Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"

SOLI PA SOLIM
LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI

SOLI PA SOLIM
LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI
TREŠAIS PAPILDINĀTAIS IZDEVUMS

2011

Saturs
Terminu skaidrojums............................................................................................... 5
1. Lēmums par renovācijas uzsākšanu.................................................................. 7
2. Renovācijas finansējuma izvēle.......................................................................10
.
2.1. Iekšējie finanšu līdzekļi...............................................................................10
2.1.1. Uzkrājumi..........................................................................................10
2.1.2. Mērķa maksājumi.............................................................................10
2.2. Ārējie finanšu līdzekļi..................................................................................11
2.2.1. Bankas aizdevums.............................................................................11
2.2.2. Pašvaldību atbalsta programmas....................................................12
2.2.3. Trešās puses finansējums.................................................................12
2.3. ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības
uzlabošanas pasākumi”..............................................................................13
3. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana.......................................................17
3.1. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums........................................................17
3.1.1. Ēkas energoaudits ............................................................................17
3.1.2. Tehniskā apsekošana........................................................................18
3.1.3. Būvprojektēšana................................................................................19
3.1.4. Būvniecības iesniegums – uzskaites karte.....................................20
3.1.5. Plānošanas un arhitektūras uzdevums...........................................20
3.1.6. Būvprojekts........................................................................................20
3.1.6.1. Tehniskais projekts............................................................20
3.1.7. Fasādes vienkāršota renovācija.......................................................21
3.1.8. Tāme...................................................................................................21
4. Materiālu izvēle...................................................................................................22
4.1. Risinājumi fasāžu siltināšanai.....................................................................22
4.1.1. Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas.................................23
4.1.2. Ventilējamā fasāde............................................................................24
4.2. Pagraba siltināšana.......................................................................................25
4.3. Bēniņu siltināšana........................................................................................25
4.4. Lēzenu savietotu jumtu siltināšana............................................................26
4.5. Logi................................................................................................................26

2

4.6. Inženiertīklu renovācija.............................................................................28
4.6.1. Elektrotīklu renovācija....................................................................28
4.6.2. Siltumapgādes sistēmas renovācija................................................30
4.6.2.1. Viencaurules sistēmas renovācija...................................31
4.6.2.2. Vertikāla divcauruļu sistēma...........................................31
4.6.2.3. Horizontālas divcauruļu sistēmas izbūve......................32
4.6.3. Ventilācijas sistēmas renovācija.....................................................32
5. Būvniecības uzņēmuma izvēle........................................................................34
6. Būvniecības līgums............................................................................................38
7. Būvatļauja............................................................................................................39
8. Būvdarbi .............................................................................................................40
9. Būvuzraudzība un autoruzraudzība daudzdzīvokļu māju
siltumnoturības uzlabošanas pasākumos....................................................41
10. Būves pieņemšana ekspluatācijā.....................................................................43
11. Apdrošināšana...................................................................................................44
11.1. Obligātā apdrošināšana............................................................................44
11.2. Brīvprātīgā apdrošināšana.......................................................................44
11.2.1. Būvuzņēmēju un būvētāju civiltiesiskās atbildības
apdrošināšana.............................................................................45
11.2.2. Būvniecības apdrošināšana.........................................................45
11.2.3. Finansiālo saistību (būvniecības garantiju)
apdrošināšana.............................................................................45
11.2.4. Būvniecības speciālista profesionālās atbildības
apdrošināšana.............................................................................45
12. Kur iesniegt projektu daudzdzīvokļu mājas siltināšanai un
ERAF līdzfinansējuma saņemšanai?.............................................................47
13. Kā dzīvot renovētā mājā?.................................................................................48
14. Labie piemēri . ...................................................................................................49
15. Pielikumi.............................................................................................................53
15.1. Kopsapulces protokols...............................................................................53
15.2. Aptaujas lapa . ............................................................................................61
15.3. Pilnvarojuma līgums..................................................................................66
15.4. Būvniecības shēma.....................................................................................72

3

Ievads
Jau vairāk nekā divus gadus daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikt savas
mājas renovācijai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) aktivitātē „Daudzdzīvokļu
māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Tās ietvaros pieejamais finansējums ir 47,76 milj.
latu. Līdzfinansējumu 50 vai pat 60 % apjomā savas mājas kopīpašuma renovācijai var piesaistīt
ikviens, ja vairāk nekā puse daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pieņem šādu lēmumu.
Renovēto māju siltumenerģijas patēriņš apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām,
ir līdz pat 40 % mazāks. Siltumenerģijas un līdz ar to arī finansiālais ietaupījums nav vienīgas
ieguvums. Mājas dzīvokļu īpašnieki līdz ar mājokļa renovāciju pagarina tās mūžu, uzlabo gan
mājas ārējo izskatu, gan arī mikroklimatu telpās un sakārto apkārtējo vidi.
Bukletā „Soli pa solim līdz mājas atjaunošanai” sniedzam ieteikumus mājas renovācijas pro-
cesa organizēšanā un būvdarbu veikšanā, kā arī detalizētu informāciju, kā sagatavot projektu
līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu mājas renovācijai. Tāpat piedāvājam iepazīties ar
dažu jau renovēto māju dzīvokļu īpašnieku pieredzi un sasniegtajiem rezultātiem, kas, cerams,
būs jums labs piemērs un dos ierosmi sākt savas mājas renovācijas procesu.
Papildu informācija par semināriem un jau renovēto daudzdzīvokļu māju pieredzi pieejama LR
Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā www.em.gov.lv.

4

Terminu skaidrojums
Būvju tehniskā apsekošana – būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa
apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss.

Dzīvoklis – daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta dzīvošanai paredzēta
telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir
piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi,
vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi
uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to
funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis, mākslinieka darbnīca).

Dzīvokļa īpašnieks – dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma
tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Dzīvokļu īpašnieku kopība – pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu
īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašnieki.

Dzīvokļa īpašums – katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo
daļu.

Dzīvojamā māja – ēka, kas nodota ekspluatācijā kā dzīvojamā māja.

Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk
nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa un mājai funkcionāli
piederīgās palīgēkas un būves.

Dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana – organizatorisku un tehnisku pasākumu savstarpēji
saistīts komplekss, kas pasargā mājas, to elementus un inženierietaises no priekšlaicīgas
nolietošanās, kā arī nodrošina to izmantošanu paredzētajiem mērķiem visu kalpošanas laiku.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšana, kas
ietver lēmumu pieņemšanu.

Dzīvojamās mājas pārvaldnieks – persona, kas dzīvojamās mājas īpašnieka uzdevumā pārvalda
dzīvojamo māju.

Ēkas fasādes vienkāršotā renovācija – ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis)
fasādes apdares renovācija un logu nomaiņa, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšana,
jumta ieseguma nomaiņa.
5

Energoapgāde – enerģētikas jomā veicama komerc arbība, kurai ir nepieciešama licence un
d
kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektro nerģijas, siltumenerģijas vai
e
gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pār adi, sadali vai tirdzniecību.
v

Ēkas energoefektivitāte – relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei,
ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas
patēriņu.

Energoaudits – ēku un būvju apsekošanas un iegūto rezultātu analīzes procedūra, kuras mērķis
ir noteikt enerģijas plūsmu ēkā un izvērtēt enerģijas taupīšanas iespējas, vienlaikus paredzot
nepieciešamos pasākumus ne amatotu enerģētisko zudumu novēršanai.
p

Iepirkuma procedūra – procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir
tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja iepirkuma priekšmeta
līgumcena pārsniedz noteikto limitu.

Kopīpašumā esošās daļas – dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu)
ārējās norobežojošās konstrukcijas (to skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas
telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (to skaitā nesošās
sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (to
skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (to skaitā bēniņi, kāpņu telpas,
pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un
citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie
atsevišķā īpašuma (to skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā
darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Rekonstrukcija – būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai
saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.

Renovācija – būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu,
nomainot nolietojušos nesošos elemen us vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai
t
tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.

Valsts atbalsta instrumenti – veidi, kādos valsts vai pašvaldība sniedz palīdzību juridiskām vai
fiziskām personām (parasti paredzot noteikta apjoma finansējumu) noteiktās nozarēs, noteiktā
veidā un noteiktu mērķu sasniegšanai.

6

1. Lēmums par renovācijas uzsākšanu
Viens no likumā noteiktajiem dzīvokļu īpašnieku pienākumiem ir dzīvojamās mājas pārvaldīšana,
kas tiek īstenots, pieņemot lēmumus un slēdzot līgumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanu. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļa īpašnieku obligāto pārvaldīšanas
darbību (piemēram, dzīvojamās mājas uzturēšana, mājas lietas vešana) nodrošināšanai parasti
pilnvaro pārvaldnieku (piemēram, dzīvokļu īpašnieku izveidotu biedrību, SIA vai fizisko
personu, kas sniedz pārvaldīšanas pakalpojumus), noslēdzot ar viņu rakstveida pārvaldīšanas
līgumu.
Atšķirībā no obligātajām pārvaldīšanas darbībām, kas dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina, jo to kā
obligātu īpašnieka pienākumu nosaka likums, dzīvojamās mājas siltināšana ir dzīvokļu īpašnieku
izvēle, jo saistībā ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem veiktās darbības pieder
pie citām pārvaldīšanas darbībām.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas
saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka
gribai un maksātspējai. Vēlmi veikt dzīvojamās siltināšanu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki
jeb dzīvokļu īpašnieku kopība izsaka, pieņemot lēmumus. Lēmumi tiek pieņemti Dzīvokļa
īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Šis likums nosaka arī katra dzīvokļa īpašnieka tiesības un
pienākumus pārvaldīšanas darbībām paredzēto izdevumu atlīdzināšanā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otro daļu, dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus
var pieņemt šādos veidos:
• dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (likuma 19. pants);
• nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (likuma 20. pants);
• citādi savstarpēji vienojoties (likuma 21. pants).
Pieņemot lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (Pielikums nr. 1), jāievēro šādas likuma
prasības:
• kopsapulce tiek sasaukta pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka
iniciatīvas;
• uz kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku
kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda
kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību;
• dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas
sarakstā;
• dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv
vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu
īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.
Ja dzīvokļa īpašniekam nav iespējas piedalīties kopsapulcē, viņš var rakstveidā kādu pilnvarot
sevi pārstāvēt. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, pilnvarā jāiekļauj datums,
paraksts, kā arī dokumenta autora nosaukums. Tāpat pilnvarā jābūt norādītam pilnvarojuma
apjomam.
7

Pieņemot lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (Pielikums nr. 2), – aptaujas
veidā, jāievēro šādas likuma prasības:
• pārvaldnieks, dzīvokļa īpašnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona
katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu
projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā
dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot par vai pret attiecīgā lēmuma pieņemšanu;
• termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja
dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš
balsojis pret lēmuma pieņemšanu;
• par balsošanas rezultātiem aptaujas ierosinātājs sagatavo balsošanas protokolu un piecu
darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Balsošanas protokolā norāda:
1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto
termiņu;
2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;
4) citas būtiskas ziņas par balsojumu;
5) ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku
kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties, ir visu
dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās. Tas nozīmē, ka visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas
gadījumā nav jāievēro tās likumā noteiktās lēmumu pieņemšanas procedūras, kas attiecinātas uz
lēmumu pieņemšanu aptaujas formā vai kopsapulcē.
Pretendējot uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu, dzīvokļu īpašnieku lēmumā
ir jābūt iekļautai šādai papildu informācijai:
1) pieņemtajam lēmumam par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju;
2) norādītām renovācijas darbu izmaksām;
3) norādītai pilnvarotajai personai, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu, kā arī veikt
citas ar ERAF finansējuma saņemšanu saistītās darbības;
4) atsevišķai katra dzīvokļa īpašnieka piekrišanai lēmumam par dzīvokļu logu nomaiņu.
Visi iepriekš norādītie lēmumu pieņemšanas veidi nav savstarpēji pakārtoti, proti, sākotnēji
nav jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei, lai izlemtu, kuri jautājumi turpmāk tiks izlemti
kādā no citiem lēmumu pieņemšanas veidiem. Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir
vienāds juridisks spēks.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešajai daļai, dzīvokļu īpašnieku kopības
lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja par balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas
pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. (..) Lai pieņemtais
lēmums iegūtu juridisku spēku, tas jānoformē rakstveidā, atbilstoši Dokumentu juridiskā
spēka likuma noteikumiem.
Ar pilnvaroto personu dzīvokļu īpašnieku kopība noslēdz pilnvarojuma līgumu (pielikums nr. 3).
Šajā līgumā tiek atrunāti pilnvarotās personas pienākumi, pilnvarojuma apjoms un tās atbildība.

8

Šo dokumentu paraksta dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā
esošajiem dzīvokļu īpašumiem vai arī viena kopības pilnvarotā persona.
Dzīvokļa īpašnieku pienākumi citu pārvaldīšanas izdevumu, t.sk. arī dzīvojamās mājas
energoefektivitātes paaugstināšanai paredzēto izdevumu atlīdzināšanā ir noteikti Dzīvokļa
īpašuma likuma 13. panta otrajā daļā. Šī norma paredz, ka dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa
īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku
kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas
nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas
izdevumu veidošanu un attiecas uz:
1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās
mājas uzturēšanas izmaksas;
2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Tātad jebkuram dzīvokļu īpašniekam, pat, ja attiecīgais dzīvokļa īpašnieks nav piedalījies
balsošanā, vai arī ir balsojis pret, ir pienākums atlīdzināt tikai tādu citu pārvaldīšanas izdevumu
veidus, kas ir minēti Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrajā daļā. Ņemot vērā to, ka
energoefektivitātes pasākumu veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (siltumenerģiju), šie izdevumi ir jāsedz visiem dzīvokļu
īpašniekiem, ja par šo pasākumu veikšanu ir balsojusi vismaz puse no dzīvokļu īpašniekiem.
Tāpat likums nosaka, ka, pieņemot lēmumu arī par dzīvojamās mājas siltināšanu, dzīvokļu
īpašnieku kopībai ir jāizvērtē dokumenti, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti.
Ja dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, viņš var celt prasību tiesā par kopības
lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var
atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas
procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas,
kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu,
bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. Līdz brīdim, kamēr nav spēkā stājies
tiesas spriedums, kopības lēmums ir spēkā esošs.

9

2. Renovācijas finansējuma izvēle
2.1. Iekšējie finanšu līdzekļi
2.1.1. Uzkrājumi
Finanšu līdzekļus var uzkrāt dažādiem mērķiem, kas saistīti ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu,
piemēram, jumta remontam vai renovācijai, kāpņu telpu atjaunošanai utt. Taču uzkrāšana prasa
ilgu laiku, un ar uzkrājumiem vien var būt par maz, lai paveiktu uzreiz visus renovācijas darbus.
Uzkrājumu veidošanu uzsākot, ne vienmēr jānosaka to izmantošanas mērķi nākotnē, bet, lai
uzkrājumus izmantotu, lēmums ir jāpieņem kopsapulcē. Uzkrājumus var veidot no:
• apsaimniekošanas maksas, paredzot noteiktu summu, kas papildus apsaimniekošanas
maksai tiek iekasēta no dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, 0,10 Ls/m2;
• komercdarbībai izmantotās nedzīvojamās platības, iekasējot atskaitījumu no saņemtās
nomas maksas (piemēram, ēkā atrodas skaistumkopšanas salons vai uz ēkas ir izvietotas
reklāmas).

2.1.2. Mērķa maksājumi
Par šāda veida maksājumu lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kur apsaimniekotājs kopīgi
ar iedzīvotājiem izšķiras par konkrētu darbu veikšanu ēkā (piemēram, inženierkomunikāciju
remonts). Tad katrs dzīvokļa īpašnieks atbilstoši sev piederošajai ēkas kopīpašuma daļai iemaksā
noteiktu summu ēkas kopējā kontā. Nosakot termiņu, līdz kuram dzīvokļu īpašniekiem šī
summa jāiemaksā, ir iespējams precīzi kontrolēt naudas plūsmu ēkas kopējā kontā un plānot
renovācijas darbus.
Iekšējo finanšu līdzekļu uzkrāšana ir ilgstoša, jo situācija gan būvniecībā, gan valsts noteiktajos
tarifos (par gāzi, elektrību, ūdeni) ir mainīga. Šie faktori var ietekmēt iecerēto mērķu sasniegšanu,
bet iekšējās finansēšanas priekšrocības ir finansiālas neatkarības saglabāšana. Turklāt, renovācijai
izmantojot tikai iekšējos finansēšanas avotus, apjomīgiem darbiem var nepietikt ar esošo naudas
summu, lai īstenotu visas ieceres ēku tehniskā un energoefektivitātes stāvokļa uzlabošanai.
Lai iekšējās finansēšanas modelis varētu sekmīgi un ekonomiski izdevīgi darboties, ir jāņem
vērā šādi apsvērumi:
1) vajadzīgajam naudas daudzumam ir jābūt pieejamam tieši tajā brīdī un tieši tādā
apmērā, kā to prasa renovācijas darbu plāna izpilde. Tas ir svarīgi, jo būvniecības,
tostarp renovācijas, izmaksas var palielināties. Ja šādu līdzekļu nebūs, darbu plāns tiks
kavēts vai tie nemaz netiks sākti, un cerētā ieguvuma vietā radīs tikai zaudējumus;
2) ļoti uzmanīgi jāizvērtē investīciju ieguldījuma lietderīgais pamatojums – jo par
pieņemtā lēmuma sekām būs atbildīgi tikai paši īpašnieki un kļūdaina lēmuma
pieņemšana radīs jaunus izdevumus, nevis ietaupījumu.

10

2.2. Ārējie finanšu līdzekļi
2.2.1. Bankas aizdevums
Šobrīd četras bankas – AS SEB banka, AS DnB NORD Banka, AS Swedbank, Nordea Bank Finland
Plc Latvijas filiāle – piedāvā klientiem finansēt ēku renovācijas pasākumus. Šāda aizdevuma
mērķis ir daudzdzīvokļu māju kopīpašumā esošo daļu remonts, rekonstrukcija, atjaunošana
un energoefektivitātes palielināšana. Šiem mērķiem kredīti tiek izsniegti ar atmaksas termiņu
līdz 15 gadiem un ir iespējams projektu finansējums līdz pat 100 procentiem. Šāda finansējuma
priekšrocība ir tā, ka dzīvokļi nav jāieķīlā un par pamatu kredīta izsniegšanai kalpo regulāra
finanšu plūsma par apsaimniekošanas pakalpojumiem bankas kontā. Lai saņemtu aizdevumu
bankā, nepieciešama dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lai saņemto kredītu varētu nomaksāt, tiek
palielināta apsaimniekošanas maksa.
Procentu likmes katram aizņēmējam tiek noteiktas individuāli, izvērtējot dažādus rādītājus,
piemēram, aizņēmēja finansiālos rādītājus, renovējamās mājas naudas plūsmu, parādu apjomu
renovējamā mājā u. c.
Par procentu likmēm
Klients var izvēlēties, kuru aizdevuma procentu likmi – fiksēto vai mainīgo – izmantot.
Fiksētā likme parasti ir nedaudz lielāka par tā brīža mainīgo likmi, bet ilgākā laika posmā nav
iespējams prognozēt mainīgās likmes pārmaiņas.
Fiksētā likme tiek noteikta uz laiku līdz pieciem gadiem un šajā periodā paliek nemainīga. Ja
kredīts tiek izsniegts uz desmit gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta, atbilstoši
tā brīža vidējām kredītu likmēm.
Mainīgā likme sastāv no norādītā termiņa un valūtas starpbanku aizņemšanās procentu likmes
(RIGIBOR, LIBOR, EURIBOR), pie kuras ir pieskaitīta noteikta nemainīgā daļa – bankas
papildu likme (piemēram, trīs mēnešu EURIBOR + x %).
Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā no valūtas tirgus procentu likmju
pārmaiņām, tāpēc tās var gan palielināties, gan samazināties. Starpbanku piedāvātās procentu
likmes var atrast Latvijas Bankas mājaslapā www.bank.lv, kā arī laikrakstā Dienas Bizness.
Kredītiem uz ilgāku termiņu (5–10 gadiem) parasti iesaka izvēlēties fiksēto likmi, jo tad klients
katru gadu neizjūt likmes svārstības un var rēķināties ar konkrētiem izdevumiem ilgākā laika
posmā.
Lai varētu saņemt aizdevumu mājas renovācijai, ir nepieciešams sagatavot un bankā iesniegt
šādus dokumentus:
• īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus;
• aizņēmēja juridiskos dokumentus;
• pilnu informāciju par renovējamo ēku, kā arī par mājas dzīvokļu īpašniekiem;
• aizņēmēja finanšu dokumentus;
• veicamo renovācijas darbu aprakstu un tāmi;
• iedzīvotāju lēmumu par aizdevuma ņemšanu;
• citus dokumentus.
11

Plašāka informācija par aizdevuma nosacījumiem ir pieejama banku mājaslapās:
1) www.dnbnord.lv>Privātpersonām>Kredīti>kredīts renovācijai;
2) www.swedbbank.lv>pakalpojumiuzņēmumiem>uzņēmumu finansēšana>kredīti>
Kredīts daudzdzīvokļu māju renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai;
3) www.seb.lv/renovacija;
4) http://www.nordea.lv/Uzņēmumiem/Kreditēšana+un+līzings/
Kredīts+ēku+renovācijai/1479792.html

2.2.2. Pašvaldību atbalsta programmas
Pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu, valsts vai pašvaldības var sniegt
palīdzību energoaudita veikšanai, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā ar
energoaudita atzinumu. Latvijas pašvaldībās darbojas dažādas pašvaldību atbalsta programmas,
kas palīdz iedzīvotājiem īstenot ēku renovācijas pasākumus un sedz daļu izdevumu.

2.2.3. Trešās puses finansējums
Tas ir finansējums, ko energoefektivitātes projektos nodrošina trešās puses uzņēmums.
Uzņēmums var būt energoservisa kompānija (ESKO), kas uzņemas daļu riska, lai uzlabotu
energoefektivitāti ēkās, un samaksa par tās sniegtajiem pakalpojumiem tiek segta (vai vismaz
daļēji tiek segta) no gūtajiem enerģijas ietaupījumiem. Vārdu sakot, energoservisa kompānija
darbojas kā ārējais finanšu avots, lai īstenotu ēkas renovācijas projektu un palielinātu ēkas
energoefektivitāti. Nauda par investīcijām tiek atmaksāta, izmantojot finanšu ienākumu plūsmu
no enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta investīciju izmaksas.
Energoservisa līgums jeb sadarbība ar ESKO ir veids, kā iedzīvotāji var sākt mājas renovāciju,
neieguldot savus finanšu līdzekļus un neuzņemoties arī projekta tehnisko un vadīšanas risku.
Tas nozīmē, ka ESKO jāpārņem trīs tehniskā riska veidi:
• risks, ka renovācijas rezultāti var nebūt tādi, kā iepriekš plānots;
• risks, ka projekts neiekļausies paredzētajā budžetā, sevišķi tad, ja radīsies tehniskas
grūtības īstenošanas gaitā;
• risks, ka uzstādītās siltuma iekārtas netiks pareizi darbinātas un apkoptas.
Dzīvokļu īpašniekiem, kas negribīgi investē līdzekļus energoefektivitātes pasākumos,
energoservisa līgums var kļūt par pārliecinošu stimulu, lai projekts tiktu īstenots.
ERAF aktivitātes gadījumā dzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajai personai jāslēdz līgums tikai
ar ESKO kompāniju, kas uzņemas turpmākos darbus un pati slēdz līgumus ar projektētājiem,
būvniekiem un citiem renovācijas procesā iesaistītajiem uzņēmumiem.
Energoservisa līguma projekti parasti ir kompleksi, tiem nepieciešama rūpīga sagatavošanās un
atbilstošas speciālās zināšanas un iemaņas. Turklāt, lai projektu varētu veiksmīgi sagatavot un
īstenot, viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir enerģijas patēriņa un izmaksu reģistrēšana.
Nepieciešamais sagatavošanās laiks līdz līguma noslēgšanai un projekta īstenošanas sākumam
ir aptuveni 6–12 mēneši.
ESKO līguma darbības laiks un atmaksāšanas periods tiek noteikts pēc energoaudita pārskata
rezultātiem, kur katram energoefektivitātes pasākumam tiek izvērtēta potenciāli sasniedzamā
12

ekonomija un atmaksāšanās laiks. Parasti ESKO līguma darbības laiks atbilst ēkas renovācijas
projekta atmaksāšanās laikam.
Ja noteiktais līguma darbības laiks ir pieņemams klientam, tad parasti visu izšķir jautājums
par to, kāds ir pasākumu maksimālais apjoms, ko iespējams apmaksāt, un vai tas ļauj iegūt
atvieglojumus klienta budžetā (klienta daļa ietaupījumos). Dažkārt klients var atteikties no savas
daļas vai, ja veicami arī ēkas korpusa atjaunošanas darbi, ir jānosaka, cik daudz savu līdzekļu
klients var ieguldīt, lai īstenotu šos pasākumus, kuru atmaksāšanās periods var būt ilgāks nekā
līguma darbības laiks.
Maksājums ESKO ir nosacīts, un tas var atšķirties līguma darbības laikā un mainīties atkarībā
no gūtā enerģijas ietaupījuma apmēra vai no enerģijas tarifa izmaiņām, jo, mainoties tarifam,
mainās arī energoefektivitātes projekta atmaksāšanās laiks. Ja ESKO nespēj panākt garantētos
ietaupījumus, tās pienākums ir samaksāt klientam summu garantēto ietaupījumu vērtību naudas
izteiksmē par visu maksājumu periodu. Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā,
ka tās pārsniedz garantētos ietaupījumus, līgumā tiek paredzēts, ka papildu enerģijas izmaksu
samazinājums tiek sadalīts starp ESKO un klientu, kalpojot par stimulu ESKO un klientam
palielināt līgumā paredzētos ietaupījumus.
Klienta galvenās intereses energoservisa līgumā ir tajā garantētais enerģijas un ekspluatācijas
izmaksu ietaupījums un līdz ar to – budžeta atvieglojumi.

2.3. ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju
siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”
Aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai
nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.
Šim Eiropas Savienības fondu finansējumam var pieteikties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību.
Projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, kuru
būvniecība sākta pirms 1993. gada (ieskaitot) un tās ir nodotas ekspluatācijā līdz 2002. gadam
(ieskaitot). Daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošā neapdzīvoto telpu (komerctelpu) platība
nepārsniedz 25 % no dzīvojamās mājas kopējās platības. Šai mājai ir jābūt sadalītai dzīvokļu
īpašumos, un vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20 % no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita.
Savukārt pēdējais nosacījums neattiecas un valsts un pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem.
Pēc renovācijas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20 % gadā no siltumenerģijas
patēriņa pirms projekta īstenošanas. Papildu siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas
nedrīkst pārsniegt 120 kWh/m2 gadā (1–2 stāvu ēkām) vai 100 kWh/m2 gadā (3 un vairāk stāvu
ēkām).
Dzīvokļu īpašnieki no kopējām attiecināmajām izmaksām var atgūt 50 %, bet, ja 10 % no
dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, tad – 60 % (vienas
mājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu
dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru).
13

Kopējais ERAF aktivitātē pieejamais finansējums ir 47 759 948 lati.
Attiecināmās izmaksas:
• energoaudita, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta vai
vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādāšanas izmaksas un tehniskā projekta
ekspertīzes izmaksas;
• projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
• būvdarbu izmaksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās:
• ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa, to skaitā
ārsienu logu, kas atrodas atsevišķu dzīvokļu īpašumu robežās, atjaunošana un
nomaiņa,
• pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana,
• kāpņu telpas remonts, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā,
nepārsniedzot 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām,
• siltumapgādes un karstā ūdens sadales sistēmas renovācija vai rekonstrukcija,
izņemot siltumenerģijas un karstā ūdens ražošanas avotu uzstādīšanu, renovāciju
vai rekonstrukciju,
• ventilācijas sistēmas izveide, renovācija vai rekonstrukcija,
• ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu funkcionāli nedalāmu elementu
atjaunošana, kas paredzēta tehniskajā projektā vai vienkāršotās renovācijas
dokumentācijā, ja tā nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju vai pasākuma
īstenošanas rezultātā tiek iegūts siltumenerģijas ietaupījums;
• projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to
nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;
• neparedzētie izdevumi (nepārsniedzot 5 % no attiecināmajām tiešajām izmaksām),
kurus var izmantot būvdarbu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās.

Iesniedzamie dokumenti, lai saņemtu ERAF līdzfinansējumu:
• dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols/i, balsošanas protokols/i (t.sk. aptaujas
lapas) vai savstarpēja vienošanās (kopija), kurā ir iekļauts atbilstoši normatīvo aktu, kas
attiecas uz dzīvokļa īpašumu, prasībām pieņemts lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājas renovāciju, norādītas renovācijas darbu izmaksas, norādīta pilnvarotā persona,
kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu, kā arī veikt citas ar ERAF finansējuma
saņemšanu saistītās darbības;
• būves inventarizācijas lieta (kopija) vai ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (kopija);
• dzīvojamās mājas energoaudita pārskats;
Kopš 2010. gada 1. janvāra ēkas energoaudita pārskatu izstrādā sertificēts energoauditors,
kurš atbilst normatīvajos aktos par energoauditoriem noteiktajām prasībām.
• ja projekta iesniegums iesniegts par tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kas būvēta
pēc 1957. gada, kurai ir vismaz trīs virszemes stāvi, kuras vidējais siltumenerģijas

14

patēriņš apkurei pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās
platības kvadrātmetru gadā un kurā uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs apkurei, projekta
iesniedzējs var nepievienot ēkas energoaudita pārskatu, bet gan ēkas apsekojuma
ziņojumu renovācijas pasākumu īstenošanai un projekta iesnieguma veidlapā norādīt,
ka projekta ietvaros veiks vismaz ēkas sienu siltumizolāciju, augšējā stāva pārseguma
vai jumta siltumizolāciju, logu atjaunošanu vai maiņu koplietošanas telpās, kā arī ēkas
ārdurvju atjaunošanu vai maiņu;
• būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā par visiem projekta ietvaros
plānotajiem būvdarbiem (kopija) vai būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par
projektā veicamajiem darbiem vienkāršotas renovācijas gadījumā (kopija);
• pašvaldības izdotas izziņas (kopijas) par maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu,
kurās norādīts dzīvokļa īpašnieks un laiks, līdz kuram piešķirts maznodrošinātās
personas statuss (ja projekta iesniedzējs piemēro 60 % ERAF finansējuma intensitāti);
• projektētāja profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas polise (kopija; minētā prasība
neattiecas uz projektu iesniegumiem, kuri iesniegti līdz 2011. gada 31. decembrim).

Projekta īstenotājam ir iespēja saņemt šādus finansējuma maksājuma veidus:
1) avansa maksājums, kas nepārsniedz 20 procentus no pieprasītā ERAF finansējuma
apmēra;
2) starpposma maksājums, ko piešķir, pamatojoties uz veiktajiem attiecināmajiem
izdevumiem, ne biežāk kā reizi trijos mēnešos, ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz
sešus mēnešus;
3) noslēguma maksājums, ko piešķir pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz veiktajiem
attiecināmajiem izdevumiem.

15

„Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!
īstenošanas shēma
“Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanas shēma

Līgums ar banku (ja nepieciešams)
Renovācijas darbu

Parakstīts Līgums ar Latvijas Investīciju un
veikšana

Līguma projekta par
projekta īstenošanu attīstības aģentūru par līdzfinansējuma
sagatavošana saņemšanu mājokļa renovācijai

Lēmums par projekta apstiprināšanu/vai
Lēmums
atzinums par nosacījumu izpildi

Projekta iesnieguma Projekta iesniegums Latvijas Investīciju un
sagatavošana attīstības aģentūrā Rīgā, Pērses ielā 2

Saruna ar banku Banku piedāvājumu izvērtēšana
Sarunas ar banku un speciālistiem

Kopsapulces protokols, kurā atspoguļots:
- lēmums par renovāciju
- lēmums par renovācijas kopējo summu
- lēmums par pilnvaroto personu
Parakstīts pilnvarojuma līgums
Iedzīvotāju
informēšana
Lēmums par:
- pilnvaroto personu ēkas renovācijas procesa
organizēšanai
- mājas energoaudita un tehniskās
apsekošanas atzinuma sagatavošanu
- vienkāršotās renovācijas projekta vai
būvprojekta sagatavošanu
un - tāmes sastādīšanu
lēmuma
pieņemšana
Informācijas sniegšana par:
- renovācijas ieguvumiem
- kopsapulces protokola projektu
Mājā
caurvējš,
- pilnvarojuma līguma projektu
nav iespējas regulēt
siltumpatēriņu,
liels rēķins...
Risinājums?!! Iecere par renovāciju

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

16

3. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana
3.1. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums
Pārņemot māju pārvaldīšanā vai arī pirms lēmuma pieņemšanas par mājas renovāciju,
ir jānovērtē tās tehniskais stāvoklis. Sākotnēji ir jāveic būves un inženierkomunikāciju
vispārīga vizuālā apskate. Detalizētākam mājas novērtējumam un tehniskā stāvokļa analīzei
nepieciešams mājas energoaudits un tehniskā apsekošana.
Vispārīgo vizuālo apskati izdara ēkas pārvaldnieks, tās laikā fiksējot un novērtējot redzamos
būves bojājumus. Mājas vizuālo apskati ieteicams veikt divas reizes gadā, bet, ja notikušas
dabas katastrofas (plūdi, vētras vai stipras vētras), tad apsaimniekotājam jāveic mājas
ārkārtas apsekošana. Pēc vizuālās apskates ēkas pārvaldniekam ir jāapkopo rezultāti un
jāsagatavo apsekošanas akts, ieteicama ir arī fotofiksācija.

3.1.1. Ēkas energoaudits
Mājas energoaudits ir procedūra, kas ietver ēkas energoefektivitātes novērtējumu saskaņā
ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un enerģijas taupīšanas iespēju piedāvājumu.
Aprēķina metode aprakstīta Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumos nr. 39 „Ēkas
energoefektivitātes aprēķina metode”.
Metode nosaka divu veidu ēkas energoefektivitātes novērtējumus: aprēķināto (īpašību) un
izmērīto (ekspluatācijas). Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes (īpašību) novērtējums balstās
uz teorētiskiem aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas,
karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām. Ēkas izmērītās energoefektivitātes
(ekspluatācijas) novērtējums veicams, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas
izmērītajiem daudzumiem.
Energoaudita aprēķinos tiek ņemta vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēja,
enerģijas patēriņš apkures, karstā ūdens sagatavošanas, gaisa kondicionēšanas, ventilācijas
un iebūvētās apgaismes sistēmas vajadzībām, ņemts vērā arī ēkas novietojums, iekšējais
mikroklimats un ārējie klimatiskie apstākļi. Pēc ēkas energoaudita tiek sagatavoti ieteikumi ēkas
energoefektivitātes uzlabošanai.
Pēc ēkas energoefektivitātes novērtējuma var veikt aprēķinu, lai salīdzinātu un atrastu ekonomiski
izdevīgākos risinājumus.
Ēkas energoefektivitātes novērtēšanu veic energoauditors. Energoauditors ir persona, kura
saņēmusi tās kompetenci apliecinošu sertifikātu ēku energoefektivitātes jomā. Viņš ir atbildīgs
par ēkas energoefektivitātes novērtējuma objektivitāti un aprēķinu rezultātu pareizību.
Sertificēto energoauditoru sarakstu var atrast Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv
>Darbības jomas >Mājokļi >Energoefektivitāte > Energoauditoru reģistrs.
Būtiski, lai energoauditors izdarītu savu darbu kvalitatīvi. Energoaudita pārskats ir
būtisks dokuments, kas parāda mājas vājākās vietas siltumnoturībā. Speciālists veic mājas

17

apsekošanu un aprēķina ēkas siltuma bilanci (patēriņš, zudumi). Sastādot īstenojamo
pasākumu plānu, energoauditoram ieteicams modelēt situācijas atbilstoši reāli plānotajiem
renovācijas pasākumiem.
Energoauditam papildus ir pieejams vēl cits pakalpojums – ēkas termogrāfija. Ar
termogrāfijas palīdzību, izmantojot objektu radīto infrasarkano starojumu, var iegūt
objekta (ēkas vai tās elementu) virsmas temperatūru attēlojumu. Termogrāfiju veic ar
speciālu kameru. Lai precīzi noteiktu vietas, kur ir siltumenerģijas zudumi, temperatūras
starpībai starp iekštelpām un ārtelpām jābūt vismaz 15º C. Tā gan apsaimniekotājam,
gan iedzīvotājiem sniedz informāciju par siltuma zudumiem attēla veidā un palīdz
atklāt norobežojošo konstrukciju siltumnoturības vājās vietas, t.sk. slēptos defektus.
Termogrāfiskajā apsekošanā tiek pārbaudītas ēkas fasādes, jumts, bēniņi, pagrabs un
apkures, kā arī karstā ūdens apgādes cauruļvadi. Ar termogrāfijas palīdzību var pārbaudīt
izpildīto darbu kvalitāti.
Ēkas termogrāfisko analīzi var iekļaut ēkas energoauditā, kā arī to var veikt atsevišķi un piedāvāt
kā uzskates līdzekli.

3.1.2. Tehniskā apsekošana
Būvju, to skaitā ēku, tehniskās apsekošanas darbu kārtību un saturu nosaka 2001. gada 16.
oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 444 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN
405-01 „Būvju tehniskā apsekošana””.
Būvju tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā
stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss. Būves apseko pirms būves renovācijas,
rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu projektēšanas, lai noteiktu būves bojājumu apjomu,
kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim, spēkā esošajiem būvnormatīviem un Latvijas
nacionālajiem standartiem.
Mājas tehnisko apsekošanu pasūta ēkas pārvaldnieks vai ēkas īpašnieks, noslēdzot līgumu ar ēkas
apsekotāju. Būves apseko attiecīgajā jomā sertificēta fiziskā persona vai Būvkomersantu reģistrā
(Ekonomikas ministrijas mājaslapa) reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina sertificētu
speciālistu, kurš ir atbildīgs par tehniskās apsekošanas kvalitatīvu izpildi.

18

Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo tehniskās apsekošanas atzinumā, kura ieteicamais
saturs noteikts LBN 405-01 pielikumā, un tam jāsniedz vispārīgas ziņas:
1) par būvi;
2) par situāciju;
3) par teritorijas labiekārtojumu;
4) par būves daļu tehnisko stāvokli;
5) par iekšējiem inženiertīkliem un iekārtām;
6) par ārējiem inženiertīkliem.
Atzinumam ieteicams pievienot šādus apsekošanas gaitā izstrādātos materiālus:
• konstrukciju apsekošanas kartogrammas (novietne, stāvu plāni, griezumi, fasādes);
• uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai elementu (grunts,
būvkonstrukcijas, inženierkomunikācijas, apdare) detalizētus apsekošanas zīmējumus;
• fotoattēlus ar aprakstiem un komentāriem (būve, tās fragmenti, detaļas un raksturīgākie
bojājumi, atsegumu detaļas);
• specializēto dienestu sastādītos aktus un citus dokumentus (monitoringa rezultāti,
laboratorijas analīzes, ekspertu atzinumi).
Svarīgi, lai tiktu apsekotas tās daļas, kas tiks renovētas, ja mājas pārvaldnieks/pilnvarotā persona
plāno renovēt māju ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas
pasākumi” ietvaros.

3.1.3. Būvprojektēšana
Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk –
VBN) nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādei un
būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību.
Atbilstoši VBN, dzīvojamo māju renovācijas procesa organizēšanai var izmantot:
• vispārīgo kārtību;
• vienkāršoto rekonstrukciju vai renovāciju;
• vienkāršoto inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai
renovāciju.
Lai sāktu būvniecību, ir jāizdara vairāki secīgi darbi (būvniecības procesa secība attēlota
Pielikumā nr. 15.4.).

3.1.4. Būvniecības iesniegums – uzskaites karte
Lai sāktu renovācijas būvdarbus, vispirms būves ierosinātājam būvvaldē jāpiesaka būvniecības
iecere, iesniedzot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti. Tās veidlapa ir dota VBN 1. pielikumā.
Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota
persona. Būvvalde 10 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma – uzskaites kartes – reģistrācijas
izskata konkrētās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un
detālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī vietējiem apbūves noteikumiem. Ja būvniecības
iecere atbilst visiem nosacījumiem un būvvalde pieņem pozitīvu lēmumu, tā izsniedz plānošanas
un arhitektūras uzdevumu. Ja būvniecības iecere neatbilst normatīvo aktu izvirzītajām prasībām,

19

būvvalde vai nu ar pamatotu rakstisku atteikumu noraida būvniecības ieceri, vai arī pieņem
lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu).

3.1.5. Plānošanas un arhitektūras uzdevums
Plānošanas un arhitektūras uzdevums un tehniskie noteikumi ir pamatdokumenti, lai varētu
sākt būvprojektēšanu. Plānošanas un arhitektūras uzdevumā ir norādīti būvobjekta galvenie
parametri:
• apbūves laukuma raksturojums;
• būvprojektēšanas nosacījumi;
• tehniskie noteikumi pieslēgumiem pie inženierkomunikācijām;
• norādes par institūcijām, no kurām saņemami tehniskie noteikumi.
Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, būvvalde izlemj un plānošanas un arhitektūras
uzdevumā norāda, cik būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.
Pēc šo dokumentu saņemšanas un inženierizpētes darbiem, ja tādi ir nepieciešami, var sākt
būvprojektēšanas sagatavošanas darbus.

3.1.6. Būvprojekts
Būvprojektu var izstrādāt vienā vai divās stadijās. Parasti tam ir divas stadijas – vispirms tiek
sagatavots skiču projekts, un pēc tā akceptēšanas būvvaldē tiek izstrādāts būves tehniskais
projekts. Būvprojektus patstāvīgi sagatavot un vadīt drīkst tikai sertificēti speciālisti.
Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešami pagaidu būvēm, ja to būvapjoms, būvvieta un
nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē, mazākām būvēm lauku apvidū, ja to būvapjoms un
būvvieta ir saskaņoti būvvaldē, un sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā
izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona.

3.1.6.1. Tehniskais projekts
Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem,
kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam,
pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība,
noturība, energoefektivitāte, aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides
aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.
Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas
attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā arī būvniecību
reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām,
kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.
Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti:
1) situācijas plāns mērogā M 1:2000–1:10000;
2) zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500–1:1000;
3) būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;
4) plānošanas un arhitektūras uzdevums.

20

Tehniskajā projektā ir jāietver šādas daļas:
• vispārīgā daļa: būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;
zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli; paskaidrojuma raksts ar būves
tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju)
atbilstoši Būvju klasifikācijai, kā arī ar vides pieejamības risinājumiem;
• arhitektūras daļa: teritorijas sadaļa; arhitektūras sadaļa, tai skaitā būves telpu grupu
lietošanas veida eksplikācija, kuru pievieno konkrētā stāva plānam; iekārtas izvietojums
(sabiedrisko ēku projektiem);
• inženierrisinājumu daļa: būvkonstrukcijas; ūdensapgāde un kanalizācija; apkure,
vēdināšana un gaisa kondicionēšana; elektroapgāde; siltumapgāde; gāzes apgāde;
telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas;
vides aizsardzības pasākumi; citi inženierrisinājumi; būvizstrādājumu un būvmateriālu
specifikācijas;
• ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem): iekārtu, konstrukciju
un materiālu kopsavilkums; būvdarbu apjomi; izmaksu aprēķins (tāme);
• būvdarbu organizācija (kalendārais darbu veikšanas grafiks, ģenerālplāns u.c.);
• ugunsdrošības pasākumu pārskats sabiedriski nozīmīgām būvēm (apraksts, kas ietver
būves ugunsdrošības raksturlielumus; ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un
plānošanas risinājumiem, ugunsaizsardzības sistēmas u.c.);
• energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.

3.1.7. Fasādes vienkāršota renovācija
Būvniecības iesniegums–uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, veicot ēkas (kas nav valsts
aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to
dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu. Pasūtītājs VBN 3.2.1 apakšnodaļā
noteiktajā kārtībā aizpilda ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti (VBN
2.2 pielikums) un papildus vienkāršotas ēkas renovācijas dokumentiem iesniedz būvvaldē:
• atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) un
galvenos konstruktīvos mezglus;
• būvdarbu organizācijas shēmu;
• uzsākot ēkas fasādes siltināšanas būvdarbus, – apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai
būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju un, ja saskaņā
ar normatīvajiem aktiem būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība, – līguma kopiju
par būvuzraudzību, kā arī būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību rakstus.

3.1.8. Tāme
Tāme ir viens no galvenajiem dokumentiem, jo tajā tiek atspoguļoti veicamie būvdarbi un
palīgdarbi. Šis dokuments jāsagatavo pēc iespējas detalizētāk, precīzi atspoguļojot visus darbus
un izmantojamos materiālus, kā arī norādot atalgojuma un nodokļu izmaksas. Tāme jāsagatavo
saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”. Lai pietiektos
ERAF aktivitātei „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, tāme nav
jāiesniedz, bet, lai precīzi novērtētu ēkas atjaunošanas izmaksas, tāmi nepieciešams sastādīt.
21

4. Materiālu izvēle
Gandrīz visi ēkas siltināšanas procesā izmantojamie materiāli ir reglamentētās sfēras
būvizstrādājumi. Tas nozīmē, ka šo materiālu apritē, to skaitā atbilstības apliecināšanā, pastāv
noteikta kārtība, ko reglamentē Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi nr. 181
„Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”, Latvijas būvnormatīvi
un attiecīgie tehniskie noteikumi – harmonizētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie
apstiprinājumi. Visiem siltumizolācijas materiāliem, kā arī logiem un citiem reglamentētās
sfēras būvizstrādājumiem ir jābūt ar CE marķējumu (izņēmums – stikla šķiedras sietiem
apmetuma javas stiegrošanai, ja tie nav siltināšanas sistēmu sastāvdaļa, jāatbilst LVS 203-2) un
tiem pievienotām atbilstības deklarāciju kopijām. Minerālvatei (akmens vatei, stikla vatei) ir jābūt
deklarētai atbilstoši standartam LVS EN 13162 „Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām. Rūpnieciski
ražotie minerālvates (MW) izstrādājumi. Specifikācija” un siltumvadītspējas klasei λD, kā tas
noteikts Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.
Putu polistirola loksnēm deklarācijā norāda deklarēto siltumvadītspējas klasi λD, ugunsreakcijas
klasi, kā arī atbilstību standartam LVS EN 13163 „Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām. Rūpnieciski
ražotie uzputota polistirola (EPS) izstrādājumi. Specifikācija”. Logiem deklarācijā minimāli norāda
deklarēto siltumcaurlaidības koeficientu Uw (W/m²) un gaisa caurlaidības klasi un atbilstību
standartam LVS EN 14351-1 „Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi.
1. daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidības
raksturlielumiem”. Deklarācijas izdošanas pamatam jebkurā gadījumā ir jābūt Eiropas Savienībā
paziņotā (notificētā) atbilstības novērtēšanas iestādē izdotam atbilstības apliecinājumam, uz kuru
deklarācijā ir jābūt atsaucei. Materiālu atbilstības deklarācijām jābūt pieejamām būvlaukumā.

4.1. Risinājumi fasāžu siltināšanai
Kad, pamatojoties uz energoaudita rezultātiem, ir pieņemts lēmums par fasādes siltināšanu,
atliek izvēlēties, kurš no fasāžu siltināšanas tehniskajiem risinājumiem tiks izmantos. Šobrīd
pieejami divu veidu risinājumi: tā sauktās ventilējamās fasādes un zemapmetuma fasāžu
siltināšanas sistēmas. Galvenā atšķirība risinājumos – ventilējamās fasādes tiek veidotas no
diviem atsevišķiem slāņiem – no siltumizolācijas materiāla un apdares kārtas –, starp kuriem
brīvi cirkulē gaiss, bet apmestās fasādes veido vienu veselu sistēmu, kurā apdares kārta –
apmetums – balstās tieši uz siltumizolācijas materiāla.
Gan vienā, gan otrā gadījumā pasūtītājam jāņem vērā, ka fasāžu siltināšana ir gana komplicēts
būvniecības process, tāpēc tā projektēšana būtu jāuztic profesionālim. Turklāt, lai konkrētai ēkai
piemērotu pat standartizētus risinājumus, ir jārēķinās ar trīs būvnormatīvu prasību izpildi:
1) LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”;
2) LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”;
3) LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” (2012. gada 1. janvārī stāsies spēkā LBN 201-10
„Būvju ugunsdrošība”).

22

Arī visbiežāk uzdotais jautājums: „Ar ko labāk siltināt – ar putuplastu vai minerālvati?” nebūtu
apskatāms kā gaumes lieta. Atbilde nosakāma katrai konkrētajai ēkai, gan matemātiski aprēķinot
būvizmaksas, gan ņemot vērā iepriekš minēto būvnormatīvu prasības un ierobežojumus. Noteikti
jāņem vērā tas, ka nosiltinātā fasāde sastāv no vairākiem pilnīgi atšķirīgiem materiāliem, un tikai
tad, ja tiem ir ideāla saderība un to iestrāde ir veikta atbilstoši tehniskajām prasībām, varēsim
iegūt gaidīto rezultātu. Siltināšana nav fasādes kosmētiskais remonts, tāpēc šajā gadījumā
par defektu jāuzskata arī neiegūta maksimālā iespējamā siltumefektivitāte. Kļūmes gadījumā
nosiltinātā ēka varbūt būs ieguvusi jaunu un skaistu fasādi, bet galvenais uzdevums – būtiski
uzlabot sienu siltumpretestību – tā arī netiks sasniegts. Iespējams, šis defekts arī netiks fiksēts,
jo iedzīvotāji nezinās, par cik procentiem viņu apkures rēķins būtu bijis mazāks, ja siltināšanas
darbi būtu veikti vislabākajā kvalitātē.

4.1.1. Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas
No 2010. gada 27. novembra projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība,
ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem
apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām
ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.
Visefektīvākie ir standartizētie jeb tipveida fasādes siltināšanas paņēmieni. Eiropas Savienībā
ir izstrādātas Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijas ārējām daudzslāņu siltumizolācijas
sistēmām ETAG 004. Uz šo vadlīniju pamata siltumizolācijas sistēmu ražotāji var saņemt savu
izstrādājumu Eiropas tehnisko apstiprinājumu ETA. Atbilstības apliecinājums šādam ETA
ļauj to marķēt ar CE zīmi un brīvi izplatīt visās ES dalībvalstīs. ETA precīzi reglamentē ne
tikai iebūvējamo materiālu tehniskās īpašības un to kontroles metodes, bet arī to iebūvēšanas
tehnoloģiju un darbu uzraudzības kārtību. Uz ETAG 004 pamata izdotie ETA nosaka stingras
prasības siltināšanas sistēmu novērtēšanai un pārbaudei, kā arī izvirza būtiskas prasības
sistēmu ražotājiem un izplatītājiem ne tikai attiecībā uz atsevišķu materiālu īpašībām, bet visai
pārbaudāmajai sistēmai kopumā. Gan ETAG 004, gan uz tā pamata izdotais ETA satur pilnu
informāciju par sistēmas un tās atsevišķu sastāvdaļu tehniskajām īpašībām, kā arī detalizētu
instrukciju sistēmas instalācijai un darbu veikšanas tehnoloģijai, pēc kuras var vadīties gan
celtnieks, gan būvuzraugs, gan arī pats pasūtītājs.
Fasāžu siltināšanas sistēma, kas apliecināta atbilstībai ETA (atsevišķām tās komponentēm
un sistēmai kopumā), ir testēta, paredzot vismaz 25 gadu ekspluatācijas laiku. Materiāliem
tiek veiktas dažādas pārbaudes, piemēram, ugunsdrošība, ūdens absorbcija un ūdens tvaiku
caurlaidība, kā arī salizturība, triecienizturība, lietošanas drošība un siltumtehniskās īpašības.
Protams, katrs pasūtītājs, neuzticoties projektētājam un būvuzraugam, var pats rūpīgi iepazīties
ar minētajiem būvnormatīviem un rūpīgi sekot līdzi darbu izpildei. Pasūtītājs var iepazīties
ar piegādāto materiālu tehnisko dokumentāciju un pieņemt lēmumu par to saderību, bet pat
šādā gadījumā vēlams, lai izvēlētie materiāli būtu jau pārbaudīti kā vienota sistēma. Šobrīd
visuzticamākais pārbaudes kritērijs ir sistēmas sertifikācija atbilstoši uz ETAG 004 pamata
izdotam ETA. Šī sertifikācija uzliek par pienākumu sistēmas ražotājam nodrošināt pircēju arī ar
pilnīgu instrukciju materiālu montāžai, kas tad arī varēs kalpot par rokasgrāmatu gan celtniekam,
gan būvuzraugam, gan pašam pasūtītājam.
23

Pamatne
Līmēšanas java
Siltumizolācijas materiāls
Stiprināšanas dībeļi
Armēšanas java
Stiklšķiedras siets
Armēšanas java un grunts

Dekoratīvais apmetums

Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas.

4.1.2. Ventilējamā fasāde
Otrs risinājums fasādes siltināšanai ir izmantot piekārto ventilējamo fasādes sistēmu. Ventilē-
jamās fasādes konstrukcijas princips ir praktiski viens dažādiem apdares veidiem: ķieģeļiem,
metāla kasetēm, betona piekaramajiem paneļiem un fibrocementa plāksnēm.
Tās galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un siltinājumu, kas gaisa
spiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un atmosfēras mitruma izgarošanu no
konstrukcijas virsmām. Gaisa sprauga samazina arī siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajā
ir aptuveni par 3–4 grādiem augstāka nekā ārpus ēkas. Visiem šiem risinājumiem pamatā ir
statņu metode vai statņu aizvietošana ar speciāliem stiprinājumiem.
Lai nodrošinātu fasādes blīvumu un maksimāli efektīvu siltumizolācijas darbību, nepieciešams
siltumizolācijas materiālu no ārpuses nosegt ar šuvju un pārlaidumu vietās salīmētu pretvēja
izolāciju.
Ventilējamas piekārtas fasādes ir labi risinājumi mūsu klimatiskajai joslai vairāku iemeslu dēļ:
• apdares plātnes ir rūpnieciski ražotas, tāpēc nodrošina kvalitatīvāku izskatu ēkas mūža
garumā;
• fasādēs ir mazāks mitruma uzkrāšanās risks;
• darbus var veikt neatkarīgi no gadalaika.
24

Esošā siena

Elastīgs siltumizolācijas aizpildījums

L veida stiprinājums + L vai Z veida horizontāla
vadula

Cietas vai puscietas pretvēja minerālvates
plāksnes ar gaisa caurlaidības rādītāju, ne
augstāku
par 35*10–6 m2/s Pa

H veida vertikālais profils/gaisa šķirkārta

Piekaramās fasādes apdares plāksnes

Ventilējamās fasādes kārtas šķērsgriezumā.

4.2. Pagraba siltināšana
Viens no ēku cokolu siltināšanas veidiem ir izmantot apmetamu minerālvates plāksni vai
putupolistirolu un šīs plāksnes apmest ar plāno apmetumu. Ļoti būtiski ir ievērot materiālu
piegādātāju rekomendācijas un izveidot pareizu cokola un sienas izolācijas salaiduma mezglu.
Pagrabu pārsegumu siltumnoturības uzlabošanai daži no risinājumiem ir:
1) siltināt ar speciāli tam paredzētām minerālvates lamellām vai putupolistirolu, kuru
līmē klāt ar parastu fasādes līmjavu un pēc tam vienkārši armē ar armēšanas javu pa
stiklašķiedras sietu;
2) piestiprināt pie griestiem siltumizolācijas plāksnes ar dībeļiem vai atsevišķām
konstrukcijām.

4.3. Bēniņu siltināšana
Neapdzīvojamu bēniņu augšējie pārsegumi lielākoties ir ar zemām siltumtehniskajām
īpašībām.
Viens no variantiem ir siltināt, izmantojot beramo vati, kura tiek iestrādāta ar speciālu pūšanas
ierīci. Jāatceras, ka biezumu šim izolācijas materiālam ieteicams izvēlēties ne mazāku par 200–
250 mm. Ieteicams, lai šo siltināšanas procedūru veiktu beramās vates iestrādes darbuzņēmējs.
Veicot bēniņu pārsegumu siltināšanu, nodrošināt bēniņu telpas vēdināšanu ar gaisa ieplūdi pie
vēja kastes vai pažobeles un izplūdi caur jumtā iestrādātiem vēdināšanas skursteņiem.
Veicot siltināšanu ar vati, ieteicams materiāla virsmu nosegt ar pretvēja plēvi vai pretvēja vates
plāksni vismaz 1 m attālumā no pažobeles, kur ieplūst aukstais gaiss.
25

Tvaika izolāciju pirms siltumizolācijas materiāla iestrādes ieteicams ieklāt uz esošā pārseguma
vai esošā siltumizolācijas uzbēruma gadījumos, ja tas ir tehniski iespējams.
Jauno pārsegumu izbūves gadījumos tvaika izolācijas ieklāšana ir obligāta saskaņā ar projekta
risinājumu un norādījumiem.
Energoauditors var arī ieteikt pasūtītājam bēniņos ieklāt parastos lokšņu vai ruļļu siltumizolācijas
materiālus (piemēram, putupolistirolu vai minerālvati), kuru biezums tiks uzrādīts energo-
auditora slēdzienā, ņemot vērā siltumizolācijas materiālu siltumtehniskās īpašības.

4.4. Lēzenu savietotu jumtu siltināšana
Ēkām, kurām nav bēniņu telpu un augšējais pārsegums kalpo kā jumts un reizē kā siltumizolācijas
slānis, siltumnoturības paaugstināšanai ieteicams izvēlēties savietotu jumtu siltumizolācijas
risinājumu ar cietajām minerālvates plāksnēm vai speciāli šim nolūkam paredzētām
putupolistirola loksnēm, pārklātām ar ruberoīda ruļļveida materiālu. Virsējai siltumizolācijas
loksnei tieši virsū var uzkausēt jaunu gumijotā bitumena ruļļveida segumu.
Vēršam uzmanību, ka šie nav vienīgie risinājumi. Aicinām jūs kā projektu īstenotāju
izstāstīt projektētājam savas vēlmes un finansiālās iespējas.

4.5. Logi
Logi un durvis ir katras būves neatņemama sastāvdaļa. Tie pieder pie būvju norobežojošo
konstrukciju kategorijas, tāpēc tiem tiek izvirzītas attiecīgas drošuma prasības – mehāniskā
izturība, pietiekama siltumizolācija, vēja slodzes un lietus izturība, speciālos gadījumos arī
uguns izturība, pretuzlaušanas noturība. Tajā pašā laikā svarīgas ir tādas logu īpašības kā gaismas
caurlaidība, starojuma caurlaidība, gaisa caurlaidība, skaņas izolācija, vēdināšanas iespējas u.c.
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš logu siltumizolācijas īpašībām (minimālās prasības nosaka LBN
002-01), gaisa caurlaidībai un ventilācijai. Pārsvarā visās agrāk (līdz pakešlogu plašai lietošanai)
projektētajās ēkās gaisa pieplūde tika paredzēta caur neblīvumiem logos, neizbūvējot speciālas
pieplūdes ventilācijas sistēmas. Tagad, projektējot ēkas ar mūsdienīgajiem pakešlogiem, bez
gaisa pieplūdes ventilācijas sistēmām praktiski nevar iztikt.
Svarīgi būtu to atcerēties, nomainot vecos logus agrāk celtajās ēkās – vispareizāk būtu reizē ar
logu nomaiņu izbūvēt gaisa pieplūdes sistēmu vai sliktākajā gadījumā – obligāti uzstādīt logus ar
iebūvētām mikroventilācijas sistēmām. Pretējā gadījumā no kondensāta parādīšanās uz loga un,
iespējams, pelējuma parādīšanās uz telpu sienām izvairīties būs neiespējami.
Katrā konkrētā gadījumā, domājot, no kāda materiāla izgatavotus logus un durvis izvēlēties, ir
jāņem vērā visas logiem un durvīm minētās prasības, katras konkrētās būves funkcionālās un
ekspluatācijas īpatnības, logu un durvju izmēri un citas pasūtītāja vēlmes un iespējas.
Katram materiālam – plastmasa, koks, alumīnijs vai koka un alumīnija kombinācija – ir savas
priekšrocības, savas izmantošanas iespējas, ierobežojumi un reizē arī trūkumi, dažādi cenu
līmeņi. Pirms materiālu izvēles durvīm vai logiem ir jānoskaidro prasības, kādām tiem jāatbilst,
jāņem vērā to ekspluatācijas apstākļi, noslodzes intensitāte (jo īpaši durvīm) un pasūtītāja
finansiālās iespējas.

26

Salīdzinot logu izmantojamību, ieteicamākie varianti būtu:
• plastmasas logi – rūpniecībā izmantojamas telpas, veikali, sabiedriskas būves, skolas,
bērnudārzi, dzīvokļi, veselības aprūpes iestādes;
• koka logi – individuālas dzīvojamās mājas, dzīvokļi, prestižas sabiedriskas celtnes,
vēsturiskas celtnes u.c.;
• alumīnija logi – rūpnieciskas un biroju ēkas, sabiedriskas būves, veikali u.c.;
• koka + alumīnija logi – individuālās dzīvojamās mājas, prestižas sabiedriskas būves u.c.
Kad ir izvēlēts materiāls, tad kā galvenais kritērijs logu izgatavotāja izvēlē nekādā gadījumā
nedrīkst būt cena. Lai gan tieši cena bieži vien ir noteicošais kritērijs daudzos gadījumos –
izsoles, konkursi utt., izvēloties konkrētas firmas piedāvājumu logu izgatavošanai un montāžai,
salīdziniet to ar citu piedāvājumu, ņemot vērā:
• logu un durvju montāžas darbu apjomu (montāža, montāžas šuves, tvaika un
hidroizolācija, ailes iekšējā un ārējā apdare, palodzes garantijas),
• logu siltumizolācijas koeficientu,
• mikroventilācijas esamību,
• pieredzi līdzīgos objektos,
• rekomendācijas no iepriekšējiem objektiem.
Logu un durvju iepirkumu procedūrās pasūtītājam jānosaka, ka potenciālajam piegādātājam
jāiesniedz šādi dokumenti:
• sertifikāts ar pārbaužu protokolu kopijām, kurā kā minimumam jābūt noteiktiem un
deklarētiem LBN 002-01 pieprasītajiem veiktspējas raksturlielumiem – loga, durvju
siltumcaurlaidības koeficientam un gaisa caurlaidības rādītājam, plus vēl citiem
Pasūtītāja pieprasītajiem veiktspējas raksturlielumiem (piemēram, akustiskās īpašības,
vēja slodžu izturība, ūdens necaurlaidība u.c.);
• apliecinājums, ka ir izpildītas LBN 007-10 p.6. prasības un logu izgatavošanai izmantotie
PVC profili nesatur svina savienojumus;
• informācija par logu, durvju (LVS EN 14351-1 p.6.):
• uzglabāšanu un rīcību ar izstrādājumu, ja ražotājs nav atbildīgs par tā montāžu,
• montāžas prasībām un tehnoloģiju,
• uzturēšanu un tīrīšanu;
• lietojuma (ekspluatācijas) instrukcijas, ieskaitot norādījumus par sastāvdaļu
nomaiņu;
• lietošanas drošuma instrukcijas.
Svarīgi, lai:
• atbilstības deklarācija būtu logiem, durvīm, bet nevis to sastāvdaļām (profili, stikla
paketes, furnitūra, blīvmateriāli u.c.);
• deklarācija būtu izdota konkrētam objektam paredzētajai logu partijai;
• pielikumā būtu tieši konkrēto logu tipu pārbaužu protokolu kopijas;
• uz logiem būtu etiķetes ar CE marķējumu.

27

4.6. Inženiertīklu renovācija
Līdzīgi kā vienkāršoto fasādes renovāciju var veikt iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju
vai renovāciju.
Šajā gadījumā pasūtītājs no tīklu īpašnieka saņem tehniskos noteikumus un vienojas ar sertificētu
projektētāju par tehniskās shēmas izstrādi saskaņā ar tehnisko noteikumu un normatīvo aktu
prasībām. Tehniskajai shēmai ir šādas daļas:
• īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;
• dokumenti un materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem;
• paskaidrojuma raksts, kam, ja nepieciešams, pievienojami aprēķini;
• inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā M 1:250–M 1:1000 situācijas
plānā vai topogrāfiskajā plānā;
• iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.
Projektētājs saskaņo tehnisko shēmu ar inženiertīklu izbūves ierosinātāju, ēkas apsaimniekotāju,
attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku un ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām
personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas. Izstrādāto inženiertīklu pievada tehnisko shēmu
vai iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu (ja iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai
renovācijai ir paredzēts Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldības līdzfinansējums) inženiertīklu
izbūves ierosinātājs iesniedz būvvaldē.
Būvvalde 10 darbdienu laikā izskata tehnisko shēmu un pieņem lēmumu par plānotās izbūves
saskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Būvvalde ir tiesīga noteikt papildu
nosacījumus plānotajai izbūvei atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Saskaņotās
tehniskās shēmas derīguma termiņš ir viens gads.
Izbūvētie iekšējie inženiertīkli tiek pieņemti ekspluatācijā ar konkrētā tīkla īpašnieka izsniegtu
apliecinājumu vai dažkārt ar sadales tīkla īpašnieka atzinumu, kā tas ir noteikts konkrēto jomu
reglamentējošos normatīvajos aktos.

4.6.1. Elektrotīklu renovācija
Uzsākot ēkas renovācijas projektu, paralēli arī vēlams veikt koplietošanas elektrotīklu remontu.
Jāņem vērā, ka elektrotīklu sakārtošana, ja to veic pēc mājas renovācijas noslēguma, var sabojāt
jau iepriekš paveikto, piemēram, fasādes un pamatu siltumizolāciju, koplietošanas telpu
kosmētisko remontu utt.
Sākotnēji uzbūvējot daudzdzīvokļu mājas, ir izveidojusies situācija, ka vienā no elektroapgādes
posmiem ir iesaistīts arī mājas apsaimniekotājs. AS Sadales tīkls atbild par elektroietaišu stāvokli
līdz ievada kabeļu sadalnei (sk. attēlu 1).
Tālāk ēkā esošās kabeļu līnijas un uzskates sadalnes darba kārtībā uztur apsaimniekotājs.
Savukārt dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi tikai par elektroinstalāciju, kas atrodas viņu dzīvoklī, kā
arī par elektroinstalācijas posmu starp dzīvokli un kāpņu telpā izvietoto uzskaites sadalni.
Praksē tiek pielietota arī energoapgādes shēma, kurā AS Sadales tīkls nodrošina elektroenerģijas
piegādi līdz daudz uzskaišu sadalnei, kas atrodas ēkas pirmajā stāvā (sk. attēlu 2), bet tālāk
katram abonentam ir sava kabeļlīnija līdz dzīvoklim.
28

Attēls 1.

Attēls 2.
29

Ja paralēli ēkas renovācijai veic šādu energoapgādes pārbūvi, apsaimniekotājs atbrīvojas no
pienākuma uzturēt tehniskā kārtībā visus ēkas stāvvadus, bet atbild tikai par koplietošanas telpu,
teritorijas apgaismojuma, liftu u.c. elektroapgādi.

Pašreizējā situācija koplietošanas elektrotīklos
Tā kā koplietošanas elektrotīkli (maģistrālie, kabeļi, stāvvadi, stāvu sadalnes, koplietošanas
apgaisme) ir izveidoti ēku būvēšanas laikā, lielākoties tie ir nolietojušies, to tehniskais stāvoklis
ir neatbilstošs un ugunsnedrošs. Piemēram, stāvu elektrosadalņu durvis nevar noslēgt, un pastāv
risks, ka tajās var iekļūt bērni. Stāvvadu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, un tie pārsvarā ir
pilnībā noslogoti. Kāpņu telpās esošie gaismekļi nav vandāļdroši, tāpēc telpas netiek kvalitatīvi
apgaismotas vai nav apgaismotas vispār.
Lai kvalitatīvi atjaunotu koplietošanas elektrotīklus, pirms darbu uzsākšanas ir nepieciešams
aptaujāt iedzīvotājus, noskaidrot, vai viņi plāno savos dzīvokļos palielināt atļauto slodzi un
projektā paredzēt stāvvadus ar atbilstošu šķērsgriezuma kabeļiem. Apsaimniekotājam AS Sadales
tīkls jāpieprasa tehniskie noteikumi koplietošanas tīklu atjaunošanai un kopā ar projektēšanas
organizāciju jāveic ēkas tehniskā apsekošana, kā arī tehniskā projekta izveide. Protams, var
veikt inženiertīklu renovāciju, nemainot paredzēto slodzi, taču būtu vēlams ņemt vērā dzīvokļu
īpašnieku intereses.

Vēlamie uzlabojumi dzīvoklī
Pirms kārtējā remonta veikšanas nepieciešams nopietni domāt par elektroinstalācijas sakārtošanu
dzīvoklī.
Līdzīgi kā koplietošanas elektrotīkli, arī elektroinstalācija dzīvokļos ir novecojusi, bieži
ir izveidojusies ugunsbīstama situācija, pie kontaktligzdām nepienāk zemējuma vads,
kontaktligzdu skaits telpās ir nepietiekams, problēmas sagādā drošinātāju nomaiņa (piemēram,
tos ir grūti izskrūvēt), esošie alumīnija vadi nav atbilstoša šķērsgriezuma, lai darbinātu jaudīgās
elektroierīces.
Tāpēc esošos alumīnija vadus nepieciešams nomainīt pret trīsvadu vara kabeļiem vienfāzes
pieslēgumā vai piecvadu vara kabeļiem trīsfāzu pieslēgumā, uzstādīt kontaktligzdas ar
zemējuma spaili, kā arī kūstošo drošinātāju vietā uzstādīt atbilstošus automātslēdžus. Papildus,
lai iekārtu bojājuma gadījumā pasargātu cilvēku no strāvas iedarbības, ierīces vannas istabā un
virtuvē vajag aprīkot ar strāvas noplūdes automātiem. Savukārt elektroierīču aizsardzībai pret
pārspriegumiem būtu vēlams uzstādīt pārsprieguma aizsardzības blokus.

4.6.2. Siltumapgādes sistēmas renovācija
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās lielākoties kopš nama uzcelšanas ir viencaurules sistēma.
Apkures regulēšanas iekārtas ar katru gadu noveco, samazinās arī ēkas siltumnoturība,
attiecīgi ēkas siltumenerģijas patēriņa zudumi ar katru gadu palielinās. Ne visās daudzdzīvokļu
mājās ir uzstādīts automātiskais siltummezgls, attiecīgi nenotiek siltumenerģijas patēriņa
regulācija.
Diemžēl daudzi dzīvokļu īpašnieki ir nomainījuši radiatorus, nesaskaņojot ar attiecīgajām
institūcijām, tādējādi izjaukts balanss starp radiatoriem dzīvokļos un stāvvadiem, un līdz
30

ar to siltumenerģijas patēriņš katrā dzīvoklī atšķiras, bet par siltuma patēriņu maksā visi
vienādi.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā sakārtot siltumapgādes sistēmu, ir uzstādīt automātisko
siltummezglu (ja tāda nav) un nosiltināt guļvadus, siltināt stāvvadus (ārpus dzīvokļiem), kā arī
nobalansēt stāvvadus. Automātiskais siltummezgls regulē apkures un karstā ūdens sagatavošanas
režīmus un dod iespēju regulēt attiecīgu apkures un karstā ūdens padeves programmu atbilstoši
vēlmēm un laika apstākļiem. Atcerēsimies, ka viena grāda samazinājums, dod 5 % siltumenerģijas
ietaupījumu.
Siltumapgādes sistēmas renovācijai ir vairākas iespējas un, izvēloties mājai optimālo risinājumu,
jānovērtē esošās sistēmas stāvoklis, izvietojums ēkā, ēkas telpu izvietojuma specifika.

4.6.2.1. Viencaurules sistēmas renovācija
Sistēmas modernizācija, rekonstruējot sildķermeņu pieslēgumu mezglus – sildķermenis tiek
aprīkots ar īpašu viencaurules sistēmām paredzētu termostatisko vārstu padevē un atpakaļgaitas
pieslēgums ar lodveida noslēgventili. Ar vai bez sildķermeņu un stāvvadu nomaiņas atkarībā no
to tehniskā stāvokļa.
Izmantojot šo variantu, dzīvokļos tiks veikti minimāli darbi, kā arī var izmantot vienkāršas un
lētas regulēšanas iekārtas. Jāpiezīmē, ka siltums no stāvvada garantē minimālas temperatūras
uzturēšanu.
Šai sistēmai ir vairāki trūkumi, piemēram, apkures sistēmā tiek uzturēta pastāvīga plūsma un no
stāvvadiem tiek saņemts pastāvīgs neregulējams siltuma daudzums.

4.6.2.2. Vertikāla divcauruļu sistēma
Atšķirībā no viencaurules sistēmas, izmantojot vertikālo divcauruļu sistēmu, dzīvokļos siltums
tiek saņemts tieši no siltummezlga, sildķermeņu termostatiskie vārsti nodrošinās precīzāku
temperatūras regulēšanu, kā arī sistēmā būs mainīga siltumnesēja plūsma (balansēšana un
cirkulācijas sūknis).
Lai šo sistēmu uzstādītu dzīvokļos, ir jāievelk divi jauni stāvvadi, kā arī jauns radiatora pieslēguma
mezgls – termostatiskais vārsts (ieteicams ar priekšiestatījumu); atpakaļgaitas noslēgvārsts), bet
pagrabā jānomaina guļvadi un jāveic to izolācija, kā arī katrs stāvvads jāaprīko ar balansēšanas
mezglu – automātiskais spiediena starpības vārsts; un siltummezglā mainīgas plūsmas augstas
efektivitātes apkures cirkulācijas sūknis ar frekvenču pārveidotāju.
Šīs sistēmas būtiskākās priekšrocības ir tiešs pieslēgums siltummezglam, precīzāka temperatūras
regulēšana telpā (proporcionāla) un attiecīgi rodas papildu ekonomija, samazinoties plūsmai
stāvvadā.
Vertikālās divcauruļu sistēmas ieviešanas izmaksas ir apmēram par 40 % augstākas, salīdzinot
ar viencaurules sistēmu.

31

Vertikālās divcauruļu sistēmas shēma.

4.6.2.3. Horizontālas divcauruļu sistēmas izbūve
Šajā gadījumā pa ārējo perimetru no kāpņu telpas dzīvokļos tiek ievadītas divas paralēlas
caurules. Attiecīgi kāpņu telpās tiek uzstādīti jauni stāvvadi un dzīvokļa pieslēguma mezgls ar
automātisko spiediena starpības vārstu un plūsmas siltuma skaitītāju.
Šīs sistēmas priekšrocība ir tā, ka pie sistēmas pārbūves ir iespējas mainīt dzīvokļa plānojumu,
radiatoru izvietojumu un pieslēgt apsildāmās grīdas, kā arī nav redzamu cauruļvadu dzīvoklī. Tā
kā ir tiešs pieslēgums siltummezglam, tad var arī precīzi regulēt temperatūru telpās.
Viens no šīs sistēmas trūkumiem ir tāds, ka pie pārbūves ir jāveic daudz būvdarbu, kā arī ir
iespēja noslēgt apkuri dzīvoklim.
Efektīvai regulēšanai var uzstādīt individuāla siltuma uzskaiti katram radiatoram:
• stāvvadu apkures sistēmās – siltuma maksas sadalītājus;
• horizontālajā divcauruļu sistēmā – plūsmas siltuma skaitītājus.
Siltuma maksas sadalītājs ir elektroniska ierīce bez kustīgām daļām. Tas nosacītās mēriedaļās
uzskaita sildķermeņa izstaroto siltumu.
Pēc renovācijas uzsākot ekspluatēt apkures sistēmu, namā pastiprināta uzmanība jāpievērš
siltummezgla apkures padeves temperatūras līknei atkarībā no āra gaisa temperatūras.

4.6.3. Ventilācijas sistēmas renovācija
Cilvēks dzīvoklī pavada lielu dzīves daļu, un, ja dzīvokļa mikroklimats atbilst higiēnas prasībām,
tas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, emocionālo noskaņojumu un darbaspējas. Dzīvoklī
uzkrājas putekļi, āra putekļi, piesārņojums, izdalās mitrums.
Optimālais mikroklimats dzīvoklī – gaisa temperatūrai vajadzētu būt robežās no 18 līdz 20° C
un relatīvajam gaisa mitrumam – no 30 līdz 60 %. Ja dzīvoklī ir mazi bērni, temperatūra būtu
jāpaaugstina.
Tāpēc svarīgi, lai renovētā mājā dzīvoklī būtu pietiekama ventilācija.
Vēlams svaiga gaisa pieplūdi organizēt dzīvojamās istabās un guļamistabās un nosūci no
palīgtelpām, vannas istabām, tualetēm un virtuvēm.
Ēkas renovācijas laikā pirmkārt jāiztīra ventilācijas šahtas.
32

Jāievēro, ka, nomainot logus, krasi samazinās (izbeidzas) nekontrolēta āra gaisa pieplūde telpās,
un tas ir jākompensē ar obligātu pieplūdes ventilācijas sistēmas izbūvi (minimālais variants –
mikroventilācijas ietaises logu vērtnēs).
Sliktā gaisa nosūcei vajag uz vertikālās ventilācijas šahtas uzstādīt ventilatoru uz jumta. Modernās
ventilācijas sistēmās nosūci var regulēt pēc CO2, mitruma līmeņa telpās, pēc temperatūras vai ar
laika kontroli. Tas papildus dod ievērojamu enerģijas ietaupījumu.

33

5. Būvniecības uzņēmuma izvēle
Ja daudzdzīvokļu māja pretendē uz ERAF līdzfinansējumu tās siltumnoturības uzlabošanai, tad
dzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajai personai, uzsākot mājas renovāciju, liela uzmanība
būtu jāpievērš būvdarbu veicēja izvēlei. Vienlaikus ļoti svarīgi ir apzināties paredzamajiem
būvdarbiem pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, ko dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt
renovācijas darbos. Paredzamā būvdarbu līgumcena noteiks to, vai būs nepieciešama iepirkuma
procedūra. Atgādinām, ka uzņēmumiem ar valsts vai pašvaldības kapitāldaļām jāvadās pēc
Publisko iepirkumu likuma prasībām. Bet dzīvokļu īpašnieku korporatīvā sabiedrība, dzīvokļu
īpašnieku biedrība vai cita veida juridiska persona, īstenojot mājokļa renovācijas projektu ERAF
aktivitātes ietvaros, vadās pēc 2008. gada 5. februāra MK noteikumiem nr. 65 „Noteikumi par
iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.
Svarīgi iepirkuma procedūru plānot rudenī vai ziemā, lai, būvniecības sezonai sākoties, laikus
varētu uzsākt ēkas atjaunošanas darbus.
Lai izvēlētos būvdarbu veicēju finansējuma saņēmējam, ir ieteicams rīkot iepirkuma procedūru
(cenu aptauju) arī gadījumos, ja to neparedz normatīvie akti iepirkumu jomā. Iepirkuma
procedūras rīkošana ļaus piedalīties lielākam skaitam uzņēmēju, no kuriem varēs izvēlēties
piemērotāko. Organizējot jebkuru iepirkumu par būvdarbiem, ļoti svarīgi ir precīzi un
nepārprotami izstrādāt prasības potenciālajiem pretendentiem, kā arī sniegt visu vajadzīgo
informāciju par paredzamajiem būvdarbiem.
Lai izvēlētos būvuzņēmējus, iepirkuma dokumentācijā būtu svarīgi noteikt galvenos
nosacījumus jeb tā sauktos atlases kritērijus, lai potenciālais būvdarbu veicējs varētu piedalīties
šajā iepirkumā.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu atlases kritēriji var būt uzņēmuma maksātspēja, nodokļu
parādu neesamība. Atlases kritēriji ir arī būvuzņēmēja pieredze un finansiālā stabilitāte, t.i.,
vai šis būvuzņēmējs vispār prot un spēj izpildīt paredzamos būvdarbus, vai būvfirmā ir darbu
izpildītāji ar viņu kvalifikāciju apstiprinošiem dokumentiem. Par to var pārliecināties, pieprasot
iesniegt būvuzņēmēja pieredzes sarakstu, kā arī atsauksmes no citiem pasūtītājiem par pieredzes
sarakstā norādītajiem objektiem, kuri pēc apjoma un rakstura ir līdzīgi plānotajiem būvdarbiem.
Vienlaikus var noteikt arī minimālo līdzīga rakstura objektu skaitu. Par būvuzņēmēja finansiālo
stāvokli var pārliecināties, pieprasot iesniegt uzņēmuma finanšu datus, piemēram, peļņas un
zaudējumu kopijas par pēdējiem gadiem, kā arī noteikt minimālās prasības uzņēmuma finanšu
apgrozījumam būvdarbu jomā. Lai pārliecinātos, vai uzņēmēja rīcībā ir pietiekami finanšu
resursi plānoto būvdarbu veikšanai, var pieprasīt iesniegt kredītiestādes apliecinājumu, ka
uzņēmēja rīcībā ir vai būs pieejami finanšu resursi (piemēram, kredītlīnija) noteiktā apjomā
(nosakot apjomu procentu veidā no piedāvātās līgumcenas utt.), ja uzņēmējs uzvarēs rīkotajā
iepirkumā.
Nedrīkst aizmirst, ka iepirkuma dokumentācijai jāpievieno tehniskais projekts un/vai
tehniskā specifikācija. No minētajiem dokumentiem un to izstrādes kvalitātes lielā mērā
būs atkarīgs būvdarbu rezultāts. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, būvuzņēmējs sagatavos
34

savu piedāvājumu un izvēlēsies būvdarbu tehnoloģiju un izmantojamos materiālus. Svarīgi
ir jau tehniskajā projektā noteikt, ka būvdarbos jāizmanto augstvērtīgi un kvalitatīvi
materiāli, kuri atbilst LR spēkā esošo standartu un būvnormatīvu prasībām, precīzi definējot
to raksturojošos parametrus, kā arī, lai tie atbilstu pasūtītāja prasībām un vajadzībām. Ja
iepirkumā vai līguma izpildes laikā būvuzņēmējs vēlas piedāvāt citus materiālus u. tml., ir
svarīgi jau iepirkuma dokumentos noteikt, ka var piedāvāt tikai ekvivalentus materiālus,
kuri pēc galvenajiem parametriem (precīzi nosakot tos) nav sliktāki par tehniskajā projektā
paredzētajiem. Viena no būtiskajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir paredzamo būvdarbu
apjomi, kuriem jābūt precīziem un pietiekamiem, lai varētu izpildīt paredzamos būvdarbus.
Balstoties uz šiem tehniskajā projektā noteiktajiem būvdarbu apjomiem, būvuzņēmējam būtu
jāsagatavo un jāiesniedz savs finanšu piedāvājums (tāmes) saskaņā ar Ministru kabineta 2006.
gada 19. decembra noteikumiem nr. 1014 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-
06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība””. Iepirkumu dokumentos būtu jānosaka, ka pasūtītājs
pieņems izskatīšanai tikai atbilstoši iepriekšminētā būvnormatīva prasībām sagatavotas tāmes,
jo pretējā gadījumā pretendentu finanšu piedāvājumi būs grūti salīdzināmi, turklāt pasūtītājs
nevarēs pārliecināties, vai uzņēmējs ir iekļāvis visus vajadzīgos izdevumus, kuri nepieciešami
būvdarbu veikšanai.
Vēl iepirkuma dokumentos būtu jānosaka piedāvājuma izvēles kritērijs, kas varētu
būt saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums vai tikai cena. Izvēloties saimnieciski
visizdevīgāko piedāvājumu, papildus cenas kritērijam var izvēlēties tādus papildu kritērijus
kā veikto būvdarbu izpildes termiņi, būvdarbu veicēja profesionālās darbības apdrošināšana
utt. Galvenais nosacījums, lai šie izvēlētie vērtēšanas kritēriji būtu objektīvi un saistīti ar
paredzamo iepirkuma priekšmetu (būvdarbu raksturu) un lai to vērtēšana būtu precīzi
noteikta iepirkuma dokumentos.
ERAF aktivitātes ietvaros, lai samazinātu pasūtītāja risku līguma izpildes laikā, līgumā ir jāparedz,
ka darbu izpildītājs iesniedz pasūtītājam papildu saistību izpildes nodrošinājumu – būvniecības
garantijas laika garantijas apdrošināšanas polisi uz vismaz diviem gadiem no objekta nodošanas
brīža par apdrošinājuma summu, kas nav zemāka par pieciem procentiem no projekta kopējo
būvniecības izmaksu apmēra vai izsniegta Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes garantija
būvniecības garantijas laikam ar termiņu vismaz divi gadi no objekta nodošanas brīža par
galvojuma summu, kas nav zemāka par pieciem procentiem no projekta kopējo būvniecības
izmaksu apmēra. Šāda garantija ļautu pasūtītājam nodrošināties pret zaudējumiem gadījumos,
ja būvuzņēmējs nepilda vai nepienācīgi pilda līgumsaistības. Var paredzēt, ka šī garantija ir vēl
spēkā arī būvuzņēmēja veikto būvdarbu garantijas perioda laikā, kas ļautu izvairīties no situācijas,
ka būvuzņēmējs izvairās vai nepilda līgumā paredzētās saistības būvdarbu garantijas laikā.
Noslēgumā jāuzsver, ka tieši būvuzņēmēja izvēle ir pats svarīgākais posms visā projekta
realizācijā, jo tieši no tā, cik kvalificēts un pieredzējis būs būvuzņēmējs, ir atkarīgs gala rezultāts
un izpildīto darbu kvalitāte, kā arī panāktais siltumenerģijas ietaupījums.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā interesenti var atrast ieteikumus pareizai
iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. http://www.liaa.gov.lv/uploaded_files/00JAUNIE00/
Sfondi/KAN/Mainamie/Daudzzivokli/9_karta/DMS_PIL_ieteikumi_180811.pdf

35

Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"

Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"

Recommended

Recommended

More Related Content

What's hot

What's hot (6)

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"