Atis Kronvalds (1837-1875) savulaik rakstīja: "Mēs kopjam savu tēvu valodu: to savā starpā runādami, gramatiku dziļāk iztirzādami; latviešu literatūru uzcītīgi lasīdami, latviešu rakstus apgādādami un un savā starpā pārspriezdami; latviskās dziesmas mācīdamies un dziedādami." Pļaviņās un tuvīnā apkaimē - Vietalvā, Odzienā, Klintainē, izsenis kopta dziesmas un dejas tradīcija, kura turpina dzīvot no 19. gadsimta pirmās tautas atmodas līdz mūsdienām, ko apliecina kuplais dziedātāju un dejotāju pulks XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos. Piedāvājām virtuālu izstādi, kurā izmantoti Pļaviņu bibliotēkas novadpētniecības krājuma materiāli!

1. FOTOGRĀFIJĀS
UN
PUBLIKĀCIJĀS
Dziesmas un dejas tradīcija
Pļaviņās un apkārtnē

2. ... 1872.gadā, kad Vietalvas koris 19.februārī iebrauca Rīgā
apsveikt “māmuļu” - Rīgas latviešu biedrību tās dzimšanas dienā,
tur noskandinātas tautas dziesmas ieguva ļoti siltu, pat jūsmīgu
piekrišanu. Tieši šī vakara pārrunās izvirzījās doma par kopīgu
vispārīgu latviešu dziesmu svētku sarīkošanu.
Jankavu Andrejs
Laikraksts “Students”, Nr.13 (15.05.1938)

3. Vietalvas
Dziedāšanas
biedrības
dibinātāji
ar biedrības
karogu

4. Vairāk kā puse gadu simteņa pagājusi no kādas lielas dienas,
lielas sajūsmas Vietalvā un Odzienā ...kungu dēli un meitas dziedāja kopā ar
zemnieku dēliem, pa trim no katras puses ...latvieši un vāci.
Dziesmas vieno mūžam nesavienojamos.
...Kādā maija rītā, pār Odzienas ziedošo parku plūst šā seksteta dziedātā
Bēthovena "Tās debesis izteic". Tiesa, ne latviešu, bet vācu valodā.
...ar laiku sekstets pārvērtās par kori. Tad sadziedāšanas mēģinājumi notika
Boora dzīvoklī.
Emīlija Prūsa
"Dziesmas senā Vietalvā",
Mūzikas Nedēļa, Nr.10-11 (19.06.1926.)

5. Vietalvas
Labdarības
(Dziedāšanas)
biedrības
ļaudis
1905.gadā

6. Vietalvas dziedātāju biedrības pirmie gada svētki 1871.gada 10.maijā
vēl pavairoja labsatiksmi starp muižniekiem un viņu zemniekiem un šī
kopdarbība kulturālā laukā turpinājās abpusīgā saprašanās ceļā arī
vēlākā biedrības dzīvē. Abas dižciltīgās Brimmer jaukundzes, kora
dalībnieces, veltīja biedrībai pašdarinātiem iniciāliem un izšuvumiem
rotātu, greznu balta zīda karogu un kora vadonim Kalniņam ar
sudrabu izgreznotu takts zizli.
Jankavu Andrejs
"Dziesmas senā Vietalvā"
Mūzikas Nedēļa, Nr.5-6 (28.01.1929.)

7. Vietalvas
Labdarības
biedrības
koris
Vietalvā
1926.gadā

8. Vietalvas Labdarības biedrības
koris Pļaviņās, 1930.-tie gadi

9. Vietalvas Labdarības biedrības koris
1933.gada 7.augustā

10. Vietalvas koris arī sekmīgi piedalījās visos savas tautas vispārējos dziesmu
svētkos, uzstājoties sacensībā, jau pašos pirmajos. Otrajos svētkos koris ieņēma
visizcilāko vietu citu koru starpā, un sacensībā izpelnijās
p i r m o godalgu, lielāko sudraba liru (vienīgais līdz šim gadījiens
provinces koru dzīvē). Kori ar viņa vadoni Juri Kalniņu cildināja klausītāji,
slavēja un daudzināja latviešu, vācu un krievu laikraksti.
Jankavu Andrejs
"Dziesmas senā Vietalvā"
Mūzikas Nedēļa Nr.5-6 (28.01.1929.)

11. Vietalvas
Labdarības
biedrības
koris
1936.gada
1.oktobrī
Rīgā

12. Vietalvas Labdarības biedrības koris
1938.gada jūlijā

13. Rajona pašdarbnieki sekmīgi sagatavojās
rajona darbalaužu svētkiem. Pelnītu atzinību ir ieguvis
Pļaviņu kultūras nama horeogrāfiskais ansamblis
«Daugaviņa».
Komunisma Uzvara (Aizkraukle)
Nr.140 (24.11.1969)

14. Pļaviņu dancotāji
Oliņkalnā
1951.gads 22. jūlijs

15. Pļaviņieši dejojot
ģenerālmēģinājumā
Oliņkalna estrādē,
ap 1950.gadu

16. Pļaviņu deju kolektīvs «Daugaviņa» izsauca īpašu
sajūsmu. Paši viņi laikam par to bija ne sevišķi sajūsmināti.
Atkārtot strauju deju tādā karstā laikā nemaz nav tik
viegli. Bet skatītāji bija neatlaidīgi. Aplausi uzbangoja atkal
un atkal, līdz pļaviniešiem nācās dejot vēlreiz.
"Dziedot dzimu, dziedot augu..."
Oktobra Karogs(Alūksne), Nr.75 (24.06.1969.)

17. 1950. gada 9.jūlijs
Līvānu rajona
Dziesmu svētkos

18. augšup
Klintaines
pagasta
Oliņkalnā
1952.gada
22.jūlijā

19. Gājienā uz
Oliņkalna estrādi
1952.gada 22.jūlijā

20. Oliņkalna
estrādē

21. Pļaviņu un Aizkraukles
deju kolektīvi

22. Skatītāji Oliņkalna estrādē,
20.gs. 50. gadi

23. Kapu svētkos Vietalvā, kas ik gadu notiek augusta mēneša pirmā svētdienā, arī
pagājušā svētdienā, līdzīgi agrākiem gadiem pulcējušies pāri par 4000 apmeklētāju.
Pēc kapu svētkiem Vesetas upes līcī notika Vietalvas un Odzienas labdarības biedrības
rīkotie gadskārtējie Tautas svētki. To ievadā biedrības priekšnieks J. Penders savā uzrunā
atzīmēja, ka svētki nav varējuši notikt pirms 2 gadiem, jo boļševiku varas vīri tos
nolieguši. Koncertu koris ievadīja ar dziesmu „Svētī, Dievs, šo zemi dzimto“, kuru, kā arī
vairākas citas, nācās atkārtot. Lielu piekrišanu izpelnījās arī orķestra priekšnesumi.
Vairākus tūkstošus lielais Tautas svētku apmeklētāju skaits dos ari prāvu atlikumu
biedrības pirms vairāk nekā 50 gadiem celtā sarīkojumu nama remontam.
"Tautas svētki Vesetas upes krastā Vietalvā"
Tālavietis, Nr.95 (08.08.1942.)

24. Svētku dalībnieku gājiens
Vesetas līcī Vietalvā
1951.gads

25. Vietalvas Vesetas līcī
1951.gadā

26. Oliņkalna estrādē
1955.gadā

27. 1951.gada 22. jūlijs.
Dziesmu svētku gājiens
Oliņkalnā

28. Atpūtas brīdī Vesetas līcī
Vietalvā 1951.gadā

29. Dziesmusvētki
Oliņkalnā
1952.gada 20 jūlijā

30. Pļaviņu k.n. horeogrāfiskā ansambļa mēģinājums Oliņkalna estrādē
No labās - Ilga Krūmiņa, Visvaldis Gredzens, Aina Gredzena,
Imants Zemītis, Gaida Rībeniece, Rita Bieriņa
1955.g. 12. jūnijs

31. Pļaviņiešiem arī
Dziesmu svētku koncertā ir
raits deju solis
1955.g. 19.jūnijs, Oliņkalns

32. Pļaviņu k.n. dejotāji
Oliņkalnā
1955. gadā

33. Oliņkalna estrādē
1955.gadā

34. Pļaviņiešu izpildijumā
Igauņu tautas deja "Siena pļauja"
Oliņkalnā, 1955.gada 19.jūnijā

35. Dziesmusvētki
Oliņkalnā
1957. gada 28. jūlijā

36. Odzienas-Vietalvas
pūtēju orķestra
dalībnieki
No kreisās:
1.rindā - pirmais
Paulis Siricins
2.rindā -
Jānis Krastiņš,
Jānis Siricins,
Jānis Lasmanis,
Voldemārs Sīlis,
Edgars Sīlis

37. Nu jau vairāk nekā desmit gadu ir pagājis, kopš Vietalvas ciemā izveidojies pūtēju
orķestris. Nācis no ģimenes, kurā mūzika arvien bijusi lielā cieņā, Jānis Siricins savu
instrumenta spēles prasmi nedalīti sniedzis pārējiem, it sevišķi jaunatnei. - Ar centību esam
tikuši tik tālu, ka tagad visi ir veiksmīgi muzikanti, - saka Jānis Siricins. Sirmais mūziķis
jau pārkāpis 70 gadu slieksni, 55 no tiem veltījis pašdarbībai. Un ne jau velti tāds možums
- gandrīz uz katru mēģinājumu, reizi nedēļā, Jānis Siricins kājām mēro tos piecus
kilometrus no savām lauku mājām "Kalna Svilēniem" līdz Odzienai. Muzicēšana prasa
lielu piespiešanos, interesi, gribu un pašatdevi. Tā aizņem gandrīz visu brīvo laiku.
I.Zvaigzne
"Ciema pūtēju orķestris"
Komunisma Uzvara, Nr.95 (09.08.1973.)

38. Jāņa Siricina atjaunotais
Odzienas-Vietalvas
pūtēju orķestris
No kreisās:
1.rindā -
Pēteris (dēls) Leiboms,
... Bieriņš,
Paulis Siricins
2.rindā -
Pauls ...,
Pēteris(tēvs) Leiboms,
Imants Leiboms,
Jānis Siricins
1958.gads
Vietalvā

39. Skatītāji
rajona
Dziesmusvētkos
Oliņkalnā
1959.gadā

40. Pļaviņu kultūras nama
vokālais ansamblis
No kreisās:
1.rindā - Māra Štūre,
Velga Medne, Austra Ērika
Tihonova, Inta Vītola
2.rindā - Anna Lablaika,
Brigita Stepāne, Anita Bērziņa,
Monika Skrūzmane, Ina ...
Ar ziediem no kreisās -Jānis
Stepāns un Kārlis zapravskis
Pie klavierēm Ēvalds Stērstiņš
20.gs., 60.gadi

41. XIII Vispārējie Dziesmu un Deju svētki
"Daugavas" stadionā Rīgā
Priekšplānā Broņislava Leimane un
Pļaviņu kultūras nama
horeogrāfiskais deju ansamblis
1960.gads

43. Citas tautu dejas
Oliņkalnā

44. Pļaviņu deju ansamblis
Oliņkalna estrādē

45. Tautas deju
ansambļa
"Daugaviņa"
pavadošais
sieviešu vokālais
ansamblis
koncertā Lietuvā
1961.gada
14.oktobrī

46. Bijušo dejotāju bērnu deju ansamblis kopā ar
Tautas deju ansambli "Daugaviņa" 15 gadu jubilejas
koncertā
1963.gadā

47. Gostiņu astoņgadīgās skolas sieviešu ansamblis
No kreisās:
Ēvalds Stērstiņš. Irēna Urbanoviča,
Vilhelmīne Daukste, Lidija Vītola,
Aija Zeltīte (Dubinska) Mekša,
Daina (Smilgdrīva) Kūlaine, Ausma Korule
1964.gada 22.februārī

48. Gostiņu pamatskolas sieviešu vokālā ansambļa sākums bija vienkārša
vēlēšanās sanākt kopā un padziedāt sev par prieku.
...Ansamblis regulāri piedalījās rajona, zonu, republikas vokālo ansamļu
skatēs guvām atzinību un godalgotas vietas.
...mūsu koncertdarbība izvērsās plašumā daudzviet Latvijā, Lietuvā,
Igaunijā, Gruzijā.
Atmiņās kavējas V.Daukste un A.Z.Mekša
Pļaviņu Ziņas, 2008.gada aprīlis

49. Klintaines pagasta Stukmaņi.
Lauksaimniecības arteļa "Selga" pūtēju orķestris
1971.gada 19.novembrī.
Orķestra diriģents un vadītājs Jānis Zvaigzne

50. Dziesmusvētki
Vīgantes estrādē
1963.gadā
Ar akordeonu
Ēvalds Stērstiņš

51. Vīgantes
pēdējie
dziesmusvētki
1965.gadā

52. Pļaviņu koristu grupa
kopmītnē Rīgā
VII Dziesmu svētkos
1933.gadā

53. Pļaviņu koris izveidojies vispirms Stukmaņu muižas centrā, jo
pati Pļaviņu pilsēta sākusi veidoties tikai pēc dzelzceļa līnijas izbūves.
...Vecais Stukmaņu Sofijas skolas skolotājs Ārness ir arī kora
izveidotājs.
Stukmaņu kultūras biedrības koris pirmo reizi Latvijas Vispārējos
dziesmu svētkos piedalās 1888.gadā.
diriģenta J.Stērstiņa sniegtās ziņas 6.02.1960
RMM R.Pussara kolekcija

54. Pļaviņu kultūras nama jauktais koris
1963. gadā Pļaviņās

55. Pļaviņu
kultūras nama
jauktais koris.
Diriģents
Tālivaldis Mekšs
koncertmeistare
Rita Lēpe
1963.gadā
Pļaviņu k.n.

56. Pļaviņu
kultūras nama
jauktais koris un
diriģente
Ieva Lazdāne
1988.gadā
Latvijas valsts
Universitātes aulā

57. Kopš 1970.gada Pļaviņu kori vada Ieva Lazdāne, no 1980.gada
diriģentei aizrautīgi palīdz kormeistare, Pļaviņu vidusskolas
dziedāšanas skolotāja Staņislava Kalniņa.
Sākot ar 1980.gadu, visās rajona skatēs Pļaviņu koris ierindojies
pirmajās vietā un guvis tiesības piedalīties zonu skatēs.
1984.gadā zonas skatē Preiļos un 1987.gadā zonas skatē Jelgavā
koris ieguva pirmo vietu.
"Pļaviņu korim - 100"
Komunisma Uzvara, Nr.52 (5.05.1988.)

58. Pļaviņu kultūras nama jauktais koris
ar diriģenti Ievu Lazdāni
pēc skates pie LVU
1990.gada 17.jūnijā

59. Pļaviņu kultūras nama
jauktais koris

60. Izstāde veidota, izmantojot materiālus no Pļaviņu
bibliotēkas novadpētniecības krājuma
Pļaviņu bibliotēka, 2023.