2. Asinsrites orgānu sistēma
• Sastāv no:
– Asinīm;
– Asinvadiem (noslēgta asinrites sistēma),
– Asinrades orgāniem,
– Centrālā orgāna - sirds
3. Asinis
• Asinis ir šķidri saistaudi, kuru galvenā masa
patstāvīgi kustas;
• Pieaugušam cilvēkam ir 5-6 litri asiņu;
• Sastāv no šķidrās daļas un asinsķermenīšiem;
4. Asiņu šķidrā daļa
• Sauc par asiņu plazmu;
• Iedzeltens,
puscaurspīdīgs
šķidrums, kas sastāv no
neorganiskajām un
organiskajām vielām.
5. Plazmas sastāvs
• Neorganiskās vielas:
– Ūdens;
– Sāļi (īpaši vārāmā sāls NaCl)
koncentrācija 0,9% NaCl šķīdums
ūdenī (fizioloģiskais šķīdums);
– Uz 1 l ūdens izšķīdina 9 g NaCl + 0,1 g
KCl + 0,2g CaCl + 0,2 g dzeramās
sodas.
– Ja cilvēks zaudējis daudz šķidruma, vai
asinīs ir liela kaitīgo vielu
koncentrācija, asinīs ievada
fizioloģisko šķīdumu.
6. Plazmas sastāvs
• Organiskās vielas ( piemēram, olbaltumvielas,
tauki, ogļhidrāti);
– Albumīni – nodrošina asiņu
osmotisko spiedienu, kas aiztur
ūdeni, jo to trūks audos veidojas
tūskas;
– Globulīni – ir pretvielas, kas veicina
cīņu pret mikrobiem;
– Fibrinogēns – vajadzīgs asinsrecei,
pasargā no noasiņošanas.
– Ja no plazmas atdala figrinogēnu,
tad paliek serums, kas nesarec, ar
visām antivielām un «labumiem».
7. Asinsķermenīši
• Jeb formelementi;
– Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši;
– Leikocīti jeb baltie asins ķermenīši;
– Trombocīti jeb asiņu plātnītes
8. Eritrocīti
• Nav kodola, ieliektas šūnas;
• 1 m3 vīriešiem– 4-5 milj., sievietēm 3,5-4,5
milj.
• 5 Litros ir apmēram 25 triljoni eritrocītu;
• Katrs eritrocīts dzīvo 60-120 dienas
• 23 sekundēs apceļo organismu( veic vienu apli
asinsritē);
9. Eritrocīti
• Hemoglobīns viegli saista ogļskābo gāzi (CO2),
un skābekli (O2) un viegli tas arī atdod.
• Viens eritrocīts var piesaistīt 1 000 000
skābekļa molekulu.
• Tāpēc hemoglobīna līdz ar to eritrocītu
funkcija ir transportfunkcija
• Tvana gāze CO ļoti cieši saistās ar hemoglobīnu
un cilvēks guļot tvana gāzē var iet bojā.
10.
11. Leikocīti
•
•
•
•
•
Bezkrāsainas šūnas ar kodolu;
1 m3 ir 4-8 tūkstoši leikocītu;
Dzīves ilgums ir tikai 2-4 dienas;
Galvenā funkcija ir aizsargfunkcija;
Mirušie leikocīti, kas zaudē cīņā ar mikrobiem
veido strutas;
• Spēja norīt svešķermeni – fagocitoze;
• Fagocīti – leikocīti kas aprij mikrobus un mirušās
šūnas;
13. Trombocīti
• Nav šūnas, tie ir no šūnām atrāvušās
citoplazmas piciņas;
• 1m3 – 200-300 tūkstoši;
• Dzīvo dažas dienas;
• Funkcija – asinsreces nodrošināšana;
• Saskaroties ar nelīdzenu virsmu, bojājuma
gadījumā, atbrīvojas vielas, kas sašaurina
asinsvadus.
14.
15. Imunitāte
• Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret
slimību mikrobiem vai noteiktām indēm;
• Organismā imunitāti veido antivielas jeb
pretvielas (globulīni), izstrādā limfocīti
• Limfocīti ir īpaši audz limfmezglos;
• Pretvielas veidojas, kad limfocīti ir saskārušies
ar limfocītiem;
• Visu dēļ kā, veidojas pretvielas apzīmē ar
vārdu antigēns.
16. Imunitāte var būt iedzimta vai iegūta
Imunitāte
Iedzimtā
Iegūtā
Dabiski iegūtā
Aktīvā
Pasīvā
Mākslīgi iegūtā
Aktīvā
Pasīvā
17. Iedzimtā imunitāte
• Šo imunitātes veidu nodrošina iedzimtās
īpatnība;
• Piemēram, cilvēki neslimo ar dzīvnieku
slimībām un otrādi;
18. Iegūtā imunitāte
• Imunitāte kas rodas dzīves laikā, tā var tikt
iegūta dabiski vai mākslīgi;
• Dabiski un mākslīgi iegūtā var būt aktīva vai
pasīva;
19. Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte
• Rodas tad, ja organisms izslimo kādu lipīgu
slimību un viņa asinīs izveidojas antivielas pret
šīs slimības mikrobiem.
• Parasti saglabājas visu mūžu;
20. Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte
• Rodas kad grūtniece pārslimo slimību un savas
antivielas caur placentu nodot pēcnācējam, kā
rezultātā bērns neslimos ar šo slimību.
21. Mākslīgi iegūtā imunitāte
• Var būt aktīva vai pasīva;
• Aktīva – cilvēkam iepotē poti, kas ir slimības
izraisītājs mazā koncentrācijā, un cilvēks bez
komplikācijām pārslimo;
• Pasīva – kad cilvēkam ievada serumu, cita
organisma asins plazma bez fibrinogēna un ar
abtivielām.
22. Asiņošanas apstādināšanās mehānisms
• Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi;
• Divi mehānismi:
• 1.) ja asiņo sīkie asinsvadi –kapilāri, kuros ir
zems spiediens un maza asiņu plūsma, tad
asins vadi sašaurinās un trombocīti pielīp pie
bojātās asinsvadu virsmas un salīp piciņās un
aizsprosto bojājumu un asiņošana apstājas.
23. Asiņošanas apstādināšanās mehānisms
• Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi;
• Divi mehānismi:
• 2.) ja bojāti lielāki asinsvadi – fibrinogēns
veidojas par fibrīna pavedieniem, to fibrīna
veidojas tīkls kurā saķeras asinsķermenīši;
• Rodas asiņu receklis jeb trombs, kas nosedz
bojājumu
26. Slimība
• Iedzimta ģenētiska slimība – hemofīlija,
• Slimniekiem vispār nesarec asinis;
• Sarecēšana ir organisma aizsargreakcija.
27. Asiņu pārliešana
• Jau izsenis cilvēki mēģināja pārliet asinis, taču
bieži tas nogalināja, bet dažreiz izglāba
dzīvību;
• Līdz 20 gs. neviens tam nesaprata
likumsakarību;
• Atklāja ka asinīm ir savas iedzimtās īpašības,
ko var iedalīt 4 grupās – 4 asinsgrupas;
28. Asinsgrupas
• Eritrocītos ir divējādas salipināmās vielas jeb
aglutinogēni, ko apzīmē ar burtu A un B;
• Bet plazmā ir divējādi salipinošās vielas
(aglutinini) α un ϐ;
• Ja A salipināmā viela sastopas ar α salipinošo
vielu, rodas salipšana jeb aglutinācija pāris.
• Eritrocīti salīp piciņās un izveidos trombi, kas
pārtrauc asinsteci un organisms mirts.
30. Rēzus faktors
• Bez A un B salipināmajām vielām jeb
aglutinogēniem 85% cilvēkku eritrocītos ir vēl
kāds aglutinogēns – rēzus faktors.
• Cilvēkus kuriem ir rēzus fakktors sauc par
rēzus pozitīviem, tiem kuriem nav par rēzus
negatīviem.
31. Rēzus faktors
• Rēzus faktors no A un B aglutinogēniem
atšķiras ar to, ka asins plazma nav tam
atbilstošā aglutinīnu.
• Taču eritrocīti salīp, ja sajauc asinis ar
pretējiem rēzus faktoriem.
• Rēzus negatīvām sievietēm ir bīstami
grūtniecības laikā!
