Dzīvnieku valsts

16,494 views

Published on

  • Be the first to comment

Dzīvnieku valsts

  1. 1. Dzīvnieku valsts
  2. 2. Kas ir dzīvnieks? Dzīvs organisms, kas barojasheterotrofiski, šūnu sastāvā nav šūnapvalks
  3. 3. Vitakera 5 valstis
  4. 4. Dzīvnieku valsts
  5. 5. Sūkļu tips • Primitīvākie daudzšūnu organismi;• Dzīvieku valsts • Sēdoši – nekustīgi, piestiprinājušies – Sūkļu tips ūdenstilpnes dibenā; • Caur ķermeni nepārtraukti cirkulē ūdens – filtrētāji; • Divas šūnu kārtas, starp tām ir mezogleja; • Organismu veido dažādas šūnas – šūnām “iekšpusē” ir vica; • Vicas šūnas izraisa ūdens kustības • Barību satver citas šūnas – amēbveida šūnas • Neveidojas audi
  6. 6. Sūkļu tips
  7. 7. Sūkļu vairošanās• Vairojas dzimumiski un bezdzimumiski;• Bezdzimumvairošanās notiek pumpurojoties;• Pumpurs nenodalās no mātes organisma un veidojas kolonija;• Dzimumšūnas (olšūnas un spermatozīdi) attīstās no amēbveida šūnām vienā un tajā pašā organismā;• Hermafrodīti – organismi ar abu dzimumu dzimumšūnām
  8. 8. Filtrētāji
  9. 9. Gatavo mazgāšanas sūkļus• Veido starp šūnām izvietotas kaļķa vai citu minerālvielu adatas.• Sūklim ejot bojā, cietais un elastīgais iekšējais skelets saglabājas.• Skeletus izmanto mazgāšanās sūkļu izgatavošanā!!!
  10. 10. Dzīvnieku valsts
  11. 11. Zarndobumaiņu tips • Šūnas veido audus, bet vēl nav īstu orgānu;• Dzīvnieku valsts • Ūdensdzīvnieki; Dobs maiss – gremošanas jeb zarnu – Zarndomumaiņu tips • dobums; • Hidrozoju klase • Audi – šūnu kopums ar līdzīgu uzbūvi un funkcijām; • Scifozoju klase • Divi šūnu slāņi: ektoderma un • Koraļļu klase entoderma; ir audi • Starp ektodermu un entodermu atrodas mezogleja (nav šūnu); • Ir kaļķa vai ragvielas skelets; • Pastāv divas dzīves formas – polips un medūza; • Polips – nekustīgs, sēdošs; • Medūza – brīvi peldoša, producē dzimumšūnas.
  12. 12. Hidrozoju klase
  13. 13. Hidrozoju klase• Pazīstamākie - hidras• Dzīves forma – gan polips gan medūza, bet hidrām tikai polips;• Dzīvo jūrās un saldūdeņos;• Primitīva nervu sistēma – tīklveida nervu sistēma;• Reaģē uz kairinājumiem;• Ir dzeļšunas, tās neatjaunojas;• Vairojas dzimumiski un pumpurojoties;• Reģenerējas;
  14. 14. Scifozoju klase
  15. 15. Scifozoju klase• Dzīves forma – medūzas, polipu paaudze vāji attīstīta;• Pazīstamākā – ausainā aurēlija;• Sastopamas tikai jūrās;• No apaugļotās olšūnas veidojas kāpurs – planula;• Planula nolaižas jūras dibenā un no tā izveidojas polips, vēlāk izveidojas mazas medūziņas;
  16. 16. koraļļu klase
  17. 17. Koraļļu klase• Dzīves forma – tikai polips;• Dzīvo – tikai jūrās, seklumā;• “Ceļ” rifus;• Veido kaļķa skeletu – ciets kā betons;
  18. 18. Koraļļu rifi
  19. 19. Lielais barjerrifs
  20. 20. Koraļļu rifi
  21. 21. Dzīvnieku valsts
  22. 22. Plakantārpu tips• Dzīvnieku valsts – Plakantārpu tips • Skropstiņtārpu klase • Sūcējtārpu klase • Monogeneju klase • Lenteņu klase • Cestodāriju klase
  23. 23. Plakantārpu tips• Divpusēji (bilaterāli) simetriski dzīvnieki;• Muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis;• Ektoderma, endoderma + mezoderma;• Ir orgāni – visbiežāk tā ir nervu sistēma un/vai dzimumsistēma• Svarīgākā īpatnība – ādas-muskuļu maiss;• Ķermenī ir nav dobuma (ne pseidoceloma, ne celoma)• Primitīva gremošanas sistēma – galazarnas un ānusa nav!• Nav asinsrites un elpošanas orgānu;• Nervu sistēma sastāv no viena smadzeņu ganglija;• Ir izvadorgāni;• Dzimumsistēma ir hermafrodītiska;• Pieder 5 klases, 4 no tām parazītiskas
  24. 24. Skropstiņtārpu klase
  25. 25. Skropstiņtārpu klase• Brīvi peldoši tārpi jūrās un saldūdeņos, retumis augsnē;• Visu ķermeni klāj skropstiņepitēlijs;• Mute novietota apakšpusē, nevis galā;• No 1 mm – 50 cm gari īpatņi, atkarībā no sugas;• Gan rāpo, gan peld (peld ar skropstiņu palīdzību);• Vairums ir plēsoņas;
  26. 26. Sūcējtārpu jeb trematožu klase
  27. 27. Sūcējtārpu klase• Dzīvnieku parazīti;• Līdzīgi skropstiņtārpiem;• Raksturīgi piesūcekņi;• Parasti divi piesūcekņi – mutes un vēdera;• Ir mute un gremošanas sistēma;
  28. 28. Lenteņu klase
  29. 29. Lenteņu klase• Dzīvnieku parazīti;• Dažu milimetru biezi, taču garumā var sasniegt 30 metrus;• Nav gremošanas sistēmas un mutes;• Ķermenis sadalīts posmos – proglotīdos;• Ļoti labi attīstīta dzimumsistēma;• Ar “adatiņām” klāta galva.
  30. 30. Dzīvnieku valsts
  31. 31. • dzīvnieki, kuriem ir primārais Veltņtārpu tips ķermeņa dobums (pseidoceloms); • Ķermenis nav posmots;• Dzīvnieku valsts • Šķirtdzimuma dzīvnieki ar – Veltņtārpu tips vienkāršiem dzimumorgāniem; • Nematožu klase • Asinsrites un elpošanas nav; • Vēderskropstaiņu • Izvadsistēmas nav vai tā ir klase vāja; • Virpotāju klase • Ir galazarna un ānuss; • Kinorinhu klase • Mātītes no tēviņiem atšķiras – • Matoņu klase dzimumdimorfisms; • 5 klases: nematožu klase, vēderskropstaiņu klase, virpotāju klase, kinorinhu klase, matoņu klase
  32. 32. Nematožu klase• Tārpi ar slaidu cilindrisku, abos galos nosmailotu ķermeni. Daudzas sugas ir parazītiskas
  33. 33. Vēderskropstaiņu klase• Sīki ~ 1mm gari tārpi, kuru vēders klāj skropstas. Dzīvo ūdenī.
  34. 34. Virpotāju klase• Sīki ~ 1,5 mm gari tārpi. Ķermeņa priekšgalā tiem ir skropstiņu aparāts, kas kalpo kustībām un mutei pievada barību. Dzīvo ūdenī, augsnē, mitrās sūnās.
  35. 35. Kinorinhu klase• Sīki ~ 0,5 mm gari tārpi, kuru ķermenis klāts dzelkšņiem. Dzīvo jūrās.
  36. 36. Matoņu klase• Matveida tārpi, kuru ķermeņa garums var būt no dažiem cm līdz pat 1,5 m . Latvijā sastopamie matoņi ir 10-15 cm gari. Dzīvo ūdenī, cilvēkam nav bīstami!
  37. 37. Dobumi Īstais dobums - celomsPrimārais celoms- pseidoceloms Nav dobuma jeb celoma
  38. 38. Dzīvnieku valsts
  39. 39. Pirmmutnieki vs otrmutnieki OTRMUTNIEKI Embrioģenēzē otrmutniekiem, kur ir mute, bija ānuss PIRMMUTNIEKI
  40. 40. Gliemju tips • Mīksts, posmos nesadalīts• Dzīvnieku valsts ķermenis; – Gliemju tips • Vairums sugu ir arī čaula; • Tārpgliemju klase • Gliemju ķermenis sastāv no 3 • Monoplakoforu klase nodalījumiem: • Bruņgliemežu klase • Galvas; • Gliemežu klase • Vidukļa; • Kājas • Gliemeņu klase • Lāpstkāju klase • Galvkāju klase
  41. 41. Gliemju tips• Pirmutnieks, ir dobums (celoms)• Gan šķirtdzimumu, gan hermofrodītiski dzīvnieki• Vaļēja asinsrites sistēma;• Mantija – epidermālas izcelsmes ķermeņa sega;• Mantijā dziedzeri, kas veido čaulu;• Mutes dobumā radula (rīvīte);• Muskuļota kāja;• Gāzu apmaiņas orgāni – ktenīdijas, plaušas;• Attīstība tieša vai ar metamorfozi, kāpuri –trohofora, veligers, glohīdijs;• Latvijā ~180 sugas
  42. 42. Tārpgliemju klase• Tārpveida gliemji bez čaulas, to ķermeņa garums no1,5 mm – 30 cm. Dzīvo sāļās jūrās;• Dziļūdens sugas, detritofāgi un plēsēji (uzbrūk sēdošiem dzīvniekiem) Andris Ziemelis
  43. 43. Monoplakoforu klase• Galvenokārt izmiruši jūras gliemji. Pašreiz sastopamas kādas 10 sugas;• Dziļūdens un litorāles sugas, mazas pēc izmēra Andris Ziemelis
  44. 44. Bruņgliemežu klase• Ovāli vai tārpveidīgi dzīvnieki. Ķermeņa garums 0,5- 30 cm, to klāj čaula. Dzīvo sāļās un siltās jūrās. Andris Ziemelis
  45. 45. Gliemežu klase• Gliemji ar asimetrisku ķermeni, čaula savērpta spirālē. Dzīvo jūrās, saldūdeņos un uz sauszemes.• Elpošanas orgāni ktenīdijas vai plaušas; Andris Ziemelis
  46. 46. Gliemežu klase• Čaulas redukcija• Latvijā 23 sugasir aizsargājamas!! Andris Ziemelis
  47. 47. Gliemežu daudzveidība• Priekšžauņu apakšklase• Aizsirdsžauņu apakšklase• Plaušgliemežu apakšklase Andris Ziemelis
  48. 48. Gliemeņu klase• Divpusēji simetriski gliemji ar divvāku čaulu. Čaulas garums var būt līdz 1,4 m• Pārsvarā filtrētāji un vienkāršota nervu sistēma.• Izmanto pārtikā, un pērļu ieguvē. Andris Ziemelis
  49. 49. Gliemeņu klase• Pārvietošanās mehānisms Andris Ziemelis
  50. 50. Gliemeņu daudzveidība• Pirmgliemeņu apakšklase• Lapžaungliemeņu apakšklase• Anomalodesmata Andris Ziemelis
  51. 51. Lāpstkāju klase• Ķermeni apņem cauruļveida čaula, kas abos galos vaļēja. Ap muti lipīgi taustekļi. Dzīvo siltās jūrās ierakušies gruntī.• Plēsēji, nav žaunu; Andris Ziemelis
  52. 52. Galvkāju klase• Ķermenis ar 8-10 taustekļiem, tā garums no1 cm līdz 22 m. dzīvo tikai jūrās. Andris Ziemelis
  53. 53. Galvkāju klase• Ķermenis ar 8-10 taustekļiem, tā garums no1 cm līdz 22 m. dzīvo tikai jūrās. Andris Ziemelis
  54. 54. Gliemju attīstība Andris Ziemelis
  55. 55. Dzīvnieku valsts
  56. 56. Posmtārpu tips• Dzīvnieku valsts – Posmtārpu tips • Daudzsartārpu klase • Mazsartārpu klase • Dēļu klase
  57. 57. Posmtārpu tips• Ķermenis sastāv no galvas daivas (prostomija), segmentēta jeb posmota vidukļa, pakaļējās anālās daivas (pignīdija);• Labi attīstīts ādas-muskuļu maiss;• Ir sekundārais ķermeņa dobums jeb celoms, katram posmam ir savs celoma maiss, galvai anālai daivai nav;• Gremošanas sistēma: mutes dobums, rīkle, viduszarna, un galazarna, kas atveras ar ānusu anālās daivas galā;• Ir slēgta asinsrites sistēma;• Ir izvadorgāni - nefrīdiji• Pirmmutnieks• Ir maņu orgāni- acis. Ožas bedrītes un taustekļveidīgas piedevas;• Primitīvākie posmtārpi ir šķirtdzimuma;• Attīstība ar metamorfozi (kāpurs ir trohofora);
  58. 58. Daudzsartārpi• Labi attīstītas parapodijas. Ķermenis sastāv no 5 – 800 posmiem. Barojas ar detrītu, augiem. Vairums sugu dzīvo jūrā. Plēsīgas sugas uzbrūk dzīvniekiem vai to mazuļiem. Sķirtdzimumu dzīvnieki
  59. 59. Mazsartārpi• No parapodijām saglabājušās tikai sariņu pušķi. Ķermeni veido 5-600 posmiem. Dzīvo galvenokārt augsnē un saldūdenī. Pārtiek no detrīta. Hermafrodītiski dzīvnieki.
  60. 60. Dēles• Vairumam sugu nav ne parapodiju, ne sariņu.• Raksturīga pazīme – viens vai divi piesūcekņi.• Dēles dzīvo galveno kārt saldūdeņos, reti jūrās vai uz sauszemes.• Daļas sugu plēsīgas, citas – pusparazītiskas. Hermafrodītiski dzīvnieki.
  61. 61. Aizsargājama suga• Medicīnas dēle;• Izmanto hirudoterapijā;
  62. 62. Sliekas iekšējā uzbūve
  63. 63. Dzīvnieku valsts
  64. 64. Posmkāju tips • Ķermenis posmots ar• Dzīvnieku valsts ekstremitātēm (kājām); – Posmkāju tips • Pirmmutnieki • Kukaiņu klase • Ir celoms • Zirnekļveidīgo klase • Ir orgāni • Daudzkāju klase • Ir audi • Vēžveidīgo klase
  65. 65. Kukaiņu klase• Ķermenis sastāv no 3 nodalījumiem: – Galva; – Krūtis; – Vēders.• Ekstremitāšu skaits – 3 pāri (6 kājas);• Kājas un spārni piestiprināti pie krūtīm; Andris Ziemelis
  66. 66. Company Logo
  67. 67. Anatomija• Elpošanas sistēma – traheju sistēma;• Asinsrites sistēma ir vaļēja;• Nervu sistēma ietilpst nervu gangliji;• Maņu orgāni attīstīti ļoti labi, garšas receptori, redze, ožas receptori,• Šķirtdzimumu dzimumsistēma;• Ķermeni klāj hitīna apvalks – ārējais skelets Andris Ziemelis
  68. 68. Kukaiņu attīstība• Ar metamorfozi (attīstība ar metamorfozi); – Pilnīga metamorfoze: ola – kāpurs – kūniņa – imago (pieaugušais); Piemēram, tauriņi, vaboles, blusas u.c. – Nepilnīga metamorfoze: Ola – nimfa (kāpurs) – imago (pieaugušais) Piemēram, blaktis, sienāži, siseņi u.c. Andris Ziemelis
  69. 69. Pilnīga metamorfoze Company Logo
  70. 70. Nepilnīga metamorfoze Company Logo
  71. 71. Zirnekļveidīgo klase• Ķermenis sastāv no viena vai diviem ķermeņa nodalījumiem: – Galvkrūtis – Vēders• Ķermenim ir 4 pāri ekstremitāšu (8 kājas); Andris Ziemelis
  72. 72. Kopīgās pazīmes• 2 pāri ekstremitāšu ir pārveidojušies par mutes orgāniem;• Uz vēdera ir 3 tīmekļkārpiņu;• Daudzi zirnekļi, ne visi, gatavo ķeramtīklus ;• Ērces ir zirnekļveidīgie;• Ērces pārnēsā ērču encefalītu; – Šo slimību pārnēsā ganību ērces: • Suņu ērce • Taigas ērce Company Logo
  73. 73. Vēžveidīgo klase• Ķermeni klāj hitīna čaula jeb saplūduši daudzi posmi;• Vēžiem ir 2 nodalījumi: – Galvkrūtis; – Vēders• Elpošanas orgāni ir žaunas;• Vienīgie sauszemes apdzīvotāji, bet vajadzīgs mitrums jo elpo ar žaunām ir mitrenes Company Logo
  74. 74. Daudzkāju klase• Ķermenis posmots;• Pie katra posma ir ekstremitātes; – Simtkājiem viens pāris (2 kājas); – Tūkstošskājiem divi pāri (4 kājas). Company Logo
  75. 75. Dzīvnieku valsts
  76. 76. Adatādaiņu tips• Dzīvnieku valsts • Dzīvnieki, kam raksturīga staraina simetrija – Adatādaiņu tips • Otrmutnieki • Jūraszvaigžņu klase • Ir celoms • Jūrasliliju klase • Ir orgāni • Čūskastu klase • Ir audi • Jūrasežu klase • Jūrasgurķu klase
  77. 77. Adatādaiņu tips• Iekšējais skelets – kaļķa (CaCO3) elementi – plātnītes un dzelonīši;• Neparasta ar šķidrumu pildīta kanālu sistēma, kas veic kustību un daļēji elpošanas kustības;• Labi attīstīts sekundārais ķermeņa dobums;
  78. 78. Jūraszvaigžņu klase• Ķermeni veido disks un tā atejošie stari;• Starp disku un stariem nav stingru robežu;• Parasti ir 5 stari, bet var būt arī 30.• Ķermenis košās krāsās;• Mute atrodas diska centrā;• Reģenerācijas spēja. Andris Ziemelis
  79. 79. Jūraszvaigžņu klase• Plēsīgi dzīvnieki;• Dzīvo jūrās un okeānos;• Katram staram mutes pusē ir “kājiņas”;• Skelets attīstīts labāk mutes pusē;• Asinsrite neveic elpošanas funkciju; Company Logo
  80. 80. Jūraslilijas• Ķermenis kausveidīgs;• Gar kausa daļām taustekļi, kausa centrā mute;• Pārsvarā sēdoši dzīvniekiwww.themegallery.com Company Logo
  81. 81. Čūskastes klase• Ķermeni veido disks un 5-10 kustīgi stari, kas var būt zaroti.• Stari no diska krasi norobežoti;• Mute atrodas diska centrā;www.themegallery.com Company Logo
  82. 82. Jūrasežu klase• Ķermenis ieapaļš vai lodveidīgs;• Ķermeni klāj blīvas bruņas, virs kurām paceļas adatas;• Nav staruwww.themegallery.com Company Logo
  83. 83. Jūrasgurķu klase• Ķermenis mīksts, maisveidīgs!!• Ap muti ir taustekļi barības satveršanai;• Parasti tumši brūni;• Ir arī spilgti eksemplāriwww.themegallery.com Company Logo
  84. 84. Dzīvnieku valsts
  85. 85. Hordaiņu tips• Dzīvnieku valsts • Dzīvnieki , kuriem – Hordaiņu tips vismaz kādā dzīves • Zivju klase stadijā ir • Abinieku klase sastopama horda • Rāpuļu klase vai mugurkauls • Putnu klase • Otrmutnieki • Zīdītāju • Ir celoms • Ir orgāni • Ir audi
  86. 86. Tunikātu apakštips
  87. 87. Galvhordaiņi apakštips – lancetnieki
  88. 88. Mugurkaulnieki apakštips
  89. 89. Bezžoklaiņi infratips Nēģu virsklase Žokļaiņu infratips Zivju virsklase u.c.
  90. 90. Zivju virsklase• Iedalās: – Škrimšļzivju klasē; – Kaulzivju klasē.
  91. 91. Kopīgā anatomija• Anatomija – zinātne par iekšējiem orgāniem (to izvietojumu)• Ir spuras: gan pāra, gan nepāra• Ķermeni klāj gļotas un zvīņas, kā arī ir plakaniska ķermeņa forma;• Zivīm ir zvīņas, bet ne visām!
  92. 92. Kopīgā anatomija• Ir līdzsvara orgāns – sānu līnija:
  93. 93. Kopīgā anatomija• Pirmajiem kam izveidojas mugurkauls;• Elpo ar žaunām;• Divkameru sirds un viens asins rites loks
  94. 94. Kopīgā anatomija• Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes: vēl vāji attīstītas;• Ožas daiva īpaši haizivīm ir attīstītas;• Smadzenītes atbild par ķermeņa koordināciju, tāpēc zivīm ir labi attīstītas smadzenītes (relatīvi lielas), aktīvo kustību dēļ;• No galvas smadzenēm atirt 10 pāri nervu;• No muguras smadzenēm attiet citi nervi.
  95. 95. Kopīgā anatomija• Liela nozīme ir arī taustei un garšai;• Ar acīm veidojas monukulāra redze -
  96. 96. Kopīgā anatomija• Zivis arī dzird – ar sānu līniju un ar iekšējo ausi;• Zivis arī izdvešs skaņas;• Apaugļošanās ir ārēja;• Ir zivis, kam ir iekšējā apaugļošanās, piemēram, haizivis;
  97. 97. Zivju fauna• Skrimšļzivis: –Haizivis+rajas –Himēras. NAV SASTOPAMAS LATVIJĀ! Siltajās jūrās un okeānos, kā arī amazonas upē!
  98. 98. Skrimšļzivis• Haizivis
  99. 99. Škrimšļzivis• Rajas:• Manta
  100. 100. Škrimšļzivis• Rajas:
  101. 101. Škrimšļzivis• Himēras
  102. 102. Skrimšļzivis• Izmirušās :
  103. 103. Kaulzivis - Latvijā• Asarveidīgie• Karpveidīgie• Lašveidīgie• Plekstveidīgās• U.c.
  104. 104. Asarveidīgie• Asaris • Zandarts • Ķīsis Raksturīga pazīme – adataina muguras spura
  105. 105. Karpveidīgās• Karpa • Karūsa • Rauda • Mailīte
  106. 106. KarpveidīgāsIr atšķirība??
  107. 107. Karpveidīgās• Līnis • Plicis
  108. 108. Lašveidīgās Raksturīga pazīme – taukspura!• Strauta forele • Lasis • Līdaka
  109. 109. Lašveidīgās• Salaka • Sīga
  110. 110. Plekstveidīgās Plakanas, un acis vienā pusē• Plekste • Akimeņplekste
  111. 111. Pasaules kaulzivis
  112. 112. Pasaules kaulzivis
  113. 113. Abinieki un rāpuļi
  114. 114. ABINIEKU KLASE
  115. 115. Jūsuprāt, kā var definēt, kas ir abinieks?
  116. 116. Abinieki• Mugurkaulnieki, kas daļu dzīves pavada uz sauszemes, bet daļu ūdenī.• Vairošanās notiek ūdenī.• Aukstasiņu dzīvnieki
  117. 117. Abinieku klase• Sliekabinieku jeb bezkājaiņu jeb cecīliju kārta
  118. 118. Abinieku klase• Astaino abinieku kārta
  119. 119. Pasaulē• Milzu salamandras
  120. 120. LatvijāMazais tritons un Lielais tritons
  121. 121. Abinieku klase• Bezastaino abinieku kārta
  122. 122. Pasaulē
  123. 123. Latvijā13 sugas!
  124. 124. Sarkanvēdera ugunskrupis
  125. 125. Parastā kokvarde
  126. 126. Brūnais varžkrupis
  127. 127. Smilšu krupis
  128. 128. Zaļais krupis
  129. 129. Parastais krupis
  130. 130. Zaļās vardes• 5 sugas
  131. 131. Brūnas vardesPurva varde un Parastā varde
  132. 132. ANATOMIJA UN FIZIOLOĢIJA
  133. 133. Asinsrite• Asinis daļēji sajaucas! Slēgta asinsrite!• Trīsdaļīga sirds!• Divi asinsrites loki!
  134. 134. Elpošana• Kurkuļu stadijā elpo ar ādu un žaunām!• Pieaugušie elpo ar ādu un/vai plaušām!
  135. 135. Maņu orgāni un smadzenes• Attīstīta redze un dzirde, kas funkcionē gan funkcionē gan uz sauszemes, gan ūdenī;• Priekšējās smadzenes ir attīstījušās un sadalījušās divās puslodēs.• Oža kalpo tikai uz sauszemes;• Garša vāji attīstīta!
  136. 136. Attīstība un vairošanās• Attīstība ir ar pārvēršanos – metamorfoze!• Vairojas tikai ūdens vidē, ārējā apaugļošanās
  137. 137. Āda• Gļotaina un rievaina• Elpošanas orgāns! Piedalās gāzu maiņā!• Piedalās ūdens uzņemšanās
  138. 138. Iekšējā uzbūve
  139. 139. Skelets• Nav ribu!• Ir kakla skriemelis – kustina galvu!• 4 ekstremitātes!
  140. 140. RĀPUĻU KLASE
  141. 141. Rāpuļi• Sauszemes mugurkaulnieki, kas elpo ar plaušām, ir sausa, pārragojusies āda.• Nespēj saglabāt patstāvīgu ķermeņa temperatūru – aukstasiņu dzīvnieki
  142. 142. Rāpuļu klase• Zviņrāpuļu kārta
  143. 143. Pasaulē - čūskas
  144. 144. Latvijā čūskas3 sugas
  145. 145. Zalktis
  146. 146. Odze
  147. 147. Gludenā čūska
  148. 148. Uzmanību – čūskas inde
  149. 149. Pasaulē - ķirzakas
  150. 150. Pasaulē
  151. 151. Latvijas ķirzakas• 3 sugas• Pļavas ķirzaka un Sila ķirzaka
  152. 152. Latvijas ķirzakas• Latvijas bezkājķirzaka - Glodene
  153. 153. Rāpuļu klase• Bruņurupuču kārta
  154. 154. Pasaulē
  155. 155. Latvijā• 1 suga vietējā – Purva bruņurupucis
  156. 156. Latvijā• 1 suga nav vietējā – invazīva, nogalina citus
  157. 157. Rāpuļu klase• Krokodilu kārta
  158. 158. Pasaulē
  159. 159. Rāpuļu klase• Knābgalvju kārta
  160. 160. ANATOMIJA UN FIZIOLOĢIJA
  161. 161. Asinsrite• Slēgta asinsrites sistēma!• Divi asinrites loki! Asinis daļēji sajaucas!
  162. 162. Elpošana• Elpo tikai ar plaušām!
  163. 163. Maņu orgāni un smadzenes• Redze ir vissvarīgākais maņu orgāns;• Ir asaru dziedzeri – slapina no izžūšanas;• Dzirdes orgāni ir samērā vienkārši;• Tauste: – Ķirzakām, čūskām – mēle; – Bruņurupučiem - bruņas• Ir dažādi receptori: termo un hemo.• Priekšējās smadzenes ir kļuvušas lielākas, nodrošina sarežģītākā izturēšanās;
  164. 164. Attīstība un vairošanās• Apaugļošanās ir iekšēja, notiek izmantojot kopulācijas orgānus;• Attīstās no olas, ar blīvu apvalku, kas pasargā no izžūšanas
  165. 165. Āda• Sausa• Zvīņaina• Pārragojusies• Piemērota dzīvei sausumā• Nenotiek gāzu un ūdens maiņa!
  166. 166. Iekšējā uzbūve
  167. 167. Skelets• Ir kakls – galva ir kustīgāka• Ir ribas – iekšējie orgāni pasargāti
  168. 168. Izmirušie dinozauri - pleziozauri
  169. 169. Izmirušie dinozauri- Ihtiozauri
  170. 170. Izmirušie dinozauri - diplodoki
  171. 171. Izmirušie dinozauri - stegozauri
  172. 172. Izmirušie dinozauri - triceratopi
  173. 173. Izmirušie dinozauri - pterozauri
  174. 174. Putni
  175. 175. Izcelšanās• Izcēlās ļoti sen un pakāpeniski, no rāpuļiem!
  176. 176. Kāpēc tā var apgalvot?
  177. 177. Atrastā fosilija - Arheopterikss • Ir spārni Hmm … tā kā putniem • Rokas ar pirkstiem Hmm … ta kā rāpuļiem • Ir zobi Hmm … tā kā rāpuļiem!
  178. 178. Mūsdienu putni• Kājas ir no zvīņāmHmm … tā kā rāpuļiem
  179. 179. Definīcija• Putni ir mugurkaulnieki, kuru priekšējās ekstremitātes pārvērtušās par spārniem, tāpēc vairums no tiem spēj dzīvot
  180. 180. MORFOLOĢIJAS UN ANATOMIJA
  181. 181. Apspalvojums• Piedod formu, silda, aizsargā, palīdz lidot un neļauj samitrināties: – Dūnas: atrodas vistuvāk pie ādas, pūkainās spalvas kas veic siltuma izolāciju. – Kontūrspalvas: ir dažādas, bet kopīgā pazīme ir lidot; – Vēl ir sariņi (taustei) un krāšņumspalvas (skaistumam).
  182. 182. Adaptācija• Kāda pazīme pielāgojas vides apstākļiem!
  183. 183. Asinsrites sistēmaČetrkameru sirdsDivi asinrites lokiSlēgta asinsriteAsinis nesajaucas
  184. 184. Gremošanas sistēma• Sākas ar knābi;• Starp knābi un kuņģi ir barības vads un guza;• Guzā sēklas izmiekšķējas un sagremojas, baro mazuļus, daudz fermentu;• Ir divu veidu kuņģi: dziedzerkuņģis un muskuļkuņģis;• Muskuļkuņģī nonākušie akmens graudiņi piedalās barības sasmalcināšanā;• Ir kloāka (kakas+urīns)
  185. 185. Kā putni spēj lidot?• Viegli kauli – kauli ir ar gaisu pildīti, tukšs vidus, tas piedod izturību un mazu svaru;• Ir divkārša elpošana;• Ir ķīlis (kauls), kas palielina muskulatūras jaudu;• Ir spārni
  186. 186. Divkārša elpošanaPutni elpo ar plaušām unar gaisa maisiem;Kad putns ieelpo, skābeklisvirzās uz plaušām un uzgaisa maisiem;Kad izelpo tad skābeklisplaušās ieiet no gaisamaisiem;
  187. 187. Nervu sistēma• Labi attīstīta dzirde, redze ir ļoti asa;• Putniem ir attīstītas: – Starpsmadzenes, vidusmadzenes, smadzenītes• Putniem ir ļoti labi attīstītas balss saites;
  188. 188. Siltasiņu dzīvnieki• Nodrošina patstāvīgu ķermeņa temperatūru!
  189. 189. UZVEDĪBA
  190. 190. Ļoti sabiedriski (sociāli) dzīvnieki
  191. 191. Riesti• Notiek pavasarī,• Dzimumiem ir dzimumdimorfisms (tēviņi no mātītēm riesta laikā atšķiras)
  192. 192. Ligzdguļi un ligzdbēgļi• Ligzdguļi – mazi vāji putnēni un ļoti ilgi pavada ligzdā;• Ligzdbēgļi – ātraudzīgi putnēni kuri jau pēc izšķilšanās gatavi doties lielajā pasaulē;
  193. 193. Nometnieki• kas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgi iemītnieki, piem. sīlis, zīlīte, rubenis, krauklis, žagata, mednis, ūpis un citi.
  194. 194. Viesi• kas ierodas no aukstākiem ziemeļu apgabaliem pārziemot, vai ieklīst gadījuma dēļ
  195. 195. Gājputni• kas rudeņos dodas uz siltākiem apvidiem, pavasaros atgriežas ligzdot.
  196. 196. Maldu viesi• Noiet no ceļa, sajauc virzienu migrāciju laikā
  197. 197. Attīstība• Attīstās ar olu;
  198. 198. LATVIJAS FAUNA - ~ 300 SUGU
  199. 199. Zīdītāji
  200. 200. Zīdītāji• Ir mugurkaulnieki, kuri savus mazuļus baro ar pienu. Tie ir piemērojušies dzīvei uz sauszemes un ūdenī.
  201. 201. Zīdītāju iedalījumsDējējzīdītāju apakšklase Dzemdētājzīdītāju apakšklase• Pirzīdītāju infraklase • Bezplacentāļu infraklase – Oldējēju kārta – Somaiņu kārta • Placentāļu infraklase – Plēsēju kārta – U.c.
  202. 202. Dējējzīdītāju apakšklase Pirzīdītāju infraklase Oldējēju kārta• Dēj olas, taču mazuļus zīda ar pienu• 3 sugas• Dzīvo Austrālijā
  203. 203. Pīļknābis
  204. 204. EhidnasĪsa purna ehidna Gara purna ehidna
  205. 205. Dzemdētājzīdītāju apakšklase Bezplacentāļu infraklase Somaiņu kārta• Dzīvo Austrālijā, mazāk Madagaskarā un Damerikā;• Nav placentas, tā rezultātā mazuļus kādu laiku nēsā «somā».
  206. 206. Ķenguri
  207. 207. Koku ķenguri
  208. 208. Mazie valabiji
  209. 209. Citi valabiji
  210. 210. Klinšu valabiji
  211. 211. Lielā žurka
  212. 212. DZEMDĒTĀJZĪDĪTĀJU APAKŠKLASEPLACENTĀĻU INFRAKLASE
  213. 213. Placentāļi• Visi tie mugurkaulnieki kuri baro mazuļus ar pienu ir placenta, nedēj olas un neaudzina mazuļus «somā»• Izplatīti pa visu pasauli, gan gaisā, gan ūdenī, gan uz sauszemes.
  214. 214. Kukaiņēdāju kārta
  215. 215. Sikspārņu kārta
  216. 216. Nepilnzobju kārta
  217. 217. Grauzēju kārta
  218. 218. Zaķu kārta
  219. 219. Nepārnadžu kārta
  220. 220. Pārnadžu kārta
  221. 221. Snuķaiņu kārta
  222. 222. Airkāju kārta
  223. 223. Vaļu kārta
  224. 224. Sirēnu kārta
  225. 225. Plēsēju kārta
  226. 226. Primātu kārta
  227. 227. Primātu kārta

×