1. JAUNATNES POLITIKA UN
LĪDZDALĪBA
1. Ko valsts dara jaunatnes labā?
2. Kas ir jaunatnes organizācijas?
3. Kā jaunieši var ietekmēt lēmumus Saeimā?
4. Kādas ir jauniešu tiesības?
Jauniešu Saeima
Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
2. JAUNATNES POLITIKA
Jaunieši, jaunatnes politika nav nekas šausmīgs,
ierobežojošs vai nesaprotams. Tā ir patstāvīga
valsts politikas joma, kura rūpējas par jūsu
dzīves kvalitāti.
Valsts politikas dokumentos – likumā,
pamatnostādnēs un programmās – ir noteikts,
ko valsts institūcijas var darīt jūsu labā.
3. JAUNATNES POLITIKA
Jaunatnes politikas pamatā ir mērķis izmantot potenciālu,
kas ir ikvienā no jums, jo tieši no jums ir atkarīga tuvāka
un tālāka nākotne. Visai sabiedrībai ir svarīgi, lai jūs kļūtu
par aktīviem sabiedrības locekļiem.
Latvijas jaunatnes politika rada nosacījumus, lai jums
būtu iespēja iesaistīties jaunatnes organizācijās, iniciatīvu
grupās, brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs, sportā un
kultūras dzīvē, izkopt tādas spējas kā uzņemties iniciatīvu,
pieņemt lēmumus un līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē.
4. Ko jaunatnes labā dara valsts?
Valsts rūpējas, lai jaunatnes politika darbotos
„kā ieeļļots mehānisms”, t.i. veidotu izpratni par
jauniešu spējām un vajadzībām, veicina
sadarbību starp jums un pašvaldībām, rūpējas,
lai tie, kas darbojas jaunatnes politikā, darbotos
saskaņoti, kā arī lai jaunatnes politikā attīstītu
starptautisko sadarbību.
5. Jaunatnes politikas pamatprincipi
• iesaistīt jūs – jauniešus - apspriest un uzlabot tos
līdzdalība lēmumus, kas ietekmē jaunatnes politiku;
informācijas • rūpēties, lai jums būtu pieejama informācija par
pieejamība savām izaugsmes iespējām;
• nodrošināt, lai ikvienam no jums ir tiesības un iespējas
vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un
ekonomiskās aktivitātēs;
jauniešu interešu • plānojot jauniešu politiku, izvērtēt un ņemt vērā
ievērošana jūsu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;
labvēlīgi ekonomiskie
• veicināt apstākļus, kuros jūs varat kļūt ekonomiski
priekšnosacījumu patstāvīgi Latvijas iedzīvotāji;
radīšana
• veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnes
jauniešu integrācija politikas izstrādes un īstenošanas posmos;
• valsts līmenī gādāt par iespēju jums būt mobiliem, apgūt
mobilitāte un zināšanas un prasmes ārpus jūsu dzīvesvietas, rūpēties, lai
starptautiskā sadarbība Latvijas jaunatnes politikā iesaistītie mācītos no citu valstu
labās pieredzes un nodotu to tālāk.
6. Jauniešu līdzdalība politikā var
izpausties:
• veicot brīvprātīgo darbu,
• darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs,
• pašiem vai ar pieredzējušu cilvēku atbalstu
izstrādājot un īstenojot projektus un
pasākumus,
• piedaloties jaunatnes organizāciju vai citu
biedrību darbā,
• iesaistoties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē
valsts un pašvaldību jaunatnes politiku.
7. Jaunatnes politikas izstrādi un ieviešanu
koordinē Izglītības un zinātnes ministrija
Ministrs Roberts Ķīlis
Informācija par politiku
http://izm.izm.gov.lv/
nozares-
politika/jaunatne.html
Foto: www.izm.gov.lv
8. Jaunatnes organizācijas I
Jaunatnes organizācija ir biedrība, kura
darbojas jauniešu interesēs. Tās statūtos noteikts
darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalību
sabiedriskajos procesos. Jaunatnes organizācijā vai
organizāciju apvienībā jābūt vismaz divām trešdaļām
bērnu un jauniešu.
Jūsu iesaistīšanās kādā no jaunatnes
organizācijām ir brīvprātīga. Jaunatnes organizācijas
(tāpat kā jebkura cita biedrība) ir bezpeļņas
organizācijas – to mērķis nav peļņas gūšana.
9. Kā var iesaistīties jaunatnes organizācijā?
Par jaunatnes organizācijas biedru jūs varat kļūt
pavisam vienkārši. Vispirms ir nepieciešams saprast,
kas jūs interesē, ko un kāpēc vēlaties darīt.
Nākamais solis: atveriet mājas lapu
www.jaunatneslietas.lv un atrodiet visu jaunatnes
organizāciju sarakstu. Šeit varēsiet atrast organizācijas
no visas Latvijas. Ir tikai jāpameklē un jūs atradīsiet
daudzas sev saistošas lietas arī savā pilsētā.
Pēc izvēles izdarīšanas uzmeklējiet izvēlēto
organizāciju un uzrunājiet to, rakstot e-pastu,
piezvanot vai aizejot uz kādu no organizācijas
pasākumiem.
10. Jaunatnes organizācijas II
Jaunatnes organizācijas pasākumos var piedalīties
un darboties, arī nekļūstot par biedru. Taču katras
organizācijas biedram ir privilēģijas: iespējas piedalīties
organizācijas attīstībā un gūt lielisku un aizraujošu
pieredzi līderībā un pasākumu organizēšanā.
Iegūtās prasmes noteikti noderēs arī turpmāk,
piemēram, piesakoties darbā. Ir vērts iepazīties ar
organizācijas statūtiem, biedru tiesībām, pienākumiem
un izvērtēt iespēju pašiem kļūt par biedru.
11. Jaunatnes organizācijas III
Lai jauniešu organizācijas sasniegtu savus mērķus,
tām ir tiesības papildus veikt arī saimniecisko darbību un
nodarbināt brīvprātīgos.
Tāpat arī tās drīkst izplatīt informāciju par savu
darbību, veidot savus preses izdevumus, video, audio
materiālus, organizēt sapulces, gājienus, piketus un citu
publisko darbību.
Jauniešu organizācijas bieži iesaistās politisko
jautājumu risināšanā par tēmām, kas konkrētajai
organizācijai ir aktuālas.
12. Jaunatnes organizācijas IV
Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās organizācijas
mērķi, tā var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā
arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu
aizsargātās intereses.
Savukārt, organizācijām, kuras nodarbojas ar
cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības ar
aizskartās personas piekrišanu vērsties valsts iestādēs vai
tiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai likumiskās
intereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmes
aizlieguma pārkāpumu.
13. Jaunatnes organizācijas V
Dalība jaunatnes organizācijās ir tikai viens veids, kā jūs
varat iesaistīties jaunatnes politikas īstenošanā. Tikpat
labi jūs varat:
• veikt arī brīvprātīgo darbu,
• izstrādāt un īstenot projektus,
• organizēt pasākumus,
• darboties savas izglītības iestādes pašpārvaldē,
• iesaistīties jauniešus ietekmējošu lēmumu
pieņemšanās procesā gan pašvaldību, gan valsts
līmenī, kā arī
• piedalīties Jauniešu Saeimā.
14. Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu
Jaunieši Latvijas Republikas Saeimu var apmeklēt:
– norunājot satikšanos ar kādu no simts Saeimas
deputātiem,
– piesakoties ikgadējām Atvērto durvju dienām vai
Muzeju nakts pasākumam,
– piesakoties „Ēnu dienai”.
Starp citu, Saeimas deputāti labprāt atsaucas
aicinājumam gan viesoties pie jauniešiem, gan
uzstāties jauniešu organizētos pasākumos, atbalstot
viņus ar savām zināšanām.
15. Jaunieši diskutē Saeimas Sarkanajā zālē Jaunieši Ministru kabinetā
Foto: saeima.lv Konference par bērna Foto: izm.gov.lv
Ēnu diena Saeimā interešu ievērošanu
Foto: saeima.lv Foto: saeima.lv
16. Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu
Jaunatnes organizāciju līdzdalība lēmumu pieņemšanā
Saeimā var notikt dažādos veidos
• rakstot vēstules,
• izstrādājot priekšlikumus likumprojekta tekstam,
• paužot viedokli sēdēs,
• sadarbībā ar komisiju vai apakškomisiju, veidojot
seminārus un konferences.
17. Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu
Visbiežāk jaunatnes organizācijas sadarbojas ar
Saeimas komisijām un apakškomisijām, taču ir arī citas
iespējas, piemēram, sadarboties ar konkrētu deputātu, kas
pārstāv attiecīgu reģionu.
Tāpat ir iespējams sadarboties ar kādu no Saeimā
pārstāvēto partiju frakcijām vai izmantot Saeimas un
nevalstisko organizāciju sadarbības iespējas – piedalīties
Saeimas un NVO forumā.
Jaunatnes organizācijas izmanto arī lobēšanu. Tās
deputātus informē par savu viedokli un aktīvi pārliecina
personīgu tikšanos laikā vai ar vēstuļu un citu metožu
palīdzību. Dažkārt organizācijas savā starpā vienojas par
vienotu pozīciju.
18. Kā un ko jums izvēlēties par sadarbības partneri?
Vispirms noformulējiet savas intereses un vajadzības:
ko gribat sasniegt vai panākt?
Tad atrodiet pamatojumu sava viedokļa skaidrošanai
gan deputātiem, gan plašsaziņas līdzekļiem.
Tad atrodiet „visdzirdīgākās” ausis. Tās var meklēt to
Saeimas deputātu vidū, kuriem ir zināšanas un
iespējama saistība ar jūs interesējošo tēmu.
Tāpat ir vērts uzzināt, kurai komisijai vai apakškomisijai
konkrētais jautājums būtu jārisina.
Ja rodas šaubas vai informācija nav pietiekami
izsmeļoša, meklējiet padomu Saeimas Apmeklētāju un
informācijas centrā.
19. JAUNATNES POLITIKA
Bērniem un jauniešiem svarīgu jautājumu risināšanai
svarīgākās komisijas ir:
• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija,
• Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisija,
• Izglītības, kultūras un zinātnes komisija,
• Darba un sociālo lietu komisija.
Tās atbild par tiem jautājumiem, kas vistiešāk ietekmē
Latvijas bērnu un jauniešu dzīvi. Visbiežāk pēdējo gadu
laikā jaunieši savu viedokli ir pauduši par Jaunatnes
likumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
20. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
Sociālo un darba lietu komisija
Foto: saeima.lv
21. Lai veidotos sadarbība
1. par sevi vai savu organizāciju jāinformē
atbilstošās komisijas priekšsēdētājs un/vai
koordinators sadarbībai ar nevalstiskajām
organizācijām: jums būs jāatklāj savas
darbības joma un jāsniedz
kontaktinformācija.
2. vēlāk pašiem jāinteresējas, kas notiek
Saeimā gan sarakstoties elektroniskā
veidā, gan sekojot līdzi Saeimas
aktivitātēm mājas lapā www.saeima.lv.
22. Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti I
ANO Bērnu tiesību komiteja uzskata, ka
iesaistīšanas jēdziens ir attīstījies un tas paredz
savstarpēju informācijas apriti un dialogu starp
bērniem/jauniešiem un pieaugušajiem. Šim
dialogam starp jums un lēmumu pieņēmējiem
jābalstās uz savstarpēju cieņu. Iesaistoties lēmumu
pieņemšanā, jūs piedzīvot, kā jūsu domas tiek
ņemtas vērā un kā tās ietekmē kopīgo rezultātu.
23. Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II
Līdzdalība ir bērnu/jauniešu iespēja ietekmēt
lēmumus un panākt izmaiņas.
Tā ir informēta un labprātīga visu bērnu iesaiste, jo
ir svarīgi, lai šajā procesā piedalās arī tie bērni un
jaunieši, kuru spējas un iespējas ir niecīgas. Līdz ar to arī
viņi var piedalīties un risināt jautājumus, kas skar viņus
pašus.
Bērnu un jauniešu līdzdalība ir vērtība, kas
iespējama visos jautājumos un visos līmeņos – no
ģimenes līdz starptautiskajām institūcijām.
24. Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II
Jūsu, bērnu un jauniešu, līdzdalībai jābūt nodrošinātai
visur - skolās, pašvaldībās, dažādās organizācijās un
iestādēs, arī valsts līmenī. Līdzdalībai jāparādās gan
piedaloties šo iestāžu vadīšanā, gan to darbos, gan
politikā, ko tās veido.
Šāda nopietna līdzdalība ar jums pašiem saistītajos
procesos vairo jūsu pieredzi un spējas ietekmēt to, kas
uz jums attiecas tiešā veidā. Tāpat arī pašas institūcijas,
to darbs un politika kļūst efektīvāka.
25. ANO Konvencijas par bērna tiesībām.
Tas ir svarīgs pasaules līmeņa dokuments, kas
varētu jūs interesēt!
Tā galvenā doma ir tāda: visam, kas ar bērnu
tiek darīts, ir jāatbilst bērna patiesajām interesēm.
Tas nozīmē arī tiesības izteikties, kad kāds
(pieaugušie) pieņem lēmumus par bērniem, paust
savu viedokli un iesaistīties organizācijās, lai
pārstāvētu savas intereses.
26.
27. Kas lēmumu pieņēmējiem jums būtu
jānodrošina?
Vispirms – droša un jēgpilna vide līdzdalībai.
Tāpat visiem pieaugušajiem jābūt apveltītiem
ar labās prakses standartiem atbilstošu
attieksmi un prasmēm. Viņiem jāpazinās sava
atbildība un no tās izrietošās sekas, ja labās
prakses standarti netiek ievēroti.
28. Jums ir tiesības:
piedalīties
tikt uzklausītiem
brīvi izteikt savu viedokli
būt brīviem savā izteiksmes veidā, domās, pulcējoties un
iegūstot informāciju
iesaistīties ar jums saistītajos procesos un tajos līdzdarboties
Jebkāda diskriminācija ir izslēdzama. Jums ir jābūt pasargātiem
no jebkādām manipulācijām, vardarbības un izmantošanas.
29. Kā nodrošināt līdzdalības labās
prakses standartus?
Lēmumu pieņēmējiem jeb pieaugušajiem ir jāļauj jums
brīvi izteikt savu viedokli un pret jums ir jāizturas ar cieņu.
Tāpat jābūt skaidri noteiktiem jūsu līdzdalības mērķiem,
kas ar jums tiek saskaņoti – jums ir jāzina, kāda būs jūsu
ietekme uz lēmumu pieņemšanu un kas pieņems galīgo
lēmumu.
Jābūt skaidri noteiktām atbildībām katrai no iesaistītajām
pusēm – jums, pieaugušajiem un citiem iesaistītajiem, tās
jāsaskaņo un jāievēro visā līdzdalības procesā. Jums jābūt
pieejamai visai nepieciešamajai informācijai. Jums jādod
arī laiks, lai izdarītu savu izvēli – iesaistīties vai nē.
30. Kā nodrošināt līdzdalības labās
prakses standartus?
Tāpat būtiski līdzdalības procesā ir nodrošināt
jūsu pārstāvību, kas balstās uz demokrātijas un
nediskriminācijas principiem. Atstumto un citiem
riskiem pakļauto jauniešu iesaistīšana ir daļa no
patiesi demokrātiska procesa.
Lēmumu pieņēmējiem ir jārada apstākļi, lai jūs
varētu pārvarēt materiālās, fiziskās vai
psiholoģiskās barjeras un īstenot savas tiesības
piedalīties norisēs, kas tieši vai netieši ietekmē
jūsu ikdienu un labklājību.
31. Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja:
Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
kandidē ar savu ideju!
Latvijas Bērnu forums
Tālrunis: + 371 67336543
E-pasts: birojs@bernuforums.lv
Mājas lapa: http://www.bernuforums.lv
Draugu grupa:
http://www.draugiem.lv/group/84962/lbf-latvijas-
bernu-forums