ir
vienāds ar ātruma acumirklīgo vērtību, bet virziens
norāda ķermeņa kustības virzienu šajā momentā.
16. Ātrums
Kustības vidējo tempu raksturo vidējais ātrums[Vvid ].
Vidējais ātrums ir ķermeņa veiktā ceļa Δ l attiecība
pret laika intervālu Δ t, kādā šis ceļš veikts:
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_10/default.aspx@tabid=3&id=250.html#navtop
17. Paātrinājums
Ja ķermeņa ātrums laikā mainās, tad kustību sauc
par nevienmērīgu kustību.
Lielumu, kas raksturo ātruma maiņas straujumu, sauc
par paātrinājumu un to apzīmē ar a [m/s2].
Paātrinājuma vektors ir vērsts ātruma vektora
maiņas virzienā.
a – paātrinājums,
V – kustības beigu ātrums,
V0 – kustības sākuma ātrums,
t – kustības laika intervāls.
18. Materiāli papildus mācībām
Šilters E., Reguts V., Cābelis A. Fizika 10. klasei. - 8.-17.lpp.
Puķītis P. Fizika 10. klasei. – lpp.
Dzērve U., Eidiņš I. Fizikas uzdevumu krājums 10. klasei. – 4.-6.lpp.
Puķītis P. Fizika 10. klasei. Praktiskie darbi. – 15. – 16. lpp.
Informācija internetā:
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_10/default.aspx@tabid=3&id=248.html
Koordinātu plakne: http://www.uzdevumi.lv/vs/matematika-6-
klase/Program?themeId=1968 (sadaļā “Negatīvie skaitļi”)
Informācija krievu valodā:
http://interneturok.ru/ru/school/physics/9-klass - Законы
взаимодействия и движения тел (video nr. 1-3.)
Editor's Notes
Ķermeņa izmērus novērtē salīdzinājumā ar ķermeņu izmēriem, kas atrodas tā apkārtnē. Piemēram, mušu var uzskatīt par punktu attiecībā pret piecstāvu māju, bet attiecībā pret skudru – nē.
