Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

B 10 13_suga_cilveka_evolucija

2,216 views

Published on

Sugu veidošanās. Cilvēka evolūcija.

Published in: Education
  • Login to see the comments

  • Be the first to like this

B 10 13_suga_cilveka_evolucija

  1. 1. SAUSIŅA 1.D: 183-199.lpp. POROZOVA 2.D.: 8-32. lpp.
  2. 2. Literatūra Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 183-199.lpp. Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata) 8-32. lpp.
  3. 3. (ārējā uzbūve), (iekšējā uzbūve), (izplatības vieta) Sugas kritēriji: morfoloģiskais anatomiskais fizioloģiskais (dzīvības procesi), etoloģiskais (uzvedība), bioķīmiskais (ķīmiskais sastāvs), ģenētiskais (hromosomu skaits), ekoloģiskais (dzīves vide), ģeogrāfiskais
  4. 4. Atrodi nosauktajām pazīmēm atbilstošos sugas kritērijus 1.morfoloģiskais 2.anatomiskais A. Šūnas kodolā 46 hromosomas B. Vidējā ķermeņa t036,6 C0 C. plaukstas īkšķis izvietots 900leņķī D. aizkuņģa dziedzeris izstrādā insulīnu, kas glikozi pārvērš glikogēna rezervē E. galvas smadzeņu lielāko masu veido lielās puslodes F. pastāvīgi apdzīvo visu Zemi, atskaitot polāros apgabalus G. sazinās ar artikulētu valodu H. būtiski izmaina vidi atbilstoši dzīves prasībām 3.fizioloģiskais 4.etoloģiskais 5.bioķīmiskais 6.ģenētiskais 7.ekoloģiskais 8.ģeogrāfiskais
  5. 5. Diverģence - konverģence Pazīmju attālināšanās notiek radnieciskiem Pazīmju tuvināšanās-neradnieciski organismiem pielāgojoties dažādām vidēm organismi vienādos vides apstākļos veido līdzīgus pielāgojumus
  6. 6. Evolūcijas ceļi Progress Regress Aromorfoze Idioadaptācija Deģenerācija Fiziomorfoloģiska uzbūves sarežģīšanās vienkāršošanās, indivīdu skaita samazināšanās, areāla sašaurināšanās. uzbūves un funkciju komplicēšanās, kas izraisa indivīdu skaita palielināšanās, areāla paplašināšanos. Savdabīga pielāgošanās šauriem vides apstākļiem Uzbūves vienkāršošanās galvenokārt pārejot uz parazītisku vai mazkustīgu dzīvesveidu Slēpjoša krāsa Slēpjoša forma Brīdinošā krāsa Mimikrija
  7. 7. Evolūcijas ceļi: adaptācija Aromorfoze Idioadaptācija- pielāgošanās Slēpjoša krāsa Slēpjoša forma Brīdinošā neatkarība krāsa Mimikrija no ūdens neatkarība no vides t0 pielāgotība ir relatīva Makroevolūcija–rodas augstāk attīstītas klases, tipi Mikroevolūcija –rodas sugu daudzveidība
  8. 8. Homologie orgāni var veikt dažādas funkcijas, tomēr tiem ir kopīga izcelsme. Piemēram, ekstremitātes cilvēkam, delfīnam, putnam http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
  9. 9. Analogie orgāni – orgāni, kuri veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga, veidojušies līdzīga dzīvesveida rezultātā (putna un sikspārņa spārni) http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
  10. 10. Izlase Process, kura rezultātā vienas sugas iet bojā bet citas saglabājas Cilvēka Mainība Cīņa par darbība iedzimtība eksistenci Mākslīgā izlase Dabiskā izlase Šķirnes Rodas jaunas sugas Izmirst videi nepielāgotas sugas
  11. 11. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php Ar katru gadu palielinās rezistento (pret zālēm izturīgo baktēriju) sugu skaits
  12. 12. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php http://www.vanderbilt.edu/AnS/english/Clayton/Galapago_finches.gif
  13. 13. Sugu izmiršana Izmirst videi nepielāgotas sugas Pēdējos 100 gados galvenokārt izmirst saistībā ar cilvēka darbību Nozīmīgākās dabiski izmirušās sugas bruņu zivs Nozīmīgākās iznīcinātās sugas Dodo-dronts Tasmānijas vilks Jūrasgovs
  14. 14. Sugu veidošanās p Ģeogrāfiskā izolācija – pooppuullāācciijjaa ssaaddaallāāss iizzoollēēttāāss ddaaļļāāss BBiioollooģģiisskkāā iizzoollāācciijjaa -- nneeļļaauujj ssaavvssttaarrppēējjii kkrruussttoottiieess http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
  15. 15. Evolūcijas mehānismi PPooppuullāācciijjuu uunn iinnddiivviidduuāāllaa aattttīīssttīībbaa ĢĢeennēēttiisskkāāss iizzmmaaiiņņaass mmuuttāācciijjaass ggēēnnuu ggrreeiiffss ĢĢeennēēttiisskkiiee pprroocceessii lliieellāāss uunn mmaazzaass ppooppuullāācciijjāāss PPooppuullāācciijjaa -- vienas sugas indivīdu kopa, kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju, kur vairojas un ir norobežota no citām tās pašas sugas indivīdu kopām.
  16. 16. Hominīdu evolūcija
  17. 17. Hominīdu evolūcija Homo habilis (2.0 – 1.6mya) H. rudolfensis (2.4-1.6mya) H. erectus (1.9-27kyBP) H. heidelbergensis (800-100kyBP) H. neanderthalensis (300-30kyBP) H. sapiens (130kyBP – present)
  18. 18. Hominīdu evolūcija Homo ģints evolūcija: Smadzeņu izmērs Stāvus gaita Medības Uguns iegūšana (H. erectus) Mājokļu celtniecība(H. heidelbergensis) Drēbes (H. neandertalensis) Valoda (Neandertals?)
  19. 19. Homo habilis Artist’s representation of a Homo habilis band as it might have existed two million years ago. Smadzenes 612 cm3 Dzīvoja pirms 2.3 - 1.6 milj.g. Pirmie darba rīki Izvirzīta seja, uzacu loki Iespējams gaļēdāji Iespējams, dzīvoja kokos Atklāti 1960. g. (Līkijs) Nerunāja
  20. 20. Homo erectus 1891 - Eugene Dubois atklājis Javas salā, atrasti arī Ķīnā, Āfrikā Dzīvojuši pirms 1.9 milj. – 27 000 gadiem 994 cm3 smadzeņu tilpums (H. habilis - 612) Ačūlijas darbarīki Photograph of Nariokotome boy, an early Homo erectus found near Lake Turkana, Kenya.
  21. 21. Homo erectus Kāpēc H. erectus bija veiksmīgāki? Samazinājās dzimumu atšķirības, veidojās noturīgi pāri Mazāks ķermeņa apmatojums – gatavoja apģērbu Iemācījās gatavot apģērbu no kažokādām – spēja izdzīvot aukstumā Spēja pielāgoties apkārtnei Kultūra  Organizētas medībasting  Spēja aizsargāties no plēsoņām  Iespējams, prata izmantot uguni  Veidoja apmetnes  Gatavoja darbarīkus Distribution of H. erectus
  22. 22. Homo neanderthalensis Aqtklāti Neander ciemā netālu no Diseldorfas 1856. gadā Lielas smadzenes - 1,400 cm3 Garš ķermenis, īsākas ekstremitates Mainījās seja un zobu izvietojums The skull of the classic Neandertal found in 1908 at La Chapelle-aux- Saints.
  23. 23. Neandertāliešu kultūra Veidoja apmetnes (netālu no upēm, izmantoja koku un ādas) Uguns – iespējams, izmantoja uguni rituālos? Valoda – vai spēja runāt? Gatavoja darbarīkus Top: Reconstruction of Neandertal burial from Shanidar cave Bottom: Mousterian tools
  24. 24. Kas notika ar neandertāliešiem? H. neanderthalensis dzīvoja vienlaicīgi ar H. sapiens vismaz 20 000 gadus Kas notika? Neandertālieši saplūda ar H. sapiens H. sapiens nogalināja neandertāliešus Neandertālieši neizturēja konkurenci ar H. sapiens
  25. 25. Homo sapiens Arhaiskais – pirms 35000 - 100 000 gadiem Homo sapiens vai Homo sapiens neanderthalensis Modernais – radies ~ pirms 35000 gadiem, dzīvo līdz mūsdienām Moderna anatomija Homo sapiens sapiens
  26. 26. Kromanjonas cilvēks Kromanjonas cilvēks Dzīvoja rietumeiropā pirms 35000 - 17000 gadiem Galvaskausa tilpums 1600 cm3 Nosaukums radies no hoteļa Francijā Nav atsevišķa suga – ietilpst Homo sapiens
  27. 27. Arhaiskā H. sapiens kultūra Māksla Atrastas pērles, kokgriezumi, gleznas Alu gleznojumi Spānijā, Francijā Sievietes figūras Veidotas pirms 22000 - 27000 to 22,000 gadiem Nosauktas par “Venērām”, attēlo sievietes ar platiem gurniem, lielām krūtīm. Iespējams, tika uzskatītas par ideālu auglīgai sievietei.
  28. 28. Arhaiskā H. sapiens kultūra 20000 gadus senas alu gleznas pie Vallon-Pont-d'Arc Dienvidfrancijā (pa kreisi) un Lascaux, Francijas dienvidrietumos Alu gleznojumi  Dzīvnieku atainojumi  Cilvēki izmanto dzīvnieku gaļu un ādas  Rituālie zīmējumi pirms medībām
  29. 29. Jaunākais paleolīts – kultūras uzplaukums  Pirms 10000 – 40000 gadiem  Mājokļi  Pirms 15000 gadiem Ukrainā  Daži gatavoti no mamutu kauliem  Koka, ādas apstrāde  Dabarīki  asmeņi  specializācija  savienoti darbarīki  bultas  Suņa domestikācija  Cilvēki kļuva no medniekiem par vācējiem. Pa kreisi: mājoklis no mamuta kauliem Lejā: darbarīki attīstība
  30. 30. Modernais Homo Sapiens • Reģionālās nepārtrauktības modelis (Milford Wolpoff, UMich) - cilvēki attīstījās lielākā vai mazākā mērā vienlaicīgi visā Vecajā pasaulē. • Ātrās nomaiņas modelis (Chris Stringer, NHM Londona) - cilvēki attīstījās tikai vienu reizi - Āfrikā no H. heidelbergensis senčiem - un pēc tam nokļuvuši visā Vecajā pasaulē.
  31. 31. Cilvēku rases Modernie cilvēki pieder pie vienas sugas, bet ir izveidojušās rases, kas atšķiras ar ķermeņa daļu proporcijām, melanīna daudzumu acīs, matos un ādā.
  32. 32. Mācību avoti: SAUSIŅA 1.D: 183-199.lpp. POROZOVA 2.D.: 8-32. lpp. http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=172.html Krievu valodā: http://interneturok.ru/ru/school/biology/11-klass Микроэволюция Макроэволюция Происхождение человека

×