Master thesis on marketing communication content and channels regards sustainable clothing and its target audience.

1. RSU
MAĢISTRA DARBS
Rīga
2019

2. 2
Rīgas Stradiņa universitāte
Eiropas studiju fakultāte
Profesionālā maģistra studiju programma: „Starptautiskais bizness un tiesības”
MAĢISTRA DARBS
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana
un mārketinga komunikācija Latvijā
Darba autore:
Lauma Legzdiņa
Studenta apliecības Nr. 17-014527
______________
/paraksts/
2019.gada 20.maijā
Darba vadītāja:
Inna Dovladbekova
Dr.oec., profesore
RSU Starptautiskā biznesa
un ekonomikas katedra
_______________
/paraksts/
2019.gada 20.maijā
Rīga, 2019

3. 3
Anotācija
Maģistra darba “Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas identificēšana un mārketinga
komunikācija Latvijā” mērķis ir, balstoties uz ilgtspējīgu produktu un mārketinga
komunikācijas teorijas pamatnostādņu izpēti, kā arī empīrisko datu analīzi, identificēt
ilgtspējīgu apģērbu mērķauditoriju Latvijā un izstrādāt priekšlikumus komunikācijas kanālu
izvēlē un satura izveidē, ņemot vērā pasaulē esošās ilgtspējības tendenci, ko izraisījis straujais
apģērbu patēriņš augums pēdējā desmitgadē, jo īpaši tāpēc, ka apģērbu ražošanas nozarei ir
ietekme uz vidi visa produkta dzīves cikla posmos.
Maģistra darbs ir veidots trīs daļās. Pirmā daļa ietver teorētisko materiālu analīzi, kura
veikta ar monogrāfiskā pētījuma metodi. Pirmās daļas mērķis ir, pamatojoties uz teorētisko
materiālu analīzi, raksturot ilgtspējas aspektus, ilgtspējīgu apģērbu pazīmes un komunikācijas
satura un kanālu izvēli. Darba otrajā daļā jeb analītiskajā daļā ir izmantota sekundāro datu
analīze ar mērķi, raksturot Latvijas tekstila nozares darbību un tās ietekmējošos faktorus, kā arī
analizēt ilgtspējīgu apģērbu ražotāju Latvijā darbības rādītājus un komunikācijas kanālu un
satura izvēli. Savukārt trešajā darba daļā ir izmantota aptaujas metode ar mērķi noskaidrot
ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas Latvijā demogrāfisko rādītājus kā arī kvalitatīvā pētījuma
metode – ekspertu intervijas, lai secinātu piemērotākos komunikācijas kanālus un satura, kā arī
komunikācijas un ilgtspējas nozares attīstības tendences. Pētījuma rezultātā izriet vairāki
priekšlikumi, daži no tiem apkopoti zemāk, veidoti, pamatojoties un ekspertu interviju
secinājumiem:
1. Latvijas ilgtspējīgu apģērbu uzņēmumu vadītājiem būtu nepieciešams dibināt ilgtspējīgu
apģērbu ražotāju klasteri. lai kopīgi veidotu sociāli integrētu kampaņa,kas ļautu izglītot Latvijas
sabiedrību par jautājumiem saistībā ar ilgtspējīgu apģērbu sniegtajām priekšrocībām un
ieguvumiem.
2. Latvijas ilgtspējīgu apģērbu ražotājiem, svarīgi komunikācijas saturā “atbildēt” uz
mērķauditorijas problēmām un izmantot viedokļu līderus, kuriem jāatbilst produkta vērtībām
un paustajām idejām. Šī iemesla dēļ svarīgs ir arī uzņēmuma vadības tēls, kas var būt kā
iedvesma un komunikācijas rīks ar plašāku sabiedrību.
Darba pamattekstā ir 87 lappuses, 9 attēli, 3 tabulas, 153 informācijas avots un 28 pielikumi.

4. 4
Anotation
The goal of the Master's thesis “Identifying Sustainable Clothing Target Audience and
Marketing Communication in Latvia” is to identify sustainable clothing target audience in
Latvia based on the research of sustainable product and marketing communication theory, as
well as empirical data analysis, and to develop proposals for communication content creation
and communication channels. Moreover, taking into account the global trend of sustainability
caused by the rapid increase in clothing consumption over the past decade, especially since the
clothing industry has an impact on the environment at all stages of the product life cycle.
The Master's thesis is structured in three parts. The first part consists of a theoretical
analysis of the material performed by the monographic research method. The aim of the first
part is to characterize sustainability aspects based on theoretical material analysis, sustainable
clothing features and the choice of communication content and channels. The second part of
the thesis, or analytical part, uses secondary data analysis with the aim to characterize the
operation of the Latvian textile industry and its influencing factors, as well as to analyze the
performance indicators and communication channels and content of sustainable clothing
manufacturers in Latvia. The third part of the thesis, however, uses the survey method to find
out the demographic indicators of the target audience of sustainable clothing in Latvia, as well
as the method of qualitative research - expert interviews to conclude the most appropriate
communication channels and trends of the content, as well as the development of the
communications and sustainability sector. As a result of the research, several suggestions are
made, some of which are summarized below, based on the conclusions of the expert interviews:
1. The managers of sustainable clothing companies in Latvia would need to establish a cluster
of sustainable clothing manufacturers. to jointly develop a socially integrated campaign to
educate Latvian society on the benefits and benefits of sustainable clothing.
2. For sustainable clothing manufacturers in Latvia, it is important to “respond” to the
problems of the target audience in the content of the communication and to use opinion leaders,
who have to comply with the values and ideas of the product. For this reason, the image of
company management, which can be an inspiration and communication tool for the wider
community, is also important. The main text contains 87 pages, 9 pictures, 3 tables, 153
information sources and 28 appendixes.

5. 5
SATURS
1. Ilgtspējīgu produktu un to mārketinga komunikācijas raksturojums........................................ 11
1.1. Ilgtspējas definīcijas un tās dimensiju raksturojums.......................................................... 11
1.2. Ilgtspējīgu produktu raksturlielumi un ilgtspējīgu apģērbu pazīmes ............................. 19
1.3 Ilgtspējīgu produktu mērķauditorijas raksturojums........................................................ 24
1.4. Ilgtspējīgu produktu mārketinga komunikācijas kanāli un saturs ..................................... 28
2. Latvijas ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas analīze................................................................ 35
2.1. Latvijas tekstila un apģērbu nozares raksturojums............................................................. 35
2.2. Ilgtspējīgu apģērbu ražošanas nozares Latvijā raksturojums ............................................. 45
2.2.1. B2B ilgtspējīgu apģērbu ražotāju Latvijā darbības un komunikācijas raksturojums...... 46
2.2.2. B2C ilgtspējīgu apģērbu ražotāju Latvijā darbības un komunikācijas raksturojums...... 57
3. Ilgtspējīgu apģērbu mārketinga komunikācijas analīze un pilnveidošanas iespējas................. 67
3.1. Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas Latvijā identificēšana un tās apģērbu pirkšanas
paradumu analīze....................................................................................................................... 67
3.2. Ilgtspējīgu apģērbu mārketinga komunikācijas kanālu un saturs pilnveidošanas iespējas un
ieteikumi.................................................................................................................................... 74
3.2.1. Ekspertu Latvijas ilgtspējīgu apģērbu nozares raksturojums.......................................... 74
3.2.2. Ekspertu Latvijas ilgtspējīgu apģērbu nozares mērķauditorijas raksturojums................ 76
3.2.3. Ilgtspējīgu apģērbu ražotāju Latvijā B2B un B2C vides komunikācijas raksturojums . 78
3.2.4. Ilgtspējīgu apģērbu un komunikācijas nozares nākotnes attīstības tendences ................ 84
SECINĀJUMI............................................................................................................................... 86
IZMANTOTĀS INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS .......................................................... 91
PIELIKUMI ................................................................................................................................ 100

6. 6
IEVADS
Ilgtspēja ir pārmaiņu process, kur resursu izmantošana, investīciju virziens, tehnoloģiju
attīstība un uzņēmuma pārmaiņu virzība ir saskaņoti lielumi un uzlabo gan pašreizējo, gan
nākotnes potenciālu, lai apmierinātu cilvēku vajadzības un centienus. Turklāt vides ilgtspējība ir
spēja lietot resursus, neapdraudot zemes ekoloģisko līdzsvaru. Ilgtspējīgu apģērbu ražošana ir daļa
no pasaulē esošās ilgtspējības tendences, kuras mērķis ir izveidot sistēmu, kas spēj atbalstīt vides
un sociālo ilgtspējību.1
Ņemot vērā, ka apģērbu patēriņš ir strauji pieaudzis pēdējā desmitgadē,
veidam, kādā apģērbs tiek ražots mūsdienās, ir milzīga ietekme gan uz sociālajiem procesiem
sabiedrībā, gan izmaiņām vides kontekstā. Jo īpaši tāpēc, ka apģērbu ražošanas nozarei ir ietekme
uz vidi visa produkta dzīves cikla posmos, sākot ar izejvielu audzēšanu, turpinot ar apģērbu
ražošanu, drukāšanu, krāsošanu, kā arī transportēšanu uz veikaliem, to pārdošanu un visbeidzot,
apģērbu iznīcināšanu. Šī iemesla dēļ, apģērbu patērētāji arvien vairāk sāk apšaubīt esošo apģērbu
radīšanas procesu un ir ieinteresēti iegādāties ilgtspējību apģērbu.
Jaunākie pētījumi apstiprina, ka patērētāji pārbauda uzņēmumu vērtības un izmanto tās kā
filtru ar mērķi atbalstīt vai sodīt kompāniju rīcību, pērkot vai tieši pretēji- nepērkot to piedāvātos
produktus vai pakalpojumus. Patērētāju uzvedības pētījumu rezultāti liecina, ka lielākā daļa (87%)
patērētāju apgalvo, ka viņi iegādāsies preci, ja konkrētais uzņēmums ir sociāli atbildīgs kādā
viņiem svarīgā jomā, savukārt vairāk nekā trīs ceturtdaļas atsacītos iegādāties produktu, ja viņi
uzzinātu, ka uzņēmums atbalsta jautājumus, kas ir pretrunā ar viņu uzskatiem. Tāpat nesen veiktie
pētījumu rezultāti liecina, ka mileniāļi lielākoties ir tie, kas ir gatavi vairāk maksāt par
ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem. Mileniāļi ir cilvēku paaudze, kurai ir raksturīga
regulāra tehnoloģiju un sociālo tīklu izmantošana, kā arī līdzīga dzīves pieredze, motivācija,
vērtības un pirktspējas paradumi. Mileniāļi ir dzimuši no 1980. līdz 2000. gadam, šobrīd tās ir
vecumā no 19 līdz 39 gadiem un kā jau minēts, ir īpaši ieinteresēti sociālajos procesos un apzinās
globālos jautājumus. Savukārt uzņēmumiem ir svarīgi ņemt vērā šo mileniāļu tendenci iegādāties
ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus, jo tieši mileniāļi ir patērētāji ir patreiz lielāko pirktspēju
un tādējādi dominējošais tirgus segments. Līdz ar to arvien vairāk uzņēmumiem visā pasaulē
1
Kenton, N. and Singha, S. 2018. Community empowerment in changing environments: Creating value towards
food security. Contemporary Social Science, 13(1), 85–99. doi: 10.1080/21582041.2017.1417630

7. 7
jāpielāgo iekšējie procesi un ražošanas prakse, lai padarītu savus produktus ilgtspējīgākus, un
tādējādi izmantotu iespējas, ko rada šīs patērētāju paaudze piesaistīšana.
Tomēr, lai arī zināms, ka mileniāļi ir visvairāk ieinteresēti ilgtspējīgu produktu iegādē, tomēr
izpratne par patērētāju uzvedību un vajadzībām vēl nav pilnībā izprasta un pētniekiem vēl nav
izdevies atrast galvenos šo ilgtspējīgu produktu patērētāju raksturlielumus. Neskaitāmus gadus
mārketinga teorētiķi ir pētījuši patērētāju uzvedību, lai identificētu pirkšanas paradumus, taču,
ņemot vērā, ka patērētāju uzvedība ir mainīgs un nebeidzams process, kuru ietekmē dažādi faktori
kā produktu īpašības, sociālais konteksts, piemēram, vienaudžu ietekme, personīgās vērtības,
paštēls un situāciju faktori, piemēram, alternatīvu pieejamība par konkurētspējīgām cenām, šie
iepriekš veiktie pētījumi ar mērķi identificēt „zaļajos” patērētājus ne vienmēr ir devuši spēcīgus
indikatīvus rezultātus, tāpēc šī pētījuma mērķis ir analizēt ilgtspējīgu apģērbu mērķauditoriju.
Pētījuma problēma
Lai arī pētnieki ir vienisprātis, ka laika gaitā ir palielinājies to patērētāju skaits, kuri iestājas par
ilgtspējību, tomēr ilgtspējīgi zīmoli bieži vien saskaras ar ierobežotu tirgus daļu. Nespēja
identificēt ilgtspējīgu produktu mērķa auditoriju un tās lielumu un pirktspēju, apgrūtina uzņēmumu
iespēju attīstīt savu darbību šajā virzienā, jo uzņēmumiem nereti nepieciešams ieguldīt lielas
investīcijas, lai veiktu tehniskas un novatoriskas izmaiņas savā ražošanā ar mērķi nodrošināt
jaunus, uz ilgtspējību vērstus piedāvājumus. Tāpat arī nenoteiktais un mainīgais pieprasījums pēc
šādiem piedāvājumiem var radīt liekas izmaksas uzņēmumam un zemu investīciju atdevi. Tāpat,
lai saglabātu noteiktu un stabilu tirgus pozīciju, kā arī, lai attīstītu ilgtspējīgu ražošanu, uzņēmumi
meklē pēc iespējas labākus mārketinga ziņojumus un komunikācijas kanālus, lai efektīvāk
reklamētu savus produktus. Turklāt, uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka, lai arī lielākā sabiedrības
daļa, šķiet, ir noraizējušies par vidi un mutiski to apstiprinās, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka šī
sabiedrības daļa ir arī gatava iegādāties šos ilgtspējīgos produktus. Ņemot vērā iepriekšminēto,
uzņēmumiem būtu jāadresē mārketinga ziņojumu saturs ne tikai tiem, kas apstiprina ilgtspējīgu
apģērbu produktu priekšrocības un nozīmi, bet arī tieši tiem, kuri būtu gatavi arī tos iegādāties.
Pētījuma mērķis ir, balstoties uz ilgtspējīgu produktu un mārketinga komunikācijas teorijas
pamatnostādņu izpēti, kā arī empīrisko datu analīzi, identificēt ilgtspējīgu apģērbu mērķauditoriju
Latvijā un izstrādāt priekšlikumus komunikācijas kanālu izvēlē un satura izveidē.

8. 8
Pētījuma uzdevumi
1. Analizēt ilgtspēju un tās aspektus, kā arī raksturot ilgtspējīgu produktu raksturlielumus un
pazīmes;
2. Raksturot piemērotākos mārketinga komunikācijas kanālus un saturu ilgtspējīgiem produktiem;
3. Novērtēt Latvijas tekstila nozares darbību;
4. Raksturot Latvijas ilgtspējīgu apģērbu uzņēmumu darbību, komunikācijas kanālu izvēli un saturu;
5. Identificēt ilgtspējīgu apģērbu Latvijā mērķauditorijas galvenos demogrāfiskos rādītājus un
raksturlielumus;
6. Izstrādāt priekšlikumus mārketinga komunikācijas satura izveidei un mārketinga komunikācijas
kanālu izvēlei ilgtspējīgu apģērbu nozares uzņēmumiem Latvijā.
Pētījuma objekts
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas un tās mārketinga komunikācija.
Pētījuma priekšmets
Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas un tās mārketinga komunikācija Latvijā.
Darba mērķis tika definēts, lai palīdzētu rast risinājumus uz darba autores konstatētajam pētījuma
jautājumam- Kāda ir ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorija Latvijā un piemērotākie komunikācijas
kanāli un saturs, lai to sasniegtu?
Darbā tiks izmantotas sekojošas metodes:
1. Monogrāfiskā pētījuma metode, kas ir pētīšanas objekta detalizēta izpēte metode, ievācot un
izpētot informāciju par konkrētu zinātnes jautājumu. Šī metode tiks izmantota, iepazīstoties ar
teorētiskajiem jautājumiem par ilgtspējīga apģērba un mērķauditorijas raksturlielumiem un
atbilstošāko mārketinga komunikācijas satura izveidi un mārketinga komunikācijas kanālu izvēli.
Šī metode lielākoties tiks izmantota darba pirmajā daļā.
2. Sekundāro datu analīze (cita pētījuma datu otrreizēja analīze). Tiks izmantoti pasaules pētījumi
par ilgtspējīgu produktu radītajiem ieguvumiem un pētījumi par ilgtspējīgu apģērbu
mērķauditorijas raksturojošajiem demogrāfiskajiem lielumiem un atbilstošāko mārketinga
komunikācijas kanālu izvēli un saturu.

9. 9
3. Kontentanalīze (satura analīze). Tiks izmantota, lai iegūtu informāciju par Latvijas ilgtspējīgu
apģērbu nozari. Ar šīs metodes palīdzību tiks iegūta informācija par to, kāda informācija ir
pieejama Latvijas medijos par ilgtspējīgu apģērbu nozari un uzņēmumiem, kā arī šo uzņēmumu
sociālo mediju izpētē.
4. Darba trešajā daļā tiks izmantota aptaujas metode, lai iegūtu informāciju ar anketēšanas
palīdzību. Anektēšana ļaus gūt ieskatu par Latvijas ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas apģērbu
pirkšanas paradumiem, mērķauditorijas raksturlielumiem, kā arī ilgtspējīgu apģērbu sniegto
ieguvumu nozīmību.
5. Grafiskā (attēlu, tabulu, grafiku veidošana). Šī metode tiks izmantota, lai grafiski attēlotu
informāciju, procesus, kā arī lai novērtētu to darbību. Tāpat grafiskā metode tiks izmantota, lai
analizētu anketēšanas rezultātus un tos atspoguļotu.
6. Ekspertu intervijas (kompetentu ekspertu atlase, lai precizētu mārketinga komunikācijas kanālu
izvēli un ziņu saturu ilgtspējīgu apģērbu nozares uzņēmumiem un paplašinātu sociālo procesu
interpretāciju).
Darbā tiks izmantoti:
- Vispārējā un speciālā literatūra un zinātniskie raksti par Ilgtspējīgu apģērbu mērķauditoriju, tās
noteikšanu, komunikācijas kanāliem un saturu. Tāpat tiks izmantoti iepriekš veikti pētījumi par
ilgtspējīgu produktu sniegtajām priekšrocībām, kā piemēram, Kataria A., Mukherjee J., Biswas
S., Garg R., An Exploration of Consumers' Perceived Value of Sustainable Brands in India,
December 2016 un Becker Christian U. Sustainability Ethics and Sustainability Research, 2013,
DOI:10.1007/978-94-007-2285-9.
- Sekundārie, publiski pieejamie dati: kā, piemēram, dati par Latvijas tekstila nozares finanšu
rādītājiem publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā: www.em.gov.lv
- Primāri dati: iegūti respondentu aptaujas un ekspertu interviju rezultātā pētījuma ietvaros.
Darbam ir noteikti arī sekojoši pētījuma ierobežojumi:
1. Ņemot vērā, ka pētījumi liecina, ka ilgtspējīgos produktos visieinteresētākā sabiedrības daļa ir
mileniāļi, šis pētījums analizē Latvijas mileniāļu demogrāfiskos raksturlielumus segmentācijas
nolūkos. Šī pētījuma rezultāti var tikt attiecināti uz ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorija Latvijā, jo
ilgtspējības, modes un krāsu perspektīvas dažādās kultūrās var būt ļoti atšķirīgas (Baldwin and
Roberts, 2006).

10. 10
2. Mērķauditorijas identificēšanai izmantotā respondentu aptauja iekļauj atbildes no Rīgā
dzīvojošiem un strādājošiem Latvijas pilsoņiem vecumā no 19 līdz 39 gadiem (zinātniskajā
literatūrā mileniāļi jeb ir personas no 19 līdz 39 gadiem). No šīs aptaujas iegūtie dati izmantoti
rezultātu apstrādei.
3. Pētījumā izmantoti iepriekš veidoti pētījumi, kas analizējuši ilgtspējīgu, “zaļu”, eko produktu
mērķauditoriju, tomēr, pēc autores domām, arī šiem pētījumiem ir bijuši dažādi ierobežojumi.
Piemēram, dažādās kultūrās un valstīs ir gan atšķirīgs ieņēmumu līmenis, gan apģērbu
piedāvājums, gan arī patērētāju iepirkšanās paradumi, kā arī citi faktori.
4. Tāpat, kā vienu no ierobežojumiem, autore uzskata termina “ilgtspējīgs” ar citu terminu jaukšanu
sabiedrībā un starp patērētājiem, piemēram “zaļš” vai “eko” produkts, kā arī citu apzīmējumu
nozīme tiek savstarpēji jaukta. Šī iemesla dēļ, iespējams, iepriekš veiktie pētījumi un arī autores
veiktais pētījums var būt neprecīzs un pilnībā neatspoguļot patiesās patērētāju domas un uzvedību.
5. Darba izpildi ietekmēja darba ierobežotais laika periods un nodošanas termiņš, tāpat arī
informācijas ierobežojumi, kā piemēram, “Lursoft” datu bāzes dati par Latvijas uzņēmumu
darbību un to finanšu rādītājiem par pēdējiem gadiem nav brīvi pieejami, tādējādi ietekmējot
uzņēmumu darbības analīzes veikšanu.
6. Darba beigās izvirzītajiem priekšlikumiem ir ieteikuma raksturs, tie nav balstīti uz finanšu
aprēķiniem, jo darba autorei nebija pieejama informāciju par ilgtspējīgu apģērbu ražotāju
mārketinga aktivitāšu budžetu un uzņēmumu finanšu rādītājiem.
7. Ilgtspējīgu apģērbu nozares raksturojumā iekļauti uzņēmumi, kas tika atlasīti izmantojot Latvijas
Investīciju Attīstības aģentūras tekstila nozares uzņēmuma katalogu, atlasot tos uzņēmumus, kuri
ieguvuši ilgtspējas sertifikātus vai eko-marķējumus.
8. Ņemot vērā, ka mileniāļus raksturo biežais sociālo mediju lietojums, kā arī ņemot vērā, ka pašlaik
populārākie sociālie mediji mileniāļu vidū ir Facebook un Instagram, darba autore, bez uzņēmuma
mājaslapas, arī izvēlējusies šos sociālos medijus ilgtspējīgu apģērbu nozares uzņēmumu Latvijā
komunikācijas analīzei. Lai savstarpēji analizētu šo uzņēmumu sociālo tīklu kontu ierakstu
efektivitāti un popularitāti, darbā izmantoti tiešsaistē pieejamie rīkus, savstarpējai kontu
salīdzināšanai pēc dažādiem rādītājiem.

11. 11
1. Ilgtspējīgu produktu un to mārketinga komunikācijas raksturojums
1.1. Ilgtspējas definīcijas un tās dimensiju raksturojums
Ņemot vērā, ka apģērbu patēriņš ir strauji pieaudzis pēdējā desmitgadē, veidam, kādā
apģērbs tiek ražots mūsdienās, ir milzīga ietekme gan uz sociālajiem procesiem sabiedrībā, gan
izmaiņām vides kontekstā. Jo īpaši tāpēc, ka apģērbu ražošanas nozare ir ietekme uz vidi visa
produkta dzīves cikla posmos, sākot ar izejvielu audzēšanu, turpinot ar apģērbu ražošanu,
drukāšanu, krāsošanu, kā arī transportēšanu uz veikaliem, to pārdošanu un visbeidzot, apģērbu
iznīcināšanu.2
Šī iemesla dēļ, apģērbu patērētāji arvien vairāk sāk apšaubīt esošo apģērbu radīšanas
procesu un ir ieinteresēti iegādāties ilgtspējīgas preces.3
Tādi teorētiķi kā Bekers (Becker) un Vrigts (Wright) uzskata, ka ilgtspējas definīcijas
pirmsākumos ilgtspējības jēdziens bijis saistīts ar cilvēka dominēšanu pār ekoloģiskām sistēmām,
kā arī ar spēju mainīties un risināt problēmas. Ja kāda sabiedrība piedzīvojusi izaugsmi un attīstību
vietējā mērogā, kam sekojusi krīze, tomēr šī krīze pārvarētu un sarežģījumi tika atrisināti, tad šī
sabiedrība tika uzskatīta par ilgtspējīgu.4
Vēlāk, 20.gadsimtā, ilgtspējas koncepts guva arvien
lielāku uzmanību. Dažādi autori, tostarp arī Reičelas Kārsones (Rachel Carson) 1962.gadā un
Gareta Hardina (Garret Hardin) 1968. gadā darbos apstiprināja jau pasaulē valdošās bažas, ka,
patreizējajai, nekontrolētajai cilvēka darbībai ir nopietna un negatīva ietekme uz planētas
resursiem. Tāpat šie autori atzina, ka, lai planēta varētu pastāvēt ilgtermiņā, ir nepieciešams
izstrādāt principus un attīstības modeļus, kas tiektos uz ilgtspēju. Šīm grāmatās sekoja dažādas
publikācijas pasaules mēroga laikrakstos par ilgtspējas tēmu, piemēram, raksts “Projekts Ilgtspēja”
1972.gadā laikrakstā “Ecologist Magazine”, kas iznāca laikā, kad cilvēki tikai tikko sāka pētīt
globālo sasilšanu un klimata pārmaiņu draudus.56
Ilgtspējīgas attīstības koncepcija 1972. gadā ieguva pirmo nozīmīgo starptautisko atzinību
ANO konferencē par cilvēku vidi, kas notika Stokholmā. Lai arī termins “ilgtspējība” vai
“ilgtspējīga attīstība” netika minēti, tomēr starptautiskā sabiedrība piekrita koncepcijai, kas tagad
2
Allwood, J.M., Laursen, S.E., Malvido de DeRodriguez, C. and Bocken, N.M.P. 2006. Well dressed?
Cambridge: University of Cambridge institute of Marketing
3
Connell, K.H. 2011. Exploring consumers' perceptions of eco‐conscious apparel acquisition behaviors. Social
Responsibility Journal, Vol. 7 Issue: 1, 61-73.
4
Becker, C.U. 2012. Sustainability Ethics and Sustainability Research, Chapter 2: Meaning of Sustainability,
Springer, 9-15.
5
Manning, A. 1972. Blueprint for Survival. The Ecologist, 14.
6
Sustainable Development Commission. 01.03.2019. Available from: http://www.sd-
commission.org.uk/pages/history_sd.html [viewed:24.04.2019.].

12. 12
ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai, ka gan attīstību, gan vidi, kas līdz šim tika risināta kā atsevišķi
jautājumi, vajadzētu pārvaldīt savstarpēji izdevīgā veidā.
Tikai 15 gadus vēlāk radās ilgtspējas attīstības definīcija un ilgtspējība kļuva par centrālo
diskusiju punktu ANO 1987. gada Ģenerālajā asamblejā, kur tika apspriestas bažas par cilvēku
vides straujo pasliktināšanos, valstu nevienmērīgo attīstību un nabadzību, iedzīvotāju skaita
pieaugumu, kā arī spiedienu uz planētas zemes, ūdens, mežu un citiem dabas resursiem. Šo
problēmu novēršanai ANO kopā ar Pasaules Vides un attīstības komisiju izveidoja „Globālo
pārmaiņu programma”[UN, 1987], kuras darbības rezultāts bija ziņojums „Mūsu kopīgā nākotne”,
kas kalpoja dažādām pasaules valstīm par vadlīnijām, izstrādājot savu politisko un ekonomisko
programmu. Lai Brundtlandes komisijas izstrādātais dokuments ir gandrīz 40 gadus vecs, tomēr ir
liela ietekme ilgtspējīgas attīstībai pasaules mērogā arī mūsdienās, jo 1987.gadā pieņemtais
dokuments bijis pamats daudziem turpmākiem mēģinājumiem formulēt ilgtspējības principus un
definīcijas ļoti dažādās jomās: zinātnē, rūpniecībā, ekonomikā. 7
Ilgtspējību un tās attīstības
konceptu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Brundtlandes komisija (1987. gada 20. marts)
definē šādi: "Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas atbilst mūsdienu vajadzībām, neapdraudot nākamo
paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības." 8
Brundtlandes komisijas izstrādātajā dokumentā ir vairākas atsauces uz ekoloģiskās
ilgtspējas nepieciešamību un minētas divas minimālās prasības ekoloģiskai ilgtspējībai. Pirmkārt,
lai cilvēka pamatvajadzības tiktu nodrošinātas ilgtspējīgi, ir jāsaglabā Zemes dabiskā bāze. Cilvēka
attīstība mēdz kaitēt ekosistēmām, tādējādi samazinot sugu skaitu, kas, savukārt, var ievērojami
ierobežot nākamo paaudžu iespējas. Tāpēc Brundtland ziņojumā tika apgalvots, ka “ilgtspējīgai
attīstībai ir nepieciešama augu un dzīvnieku sugu saglabāšana” 9
. Otrkārt, ziņojumā tika apgalvots,
ka “dabas saglabāšanai nevajadzētu būt tikai attīstības mērķiem. Tā ir daļa no mūsu morālās
saistības ar citām dzīvajām būtnēm un nākamajām paaudzēm ”10
Tādējādi secināms, ka sākotnēji
7
United Nations “Our Common Future, Chapter 2: Towards Sustainable Development”, Report of the World
Commission on Environment and Development. Available from: http://www.un-documents.net/ocf-02.htm#I
[viewed: 13.03.2019.].
8
Kenton, N. and Singha, S. 2018. Community empowerment in changing environments: Creating value towards
food security. Contemporary Social Science, 13(1), 85–99. doi: 10.1080/21582041.2017.1417630
9
WCED. 1987. Our Common Future. World Commission on Environment and Development. Oxford University
Press, Oxford, 166.
10
WCED. 1987. Our Common Future. World Commission on Environment and Development. Oxford University
Press, Oxford, 57.

13. 13
lietots ekoloģijas zinātnes kontekstā un tika izstrādāts, lai izteiktu ideju, ka ekosistēmai var sevi
uzturēt ilgtermiņā. Vairāki autori (Marshall un Toffel, 2005, Becker, 2012, White, 2013) uzskata,
ka tieši kopš Brundtlandas ziņojuma iznākšanas laika, ilgtspējības jēdziens ir radījis simtiem
definīciju, kas izraisa vispārēju neskaidrību un kohēzijas trūkumu par šī vārda nozīmi. Piemēram,
tāds autors kā Hansens, 1996. gadā ilgtspēja definē kā dinamiskas, stohastiskas, mērķtiecīgas
sistēmas, tās sastāvdaļu, robežu un hierarhiskā konteksta spēja turpināt nākotni”11
, savukārt Hodžs
(Hodge), 1997.gadā ilgtspēju raksturo kā “Ekosistēmas un cilvēka apakšsistēmas noteiktu
nepieciešamo un vēlamo raksturlielumu noturība pret acīmredzami nenoteiktu nākotni.”12
Kembridžas Universitātes skaidrojošā vārdnīca ilgtspējību raksturo kā sistēmas spēju
uzturēt sevi noteiktā laika periodā, kā arī vides kontekstā- spēju radīt nelielu vai nekādu kaitējumu
videi un tādējādi rodas iespēja šo resursu lietot ilgstoši, savukārt, Oksfordas Angļu vārdnīcā (2012)
ilgtspēja raksturo tas, cik lielā mērā procesu vai uzņēmumu var saglabāt vai attīstīt, vienlaikus
izvairoties no dabas resursu izsīkšanas ilgtermiņā. Līdzīgi vārdnīcas skaidro ilgtspēju biznesa
kontekstā, kur ilgtspēja tiek definēta kā ideja, ka precēm un pakalpojumiem būtu jābūt ražotiem
veidos, kas neizmanto neatjaunojamus resursus un kaitē videi.13
Tādējādi var secināt, ka dažādās
disciplīnās šo terminu var piemērot atšķirīgi.
Tādi ilgtspējas teorētiķi kā Kenton, N. un Singha, S. ilgtspēju raksturo kā pārmaiņu
procesu, kur resursu izmantošana, investīciju virziens, tehnoloģiju attīstība un uzņēmuma
pārmaiņu virzība ir saskaņoti lielumi un uzlabo gan pašreizējo, gan nākotnes potenciālu, lai
apmierinātu cilvēku vajadzības un centienus. Līdzīgi kā vārdnīcās, arī šie autori uzskata, ka vides
ilgtspējība ir spēja lietot resursus, neapdraudot zemes ekoloģisko līdzsvaru. Šī definīcija saskan ar
ekoloģijas nozarē lietoto ilgtspējības definīciju, kura ilgtspēju raksturo kā “bioloģisko sistēmu
spēju saglabāt veselību, daudzveidību un produktivitāti laika gaitā”14
, kā arī Lans Hūsejs (Lance
Hosey) rakstā “Isa vēsture ilgtspējā”, minēto ilgtspējas definīciju, kur primāri ilgtspēja balstās uz
cilvēku vajadzībām un potenciālu, kas atkarīgs un kas ievērojami ietekmē dabas sistēmas. Ņemot
vērā, ka pastāv dažādas ilgtspējas definīcijas, pastāv arī darbi, kas pēta līdzības un atšķirības šim
11
Hansen, J.W. 1996. Article in Agricultural Systems 51(2):185-201, 18.
12
Hodge, T. 1997. Towards a conceptual framework for assessing progress toward sustainability. Social Indicators
Research 40: 5, 9. DOI: 10.1023/A:1006847209030
13
Kembridžas Universitātes skaidrojošā vārdnīca. Pieejams:
https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/sustainability [sk. 13.04.2019.].
14
Becker, C.U. 2012. Sustainability Ethics and Sustainability Research, Chapter 2: Meaning of Sustainability,
Springer, 9-15.

14. 14
definīcijām. Liānas Rodikas Pateras un Sanadas Ligias Kristeas (Liana Rodica Pater, Sanda Ligia
Cristea) pētījumā par tādām definīcijām kā ilgtspēja, izturība un ilgmūžība, iedala radītās ilgtspējas
definīcijas trīs līmeņos, atkarībā no komponentu skaita, ko iekļauj šī definīcija. Ilgtspējas definīciju
līmeņi:
 Pirmā līmeņa definīcija iekļauj vienu dimensiju: dabas ilgtspēja, sociālo un cilvēka
ilgtspēja, un cilvēka civilizācijas ilgtspējība.
 Otrā līmeņa definīcija iekļauj divas dimensijas: morālā ilgtspēja, politiski-administratīvā
ilgtspēja, likumdošanas ilgtspēja, drošības ilgtspēja, vadības ilgtspēja, ekoloģiskā ilgtspēja,
tehnoloģiskā ilgtspēja, ekonomiskā ilgtspēja.
 Otrā līmeņa definīcija iekļauj trīs dimensijas: demogrāfiskā ilgtspēja, izglītības ilgtspēja,
psiholoģiskā ilgtspēja, kultūras ilgtspēja, morālā ilgtspēja, politiskā un administratīvā
ilgtspēja, likumdošanas ilgtspēja, drošības ilgtspēja, vadības ilgtspējība, ekoloģiskā
ilgtspējība, tehnoloģiskā ilgtspēja, ekonomisko ilgtspēja.15
Pastāv arī citi iedalījumi saistībā ar ilgtspējas definīcijām. Piemēram, pētījumā “Ilgtspējīga
attīstība: Mūsu kopējā nākotne - pārskatīta”16
ilgtspējas definīcijas tiek iedalītas “plašās” un
“šaurās” definīcijās. Vairāki autori, tostarp Norvēģu filozofs Arne Næss ilgtspējību un tās attīstības
jēdzienu interpretē šādi: “Ilgtspēja un tās attīstība nav ilgtspējīga, ja tā nav ekoloģiski ilgtspējīga”.
Šī ir pieeja, kas dominē daudzās ilgtspējas definīcijās, arī Pasaules saglabāšanas stratēģijā (IUCN,
1980) un liek lielu uzsvaru uz ilgtermiņa ekoloģisko ilgtspējību. Šāda veida definīcijas tiek
kategorizētas kā “šauras”. Tāpat pastāv arī dažādas ilgtspējas piemērojamības pakāpes. Piemēram
tāds autors Turners (1993) apgalvo, ka ilgtspēja var svārstīties no “ļoti vājas ilgtspējas” līdz “ļoti
spēcīgai ilgtspējai”. Ļoti spēcīga ilgtspēja tiek raksturota kā dziļi ekoloģiski orientēta perspektīva,
savukārt ļoti vāja ilgtspēja ir tāda, kur kopējais resursu krājums laika gaitā ir nemainīgs. Šāda veida
ilgtspēja ļauj samazināt kādu resursu ar nosacījumu, ka tiek palielināts kāds cits resurss, lai
kompensētu šādu samazinājumu. Tādējādi katram dabas resursa samazinājumam jābūt
kompensētam ar cita veida dabas vai cilvēka veidota resursa veidu. Tie, kas atbalsta spēcīgas
ilgtspējas ideju, apgalvo, ka tikai resursu kopējās summas aizsardzība ir nepietiekama un dabas
15
Pater, L.R. and Cristea, S.L. 2016. Systemic Definitions of Sustainability, Durability and Longevity. Procedia -
Social and Behavioral Sciences, Volume 221, 368.
16
Holden, E. and Linnerud, K. and Banister D. 2014. Sustainable development: Our Common Future revisited.
Global Environmental Change 26 (2014) 130–139.

15. 15
kapitāls ir jāaizsargā, jo pastāv dabas resursi, ko nav iespējams aizstāt ar citiem resursiem. Kā
lielākā daļā ekoloģisko ekonomistu, tā arī Dalijs (2005) 17
uzskata, ka dabas un cilvēka radīts
kapitāls biežāk papildina viens otru, nevis nekā viens otru aizstāj. Līdzīgi uzskata Tengstroms,
rakstot, ka “pastāv (kritiski) dabas resursi, ko nav iespējams aizstāt ar citu dabas resursu vai
mākslīgu radītu resursu. Dažas ekosistēmas un globālais klimats ir šāda dabas resursa piemēri.” 18
Jāsecina, ka lai arī mūsdienās termins “ilgtspējība” jeb “ilgtspēja” tiek lietots dažādās nozarēs un
jomās, tomēr literatūrā dažādiem autoriem pastāv dažādas izpratnes par šī termina definīciju.
Džons Elkingtons (John Elkington) 1994. gadā izstrādāja konceptu, kas palīdzēja precizēt
ilgtspējas dimensijas.19
Pēc šī autora domām, ilgtspēja ietver vides, ekonomiskos un sociālos
aspektus. Lai konkrēts process būtu ilgtspējīgs, tam nevajadzētu radīt neatgriezeniskas izmaiņas
vidē, tām jābūt ekonomiski dzīvotspējīgām, un tām būtu jāgūst labums sabiedrībai. Šo trīs sfēru
mijiedarbības piemēriem ir sniegts 1. Attēlā.
1.att. Ilgtspējīgas attīstības vides, ekonomikas un sociālo aspektu mijiedarbība 20
Kā uzskata Marks Fedkins (Mark Fedkin), ilgtspējība ir kā sinerģija starp sabiedrību,
ekonomiku un vidi. Pēc viņa domām, ilgtspējas aspekti trīs daļās. Pirmkārt, vides aspekti, kas
ietver dabas resursu izmantošanu, piesārņojuma novēršanu, bioloģisko daudzveidību un
17
Daly, H., 2014. Ecological Economics and Sustainable Development, Selected Essays of Herman Daly. Elgar,
Cheltenham, UK/Northampton, US.
18
Tengstrom, E. 2018. Towards Environmental Sustainability? A Comparative Study of Danish, Dutch and Swedish
Transport Policies in a European Context. DOI: 10.4324/9780429430732
19
Hosey, L. A Brief History Of ‘Sustainability. 06.12.2017. Available from: https://www.huffpost.com/entry/a-
brief-history-of-sustai_b_12787800 [viewed 02.03.2019.].
20
Hosey, L. A Brief History Of ‘Sustainability. 06.12.2017. Available from: https://www.huffpost.com/entry/a-
brief-history-of-sustai_b_12787800 [viewed 02.03.2019.].

16. 16
ekoloģisko veselību. Otrkārt, sociālie-sabiedrības aspekti ietver dzīves standartus, izglītības un
darbavietu pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem. Treškārt,
ekonomiskie faktori ir izaugsmes, peļņas, izmaksu samazināšanas un investīcijas pētniecībā un
attīstībā utt. Marks Fedkins uzskata, ka sociālo un ekonomisko sfēru mijiedarbība rada kombinētu
sociālo un ekonomisko aspektu. Šāds kombinētais aspekts ir, piemēram, uzņēmējdarbības ētika,
godīga tirdzniecība (Fair Trade) un darba ņēmēju priekšrocības. Tajā pašā laikā ekonomisko un
vides interešu apvienojums veicina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo degvielu
attīstību, videi draudzīgas tehnoloģijas, kā arī īpašu stimulu un subsīdiju radīšanu videi
nekaitīgiem uzņēmumiem. Sociālo un vides jomu krustošanās rada saglabāšanas un vides
aizsardzības politikas izveidi, vides tiesiskuma izveidi un globālu pārvaldību dabas resursu
ilgtspējīgai izmantošanai. Autors uzsver, ka šie trīs aspekti -sociālais aspekts, ekonomiskais
aspekts un vides aspekts,- nekad nav pilnībā izolēti viens no otra un lai arī iepriekš minētie trīs
ilgtspējības pīlāri ir ļoti bieži lietotie jēdzieni literatūrā, plašsaziņas līdzekļos un radīti, lai
vienkāršoti izprastu ilgtspējas dimensijas, tomēr šo trīs pīlāru savstarpējie savienojumi nav
uzskatāmi par vienkāršiem un var atšķirties atkarībā no izpētes dziļuma.
Tāpat Marks Fedkins uzskata, ka ilgtspējības daudzdimensiju raksturs bieži vien rada
neskaidrības un nepareizu saziņu starp dažādām iesaistītajām pusēm un dažādām sfērām.
Piemēram, vides speciālists, ekonomists un politiķis var apspriest ilgtspējību kā projekta mērķi,
bet patiesībā tam ir trīs atšķirīgi mērķi. Tātad jauniem projektu attīstītājiem ilgtspējības laikmetā
noteikti jācenšas paplašināt savu redzesloku un tajā pašā laikā attīstīt pietiekamu dziļumu, lai
formulētu savu ilgtspējības redzējumu.21
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācija (turpmāk,
ANO), definējot 2014.gadā Romā, Itālijā, ilgtspējas definīciju, izmantojusi 4 dimensiju modeli,
kur jau pie iepriekš minētajām 3 dimensijām, sabiedrība, vide un ekonomika, pievienota vēl arī
pārvaldības dimensija. Pēc ANO modeļa, ilgtspējības dimensijas: laba pārvaldība, vides
integritāte, ekonomiskā noturība un sociālā labklājība. Pārvaldība ir lēmumu pieņemšanas un
īstenošanas process, attiecībā gan uz vides, gan ekonomikas vai sociālajā jomā. Šis modelis
pārvaldības dimensijā ietver korporatīvās ētikas, atbildības, līdzdalības, tiesiskuma un holistiskās
vadības aspektus. Kā redzams 1. pielikumā, tāpat labas pārvaldības dimensijā ietverta izpratne par
labu korporatīvo pārvaldību, kurā ir ņemtas vērā visas iesaistītās puses. Uzņēmumam, kas ir
21
Fedkin, M. 2002. Interplay of the environmental, economic, and social aspects of sustainable development, 12.

17. 17
apņēmies nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešama uz ilgtspējību vērsta pārvaldības
struktūra, kurā skaidri definētas uzņēmuma vērtības, atbildība un kur tiek nodrošināta
pārredzamība. Šāda pārvaldība organizē procesus, kas veicina visu ieinteresēto personu aktīvu
līdzdalību. Papildu šajā dimensijā iekļauti elementi, kas skar leģitimitāti, kā arī tiesiskumu un
stingru ilgtspējības pārvaldību. Šī modeļa veidotāju uzskata, ka ilgtspējīgs uzņēmums, kas ir
pretrunā šādiem pārvaldības modeļa aspektiem, ilgtermiņā nedarbosies.22
Gan teorētiķis Rokstroms (Rockstrom), gan ANO pārstāvji uzskata, ka cilvēku darbība jau
šķērso planētas robežas,23
tāpēc, zemes sistēmas veseluma aizsardzība ir jebkuras attīstības
priekšnoteikums. Vides veselums ietver dzīvības uzturēšanas sistēmu uzturēšanu, kas ir būtisks
faktors cilvēku izdzīvošanai. Šajā Ilgtspējas pētījumā ir aplūkoti šādi vides ilgtspējas aspekti:
atmosfēra, ūdens, zeme, resursi, enerģija, bioloģiskā daudzveidība un dzīvnieku labturība
(skat.2.pielikumu). Pasaulē, kurā valda satricinājumi, ANO pētnieki, veidojot, ilgtspējas
dimensijas, šajā aspektā koncentrējas uz ekonomisko noturību, nevis uz ekonomisko attīstību.
Ekonomiskā aktivitāte ietver darbaspēka, dabas resursu un kapitāla izmantošanu preču un
pakalpojumu ražošanai, lai apmierinātu cilvēku vajadzības. ANO veidotajā ekonomiskās
noturības dimensijā tiek aptverti šādi aspekti: Investīcijas; Neaizsargātība; Produktu drošība un
kvalitāte un vietējā ekonomika (skat. 3.pielikumu). Šī ilgtspējas dimensija ir tieši saistīta ar
vajadzību apmierināšanu, kas ir ilgtspējīgas attīstības pīlārs, kā to noteikusi Pasaules Vides un
attīstības komisija (WCED, 1987). Ilgtspējību sociālajā un vides jomā atbalsta funkcionējošas
ekonomiskās saimniecības un valsts iestādes. Lai uzņēmums būtu uzskatāms par ekonomiski
ilgtspējīgu, tam vajadzētu būt spējīgam maksāt visus savus parādus, radot pozitīvu naudas plūsmu,
kompensējot negatīvās ārējās sekas, ko tas var radīt, un pienācīgi atlīdzinot darbiniekiem un
akcionāriem. Turklāt tam vajadzētu būt bufera mehānismiem (uzkrājumiem, aktīviem), lai tiktu
galā ar izmaiņām un triecieniem no faktoriem, kas nav to kontrolē, piemēram, ekonomikas
lejupslīde, slikti laika apstākļi vai katastrofas. Sociālā ilgtspēja ir saistīta ar cilvēka pamatvajadzību
apmierināšanu, tiesību un brīvības nodrošināšanu, lai apmierinātu savas vēlmes pēc labākas
dzīves. Tas attiecas tik ilgi, kamēr vajadzību izpilde neapdraud citu vai nākamo paaudžu spēju to
22
United Nations “Our Common Future, Chapter 2: Towards Sustainable Development”, Report of the World
Commission on Environment and Development. Available from: http://www.un-documents.net/ocf-02.htm#I
[viewed: 13.03.2019.].
23
Rockström, J., M. Falkenmark, and M. Lannerstad. 2007. Assessing the water challenge of a new green revolution
in developing countries. Proceedings of the National Academy of Sciences. 6253–6260.

18. 18
darīt. ANO sociālā labklājība aptver tādus ilgtspējas aspektus kā: Pienācīga iztika; Godīgas
tirdzniecības prakse; Darba tiesības; Kapitāls; Cilvēku veselība un drošība; un kultūras
daudzveidība. Detalizētu raksturojumu skatīt 4.pielikumā. 24
Tomēr, definējot ilgtspējas definīciju, jāņem vērā, ka citi autori ilgtspējas dimensijas raksturo
citādi. Piemēram, teorētiķis, Kristiāns Bekers (Christian Becker), savā grāmatā "Ilgtspējības ētika
un ilgtspējības pētījumi" definē tādus trīs ilgtspējības pamatjēdzienus vai dimensijas kā:
turpinājums, orientācija un attiecības.25
Šis autors uzskata, ka, atšķirībā no citām definīcijām,
ilgtspējība nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai spēju kaut ko saglabāt vai turpināt. Pēc šī autora
domām mūsdienu ilgtspējības koncepcijas pamatjēdzienā jāietver trīs aspektus.
1 Turpinājums: Ilgtspēja burtiski nozīmē kaut ko turpināt.
2 Orientācija: Ilgtspēja ir orientējošs jēdziens, t.i. tam ir normatīva un vērtējoša nozīme:
Ilgtspējība parasti tiek uzskatīta par kaut ko pozitīvu, ko mums vajadzētu censties sasniegt.
3 Attiecības: Ilgtspēja ir attiecību koncepcija, jo tā risina cilvēka būtiskās attiecības: attiecības
ar citiem laikabiedriem, nākamajām paaudzēm un dabu. Citiem vārdiem sakot, ilgtspējība
risina mūsu spēju atpazīt un realizēt sevi kā fundamentālu attiecību būtnes, kur attiecības
definējamas trīs virzienos- attiecībās ar citiem, ar nākamajām paaudzēm un ar dabu. 26
Savukārt, jau pieminētajā Brundtlandes ziņojumā minētas ilgtspējas dimensijas, kas daļēji
sasaucas ar jau pieminētajām ANO un Marka Fedkina dimensijām. Brundtlandes ziņojuma
demisijas: cilvēka pamatvajadzību apmierināšana dimensija un ilgtermiņa ekoloģiskās ilgtspējas
nodrošināšana (sasaucas ar jau pieminētajām ANO un Marka Fedkina sociālajām un vides
dimensijām). Taču šajā dimensiju izdalījumā atsevišķi no sociālās dimensijas izdalītas tādas
dimensijas kā: Vienlīdzība starp indivīdiem vienas paaudzes ietvaros un vienlīdzība starp dažādām
24
United Nations “Our Common Future, Chapter 2: Towards Sustainable Development”, Report of the World
Commission on Environment and Development. Available from: http://www.un-documents.net/ocf-02.htm#I
[viewed: 13.03.2019.].
25
Becker, C.U. 2012. Sustainability Ethics and Sustainability Research, Chapter 2: Meaning of Sustainability,
Springer, 9-15.
26
Becker, C. U. 2013. Sustainability Ethics and Sustainability Research, 2013, DOI: 10.1007/978-94-007-2285-9

19. 19
paaudzēm.27
Šīs dimensijas Daly (2007) uzskata par “fundamentālām un objektīvām vērtībām,
nevis subjektīvām un individuālām vēlmēm. Un šī iemesla dēļ šīs vērtības nav diskutējamas.”
Tādi autori kā Erlinga Holdena, Kristina Linneruda un Deivids Banisters savā kopdarbā
“Ilgtspējīga attīstība: Mūsu kopējā nākotne - pārskatīta” uzskata, ka šīs Brundtlandes ziņojumā
minētas ilgtspējas dimensijas uzskatāmas par primārajām dimensijām un šo dimensiju uzskaitīju
papildina ar sekundāro dimensiju uzskaitījumu. Šie autori uzskata, ka tāds autors kā Høyer (2000)
savā darbā aptver dažādas sekundārās ilgtspējas dimensijas, tostarp dabas iekšējā vērtība, vides
aizsardzības un sabiedrības līdzdalības veicināšana, kā arī centienus uzlabot dzīves līmeni (vai
dzīves kvalitāti). Tāpat šie autori savā darbā “Ilgtspējīga attīstība: Mūsu kopējā nākotne -
pārskatīta” raksta, ka šīs sekundārās dimensijas ir pakārtotas primārajām dimensijām, un šī iemesla
dēļ dabas iekšējās vērtības saglabāšanai (sekundārā dimensija) ir jādod priekšroka, kad cilvēka
pamatvajadzībām (primārā dimensija), ja tās ir apdraudētas. Attiecīgi, cilvēku vēlmei pēc labākas
dzīves (sekundārā dimensija), jābūt atkarīgai no ilgtermiņa ekoloģiskās ilgtspējas nodrošināšanas
(primārajai dimensijai). Sekojot šai loģikai, autori uzskata, ka ekonomiskā izaugsme nav primārā
dimensija. Šo autoru ideja par ekonomiskās dimensijas nelielo nozīmi ir pretstatā ar jau minētajām
citu autoru dimensijām, kur tomēr ekonomiskā dimensija ir minēta kā vienu no galvenajām.
Vairākums ilgtspējas dimensiju modeļu tomēr balstās uz populāro “Triple bottom line”
modeli, kur uzmanība koncentrēta uz līdzsvaru starp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem
jautājumiem. Šim apgalvojumiem pievienojas arī tādi autori kā Elkingtons savā 1997.gada darbā
“Triple Bottom Line 21. gadsimta biznesam”28
un Holdens 2007.gada darbā par Ilgtspējīgas
mobilitātes sasniegšanu.29
1.2. Ilgtspējīgu produktu raksturlielumi un ilgtspējīgu apģērbu pazīmes
Ilgtspējīgi produkti ir produkti, kas sniedz vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus,
vienlaikus aizsargājot sabiedrības veselību un vidi visā to dzīves ciklā, sākot no izejvielu ieguves
līdz galīgai apglabāšanai. Tādi autori kā Belzs (Belz) un Petī (Peattie) uzskata, ka ilgtspējīgam,
27
Holden, E. and Linnerud, K. and Banister D. 2014. Sustainable development: Our Common Future revisited.
Global Environmental Change 26 (2014) 133.
28
Elkington, J., 1997. Cannibals with Forks: The Triple Bottom Line for 21st Century Business. Oxford: Capstone,
24-26.
29
Holden, E., 2007. Achieving Sustainable Mobility: Everyday and Leisure-time Travel in the EU. Ashgate:
Aldersho. 33.

20. 20
produktam jāatbilst sešām pazīmēm.30
Pirmkārt, būtiska ir klientu apmierinātība, jo jebkurš
produkts vai pakalpojums, kas neatbilst klientu vajadzībām, ilgtermiņā neizdzīvos tirgū. Otrkārt,
nepieciešams divkāršs fokuss, jo salīdzinot ar ekoloģiskiem produktiem, ilgtspējīgi produkti
iekļauj gan ekoloģisko, gan sociālo aspektu. Treškārt, ilgtspējīgs produkts ir pastāvīgi videi
draudzīgs visa produkta dzīves laikā. Tas ir, no brīža, kad izejvielas tiek iegūtas līdz brīdim, kad
gala produkts tiek iznīcināts. Nevienā no šiem posmiem produkts nedrīkst pastāvīgi kaitēt videi.
(Maikls Braungarts (Michael Braungart) un Viliams Makdonalds (William McDonough) savā
grāmatā “Atgriešanās no tā, kā mēs darām lietas” 31
paplašina šo pazīmi, papildinot ar ideju ka, ka
katram materiālam un produktam ir jābūt tādam, lai to varētu izjaukt, kad tas ir beidzies, un ka
materiāli, no kā produkts izgatavots, var tikt izmantoti kā komposts vai arī bezgalīgi pārstrādāti kā
izejvielas.) Ceturtkārt, ilgtspējīgiem produktiem ir jāpalīdz risināt sociāli ekoloģiskās problēmas
globālā līmenī vai nodrošināt izmērāmus uzlabojumus produkta veiktspējā. Piektkārt,
nepieciešamas nepārtraukts uzlabojums: tā kā zināšanas, tehnoloģijas un sabiedrības vēlmes
turpina attīstīties, tāpat arī ilgtspējīgi produktiem jāseko līdzi šīm izmaiņām un jāattīstās. Sestkārt,
ņemot vērā, ka ilgtspējīgi produkti var atpalikt no konkurējošiem piedāvājumiem, šiem
piedāvājumi var kalpot par etalonu attiecībā uz sociālo un ekoloģisko sniegumu.
Savukārt tāds autors kā Kevins Bradijs (Kevin Brady) savā darbā sniedz nedaudz citu
skaidrojumu par ilgtspējīgu produktu pazīmēm un aspektiem, kas jāņem vērā, lai produkts atbilstu
ilgtspējīga produkta nosacījumiem. K. Bradijs nosauc 5 ilgtspējīgu produktu aspektus: izmantoto
resursu bāze, produkta dzīves cikla ietekme, bīstamu vielu izmantošanas risks, sociāli ekonomiskie
aspekti un kopējās īpašumtiesību izmaksas. Pirmkārt, ilgtspējīgu produktu resursu bāzei ir jābūt
pareizi pārvaldītai, saglabātai vai aizsargātai. Piemēram, koksnes šķiedru pārstrādei ir svarīga
nozīme, bet vēl nozīmīgāka ir šo koku, zemes un augsnes apsaimniekošana, lai nodrošinātu
augsnes saglabāšanu, mežu atjaunošanu un biotopu saglabāšanu. Ilgtspējīgu produktu ražošanā
svarīgi ir koncentrēties uz resursu pārvaldību un pieejamību visā dzīves ciklā, lai nodrošinātu
nepārtrauktu reģenerāciju, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Attiecībā uz jau pieminēto produktu
dzīves ciklu, autors vērš uzmanību, ka dzīves cikla ietekme jānovērtē kā resursu plūsma visā
produktu sistēmā. Autors iesaka ieviest ISO standartus produkta dzīves cikla novērtēšanai, kā arī
30
Belz., F.M. and Peattie K. 2009. Sustainability Marketing: A Global Perspective United Kingdom: Wiley, 24-26
31
Braungart, M. and McDonough W. 2002. Cradle to Cradle: Remaking the Way We Make Things. North Point
Press, USA.

21. 21
rīkus un rādītājus, lai izmērītu produkta dzīves cikla ietekmi, piemēram, siltumnīcas efekta gāzu
emisijas daudzumu, atjaunojamo un neatjaunojamo izmantoto resursu daudzumu, enerģijas
patēriņu visa cikla laikā vai radīto atkritumu daudzumu. Attiecībā uz bīstamu vielu izmantošanas
riska samazināšanu, autors uzskata, ka viss veiksmīgākajā gadījumā, bīstamu vielu izmantošanas
risks tiek novērsts jau produkta projektēšanas stadijā. Gadījumos, kad tas nav iespējams,
piemēram, produktu ražošanā, kur neizbēgami nepieciešams izmantot bīstamas vielas, piemēram,
baterijās, shēmas platēs un kompaktās dienasgaismas spuldzēs, ir svarīgi saprast, šo vielu
iespējamo iedarbību uz darba ņēmēju vai patērētāju, kā arī to, kā tiek pārvaldītas iespējamās šo
vielu noplūdes vidē. Tāpat nozīmīgs faktors, kas liecina cik ilgtspējīgs šis produkts ir, ir šo
produktu atgūšana, pārstrāde. Pēc autora domām, sociāli ekonomiskie aspekti ietver plašu
jautājumu loku visā produkta vērtību ķēdē, piemēram, darbinieku ārstēšanas un darba jautājumi,
taisnīgu ienākumu un peļņas sadale ar piegādātājiem, darbiniekiem, partneriem un izvairīšanos no
bērnu nodarbināšanas.
Savukārt, attiecībā uz kopējām īpašumtiesību izmaksām, jāmin, ka kopējās īpašumtiesību
izmaksas bieži vien netiek ņemtas vērā produkta cenā. Šīs izmaksas ir patiesās izmaksas, kas rodas
visa produkta dzīves cikla laikā un tajā tiek iekļauta ne tikai produkta cena, bet arī ārējās izmaksas,
piemēram, par atkritumu apglabāšanu, produktu zudumu, darbinieku veselību un drošību,
aizsardzības aprīkojumu, kā arī cena par resursu izmantošanu, kas ir pieejami par brīvu- gaiss un
dažkārt arī ūdens. Šajā cenā tiek iekļauta arī maksa par tehnisko sniegumu, kas bieži tiek ņemts
vērā, novērtējot produktu- vai produkts atbilst mērķim un vai tas atbilst vajadzīgajiem kvalitātes
standartiem. Tomēr ilgtspējas kontekstā tehniskais sniegums ietver arī cirkulāciju jeb vai produkts
ir radīts tā, lai tas veicinātu atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi, atkārtotu ražošanu vai
bioloģiskā materiāla gadījumā galīgo atgriešanos zemē.32
Lai arī dažādu autoru domas dalās par ilgtspējīga produkta ražošanas aspektiem, tomēr vairums
autoru, attiecībā uz ilgtspējīgiem produktiem, attiecina jau apskatītās ekonomiskā, vides un sociālā
dimensijas.33
Tāpat ilgtspējīga produkta ietver tādus aspektus kā: ilgtspējīgs dizaina, ilgtspējīgu
materiālu izvēle, ilgtspējīgs ražošanas process, pārdomāti produkta loģistikas risinājumi un šo
32
Brady, K. What makes a sustainable product? 2016. Available from: https://www.greenbiz.com/article/what-
makes-sustainable-product-0 [viewed:04.03.2019.].
33
Copper, T. 2000. Product development implications of sustainable consumption. The Design journal, 3(3), 46-57.

22. 22
produktu dzīves beigu risinājumi34
. Attiecībā par apģērbu ražošanas nozari un tās radītajiem
produktiem, jāsecina, ka šīs nozares produktu ražošana rada lielu negatīvu ietekmi uz vidi un
sociālo jomu visos produkta dzīves cikla posmos. Ātrās modes attīstība ir palielinājusi negatīvo
ietekmi, ņemot vērā izraisīto straujo apģērbu apjoma pieaugumu, kas tiek ražots un pārdots par
zemām cenām.35
Apģērba ražošanas ķēde ir gara un sarežģīta un sastāv no vairākiem posmiem,
ieskaitot resursu ražošanu un ieguvi, šķiedru un tekstila ražošanu, tekstilizstrādājumu ražošanu,
apģērbu montāžu, iepakošanu, transportēšanu un izplatīšanu, apģērba lietošanu, pārstrādi un galīgo
apglabāšanu.36
Lielākā ietekme uz vidi, kas saistīta ar apģērbu ražošanu un izmantošanu visā tā
dzīves ciklā, saistīta ar notekūdeņu radīto daudzumu, ņemot vērā, ka ūdens nepieciešams gan
krāsošanas, gan apdares, gan mazgāšanas procesa laikā. Tāpat apģērbu nozarei ir liela ietekme uz
piesārņojuma palielināšanos, cieto atkritumu daudzuma palielināšanos un ūdens, fosilā kurināmā
resursu būtisku izsmelšanu.37
Kopumā tiek uzskatīts, ņemot vērā, ka modes industrija jau sākotnēji radīta un darbojas ne
uz ilgtspējības principiem, jo mudina patērētājus iegādāties arvien jaunus un jaunus apģērbus,
apavus, aksesuārus, ilgtspējas aspekts šajā nozarē jāskata caur ilgtspējas centienu prizmu. Praksē
tas nozīmē uzņēmumu nepārtrauktu darbu, lai uzlabotu visus produkta dzīves cikla posmus, sākot
ar dizainu, izejvielu iegūšanu, ražošanu, transportēšanu, uzglabāšanu, tirdzniecību un pārdošanu
un atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. No vides dimensijas aspekta, uzņēmuma mērķim vajadzētu
būt minimizēt nevēlamu produkta dzīves cikla ietekmi un nodrošināt efektīvu un rūpīgu dabas
resursu izmantošanu (ūdens, enerģija, zeme, augsne, dzīvnieki, augi, bioloģiskā daudzveidība,
ekosistēmas utt.), kā arī mēģināt nodrošināt atjaunojamās enerģijas avotu (vēja, saules enerģiju)
katrā produkta dzīves cikla posmā. Tāpat uzņēmumiem jātiecas maksimizēt produkta un tā
sastāvdaļu remonta, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespēju. No sociālekonomiskā viedokļa
visām ieinteresētajām personām būtu jāstrādā, lai uzlabotu pašreizējos darba apstākļus darba
34
Fadzlin, A., Zubir, M., & Habidin, N. F. 2012. The Development of Sustainable Manufacturing Practices and
Sustainable Performance in Malaysian Automotive Industry. Journal of Economics and Sustainable Development
3(7), 130–139.
35
Steinberger, J.K. and Friot, D. and Jolliet, O. 2009. A spatially explicit life cycle inventory of the global textile
chain. The International Journal of Life Cycle Assessment, vol. 14, no. 5, 443–455.
36
Lewis, V. D. and Chen, C. 2006. The life of a piece of cloth: developing garments into a sustainable service
system International. Journal of Environmental, Cultural, Economic and Social Sustainability, vol. 2, no. 1, pp.
197–207.
37
Goworek, H. 2011. Social and environmental sustainability in the clothing industry: A case study of a fair trade
retailer. Social Responsibility Journal, Vol. 7 Issue: 1, 74-86, https://doi.org/10.1108/17471111111114558

23. 23
ņēmējiem, gan administrācijā, gan rūpnīcās, loģistikā un veikalos, saskaņojot šos centienus ar
vispārpieņemto darba ētiku, pieejamo paraug-praksi un starptautiskiem uzņēmuma darbības
kodeksiem. Tāpat apģērbu nozares uzņēmumiem būtu jāveicina ilgtspējīgāku kopšanas un
mazgāšanas praksi, kā arī vispārēju ilgtspējīgu attieksmi pret apģērbu pirkšanu un lietošanu.38
Tāds autors kā Rusinko pievienojas daudzu citu autoru izteiktajai domai, ka lai arī apģērbu
ražošanas nozarē ilgtspējas aspektu iespējams skatīt caur dažādiem ilgtspējas skatupunktiem,
tomēr viena no visbūtiskākajām ir šķiedru un tekstila izvēle, kā arī tās apstrādes metodes. Šķiedru
un tekstila izvēle bieži ir pirmais solis, lai samazinātu apģērba ietekmi uz vidi, jo videi draudzīgas
šķiedras un tekstilizstrādājumi var ievērojami samazināt ietekmi uz vidi un palielināt apģērba
produkcijas ilgtspēju visā apģērbu dzīves ciklā, nemainot dizainu vai produktu ražošanu.39
Šim
autoram pievienojas arī Helēna Govoreka, papildinot, ka apģērbu ražošanas nozarē vislielākais
uzsvars no visiem ilgtspējas aspektiem un ilgtspējīgu produktu pazīmēm tiek likts uz to vai
uzņēmums lieto bioloģiskā lauksaimniecībā augušas auduma šķiedras, piemēram, sertificētu
kokvilnu, kā arī uzņēmuma darba ētikas praksi.40
Lai noteiktu vai uzņēmum slieto šādu audumu
un vai uzņēmums atbilst ilgtspējīga uzņēmuma nosacījumiem nereti apģērbu industrijā tiek
izmantoti sertificētu tekstila materiālu apzīmējumi (eko-marķējumi) uz produktiem. 5.pielikumā
redzami visplašāk izplatītie apģērbu eko marķējumi. Piemēram, GOTS sertifikāts norāda, ka
produkts noteikti ir ilgtspējīgs katrā produkta dzīves cikla posmā, nav izmantota toksīnu saturošu
krāsvielu ražošana, samazināts atkritumu un ūdens daudzums, taisnīga darba prakse, un
galaprodukti, kas nesatur alerģiskas, kancerogēnas vai toksiskas ķīmiskas vielas. Šis oficiāli un
starptautiski atzītais standarts pašlaik ir viens no uzticamākajiem organisko tekstilizstrādājumu
sertifikātiem.41
Līdzīgi kā ekomarķējumi, arī Higg indeks norāda uz uzņēmuma centieniem būt
ilgtspējīgam (skat.6.pielikumu). Higg indekss ir rīku komplekts, kas ļauj visu lielumu zīmoliem,
mazumtirgotājiem un ražotājiem visos produkta ražošanas posmos izmērīt sociālās un vides
ilgtspējas rādītājus. Ilgtspējīgu apģērbu koalīcijas izstrādātais Higg indekss ir vadošais
38
Green Strategy. Sustainable fashion. What is sustainable fashion? Available from:
http://www.greenstrategy.se/sustainable-fashion/what-is-sustainable-fashion/ [viewed: 05.03.2019.].
39
Rusinko, C.A. 2007. Green manufacturing: An evaluation of environmentally sustainable manufacturing practices
and their impact on competitive outcomes. IEEE Transactions on Engineering Management, vol. 54, no. 3, 445–
454.
40
Goworek, H. 2011. Social and environmental sustainability in the clothing industry: A case study of a fair trade
retailer. Social Responsibility Journal, Vol. 7 Issue: 1, 74-86, https://doi.org/10.1108/17471111111114558
41
Apparel entrepreneurship. Sustainability certification guide. Available from:
https://www.apparelentrepreneurship.com/your-guide-to-sustainability/ [viewed: 07.03.2019.].

24. 24
novērtējums un sniedz visaptverošu pārskatu, kas ļauj uzņēmumiem veikt nozīmīgus uzlabojumus
un aizsargā rūpnīcu strādnieku, vietējo kopienu un vides labklājību.42
Attiecībā par izstrādātajiem
standartiem, SA 8000 Social Accountability (Sociālā Atbildība) ir starptautisks standarts, ko
izmanto, lai auditētu un sertificētu uzņēmuma atbilstību sociālās atbildības standartam (apzīmēju
skatīt 7.pielikumā). Standarta galvenais mērķis ir nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību visos
ražošanas, piegādes un pakalpojumu procesos, neatkarīgi no uzņēmuma ģeogrāfiskās atrašanās
vietas. SA 8000 ir piemērojams uzņēmumiem un pakalpojumiem visās nozarēs, visā pasaulē.
Standartu ir izstrādājusi Social Accountability International (SAI)*, balstoties uz vairākiem
starptautisko cilvēktiesību standartiem, tai skaitā uz Apvienoto Nāciju deklarāciju par
cilvēktiesībām un Konvenciju par bērnu tiesībām. Šis sertifikāts apliecina, ka uzņēmuma sociālās
atbildības sistēma ir vērtēta un salīdzināta ar labākās prakses standartu, un ir atzīta par tam
atbilstošu. Sertifikāts, ko izsniegusi neatkarīga trešās puses sertifikācijas institūcija, apliecina, ka
uzņēmumā tiek nodrošināta darbinieku cilvēktiesību ievērošana.43
1.3 Ilgtspējīgu produktu mērķauditorijas raksturojums
Balstoties uz 2015.gadā veiktu pētījumu44
“Jauni ieskati par patērētāju vēlmēm”, veiktu 60
pasaules valstis un aptverot 30 tūkstošus respondentu, 66% pasaules respondentu apgalvo, ka ir
gatavi maksāt vairāk par ilgtspējīgām precēm. Kā redzams 8.pielikumā, respondentu vēlmei
iegādāties ilgtspējīgu produktus ir augoša tendence. 45
Daudzu mārketinga pētījumu mērķis ilgtspējības kontekstā ir identificēt ilgtspējīgu vai
videi nekaitīgu produktu patērētāju īpašības segmentācijas nolūkos. Galvenie izmantotie
segmentācijas rīki ir demogrāfiskie dati un / vai sociāldemogrāfiskie dati, ar mērķi sasaistīt šo
patērētāju īpašības ar viņu vēlmi iegādāties videi nekaitīgus produktus un pakalpojumus. Šie
42
The Higg Index online platform. Available from: .https://portal.higg.org/ [viewed:08.03.2019.].
43
Uzņēmums Spectre Latvia. Atbildība. Pieejams: https://spectre.lv/lv/atbildiba [sk.10.03.2019.].
44
The sustainability imperative New insights on consumer expectations. October 2015. Nielsen. Available:
https://www.nielsen.com/content/dam/nielsenglobal/dk/docs/global-sustainability-report-oct-2015.pdf
[viewed:10.03.2019.].
45
The sustainability imperative New insights on consumer expectations. October 2015. Nielsen. Available:
https://www.nielsen.com/content/dam/nielsenglobal/dk/docs/global-sustainability-report-oct-2015.pdf
[viewed:10.03.2019.].

25. 25
iepriekš veiktie pētījumi ar mērķi identificēt „zaļajos” patērētājus ne vienmēr ir devuši spēcīgus
indikatīvus rezultātus, jo vienā pētījumā iegūtie rezultāti ir pretrunā citu pētījumu datiem.46
Saskaņā ar pētījumiem, ko veikuši tādi tirgus pētnieki kā Hoch, Kim, Montgomer un Rossi,
Dunlap un Scarce, Büyükahraz un Diamantopoulos,47
tika konstatēts, ka ienākumu līmenis spēlē
nozīmīgu lomu ilgtspējīgu produktu iegādē. Savukārt, Barbaro-Forleo, Bergeron un Laroche48
veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka segments, kas varētu maksāt vairāk par videi draudzīgiem
produktiem, ir kāda konkrēta mērķauditorija, nesaistīta tieši ar ienākumiem- sievietes, precējušās
un ar vismaz vienu bērnu, kas dzīvo mājās. Savukārt, kā norādīts Mentuijn-Marsh, Philipa un
Eckert, Claudia un Potter un Stephen, (2019) pētījuma rezultātos, respondentu grupa ar augstāko
izglītības kvalifikāciju ir identificēta kā visticamāk “zaļākie” patērētāji. Pētījumi norāda arīdzan
to, ka ilgtspējīgu apģērbu iegādi ietekmējošs faktors ir sociālais – pieņemšanas aspekts.49
No otras
puses, ja tuvāk aplūko apģērbu nozari, kurā kokvilna ir visbiežāk izmantotā dabiskā šķiedra, ko
izmanto apģērbu izgatavošanai, nav konstatēta nozīmīga saistība starp izglītības līmeni, dzimumu,
ienākumiem, vecumu vai etniskajai piederībai ar gatavību maksāt augstāku cenu par bioloģisko
kokvilnas preci. Ņemot vērā iepriekšminēto, redzams, ka dažādu autoru starpā pastāv pretrunīgi
pētījumu rezultāti attiecībā uz mērķa auditoriju, kas būtu potenciāli visvairāk ieinteresēta
ilgtspējīgu apģērbu iegādē. Tomēr jaunākie pētījumu rezultāti liecina, ka tieši mileniāļi lielākoties
ir tie, kas ir gatavi vairāk maksāt par produktiem un pakalpojumiem, ko uzskata par ilgtspējīgiem
vai sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. Mileniāļi ir jauniešu paaudze, kurai ir raksturīga regulāra
tehnoloģiju izmantošana, kā arī līdzīga dzīves pieredze, motivācija, vērtības un pirktspējas
paradumi. Mileniāļi ir dzimuši no 1980. līdz 2000. gadam50
, šobrīd tās ir vecumā no 19 līdz 39
gadiem un kā jau minēts, ir īpaši ieinteresēti sociālajos procesos un apzinās globālos jautājumus.51
46
Wagner, 1997. The Rise of Identity in SLA. Research Modern Language Journal 9, 23 DOI:10.1111/j.1540-
4781.2007.00674.x
47
Hoch, S. and Kim, B.-D. and Montgomer and Rossi P.E. 1995. Determinants of store-level price elasticity.
Journal of Marketing Research. 32, 17-29.
48
Laroche, M., Bergeron, J. and Barbaro-Forleo, G. 2001. Targeting Consumers Who Are Willing to Pay More for
Environmentally Friendly Products. Journal of Consumer Marketing, 18, 503-520.
http://dx.doi.org/10.1108/EUM0000000006155
49
Lim, K. and O’Cass, A. 2001. Consumer brand classifications: an assessment of culture‐of‐origin versus country‐
of‐origin Journal of Product & Brand Management, Vol. 10 Issue: 2, 120-136,
https://doi.org/10.1108/10610420110388672
50
Kotler, P. and Lee, N.R. 2011 Social Marketing:Influencing Behaviors for Good (4th edition) Sage Publications,
36-37.
51
Williams, C. and Page, 2017. Research Methods Journal of Business & Economic Research, Volume 5, Number
3, 66-67

26. 26
Šo faktu arī apstiprina nesen ASV veiktā pētījuma rezultāti, kuri apliecina, ka mileniāļi ir tie
sabiedrības locekļi, kurus visvairāk uztrauc uzņēmumu darbības radītās sekas un ir visvairāk
ieinteresēti, lai uzņēmumi ar savu darbību veiktu pozitīvas pārmaiņas.52
Balstoties uz jau pieminētā “Jauni ieskati par patērētāju vēlmēm” pētījuma rezultātiem,
Attiecībā uz šo milēniāļu segmentu, pētījuma autori uzsver, ka vairs tendence iegādāties
ilgtspējīgus produktus neattiecas tikai uz turīgiem patērētājiem, bet gan patērētājiem no dažādiem
segmentiem (dažādi reģioni, ienākumu līmeņi). Tomēr vienojošais aspekts ir šo patērētāju vēlme
nodrošināt to, ka viņi paliek uzticīgi savām vērtībām. Pasaules kontekstā ir vērojamas ievērojamas
reģionālās atšķirības attiecībā uz vēlmi maksāt vairāk. Rezultāti liecina, ka tikai 23% -29%
patērētāji no attīstītības valstīm - Latīņamerikā, Āzijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā vēlas maksāt
vairāk par ilgtspējīgiem piedāvājumiem. Tāpat pētījuma rezultāti rāda, ka milēniāļi joprojām ir tas
segments, kas ir gatavi maksāt papildus visvairāk par ilgtspējīgiem piedāvājumiem - gandrīz trīs
no četriem respondentiem.53
Uzņēmumiem savukārt ir svarīgi šo tendenci ņemt vērā, jo tieši
mileniāļi ir patērētāji ir lielāko pirktspēju un tādējādi dominējošais tirgus segments.54
Tomēr uzņēmumiem jāņem vērā, ka lai arī pētnieki ir vienisprātis, ka laika gaitā ir
palielinājies to patērētāju skaits, kuri iestājas par ilgtspējību55
, tomēr ilgtspējīgi zīmoli bieži vien
saskaras ar ierobežotu tirgus daļu. Nespēja identificēt ilgtspējīgu produktu mērķa auditoriju un tās
lielumu un pirktspēju, apgrūtina uzņēmumu iespēju attīstīt savu darbību šajā virzienā, jo
uzņēmumiem nereti nepieciešams ieguldīt lielas investīcijas, lai veiktu tehniskas un novatoriskas
izmaiņas savā ražošanā ar mērķi nodrošināt jaunus, uz ilgtspējību vērstus piedāvājumus.56
Tāpat
arī nenoteiktais un mainīgais pieprasījums pēc šādiem piedāvājumiem var radīt liekas izmaksas
uzņēmumam un zemu investīciju atdevi.57
Tāpat, lai saglabātu noteiktu un stabilu tirgus pozīciju,
52
Cone Communications CSR Study. 2017. Available from: http://www.conecomm.com/research-blog/2017-csr-
study [viewed: 12.03.2019.].
53
The sustainability imperative New insights on consumer expectations. October 2015. Nielsen. Available:
https://www.nielsen.com/content/dam/nielsenglobal/dk/docs/global-sustainability-report-oct-2015.pdf
[viewed:14.03.2019].
54
Bhaduri, G. un Ha-Brookshire, J. 2011, Do Transparent Business Practices Pay? Exploration of Transparency and
Consumer Purchase Intention Research Article Volume: 29 issue: 2, 135-149
https://doi.org/10.1177/0887302X11407910
55
Jain un Kaur, 2004, 187-205. Lpp. Jain, S. and Kaur, G. 2004. Green Marketing: An Attitudinal and Behavioural
Analysis of Indian Consumers. Global Business Review 5(2):187-205 DOI: 10.1177/097215090400500203
56
Steg, L., and Vlek, C. 2009. Encouraging pro-environmental behaviour: An integrative review and research
agenda. Journal of Environmental Psychology, 29, 309–317.
57
Kataria, A. and Mukherjee, J. and Biswas, S. and Garg, R. 2016. An Exploration of Consumers' Perceived Value
of Sustainable Brands in India, 53. DOI: 10.14707/ajbr.160026

27. 27
kā arī, lai attīstītu ilgtspējīgu ražošanu, uzņēmumi meklē pēc iespējas labākus mārketinga
ziņojumus un komunikācijas kanālus, lai efektīvāk reklamētu savus produktus. Turklāt,
uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka, lai arī lielākā sabiedrības daļa, šķiet, ir noraizējušies par vidi un
mutiski to apstiprinās, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka šī sabiedrības daļa ir arī gatava iegādāties
šos ilgtspējīgos produktus.
Ņemot vērā iepriekšminēto, uzņēmumiem būtu jāadresē mārketinga ziņojumu saturs ne tikai tiem,
kas apstiprina ilgtspējīgu apģērbu produktu priekšrocības un nozīmi, bet arī tieši tiem, kuri būtu
gatavi arī tos iegādāties. 1.tabulā uzskatīti ilgtspējīgu produktu patērētāju pirktspējas dzinuļi un
virzītājspēki atkarībā no tā vai patērētājs gatavs maksāt par ilgtspējīgu produktu vai arī nē.58
1.tabula
Ilgtspējīgu produktu patērētāju pirktspējas dzinuļi un virzītājspēki atkarībā no tā vai
patērētājs gatavs maksāt par ilgtspējīgu produktu vai arī nē. 59
Ilgtspējīgu produktu pirktspējas dzinuļi un
virzītājspēki
Visi
respondenti
Respondenti, kas gatavi maksāt
vairāk par ilgtspējīgiem
produktiem
Produkti, kurus radījis zīmols vai uzņēmums,
kuram patērētājs uzticas
62% 72%
Produkti, kas ir zināmi kā veselīgi un sniedz
labsajūtu lietojot
59% 70%
Produkts radīts no svaigām, dabiskām,
organiskām izejvielām
57% 69%
Produkts no uzņēmuma/zīmola, kurš
pazīstams kā videi draudzīgs
45% 58%
Produkts no uzņēmuma/zīmola, kurš
pazīstams kā sociāli atbildīgs
43% 56%
Produkta iepakojums ir videi draudzīgs 41% 53%
Produkts no uzņēmuma/zīmola, kurš
pazīstams ar savu apņemšanos attiecībā uz
manu kopienu
41% 53%
Es redzēju reklāmu televīzijā par uzņēmumu
par tā sociālu un/vai vides atbalstu
34% 45%
58
The sustainability imperative New insights on consumer expectations October 2015, Nielsen. Pieejams:
https://www.nielsen.com/content/dam/nielsenglobal/dk/docs/global-sustainability-report-oct-2015.pdf 10.lpp
59
The sustainability imperative New insights on consumer expectations October 2015, Nielsen. Pieejams:
https://www.nielsen.com/content/dam/nielsenglobal/dk/docs/global-sustainability-report-oct-2015.pdf 10.lpp

28. 28
Kā redzams 1.tabulā, lielākā procentuālā atšķirība attiecībā uz dzinuļiem / virzītājspēkiem starp
visiem patērētājiem un tiem, kas gatavi maksāt vairāk par ilgtspējīgiem produktiem, vērojama
attiecībā uz tādiem dzinējspēkiem kā “Produkts no uzņēmuma/zīmola, kurš pazīstams kā videi
draudzīgs” un “Produkts no uzņēmuma/zīmola, kurš pazīstams kā sociāli atbildīgs”. Savukārt, ja
uzņēmums vēlas koncentrēt savu uzmanību uz patērētājiem, kas ir gatavi maksāt vairāk, tad šo
patērētāju iedarbīgākie dzinējspēki iegādāties ilgtspējīgus produktus ir uzticēšanās
zīmolam/uzņēmumam; produkti, kas ir zināmi kā veselīgi un sniedz labsajūtu lietojot kā arī
produkti, kas radīti no svaigām, dabiskām, organiskām izejvielām.
1.4. Ilgtspējīgu produktu mārketinga komunikācijas kanāli un saturs
Mārketinga komunikācijas kanālu un satura ir nozīmīgs aspekts mērķauditorijas
sasniegšanai. Rezultāti no Guptas un Ogdenas (Shruti Gupta, Denise T. Ogden) veiktā pētījums
sniedz vērtīgu informāciju, lai palīdzētu uzņēmumiem veiksmīgāk komunicēt ar ilgtspējīgo
produktu patērētāju segmentu. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu vairākos ilgtspējīgu produktu
komunikācijas aspektos.
Pirmkārt, uzņēmumiem jāstiprina uzticēšanās loma kolektīvās rīcības nostiprināšanā. Proti,
uzņēmuma komunikācijā ar patērētājiem, uzņēmums var pievērst uzmanību un veicināt ilgtspējīgu
produktu iegādi ar saukļiem kā: “jūs varat uzticēties, ka citi sekos jūsu rīcībai”. Šāda veida
komunikācija var stiprināt patērētāju vēlmi iegādāties ilgtspējīgu produktus, jo parāda, ka arī citi
rīkosies un iesaistīties vides aizsardzībā, kā arī stiprinās viņu ticību vides atbalstīšanā, pērkot šo
produktu. Otrkārt, ņemot vērā, ka pastāv spēcīga ietekme no viedokļu līderiem, ilgtspējīgu
produktu jomā, mārketinga komunikācijā speciālistiem būtu jāuzrunā tādi viedokļa līderi, kas
saistās ar ilgtspējīgu dzīvesveidu. Gadījumā, ja mārketinga komunikācijā tiek izmantota sadarbība
ar slavenību, personai jābūt uztvertai kā paraugam videi draudzīgai uzvedībai.
Turklāt, ņemot vērā, ka šī pētījuma rezultāti liecina, ka identifikācija ar “parastu” videi
draudzīgu patērētāju bija spēcīgāka nekā ar “videi draudzīgu” slavenību, tad šī pētījuma autori
iesaka uzņēmumiem ietaupīt līdzekļus, izmantojot “parastu” videi draudzīgu patērētāju, nevis
slavenības mārketinga komunikācijās. Šī ideja sasaucas daudzu autoru pausto ideju par uzticama
avota izmantošanu komunikācijā, kas izskaidrojams ar faktu, ka indivīdam vai organizācijai, kas
nodod ziņu/saturu, var būt milzīga ietekme kā šī ziņa tiek uztverta un var ietekmēt sekojošo
mērķauditorijas rīcību. Šī iemesla dēļ ir ieteicams pārliecināties par ziņu izplatītāja uzticamību.

29. 29
Pārsvarā informācija tiek uzskatīta kā ticama, ja tā nākusi no avota, kas izceļas ar ekspertīzi šajā
jomā un liekas ticams. 60
Turpinot ar rezultātiem no Guptas un Ogdenas pētījuma, pēc rezultātiem var secināt, ka
gaidas un cerības, ka citi arī kooperēsies ievērojami identificē patērētāju, kas ir ieinteresēts
ilgtspējīgu produktu iegādē. Komunikācijas speciālistiem šis atklājums dod iespēju veiksmīgāk
komunicēt, paužot ideju, ka citi arī izdara ilgtspējīgas izvēles. Kad patērētāji tic, ka citi patērētāji
arī veic līdzīgas izvēles, iegādājoties ilgtspējīgus produktus, tie būs vairāk ieinteresēti izdarīt šādas
izvēles. Tāpat autores uzskata, ka mārketinga komunikācijas saturs var atspoguļot patērētāju
atsauksmes par produktu, tomēr jāņem vērā, ka šīs atsauksmju veidošana ir jāstimulē, lai
atsauksmju rakstītāji nejūtas tā, ka būtu vienīgie, kas to dara. Tāpat autores uzsver, ka ir svarīgi,
lai ilgtspējīgu produktu komunikācijā būtu iekļauta ideja par to, ka katra individuāla rīcība sniedz
labumu kopējam labumam. Tas izskaidrojams ar to, ka, kad patērētāju apjauš, ka to individuālā
“zaļā” rīcība ietekmē kopainu, pastāv mazāks risks, ka šie patērētāji neizdarīs ilgtspējīgu izvēli.
Ņemot vērā iepriekšminēto, izstrādājot mārketinga komunikāciju, uzsvaram būtu jābūt uz
to, ka individuāla izvēle veicina kolektīvo labumu. Šāds komunikācijas saturs veicina ticību, ka
katra indivīda rīcība ir svarīga un veicina labsajūtu par savu lēmumu izvēlēties ilgtspējīgu
produktu. Tāpat šāda veida komunikācija, kas vērsta uz patērētāju ticību savas rīcības spēkam, ļauj
šiem patērētājiem mazāk ietekmēties no to patērētāju rīcības, kas neiegādājas ilgtspējīgus
produktus. Tas norāda, ka patērētāji ar augta līmeņa ticību savas darbības ietekmei spēj kļūt par
viedokļu līderiem un iedvesmot citus, kuri vairāk pielāgojas citu ietekmei un spiedienam. 61
Savukārt, 2018.gadā veiktais pētījums par ilgtspējīgu produktu komunikāciju Taizemes
jaunu patērētāju vidū, rosina uzņēmumiem savā komunikācijā ietver “3 Pārmaiņu stratēģijas”, lai
veicinātu ilgtspējīgu produktu iegādi, mainot patērētāju attieksmi. Šīs izstrādātās stratēģijas
sasaucas ar jau pieejamo literatūru attiecībā par ilgtspējīga patēriņa uzvedība un tās veicināšanu
60
Eagly, A. and Chaikan,S. 1975. An attribution analysis of the effect of communicator characteristics on opinion
change: The case of communicator attractiveness. Journal of Personality and Social Psychology 32(1):136-144
DOI: 10.1037/h0076850
61
Gupta, S. and Ogden, D.T. 2009. To buy or not to buy? A social dilemma perspective on green buying. Journal of
Consumer Marketing, Vol. 26 Issue: 6, 376-391 https://doi.org/10.1108/07363760910988201

30. 30
tieši jauniešu vidū (Danciu, 201362
; Fuchs un Loreks, 200563
; Heiskanens un Pantzars, 199764
).
Pētījuma autori piedāvā šādus ieteikumus attiecībā uz komunikāciju:
 Komunikācijā izmantojiet negatīva patēriņa radītās negatīvās sekas;
 Komunikācijai ar patērētājiem jābūt “dzīvai”, ik pa laikam atkārtojot komunikācijas saturu-
ideju;
 Komunikācijā nepieciešams lietot dažādus mediju kanālus, it īpaši izmantojot populāros
tiešsaistes (online) medijus, kas ir bieži lietoti tieši jaunu patērētāju vidū;
 Informējiet patērētājus par patēriņa situācijām, kurās iespējamas rīkoties ilgtspējīgi un
ilgtspējīga patēriņa priekšrocībām;
 Lai sasniegtu jauniešus, izmantojiet atbilstošus studentu komunikācijas kanālus, piemēram,
izklaides pasākumus, ārpusskolas programmas, aktivitātes iekštelpās.
 Komunikācijā izmantojiet gan racionālus apsvērumus, gan emocionālus aicinājumus, lai
veicinātu ilgtspējīgu patēriņu.
 Komunikācijas kampaņās, izmantojiet slavenību dalību, kā arī sniedziet zināšanas par vides
problēmām (pretēji tādu autoru kā Gupta un Ogdena uzskatiem).
Tāpat pētījuma autori iesaka veicināt savstarpēju jauniešu komunikāciju, lai mainītu sociālās
normas attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņa uzvedību, kā mudina apmācīt viedokļu līderus, lai viņi
apzinātos ilgtspējīgu produktu radītās priekšrocības. Savukārt tādi autori kā R.Trudels, J. Kotte
savā darbā65
sniedz citādus ieteikumus attiecībā uz ilgtspējīgu produktu komunikāciju. Pirmkārt,
autori iesaka komunikācijas stratēģijā izmantot diferencēšanas stratēģiju, attiecīgi - komunikācijā
pozicionēt uzņēmumu kā sociāli atbildīgu. Autori savā pētījumā pierādījuši, ka patērētāji ir ne tikai
gatavi iegādāties ilgtspējīgus produktus, bet arī maksāt par tiem vairāk, ja vien viņi būs informēti,
ka produkts ir ilgtspējīgs. Otrkārt, autori uzsver, ka komunikācijā ar patērētājiem svarīgi ir
izmantot tieši plašsaziņas līdzekļus kā komunikācijas kanālu. Treškārt, ja uzņēmums pārdod gan
ilgtspējīgus produktus, gan tādus, kas tādi nav, tad uzņēmumam būtu nepieciešams atlasīt savus
62
Danciu, V. 2013. The contribution of sustainable marketing to sustainable development. Management &
Marketing, 8(2), 385-400.
63
Fuchs, D. A., & Lorek, S. 2005. Sustainable consumption governance: A history of promises and failures. Journal
of Consumer Policy, 28(3), 261-288.
64
Heiskanen, E. and Pantzar, M. 1997. Toward sustainable consumption: Two new perspectives. Journal of
Consumer Policy, 20(4), 409-442.
65
Trudel, R. and Cotte, J. 2009. Does it Pay to Be Good? Article in MIT Sloan Management Review, December, 68.

31. 31
vispopulārākos ilgtspējīgos produktus un padarīt tos par “vadošajiem” produktiem. Tomēr autori
atzīmē, ka šādā gadījumā jāapzinās, ka pastāv risks, ka patērētāji produktus, kas nav 100%
ilgtspējīgi, var uztvert kā neētiskus produktus. Tāpat daži autori min, ka pastāv dažādas barjeras
ilgtspējīgu apģērbu komunikācijā ar mērķgrupu. Piemēram, tāds autors kā Makdonalds (2011)
uzsver, ka ātrais modes pasaules temps, kur modes tendences un sezonas maiņas ietekmē produktu
piedāvājumu un mudina patērētājus iegādāties katru sezonu arvien vairāk jaunu apģērbu, lai
atjaunotu savu izskatu biežāk par pieņemamu cenu. Kā rezultātā ilgtspējīga apģērba produkta
lietošanas vērtības nodošana patērētājiem ir apgrūtināta. Tāpat komunikācijā jāņem vērā, ka
apģērbu ilgtspējas aspektus ir grūtāk pārdot nekā citus produktus, jo atšķirībā no pārtikas, apģērbu
nav iespējams tieši „patērēt”. Tomēr lai arī pastāv dažādas barjeras ilgtspējīgu apģērbu
komunikācijai, komunikācijas ietekme uz patērētāju uzvedību var drastiski mainīties, atkarībā no
tā kā komunikācija tiek attīstīta.
Lai veicinātu efektīvu komunikāciju, jāņem vērā sekojoši elementi. Pirmkārt, komunikācijā
jāizmanto aizraujošs, interesants un atraktīvs saturs. Pēc Stern un Āronsona (1984)66
domām,
pārliecināšana par produkta iegādi slēpjas uzmanības pievēršanā. Tam piekrīt Gonzales un
līdzautori 1988.gada darbā rakstot, ka “Bez uzmanības, pārliecināšana ir neiespējama.
Komunikācijai var kļūt efektīvāka, ja tā ir dzīva/spilgta, personiska un konkrēta.67
” Tāpat, veidojot
komunikācija ir svarīgi paturēt mērķauditoriju prātā. Pirms komunikācijas izstrādāšanas, ir jābūt
skaidrai izpratnei par mērķauditorijas uzvedību, ticību, attieksmi. Šai idejai pievienojas arī vieni
slavenākajiem no mārketinga pamatlicējiem, Kotlers un Lī68
, savā grāmatā Sociālais Mārketings
“Uzvedības ietekmēšana labam mērķim” rakstot, ka viens no visbūtiskākajiem faktoriem ir
komunikācijas kanālus un saturu izvēlēties atbilstoši tieši konkrētajai mērķauditorijai.
Tomēr attiecībā uz ziņas saturu, tāds autors kā Davis uzskata, ka “ziņas saturam jābūt
formulētam” un veids, kādā ziņa ir formulēta ietekmē patērētāju iespējamo iesaisti. Piemēram,
autors iesaka labāk uzsvērt zaudējumus, kas rodas neizmantojot šo iespēju/izdevību, nekā
ietaupījumus, kas rodas, izmantojot šo piedāvājumu. Savukārt Hekcklera attiecībā uz ilgtspējīgu
66
Stern, P.C. and Aronson, E. 1984 Energy use: the human dimension. New York. Journal of Economic Psychology,
1985, vol. 6, issue 4, 237.
67
Gonzales, M.H. and Elliot Aronson, Costanzo, M.A. 1988. Using Social Cognition and Persuasion to Promote
Energy Conservation: A Quasi‐Experiment, 14-16 DOI:10.1111/j.1559-1816.1988.tb01192.x.
68
Kotler, P. and Lee, N.R. 2011 Social Marketing:Influencing Behaviors for Good (4th edition) Sage Publications,
36-37.

32. 32
apģērbu komunikāciju uzsver, ka jāveido komunikācijas saturs tādu, lai to būtu viegli atcerēties,
jo visas ilgtspējīgas aktivitātes atkarīgas no atmiņas. Autors uzskata, ka cilvēkiem ir jāatgādina ko
darīt, kad darīt un kā darīt.69
Lai arī daži autori mudina mudina komunikācijā izmantot tiešsaistes (online)
komunikāciju, tomēr Aronsons un Gonzales70
, atsaucoties uz pētījumu par patērētāju
pārliecināšanu, uzskata, ka lielākā ietekme uz patērētāju attieksmi un uzvedību ir mijiedarbībā ar
citiem cilvēkiem, nevis informācija no medijiem. Autori sniedz ieteikumu, veidojot komunikāciju,
ietvert arī pasākumu plānošanu, kur tiek motivēta un atbalstīta savstarpēja komunikācija starp
viedokļu līderiem un patērētājiem, kā arī patērētājiem savā starpā. Šādas diskusijas var atbalstīt
patērētāju uzvedību modeļu maiņu. Ir arī autori, kas uzsver to, ka nav ilgtspējīgu apģērbu
ražotājiem nepietiek tikai ar ilgtspējīgu apģērbu ražošanu, bet arī jāpilnveido komunikācija par
šiem produktiem, jo īpaši pašā apģērbu veikalā - apģērbu veikalos būtu jāvelta īpaša uzmanība
tam, lai veikalā būtu redzams pēc iespējas vairāk informācijas par to kādos veidos šis uzņēmums
ir ilgtspējīgs. 71
Tāpat nepietiek tikai komunikāciju satura nodošanu caur ticamu avotu, bet arī, ka
visiem uzņēmuma centieniem būt ilgtspējīgam būtu jābūt atspoguļotiem, tādējādi uzņēmums
varētu palielināt patērētāju informētību un zināšanas par ieguvumiem, kas saistīti ar konkrēto
zīmolu un piedāvātajiem produktiem.72
Tomēr uzņēmumiem savā komunikācijā jāņem vērā fakts, ka patērētāji salīdzina
uzņēmuma darbību un tās komunikāciju. Ja uzņēmums sevi pozicionē kā ilgtspējīgu, tad
uzņēmumam jātiecas radīt iespaids, ka tas netiek darīts tikai nolūkā palielināt pārdošanas apjomu,
bet gan, ka uzņēmumam patiesi rūp daba un cilvēki.73
Patērētāju šo ticamību pārbauda, analizējot
vai uzņēmuma darbības ilgtspējas aspektā šķiet atbilstošas vai arī nē.74
Šajā kontekstā,
69
Heckler, S.E. 1994. The role of memory in understanding and encouraging recycling behavior. Psychology &
Marketing, Volume 11, Issue 4, 10-12 https://doi.org/10.1002/mar.4220110406
70
Aronson, E. and Gonzales, M.H. 1990. Alternative social influence processes applied to energy conservation New
York: Plenum 301-325
71
Chan, T-Y. Wong, C. W.Y. 2012. The consumption side of sustainable fashion supply chain. Journal of Fashion
Marketing and Management: An International Journal, volume 16 no. 2, pp. 193 - 215
72
Yan, R-N and Hyllegard, K. H. and Blaesi, L.V. F. 2012. Marketing Eco-Fashion: The influence of brand name
and message explicitness. Journal of Marketing Communications, volume 18 no. 2, 151-168.
73
Nyilasy, G. Gangadharbatla, H. and Paladino, A. 2012. Greenwashing: a consumer perspective. Economics and
Sociology, Volume 5, no. 2, 116-123
74
Ellen, P.S. Webb, D. J. and Mohr, L. A. 2006. Building corporate associations: Consumer attributions for
corporate socially responsible programs. Journal of the Academy of Marketing Science, volume 34, no. 2, 147- 157

33. 33
mērķauditorijai netikai rūp uzņēmuma tēls un rīcība, bet arī iemesls ilgtspējīgām darbībām. 75
Šo
ideju apstiprina Hustvedts un Bernards savā darbā76
rakstot, ka patērētāji ir gatavi maksāt vairāk
un iegādāties ilgtspējīgus apģērbus, ja ir pieejama skaidra informācija par darba apstākļiem, kas
parāda faktisko vērtību apģērba ražošanā. Mūsdienās viens no plašāk izplatītākajiem veidiem kā
komunicēt par apģērba ražošanu un izcelsmi ir jau iepriekš pieminētais eko-marķējums.77
Eko-
marķējumus radīts, lai samazinātu informācijas plaisu starp uzņēmumiem un patērētājiem.78
Noslēgumā jāmin, ka lai arī pastāv dažādi ieteikumi no dažādiem autoriem, tomēr attiecībā
uz ilgtspējīgu apģērbu komunikācijas veidošanu, jāņem vērā, ka viena no visveiksmīgākajām
komunikācijas stratēģijām ir emocionālas saiknes veidošana ar patērētājiem. Viens no veidiem ir,
komunicējot par ieguvumiem, ko sniedz ilgtspējīgu apģērbu iegāde. Piemēram, rakstā “Zaļās
reklāmas anatomija”79
, kā viens no iespējamiem ieguvumiem, kas varētu tikt minēts ir, ka šī
produkta iegāde palīdz radīt cilvēkiem no nabadzīgākajām valstīm. Ideju par ieguvumu
izmantošanu komunikācijā jau pieminētās autores Gupta un Ogdena papildina ar domu, ka “viena
no atslēgām veiksmīgai ilgtspējīgu produktu komunikācijai ir pāreja no uzmanības vēršanas no
cenas uz patērētāja ieguvumu.” 80
2016.gadā veiktais pētījums par patērētāju izpratni par ilgtspējīgu zīmolu radīto vērtību”81
,
detalizēti analizēti ilgtspējīgu produktu radītos ieguvumus. Šie ieguvumi grupēti četrās daļās.
Pirmkārt, funkcionālie ieguvumi, kā piemēram, samazināts atkritumu daudzums, droša lietošana.
Otrkārt, altruistiskie ieguvumi, kā laba mērķa atbalstīšana, dzīves apstākļu uzlabošana, tuvums
dabai, izvairīšanās no ekspluatācijas, labāka vide bērniem, veselīgāki un laimīgāki dzīvnieki, vides
un cilvēku labsajūta. Treškārt, sociālie labumi, labāka pilsoņa tēls, atbildīga vecāka tēls, augsts
75
Nyilasy, G. Gangadharbatla, H. and Paladino, A. 2012. Greenwashing: a consumer perspective. Economics and
Sociology, Volume 5, no. 2, 116-123
76
Hustvedt, G. and Bernard J. C. 2010. Effects of social responsibility labelling and brand on willingness to pay for
apparel. International Journal of Consumer Studies, volume 34, no. 6, 619-626
77
Bratt, C. Hallstedt, S. Robèrt, K.-H. Broman, G. and Oldmark, J. 2011. Assessment of ecolabelling criteria
development from a strategic sustainability perspective. Journal of Cleaner Production, volume 19, no. 14,1631-
1638
78
Schumacher, I. 2010. Ecolabeling, consumers’ preferences and taxation. Ecological Economics, volume 69,
no.11, 2202-2212
79
Iyer, E. and Bannerjee, B. 1993. Anatomy of green advertising. Advances in consumer research, volume 20, 484-
501
80
Gupta, S. and Ogden, D.T. 2009. To buy or not to buy? A social dilemma perspective on green buying. Journal of
Consumer Marketing, Vol. 26 Issue: 6, 376-391 https://doi.org/10.1108/07363760910988201
81
Kataria, A. and Mukherjee, J. and Biswas, S. and Garg, R. 2016. An Exploration of Consumers' Perceived Value
of Sustainable Brands in India, 61. DOI: 10.14707/ajbr.160026

34. 34
statuss, sekošana tendencei. Un, visbeidzot, hedoniskie ieguvumi, pie kuriem pieskaitāms
uzrunājošs iepakojums, labāka auduma tekstūra, labsajūta valkājot, patīkams un dabisks aromāts.
Attiecībā uz komunikācijas saturu un kanālu izvēli, kopumā var secināt, ka pastāv dažādi
viedokļi, tomēr pastāv arī dažas kopīgas tendences. Apkopojot iepriekšminēto autoru kopīgās
idejas, darba autore izveidojusi jautājumus, kuru analīze, ļauj ilgtspējīgu apģērbu ražotāju
komunikāciju kanālus un saturu vieglāk analizēt.
1. Vai komunikācijas satura nodošanu ir caur ticamu avotu (viedokļu līderi)?
2. Vai tiek komunikācijā tiek izmantota ideja, ka katra individuāla rīcība sniedz labumu kopēju
labumu?
3. Vai komunikācijā tiek izmantoti tiešsaistes (online) mediji, kas ir bieži lietoti tieši jaunu
patērētāju vidū?
4. Vai komunikācijā tiek izmantots aizraujošs, interesants un atraktīvs saturs?
5. Vai komunikācija ir dzīva/spilgta, personiska un konkrēta?
6. Vai saukļi ir tādi, kurus viegli atcerēties?
7. Vai tiek organizēti pasākumi, kur tiek motivēta un atbalstīta savstarpēja komunikācija starp
viedokļu līderiem un patērētājiem, kā arī patērētājiem savā starpā?
8. Vai patērētāji tiek izglītoti par ilgtspējas jautājumiem un veidiem, kā ikdienā būt
ilgtspējīgākiem?
9. Vai uzņēmuma darbība un tās komunikācija savstarpēji saskan?
10. Vai uzņēmuma ilgtspējības centieni tiek atspoguļoti?
11. Vai ir skaidrs iemesls uzņēmuma ilgtspējīgajām darbībām?
12. Vai uzņēmumam ir kāds Eko-marķējumus vai citi sertifikāti?
13. Vai ir pieejama skaidra informācija par darba apstākļiem, kā arī par apģērba sastāvu un
izcelsmi?
Atbildot uz šiem jautājumiem, pēc darba autores domām, iespējams analizēt cik veiksmīgi veidota
ilgtspējīgu apģērbu uzņēmumu komunikācija ar tās mērķauditoriju.

35. 35
2. Latvijas ilgtspējīgu apģērbu mērķauditorijas analīze
2.1. Latvijas tekstila un apģērbu nozares raksturojums
Tekstila nozare pieskaitāma pie tām tradicionālām tautsaimniecības nozarēm, kas
nodrošina iedzīvotāju ikdienas vajadzības. Tekstilizstrādājumu loma ir kalpot gan tieši
funkcionālo uzdevumu veikšanai, gan cilvēku estētiski psiholoģisko vajadzību apmierināšanai
visās cilvēka darbības sfērās. 82
Vēsturiski tekstila nozares rūpniecība, kā arī ādas un ādas izstrādājumu rūpniecība ir
visvecākā rūpniecības nozare Latvijā. Īpaši strauji tā attīstījās 19. gs. beigās, kad Latvijas
teritorijā, īpaši lielākajās pilsētās, sākās strauja industrializācija. Pirmais zināmais tekstila
nozares uzņēmums, Frīdriha Augusta Kreienberga tauvu fabrika, tika atklāta 1724.gadā,
savukārt 1793.gadā tika nodibināta pirmā a/s ‒ “Iļģuciema aušanas fabrika”. Pēc neatkarībās
Latvijas izveidošanas tekstila nozares rūpniecības tradīcijas kopumā tika saglabātas, lai gan
iepriekšējie ražošanas apjomi ievērojami kritās, zaudējot agrāk brīvi pieejamos Krievijas noieta
un izejvielu tirgus. Pēc otrreizējās padomju okupācijas Latvijas rūpniecību pilnībā iekļāva
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) tautsaimniecības sistēmā. 20. gs.
60. gados Latvijas tekstila nozares rūpniecībā sāka īstenot sociālisma industriālās attīstības
politiku un tekstila nozares preču ražošanu. Jebkura rūpnīca, kuru Latvijā atvēra, plānveida
administrētās padomju ekonomikas kontekstā strādāja salīdzinoši efektīvi un ar peļņu. Tika
uzceltas lielas rūpnīcas Daugavpilī (Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīca, 1964), Valmierā
(“Valmieras Stikla šķiedra”, 1963), Liepājā (Liepājas galantērijas kombināts “Lauma”, 1977),
Ogrē (Ogres Trikotāžas kombināts, 1970). Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika sāktas
ekonomiskās reformas. Tekstila nozares izstrādājumu rūpniecībai, līdzīgi kā citām nozarēm,
nācās piemēroties jaunajiem nosacījumiem brīvā tirgus konkurences apstākļos.83
Pēc 1993. gada tika reorganizēti lielie uzņēmumi un izveidoti jauni. Pašlaik šajā nozarē
strādā vairāk nekā 13 tūkstoši strādājošo 84
apmēram 1600 uzņēmumos. Lielākā daļa no kuriem ir
nelieli individuālie uzņēmumi, kuri saražoto produkciju realizē praktiski tikai Latvijā. Nozarei
82
Kozaka, G., Vinovskis, G., Strazds, G., Voitešonoka, I. 2016. Tekstila nozares darbības analīze. Materiālzinātne.
Tekstila un apģērbu tehnoloģija. Nr.1, 141.-147.lpp. ISSN 1691-3132.
83
Strazds, G. Tekstilizstrādājumu, apavu un apģērbu ražošana Latvijā 28.01.2019. Pieejams no:
https://enciklopedija.lv/skirklis/4506 [sk.10.03.2019].
84
Latvijas darba devēju konfederācijas mājaslpa. Tekstilrūpniecība Latvijā un tās attīstības perspektīvas nākotnē.
Pieejams no: http://www.lddk.lv/wp-content/uploads/2016/08/nakotnes-tekstils.pdf [sk.10.03.2019.].

36. 36
nozīmīgi ir apmēram 120 uzņēmumi, kuri dod 85 % no kopējā nozares apgrozījuma un 98 % no
eksporta.85
Tekstila nozares rūpniecība Latvijā šodien ir augsti attīstīta nozare ar modernām tehnoloģijām un
dažādām darba organizācijas formām. No 2013.gadam līdz 2016.gadam Latvijas tekstila industrijā
ir investēti vairāk nekā 100 milj. Eiro un liela daļa ir ārvalstu investīcijas.86
Neapšaubāmi līderi
šajā jomā ir tādas Eiropas valstis kā Vācija un Zviedrija. Analizēt tekstilrūpniecības nozari,
jāsecina, ka Latvijas tekstila nozarē vietējās investīcijas pārsniedz ārvalstu ieguldījumu un ka
sasniegtais augstais ražošanas tehniskā nodrošinājuma līmenis pozitīvi ietekmē darba resursu
izmantošanas efektivitāti šajā nozarē.87
Tekstilrūpniecība ir vieglās rūpniecības nozare, kurā ietilpst tekstilšķiedras pārstrādāšana
un audumu (tajā skaitā adījumu un pēc citām metodēm ražotu tekstilizstrādājumu) ražošana.
Tekstilrūpniecībā ietilpst ļoti daudz apakšsektoru, jo tai ir ļoti garš ražošanas cikls. Tajā ietilpst
gan sintētiskās šķiedras ražošana, gan pusfabrikātu ražošana (t.i. dzija, audumi, adījumi utt.), gan
jau gatavu izstrādājumu ražošana (t.i. apģērbs, mājas tekstils, tehniskā tekstila izstrādājumi utt.)88
Tekstila rūpniecības nozarei Latvijā ir komplicēta struktūra, tā iekļauj 3 apakšnozares:
1. tekstilizstrādājumu ražošanu;
2. apģērbu ražošanu, kažokādu apstrāde un krāsošanu;
3. ādu miecēšanu un apstrādi, čemodānu, somu, zirglietu un apavu ražošanu.
Pašlaik vairāki Latvijas ražotāji veic būtiskus ieguldījumus tehnoloģiju pilnveidošanā un
inovācijās. Tekstila rūpniecības nozarē investīcijas biznesa attīstībā ir viena no uzņēmumu
konkurētspējas palielināšanas pamatnosacījumiem jo īpaši tāpēc, ka tekstila nozare pārdošanas
apjomu pieaugumu nodrošina galvenokārt eksports, nevis vietējais patēriņš. Visvairāk eksportētās
tekstila nozares preces ir tehniskais tekstils, sieviešu un vīriešu veļa, profesionālie apģērbi, gultas
veļa, tradicionālie šūtie izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, zeķes.
85
Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija. Latvijas tekstila rūpniecības attīstība Pieejams no:
http://www.atci.lv/wp-content/uploads/2018/07/Latvijas-tekstilr%C5%ABpniec%C4%ABbas-
att%C4%ABst%C4%ABba-2017.pdf [sk.11.03.2019.].
86
Latvijas darba devēju konfederācijas mājaslpa. Tekstilrūpniecība Latvijā un tās attīstības perspektīvas nākotnē.
Pieejams no: http://www.lddk.lv/wp-content/uploads/2016/08/nakotnes-tekstils.pdf [sk.10.03.2019.].
87
Vinovskis. G. un Kozaka, G. un Voitešonoka, I. un Strazds, G. Tekstila nozares darbības analīze. Pieejams no:
88
http://www.rishon-inter.lv/rupnieciba/ [sk.11.03.2019.]