Tradicionālās mūzikas reģionāli un stilistiski daudzveidīgais piedāvājums:  satura piesaiste konkrētu reģionu tradicionālā...
Programmas satura piesaiste konkrētu reģionu tradicionālās mūzikas repertuāram <ul><li>Problēma  – atšķirīgs tradicionālās...
Programmas satura izstrādes iespējamie modeļi, tos ietekmējošie faktori <ul><li>Vietējās tradīcijas </li></ul><ul><li>Skol...
Iespējamie modeļi <ul><li>Programmas pamatā – vietējais repertuārs </li></ul><ul><li>Programmas pamatā – Latvijas tradicio...
Latviešu tradicionālās mūzikas reģionālie stili <ul><li>Senā slāņa vietējas cilmes tradicionālā mūzika </li></ul><ul><li>J...
Senā slāņa tradicionālā mūzika –  neatņemama seno ieražu  (gadskārtu, ģimenes, darba ieražu utt.) sastāvdaļa <ul><li>Daudz...
Jaunā slāņa tradicionālā mūzika – veidojusies aptuveni 18. gs. vietēju un ārēju faktoru mijiedarbē <ul><li>Vokālās mūzikas...
Kurzeme <ul><li>Kurši  – kareivīga senlatviešu tauta, kas apdzīvoja Kurzemes un tai kaimiņos esošās Lietuvas teritoriju vi...
Suitu novads  (Alsunga, Gudenieki, Jūrkalne, Basi) <ul><li>Vēsturiskais konteksts – kontrreformācija (1634)  </li></ul><ul...
Repertuārs <ul><li>Suitu burdons (Etnogrāfiskā ansambļa  Gudenieku suiti  dziedātājas; teicēja Rozālija Rudzīte (1929, Gud...
Dienvidkurzeme – vairākas lokālas tradīcijas <ul><li>Bārtas un Nīcas apkārtne – bagāta vokālā daudzbalsība </li></ul><ul><...
Repertuārs <ul><li>Garais sauciens un  leiši  (Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas; ieskaņots 1995. gadā Otaņķos un 1...
Repertuārs <ul><li>Bēru dziesma (Margrieta Reinfelde (1902, Rucava); ieskaņots 1961. gadā Liepājas raj. Sikšņu ciemā) </li...
Zemgale <ul><li>Vēsturiskais konteksts </li></ul><ul><li>Tradicionālās mūzikas avoti – fonogrāfa ieskaņojumi, nošu materiā...
Repertuārs <ul><li>Precību dziesma, teiktā melodija (Gaida Bēvalde (1922, Šķibe); ieskaņots 1964. gadā Dobeles raj. Austru...
Augšzeme <ul><li>Multifunkcionāls recitatīvs ar rudimentāru burdonu (Milda Bružuka (1899, Dignāja), Ieva kalniņa (1904, Di...
Vidzeme <ul><li>Multifunkcionāla teiktā melodija ar ostinato elementiem (Emīlija Ezergaile (1885, Lielvārde) un Emīlija Ce...
Latgale <ul><li>Tolku bolss , burdons (Anna Ščemeļinska (1925, Šķilbēnu pagasta Plešova) un Rekavas etnogrāfiskā ansambļa ...
Latgale <ul><li>Tolku bolss , ostinato (Broņislava Putilova (1914, Viļakas pagasts) un Anastasija Putilova (1919, Viļakas ...
Repertuāra problemātika <ul><li>Vokālās un instrumentālās mūzikas attiecības </li></ul><ul><li>Avotu stāvoklis un pieejamī...
Repertuāra avoti <ul><li>Jurjānu Andrejs.  Latvju tautas mūzikas materiāli  (1892 – 1926) </li></ul><ul><li>Emiļis Melngai...
Repertuāra apguves iespējas <ul><li>Pieejamā materiāla atlase, piemērojoties konkrētām situācijām </li></ul><ul><li>Tradīc...
Paldies  par uzmanību!
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Trad muzika 2

2,168 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
2,168
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
235
Actions
Shares
0
Downloads
10
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Trad muzika 2

  1. 1. Tradicionālās mūzikas reģionāli un stilistiski daudzveidīgais piedāvājums: satura piesaiste konkrētu reģionu tradicionālās mūzikas repertuāram – problēma vai iespēja?     Anda Beitāne Dr.art. , JVLMA asoc.profesore Projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005 Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība Ieguldījums Tavā nākotnē !   Tālākizglītības kurss „ Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā Tradicionālā mūzika”
  2. 2. Programmas satura piesaiste konkrētu reģionu tradicionālās mūzikas repertuāram <ul><li>Problēma – atšķirīgs tradicionālās mūzikas apguves un izpētes stāvoklis dažādos reģionos </li></ul><ul><li>Iespēja – jauna, neunificēta pieeja programmas satura izstrādē </li></ul>
  3. 3. Programmas satura izstrādes iespējamie modeļi, tos ietekmējošie faktori <ul><li>Vietējās tradīcijas </li></ul><ul><li>Skolas iespējas (pedagogi, instrumenti u.tml.) </li></ul>
  4. 4. Iespējamie modeļi <ul><li>Programmas pamatā – vietējais repertuārs </li></ul><ul><li>Programmas pamatā – Latvijas tradicionālās mūzikas repertuārs </li></ul><ul><li>Programma vērsta uz tradicionālās mūzikas kā stila apguvi </li></ul><ul><li>Programmas pamatā – konkrēta instrumenta vai instrumentu grupas apguve </li></ul>
  5. 5. Latviešu tradicionālās mūzikas reģionālie stili <ul><li>Senā slāņa vietējas cilmes tradicionālā mūzika </li></ul><ul><li>Jaunā slāņa tradicionālā mūzika ar spēcīgām ārējām ietekmēm </li></ul>
  6. 6. Senā slāņa tradicionālā mūzika – neatņemama seno ieražu (gadskārtu, ģimenes, darba ieražu utt.) sastāvdaļa <ul><li>Daudzveidīgi šaurapjoma recitatīvi (teiktās dziesmas) </li></ul><ul><li>Refrēndziesmas </li></ul><ul><li>Vokālais burdons </li></ul><ul><li>Ganu saucieni u.c. </li></ul>
  7. 7. Jaunā slāņa tradicionālā mūzika – veidojusies aptuveni 18. gs. vietēju un ārēju faktoru mijiedarbē <ul><li>Vokālās mūzikas stili, kas radušies senā un jaunā slāņa mijiedarbē </li></ul><ul><li>Instrumentālā mūzika (deju mūzika) </li></ul><ul><li>Ziņģes (vācu singen ) </li></ul>
  8. 8. Kurzeme <ul><li>Kurši – kareivīga senlatviešu tauta, kas apdzīvoja Kurzemes un tai kaimiņos esošās Lietuvas teritoriju viduslaikos un senāk </li></ul><ul><li>Vairākas vietas, kur tradicionālā mūzika vēl aizvien sastopama nepārtrauktā tradīcijā </li></ul>
  9. 9. Suitu novads (Alsunga, Gudenieki, Jūrkalne, Basi) <ul><li>Vēsturiskais konteksts – kontrreformācija (1634) </li></ul><ul><li>Iemesls – vietējā muižnieka Johana Ulriha fon Šverina precības ar polieti Barbaru fon Konarsku, kuras dēļ ne tikai viņam, bet arī visiem vietējiem iedzīvotājiem bija jākļūst par katoļiem </li></ul><ul><li>Rezultāts – novada izolēšanās no tā luteriskās apkārtnes, seno vietējo ieražu saglabāšanās, spēcīgas lokālās identitātes izveidošanās </li></ul>
  10. 10. Repertuārs <ul><li>Suitu burdons (Etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku suiti dziedātājas; teicēja Rozālija Rudzīte (1929, Gudenieki), locītāja Emīlija kantiķe (1931, Gudenieki); ieskaņots 1993. gadā Gudeniekos) </li></ul><ul><li>Teiktā melodija (recitatīvs) – kāzu apdziedāšanās (Etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas dziedātājas; priekšdziedātāja Veronika Porziņģe (1920, Alsunga); ieskaņots 20. gs. 70. gadu beigās Alsungā) </li></ul><ul><li>Diždancis (koklētājs Jānis Poriķis (1909, Alsunga); ieskaņots 1992. gadā Jaunciemā) </li></ul>
  11. 11. Dienvidkurzeme – vairākas lokālas tradīcijas <ul><li>Bārtas un Nīcas apkārtne – bagāta vokālā daudzbalsība </li></ul><ul><li>Rucavas apkārtne – vienbalsība </li></ul>
  12. 12. Repertuārs <ul><li>Garais sauciens un leiši (Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas; ieskaņots 1995. gadā Otaņķos un 1978. gadā Rīgā) </li></ul><ul><li>Braucamā dziesma (Katrīna Grabovska (1908, Rucavas pagasts); ieskaņots 1991. gadā Rucavas pagasta Brastiņos) </li></ul><ul><li>Teiktā melodija (Grieta Beķere (1886, Ziemupe); ieskaņots 1961. gadā Medzē) </li></ul>
  13. 13. Repertuārs <ul><li>Bēru dziesma (Margrieta Reinfelde (1902, Rucava); ieskaņots 1961. gadā Liepājas raj. Sikšņu ciemā) </li></ul><ul><li>Kristību dziesma (Kristīne Albužis (1921, Sventāja); ieskaņots 1991. gadā Sventājā) </li></ul><ul><li>Ziņģe (Ķērsta Balčus (1917, Sventāja); ieskaņots 1991. gadā Sventājā) </li></ul>
  14. 14. Zemgale <ul><li>Vēsturiskais konteksts </li></ul><ul><li>Tradicionālās mūzikas avoti – fonogrāfa ieskaņojumi, nošu materiāla publikācijas, LFK ekspedīciju ieskaņojumi 20. gs. 60. gados </li></ul>
  15. 15. Repertuārs <ul><li>Precību dziesma, teiktā melodija (Gaida Bēvalde (1922, Šķibe); ieskaņots 1964. gadā Dobeles raj. Austrumu ciemā) </li></ul><ul><li>Plašapjoma precību/ kāzu dziesma (Eduards Mazvērsītis (1899, Bēne); ieskaņots 1964. gadā Dobeles rajonā) </li></ul>
  16. 16. Augšzeme <ul><li>Multifunkcionāls recitatīvs ar rudimentāru burdonu (Milda Bružuka (1899, Dignāja), Ieva kalniņa (1904, Dignāja) un Ilga Muižniece (1924, Līvāni); ieskaņots 1989. gadā Dignājā </li></ul><ul><li>Augšzemes rotāšana (J. Vītoliņš. Gadskārtu ieražu dziesmas, Nr. 260 – 270) </li></ul>
  17. 17. Vidzeme <ul><li>Multifunkcionāla teiktā melodija ar ostinato elementiem (Emīlija Ezergaile (1885, Lielvārde) un Emīlija Celmiņa (1883, Lielvārde); ieskaņots 1951. gadā Rīgā) </li></ul><ul><li>Ganu sauciens (Marta Sīpola (1903, Ēvele); ieskaņots 1973. gadā) </li></ul><ul><li>Trimškinpolka (Lubānas kapela: Elmārs Dzilna (1926, Lubāna) – 1. vijole, Vilis Mētra (1922, Tilža) – 2. vijole, Anastasija Ezeriņa (1928, Barkava) – cītara, Guntis Dzilna (1952, Lubāna) – bass; ieskaņots 1991. gadā Lubānā) </li></ul>
  18. 18. Latgale <ul><li>Tolku bolss , burdons (Anna Ščemeļinska (1925, Šķilbēnu pagasta Plešova) un Rekavas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas; ieskaņots 1991. gadā Rekovā) </li></ul><ul><li>Fragments no mirušo oficija jeb psalmu dziedājumi mirušo piemiņai (Stefānija Keiša (1927, Šķilbēnu pagasta Pakašova), Valentīna Keiša (1940, Šķilbēnu pagasta Djorgova), Anna Keiša (1936, Šķilbēnu pagasts) un Marija Supe (1932, Šķilbēnu pagasts); ieskaņots 1995. gadā Šķilbēnu pagasta Pakašovā) </li></ul>
  19. 19. Latgale <ul><li>Tolku bolss , ostinato (Broņislava Putilova (1914, Viļakas pagasts) un Anastasija Putilova (1919, Viļakas pagasts); ieskaņots 1992. gadā Viļakas pagasta Sosnīcās) </li></ul><ul><li>Kuozu bolss , harmoniskā daudzbalsība (Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas; ieskaņots 1991. gadā Baltinavā) </li></ul><ul><li>Krakovjaks (ermoņikas – Alberts Mednis (1936, Baltinavas pagasts); ieskaņots 2008. gadā Rīgā) </li></ul>
  20. 20. Repertuāra problemātika <ul><li>Vokālās un instrumentālās mūzikas attiecības </li></ul><ul><li>Avotu stāvoklis un pieejamība </li></ul>
  21. 21. Repertuāra avoti <ul><li>Jurjānu Andrejs. Latvju tautas mūzikas materiāli (1892 – 1926) </li></ul><ul><li>Emiļis Melngaiļis. Latviešu mūzikas folkloras materiāli (1951 – 1953) </li></ul><ul><li>Emilis Melngailis. Latviešu dancis (1949) </li></ul><ul><li>Jēkabs Vītoliņš. Latviešu tautas mūzika (Darba dziesmas (1958) , Kāzu dziesmas (1968) , Bērnu dziesmu cikls, Bēru dziesmas (1971), Gadskārtu ieražu dziesmas (1973), Precību dziesmas (1986) </li></ul><ul><li>Anda Beitāne. Latviešu tautas mūzika (Kara dziesmas, 2008) </li></ul><ul><li>Latviešu folkloras krātuves arhīvs </li></ul>
  22. 22. Repertuāra apguves iespējas <ul><li>Pieejamā materiāla atlase, piemērojoties konkrētām situācijām </li></ul><ul><li>Tradīcijas rekonstrukcija (darbs ar nošu materiāliem) </li></ul><ul><li>Radoša pieeja dokumentētajam repertuāram </li></ul><ul><li>Metodisko materiālu izveide </li></ul>
  23. 23. Paldies par uzmanību!

×