SlideShare a Scribd company logo
1 of 11
Download to read offline
Latvijas iedzīvotāju
labdarības paradumi
2017
www.taurenaefekts.lv	
2	
Aptaujas kopsavilkums
Latvijas labdara portrets
Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas
labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem
iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu
uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas
kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā
ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces,
ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma
datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem.
1. Izvēlamies visvieglāko — iedot naudu
Divas trešdaļas atbildējušo uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem.
Tā biežāk domā respondenti ar augstāko izglītību, bet retāk — ar vispārīgo vidējo izglītību.
Lielākā daļa respondentu (53 %) nodarbojas ar labdarību dažas reizes gadā, nekad — tikai 2 %
respondentu, par iemeslu minot naudas trūkumu, kā arī uzticības trūkumu atbalsta saņēmējiem.
Gandrīz vienāds skaits respondentu par vislabāko labdarības formu uzskata finansiālu atbalstu
un brīvprātīgo darbu (attiecīgi 46 % un 43 %), tikai katrs desmitais augstāk vērtē zināšanu
nodošanu. Interesanti, ka arī tie, kas par labāko labdarības formu uzskata brīvprātīgo darbu un
zināšanu nodošanu, praksē tomēr vairāk ir snieguši tieši finansiālu atbalstu. Kopumā 70 %
respondentu pēdējo sešu mēnešu laikā ir veikuši finansiālu ziedojumu. Ziedojuma apmērs ir
atkarīgs no mēneša ienākumiem: jo augstāki ienākumi, jo lielāku summu respondents ir gatavs
ziedot, bet vidēji tie ir 10 EUR. Tikai 23 % vienmēr seko līdzi tam, kā tiek izlietoti viņu ziedotie
līdzekļi.
Latvijas labdarim ērtākās ziedošanas formas ir ziedošanas kastītes un vienreizējs bankas
pārskaitījums. Ārzemēs populārais regulārais bankas pārskaitījums Latvijā būtu ērts pagaidām
tikai 10 % respondentu.
2. Ziedotājiem ir vajadzīga pievienotā vērtība
Divām trešdaļām respondentu motivācija nodarboties ar labdarību rodas no prieka par
pateicību. Zīmīgi, ka jaunākus cilvēkus vairāk motivē prieks par pateicību, bet ar vecumu arvien
svarīgāki kļūst atbalsta saņēmēju argumenti. „Ziedotājiem ir svarīgi un patīkami uzreiz saņemt
pateicību par savu atbalstu. Vajadzētu ne tikai teikt paldies, bet arī izstrādāt instrumentus, kas
uzdāvina ziedotājam prieka mirkli, tāpēc modes un izklaides centrā „Rīga Plaza” esam
uzstādījuši Laimes koku, kam iedegas ziediņi, kad kāds izdara ziedojumu, kā arī izstrādājuši
tiešsaistes veikalu www.taurenaefekts.lv, kurā pret ziedojumiem var iegādāties vērtīgas preces,”
stāsta biedrības „Taureņa efekts” valdes locekle Olga Kazaka.
Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā kļūst arvien populārāka, tāpēc noskaidrojām grupas, kuru
ražojumus sabiedrība labprātāk iegādātos. Aptaujas dati rāda, ka Latvijas labdaris priekšroku
dotu invalīdu, sirmgalvju un bērnunamu audzēkņu saražotajām precēm un mazāk vai vispār
neatbalstītu bēgļu vai ieslodzīto, no ieslodzījuma atbrīvoto personu saražoto. Jomas, kurām
visvairāk pienāktos sniegt atbalstu, pēc respondentu domām, ir medicīna, bērni un dzīvnieki.
Divas trešdaļas respondentu arī uzskata, ka Latvijā vajag vairāk labdarības projektu ārpus
Rīgas. Visbiežāk šim apgalvojumam piekrīt respondenti no Latgales (81 %).
3. Ziedošanas kultūra: privātpersonas uzticas vairāk, uzņēmumi ir skeptiski
Latvijā pamazām veidojas ziedošanas kultūra, kas ir iespējama tikai uz uzticēšanās pamata.
Piemēram, 57 % respondentu atzīst, ka uzticas labdarības organizācijām, kas vienlaikus vāc
www.taurenaefekts.lv	
3	
ziedojumus vairākiem mērķiem. Tikai 14 % respondentu ir bijusi slikta pieredze, ziedojot
labdarības projektiem.
Uzņēmēji ir noskaņoti skeptiskāk. 38 % no viņiem neuzticas labdarības organizācijām, kas
vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem, kā arī aptuveni tikpat daudzi ir minējuši, ka
Latvijā ir pārāk daudz labdarības projektu.
„Pētījums un biedrības „Taureņa efekts” pieredze demonstrē, ka uzņēmēji ir nobrieduši realizēt
savus sociālās atbildības projektus tikai sadarbībā ar organizācijām, kuras māk ne tikai
piesaistīt un izlietot finansējumu, bet arī radīt pievienoto vērtību pašiem atbalstītājiem,
piemēram, veicināt organizācijas iekšējo komunikāciju, publicitāti, attīstīt un komunicēt zīmola
vērtības,” atzīst Olga Kazaka.
* Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā
piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas.
Vairāk informācijas
Olga Kazaka
Biedrības „Taureņa efekts” valdes locekle
Mob. tālr. +371 26183386
info@taurenaefekts.lv
www.taurenaefekts.lv
www.taurenaefekts.lv	
4	
Aptaujas „Latvijas iedzīvotāju labdarības
paradumi” jautājumi un rezultāti
Aptauju „Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumi” pēc biedrības „Taureņa efekts” pasūtījuma
2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners.
Respondentu skaits n = 355.
Demogrāfiskie rādītāji
Vecums: tālākai analīzei vecuma mainīgais ir apvienots trijās vecuma grupās — līdz
29 gadiem, no 30 līdz 44 gadiem, no 45 gadiem un vairāk.
Vecums Skaits %
Līdz 29 gadiem 136 38,3
30–44 gadi 143 40,3
45 gadi un vairāk 76 21,4
Kopā 355 100,0
Dzīvesvieta: aptaujā piedalījās respondenti no visas Latvijas — 5 % no Latgales, 9 % no
Zemgales, 11 % no Kurzemes, 21 % no Vidzemes un 55 % no Rīgas.
Pamatnodarbošanās: visaktīvāk aptaujā iesaistījās privātuzņēmumu darbinieki (31 %
atbildējušo), aptuveni piektdaļa (21 %) bija valsts vai pašvaldības iestādes darbinieki, 17 %
mājsaimnieču.
Izglītība: vairāk nekā pusei respondentu ir augstākā izglītība (56 %), gandrīz vienādi pārstāvēta
vispārīgā vidējā izglītība (12 %), profesionāli tehniskā vai vidējā speciālā izglītība (18 %) un
nepabeigta augstākā izglītība (12 %), ir nedaudz respondentu ar pamata izglītību (3 %).
Ienākumi (Kādi ir jūsu ģimenes ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli, ņemot vērā visus
ienākumus: algas, stipendijas, pabalstus, pensijas u. c.?): vairāk ir pārstāvētas ienākumu
grupas 101–400 EUR (35 %) un 401–750 EUR (38 %), 751–1 500 EUR ir 18 %, bet
vismazāk — līdz 100 EUR un vairāk nekā 1 500 EUR (5 % katra).
www.taurenaefekts.lv	
5	
Aptaujas jautājumi tuvplānā
1. Kuru jūs uzskatāt par vislabāko labdarības formu?
Gandrīz vienāds skaits atbildējušo par vislabāko labdarības formu uzskata finansiālu atbalstu un
brīvprātīgo darbu (attiecīgi 46 % un 43 %), 11 % augstāk vērtē zināšanu nodošanu.
Nav statistiski nozīmīgu sakarību ar demogrāfiskajiem mainīgajiem.
Skaits % % no atbildējušajiem
Atbild
Finansiāls atbalsts 151 42,5 45,8
Brīvprātīgais darbs 143 40,3 43,3
Savu zināšanu nodošana 36 10,1 10,9
Kopā 330 93,0 100,0
Neatbild 25 7,0
Kopā 355 100,0
2. Cik bieži jūs nodarbojaties ar labdarību?
Lielākā daļa respondentu (53 %) nodarbojas ar labdarību dažas reizes gadā. Aptuveni reizi
mēnesī ar labdarību nodarbojas 14 % respondentu, vairākas reizes mēnesī — 11 %. 14 %
nodarbojas ar labdarību retāk nekā reizi gadā, nekad — 2 %. No pēdējiem lielākā daļa par
iemeslu min naudas trūkumu labdarības nolūkiem, kā arī uzticības trūkumu atbalsta
saņēmējiem.
Nav statistiski nozīmīgu sakarību ar demogrāfiskajiem mainīgajiem.
Skaits %
Atbild Vairākas reizes mēnesī 39 11,0
Reizi mēnesī 49 13,8
Dažas reizes gadā 187 52,7
Reizi gadā 22 6,2
Retāk 50 14,1
Nekad 8 2,3
Kopā 355 100,0
www.taurenaefekts.lv	
6	
2. 1. Kāpēc jūs nenodarbojaties ar labdarību?
Skaits
Neuzticos atbalsta saņēmējiem 2
Nav laika labdarībai 1
Nav naudas labdarībai 3
Nezinu, kam un kā varu palīdzēt 1
Kopā 7
3. Kāds ir galvenais iemesls, kas motivē jūs nodarboties ar labdarību?
Lielākajai daļai respondentu (63 %) galvenā motivācija nodarboties ar labdarību ir prieks par
pateicību, 16 % — atbalsta saņēmēju argumenti, 12 % — tuvinieku aicinājums.
Atbildes neatšķiras starp dažādu dzimumu, dzīvesvietu, nodarbošanos, izglītību un ienākumu
pārstāvjiem, bet ir vērojamas atšķirības starp dažādu vecumu pārstāvjiem. Jaunatni vairāk
motivē prieks par pateicību (atbildes variantu „Prieks par pateicību” vecuma grupā līdz
29 gadiem ir atzīmējuši 72 %, bet vecuma grupā 45 gadi un vairāk šo punktu ir atzīmējuši
52 %), nevis atbalsta saņēmēju argumenti (šis aspekts ir svarīgs tikai 5 % respondentu līdz
29 gadu vecumam). Savukārt ar vecumu arvien svarīgāki kļūst atbalsta saņēmēju argumenti
(30–44 gadus vecu respondentu grupā šo motivāciju ir atzīmējuši 20,7 %, 45 gadu un vairāk —
29 %).
Skaits % % no atbildējušajiem
Atbild Prieks par atbalsta saņēmēju
pateicību 180 50,7 63,4
Atbalsta saņēmēju argumenti 46 13,0 16,2
Tuvinieku uzaicinājums 34 9,6 12,0
Iespēja pastāstīt citiem, ka
atbalstīju kādu projektu 15 4,2 5,3
Citi materiālie ieguvumi 6 1,7 2,1
Nodokļu atlaides 3 0,8 1,1
Kopā
284 80,0 100,0
Neatbild 71 20,0
Kopā 355 100,0
www.taurenaefekts.lv	
7	
4. Kādu atbalstu esat sniedzis pēdējo sešu mēnešu laikā?
Lielākā daļa respondentu (70 %) pēdējo sešu mēnešu laikā ir veikusi finansiālu ziedojumu,
18 % ir nodarbojušies ar brīvprātīgo darbu, 13 % — ar savu zināšanu nodošanu.
Šajā jautājumā atbildēm nav saistības ar dzimumu, vecumu, dzīvesvietu, nodarbošanos un
izglītību, bet ir ar ienākumiem. 101–400 EUR ienākumu grupa ir mazāk ziedojusi finansiāli
(57 %) salīdzinājumā ar grupām 401–750 EUR un 750 EUR un vairāk (76 % un 81 %), toties
vairāk strādājusi brīvprātīgo darbu (30 %) nekā 401–750 EUR ienākumu grupa (9 %).
Skaits % % no atbildējušajiem
Atbild Finansiāls ziedojums 212 59,7 69,7
Brīvprātīgais darbs 54 15,2 17,8
Savu zināšanu nodošana 38 10,7 12,5
Kopā
304 85,6 100,0
Neatbild 51 14,4
Kopā 355 100,0
Ir sakarība starp to, ko respondents uzskata par labāko labdarības formu, un kādu atbalstu ir
sniedzis pēdējo sešu mēnešu laikā. 292 respondenti ir atbildējuši uz abiem šiem jautājumiem.
No tiem, kas uzskata, ka labākais variants ir finansiālais (n = 135), 82 % ir tādu atbalstu
snieguši; no tiem, kas uzskata, ka labākais variants ir brīvprātīgais darbs (n = 127), 59 % ir
snieguši finansiālu atbalstu un tikai 26 % brīvprātīgo darbu; no tiem, kas uzskata, ka labākais
variants ir savu zināšanu nodošana (n = 30), 33 % ir tādu snieguši, bet vairums (53 %) —
finansiālu atbalstu.
Kuru jūs uzskatāt par vislabāko labdarības
formu?
Kopā
Finansiāls
atbalsts
Brīvprātīgais
darbs
Savu zināšanu
nodošana
Kādu atbalstu esat
sniedzis pēdējo
sešu mēnešu laikā?
Finansiāls ziedojums 111 75 16 202
82,2 % 59,1 % 53,3 % 69,2 %
Brīvprātīgais darbs 15 33 4 52
11,1 % 26,0 % 13,3 % 17,8 %
Savu zināšanu
nodošana
9 19 10 38
6,7 % 15,0 % 33,3 % 13,0 %
Kopā 135 127 30 292
100,0 % 100,0 % 100,0 % 100,0 %
www.taurenaefekts.lv	
8	
5. Kuru jomu visvairāk ir nepieciešams atbalstīt ar labdarības instrumentiem?
Atbildes uz šo jautājumu ir sagrupētas 12 kategorijās. Joma, kurai visvairāk pienāktos sniegt
labdarības atbalstu, pēc respondentu domām, ir medicīna — 33 % atbilžu, nākamā ir
bērni (29 %) un trešā — dzīvnieki (10 %). Mazāk nekā 10 % respondentu ir atzīmējuši arī vecos
ļaudis, pensionārus, ģimenes, maznodrošinātos, izglītību, personas ar īpašām vajadzībām,
bērnunamus un bāreņus vai sociālo jomu vispār. 7 % respondentu nav atbildes, 16 % norāda
vēl citas problēmzonas.
Jomas
Atbildes % no respondentu skaita
Medicīna 117 33,0
Bērni 102 28,7
Dzīvnieki 37 10,4
Veci ļaudis, pensionāri 32 9,0
Ģimenes 29 8,2
Maznodrošinātie 20 5,6
Izglītība 19 5,4
Personas ar īpašām
vajadzībām
18 5,1
Bērnunami, bāreņi 15 4,2
Sociālā 14 3,9
Nav atbildes 25 7,0
Cits 57 16,1
Kopā 485 136,6
Ka ir svarīgi atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām, vairāk domā bezdarbnieki (20 %).
Dzīvniekus — mazāk 30–44 gadus veci respondenti (4 %) salīdzinājumā ar vecuma grupām līdz
29 gadiem (15 %) un 45 gadi un vairāk (13 %).
Nepieciešams atbalstīt ģimenes — tā vairāk domā ienākumu grupā līdz 100 EUR (24 %),
salīdzinot ar 401 EUR un vairāk grupu (5 %).
Bērnunamiem vai bāreņiem — valsts un pašvaldību darbinieki 0 %, kamēr mājsaimnieces 14 %.
Maznodrošinātos — 3 % Rīgā, 19 % Latgalē un 15 % Kurzemē, kā arī 11 % ienākumu grupā
101–400 EUR, bet tikai 1 % grupā 751 EUR un vairāk.
Sociālo jomu min 1 % vecumā līdz 29 gadiem, bet 9 % respondentu vecumā 45 gadi un vairāk.
www.taurenaefekts.lv	
9	
6. Cik lielu summu mēnesī jūs būtu gatavs(-a) ziedot?
Lielākā daļa potenciālo ziedotāju (60 %) ir gatava ziedot līdz 10 EUR mēnesī, jau mazāka grupa
(30 %) — no 11 līdz 20 EUR.
Skaits % % no atbildējušajiem
Atbild Līdz 10 EUR 197 55,5 59,7
11–20 EUR 97 27,3 29,4
21–50 EUR 27 7,6 8,2
51–100 EUR 6 1,7 1,8
Vairāk par 100 EUR 3 0,8 0,9
Kopā 330 93,0 100,0
Neatbild Neesmu gatavs ziedot 25 7,0
Kopā 355 100,0
Atbildēm nav saistības ar dzimumu, vecumu, dzīvesvietu un izglītību, bet ir ar nodarbošanos un
ienākumiem. Vairāk par 100 EUR ir gatavas ziedot tikai pašnodarbinātas personas (10 %)
salīdzinājumā ar pārējiem (0 %). Ienākumu grupās līdz 100 EUR, 101–400 EUR un 401–
750 EUR populārākā atbilde ir līdz 10 EUR (attiecīgi 71 %, 63 % un 64 %), bet ienākumu grupā
751 EUR un vairāk — 11–20 EUR (47 %).
7. Kura ziedošanas forma jums ir visērtākā?
Lielākā daļa (28 %) visu respondentu par ērtāko ziedošanas formu uzskata ziedošanas kastītes,
25 % — vienreizēju bankas pārskaitījumu. Tam seko ziedošana ar īsziņas palīdzību — 16 %, kā
arī skaidras naudas nodošana klātienē — 14 %. Regulārs bankas pārskaitījums būtu ērts 10 %
respondentu. Kā savu versiju aptuveni 1 % minēja iespēju ziedot mantas vai pārtiku, un vēl
1 % — maksas zvanu.
Skaits % % no atbildējušajiem
Atbild Ziedošanas kastītes 99 27,9 31,5
Vienreizējs bankas pārskaitījums 90 25,4 28,7
Ziedošana, nosūtot īsziņu 51 14,4 16,2
Skaidras naudas nodošana
klātienē
44 12,4 14,0
Regulārais bankas pārskaitījums 30 8,5 9,6
Kopā
314 88,5 100,0
Neatbild 41 11,5
Kopā
355 100,0
30–44 gadus veci ziedotāji biežāk izvēlēsies vienreizēju bankas pārskaitījumu (34 %), bet līdz
29 gadus vecu labdaru grupā dos priekšroku ziedošanas kastītēm (40 %). Jo gados vecāka ir
auditorija, jo mazāk tā ir noskaņota ziedot ar regulāru bankas pārskaitījumu.
www.taurenaefekts.lv	
10	
Studenti nekad neziedotu ar vienreizēju bankas pārskaitījumu (0 %), dodot priekšroku
ziedošanas kastītēm (61 %).
Ar vienreizēju bankas pārskaitījumu mazāk (11 %) ziedos respondenti ar vispārīgo vidējo
izglītību un vairāk — ar augstāko izglītību (37 %), bet skaidras naudas nodošanā ir pretēji —
vairāk ar vispārīgo vidējo izglītību (27 %) un mazāk ar augstāko izglītību (10 %).
Jo lielāki ienākumi, jo biežāk izvēlēsies ziedot ar (vienreizēju vai regulāru) pārskaitījumu, jo
mazāki ir ienākumi — ar īsziņu.
8. Kam vajadzētu nodarboties ar labdarību Latvijā?
Pamatā (60 % atbildējušo) respondenti uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem
iedzīvotājiem. 15 % uzskata, ka tas ir turīgu cilvēku pienākums, 12 % — ka to pienākas darīt
lielajiem uzņēmumiem, 9 % — valsts organizācijām.
Skaits % % no atbildējušajiem
Atbild Visiem iedzīvotājiem 193 54,4 59,8
Turīgiem cilvēkiem 52 14,6 16,1
Lielajiem uzņēmumiem 43 12,1 13,3
Valsts organizācijām 30 8,5 9,3
Populāriem cilvēkiem 3 0,8 0,9
Maziem un vidējiem uzņēmumiem 2 0,6 0,6
Kopā
323 91,0 100,0
Neatbild 32 9,0
Kopā
355 100,0
Uzskatā, ka ir jāziedo visiem iedzīvotājiem, vērojamas atšķirības izglītības līmenī: tā vairāk
domā personas ar augstāko izglītību (64 %) un mazāk — ar vispārīgo vidējo izglītību (39 %).
9. Ja jums būtu iespēja par vienādu cenu iegādāties vienādas preces, ko ir saražojuši
tālāk minēto grupu pārstāvji, kam jūs dotu priekšroku? (Vērtējums: 1 — vissvarīgākais,
6 — vismazsvarīgākais.)
1. Invalīdi (atzīmju vērtējumu vidējais aritmētiskais 2,12)
2. Sirmgalvji (2,70)
3. Bērnunamu audzēkņi (2,81)
4. Vientuļās māmiņas (2,92)
5. Bēgļi (5,12)
6. Ieslodzītie vai no ieslodzījuma atbrīvotās personas (5,33)
www.taurenaefekts.lv	
11	
Vientuļās māmiņas par vissvarīgākajām vairāk uzskata 30–44 gadu vecuma grupā, kā arī
45 gadus un vairāk vecie (21 % un 26 %) nekā jaunāki respondenti (10 %), kuri vairāk likuši
māmiņas 4. vietā (34 %). Vientuļās māmiņas 1. vietā ir likuši 18 % respondentu.
Sirmgalvjus 1. vietā vairāk liek līdz 29 gadus veci respondenti (21 %), 45 gadus un vairāk
vecie — tikai 7 %. No visiem respondentiem tikai 17 % dotu priekšroku sirmgalvju saražotajām
precēm.
Bēgļus 1. vietā (5 %) no aptaujātajiem vairāk liek vīrieši (27 %) nekā sievietes (4 %).
No visiem aptaujātajiem 35 % norāda, ka dotu priekšroku invalīdu saražotajām precēm,
savukārt bērnunamu audzēkņu saražotajām precēm — 25 % respondentu. Tikai 1 % izvēlētos
ieslodzītā vai no ieslodzījuma atbrīvotas personas ražojumu.
10. Cik lielā mērā jūs piekrītat šiem apgalvojumiem?
1 — pilnīgi nepiekrītu, 2 — drīzāk nepiekrītu, 3 — grūti pateikt, 4 — drīzāk piekrītu, 5 — pilnīgi
piekrītu.
Respondenti drīzāk piekrīt un pilnīgi piekrīt šādiem apgalvojumiem: Latvijā vajag vairāk
labdarības projektu ārpus Rīgas (drīzāk piekrīt un pilnīgi piekrīt 65 %); ir tikai dažas jomas vai
temati, kurus esmu gatavs atbalstīt ar labdarību (59 %); es uzticos labdarības organizācijām,
kas vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem (57 %).
Respondenti drīzāk nepiekrīt un pilnīgi nepiekrīt šādiem apgalvojumiem: Latvijā ir pārāk daudz
labdarības projektu (drīzāk nepiekrīt un pilnīgi nepiekrīt 40 %); es vienmēr sekoju līdzi, kā tiek
izlietoti līdzekļi, ko ziedoju (55 %); ir lielāka varbūtība, ka es pievienošos labdarības akcijai, ja to
atbalsta populāras personas (58 %); man ir bijusi slikta pieredze, ziedojot labdarības projektiem
(69 %).
Pilnīgi
nepiekrītu
Drīzāk
nepiekrītu
Grūti
pateikt
Drīzāk
piekrītu
Pilnīgi
piekrītu
Es uzticos labdarības organizācijām,
kas vienlaikus vāc ziedojumus
vairākiem mērķiem
20 (5,6 %)
40
(11,2 %)
92
(25,8 %)
145 (40,7 %) 59 (16,6 %)
Ir tikai dažas jomas vai temati, kurus
esmu gatavs atbalstīt ar labdarību
13 (3,7 %)
52
(14,6 %)
83
(23,3 %)
143 (40,2 %) 65 (18,3 %)
Latvijā vajag vairāk labdarības
projektu ārpus Rīgas 5 (1,4 %) 18 (5,1 %)
102
(28,7 %)
120 (33,7 %) 111 (31,2 %)
Latvijā ir pārāk daudz labdarības
projektu
44 (12,4 %)
95
(26,7 %)
127
(35,7 %)
60 (16,9 %) 30 (8,4 %)
Es vienmēr sekoju līdzi, kā tiek
izlietoti līdzekļi, ko ziedoju
70 (19,7 %)
126
(35,4 %)
78
(21,9 %)
61 (17,1 %) 21 (5,9 %)
Ir lielāka varbūtība, ka es pievienošos
labdarības akcijai, ja to atbalsta
populāras personas
100 (28,1 %)
108
(30,3 %)
94
(26,4 %)
36 (10,1 %) 18 (5,1 %)
Man ir bijusi slikta pieredze, ziedojot
labdarības projektiem
150 (42,1 %)
95
(26,7 %)
62
(17,4 %)
35 (9,8 %) 14 (3,9 %)
Uzņēmēji ir skeptiskāk noskaņoti. Piemēram, apgalvojumam „Es uzticos labdarības
organizācijām, kas vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem” biežāk pilnīgi nepiekrīt
uzņēmēji (38 %) nekā privātuzņēmumu darbinieki (5 %). Apgalvojumam „Latvijā ir pārāk daudz
labdarības projektu” drīzāk piekrīt pensionāri (40 %), bet pilnīgi piekrīt uzņēmēji (38 %).
Ka Latvijā vajag vairāk labdarības projektu ārpus Rīgas, vairāk pilnīgi piekrīt Latgalē (81 %)
nekā Rīgā (27 %), Zemgalē (36 %), Kurzemē (23 %) un Vidzemē (35 %).

More Related Content

Similar to Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi

Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...nacionalaidentitate
 
3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"
3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"
3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"Jauniešu Saeima
 
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijāSociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijāWebRadar.lv
 
Ziedot.lv konference 2012. Veiksmigas_labdaribas_organizacijas_formula_Rūta_D...
Ziedot.lv konference 2012. Veiksmigas_labdaribas_organizacijas_formula_Rūta_D...Ziedot.lv konference 2012. Veiksmigas_labdaribas_organizacijas_formula_Rūta_D...
Ziedot.lv konference 2012. Veiksmigas_labdaribas_organizacijas_formula_Rūta_D...Fonds ZIEDOT
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiKurzemes NVO atbalsta centrs
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiKurzemes NVO atbalsta centrs
 
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...SOS Children'sVillages Latvia
 
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings. Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings. keep_learning
 
RCHV vecāku aptauja 2018
RCHV vecāku aptauja 2018RCHV vecāku aptauja 2018
RCHV vecāku aptauja 2018RCHVAB
 

Similar to Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi (20)

TNS pētījumu rezultāti par Ilgtspējas jautājumiem 2014
TNS pētījumu rezultāti par Ilgtspējas jautājumiem 2014TNS pētījumu rezultāti par Ilgtspējas jautājumiem 2014
TNS pētījumu rezultāti par Ilgtspējas jautājumiem 2014
 
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
 
Bērni. Vecāki. Nauda
Bērni. Vecāki. NaudaBērni. Vecāki. Nauda
Bērni. Vecāki. Nauda
 
3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"
3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"
3.nodaļa "JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA"
 
Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā
Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībāLatvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā
Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā
 
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijāSociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijā
 
Ziedot.lv konference 2012. Veiksmigas_labdaribas_organizacijas_formula_Rūta_D...
Ziedot.lv konference 2012. Veiksmigas_labdaribas_organizacijas_formula_Rūta_D...Ziedot.lv konference 2012. Veiksmigas_labdaribas_organizacijas_formula_Rūta_D...
Ziedot.lv konference 2012. Veiksmigas_labdaribas_organizacijas_formula_Rūta_D...
 
Tautas ataudzes mērķi NAP2020 un to sasniegšanas gaita
Tautas ataudzes mērķi NAP2020 un to sasniegšanas gaitaTautas ataudzes mērķi NAP2020 un to sasniegšanas gaita
Tautas ataudzes mērķi NAP2020 un to sasniegšanas gaita
 
Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā.
Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā.Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā.
Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā.
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
 
Iepirkšanās atlaižu laikā
Iepirkšanās atlaižu laikāIepirkšanās atlaižu laikā
Iepirkšanās atlaižu laikā
 
2012 10 03_vpr_pilsoniska_sabiedriba
2012 10 03_vpr_pilsoniska_sabiedriba2012 10 03_vpr_pilsoniska_sabiedriba
2012 10 03_vpr_pilsoniska_sabiedriba
 
Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016
 
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
Sadarbības tīkls bērniem labākai līdzdalībai politikas veidošanas procesos - ...
 
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings. Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
 
2012 10 03_ablv_cf
2012 10 03_ablv_cf2012 10 03_ablv_cf
2012 10 03_ablv_cf
 
RCHV vecāku aptauja 2018
RCHV vecāku aptauja 2018RCHV vecāku aptauja 2018
RCHV vecāku aptauja 2018
 
AAB Vīgrieze
AAB VīgriezeAAB Vīgrieze
AAB Vīgrieze
 
Talsu novada krīžu centrs
Talsu novada krīžu centrsTalsu novada krīžu centrs
Talsu novada krīžu centrs
 

Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi

  • 2. www.taurenaefekts.lv 2 Aptaujas kopsavilkums Latvijas labdara portrets Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem. 1. Izvēlamies visvieglāko — iedot naudu Divas trešdaļas atbildējušo uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem. Tā biežāk domā respondenti ar augstāko izglītību, bet retāk — ar vispārīgo vidējo izglītību. Lielākā daļa respondentu (53 %) nodarbojas ar labdarību dažas reizes gadā, nekad — tikai 2 % respondentu, par iemeslu minot naudas trūkumu, kā arī uzticības trūkumu atbalsta saņēmējiem. Gandrīz vienāds skaits respondentu par vislabāko labdarības formu uzskata finansiālu atbalstu un brīvprātīgo darbu (attiecīgi 46 % un 43 %), tikai katrs desmitais augstāk vērtē zināšanu nodošanu. Interesanti, ka arī tie, kas par labāko labdarības formu uzskata brīvprātīgo darbu un zināšanu nodošanu, praksē tomēr vairāk ir snieguši tieši finansiālu atbalstu. Kopumā 70 % respondentu pēdējo sešu mēnešu laikā ir veikuši finansiālu ziedojumu. Ziedojuma apmērs ir atkarīgs no mēneša ienākumiem: jo augstāki ienākumi, jo lielāku summu respondents ir gatavs ziedot, bet vidēji tie ir 10 EUR. Tikai 23 % vienmēr seko līdzi tam, kā tiek izlietoti viņu ziedotie līdzekļi. Latvijas labdarim ērtākās ziedošanas formas ir ziedošanas kastītes un vienreizējs bankas pārskaitījums. Ārzemēs populārais regulārais bankas pārskaitījums Latvijā būtu ērts pagaidām tikai 10 % respondentu. 2. Ziedotājiem ir vajadzīga pievienotā vērtība Divām trešdaļām respondentu motivācija nodarboties ar labdarību rodas no prieka par pateicību. Zīmīgi, ka jaunākus cilvēkus vairāk motivē prieks par pateicību, bet ar vecumu arvien svarīgāki kļūst atbalsta saņēmēju argumenti. „Ziedotājiem ir svarīgi un patīkami uzreiz saņemt pateicību par savu atbalstu. Vajadzētu ne tikai teikt paldies, bet arī izstrādāt instrumentus, kas uzdāvina ziedotājam prieka mirkli, tāpēc modes un izklaides centrā „Rīga Plaza” esam uzstādījuši Laimes koku, kam iedegas ziediņi, kad kāds izdara ziedojumu, kā arī izstrādājuši tiešsaistes veikalu www.taurenaefekts.lv, kurā pret ziedojumiem var iegādāties vērtīgas preces,” stāsta biedrības „Taureņa efekts” valdes locekle Olga Kazaka. Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā kļūst arvien populārāka, tāpēc noskaidrojām grupas, kuru ražojumus sabiedrība labprātāk iegādātos. Aptaujas dati rāda, ka Latvijas labdaris priekšroku dotu invalīdu, sirmgalvju un bērnunamu audzēkņu saražotajām precēm un mazāk vai vispār neatbalstītu bēgļu vai ieslodzīto, no ieslodzījuma atbrīvoto personu saražoto. Jomas, kurām visvairāk pienāktos sniegt atbalstu, pēc respondentu domām, ir medicīna, bērni un dzīvnieki. Divas trešdaļas respondentu arī uzskata, ka Latvijā vajag vairāk labdarības projektu ārpus Rīgas. Visbiežāk šim apgalvojumam piekrīt respondenti no Latgales (81 %). 3. Ziedošanas kultūra: privātpersonas uzticas vairāk, uzņēmumi ir skeptiski Latvijā pamazām veidojas ziedošanas kultūra, kas ir iespējama tikai uz uzticēšanās pamata. Piemēram, 57 % respondentu atzīst, ka uzticas labdarības organizācijām, kas vienlaikus vāc
  • 3. www.taurenaefekts.lv 3 ziedojumus vairākiem mērķiem. Tikai 14 % respondentu ir bijusi slikta pieredze, ziedojot labdarības projektiem. Uzņēmēji ir noskaņoti skeptiskāk. 38 % no viņiem neuzticas labdarības organizācijām, kas vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem, kā arī aptuveni tikpat daudzi ir minējuši, ka Latvijā ir pārāk daudz labdarības projektu. „Pētījums un biedrības „Taureņa efekts” pieredze demonstrē, ka uzņēmēji ir nobrieduši realizēt savus sociālās atbildības projektus tikai sadarbībā ar organizācijām, kuras māk ne tikai piesaistīt un izlietot finansējumu, bet arī radīt pievienoto vērtību pašiem atbalstītājiem, piemēram, veicināt organizācijas iekšējo komunikāciju, publicitāti, attīstīt un komunicēt zīmola vērtības,” atzīst Olga Kazaka. * Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas. Vairāk informācijas Olga Kazaka Biedrības „Taureņa efekts” valdes locekle Mob. tālr. +371 26183386 info@taurenaefekts.lv www.taurenaefekts.lv
  • 4. www.taurenaefekts.lv 4 Aptaujas „Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumi” jautājumi un rezultāti Aptauju „Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumi” pēc biedrības „Taureņa efekts” pasūtījuma 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Respondentu skaits n = 355. Demogrāfiskie rādītāji Vecums: tālākai analīzei vecuma mainīgais ir apvienots trijās vecuma grupās — līdz 29 gadiem, no 30 līdz 44 gadiem, no 45 gadiem un vairāk. Vecums Skaits % Līdz 29 gadiem 136 38,3 30–44 gadi 143 40,3 45 gadi un vairāk 76 21,4 Kopā 355 100,0 Dzīvesvieta: aptaujā piedalījās respondenti no visas Latvijas — 5 % no Latgales, 9 % no Zemgales, 11 % no Kurzemes, 21 % no Vidzemes un 55 % no Rīgas. Pamatnodarbošanās: visaktīvāk aptaujā iesaistījās privātuzņēmumu darbinieki (31 % atbildējušo), aptuveni piektdaļa (21 %) bija valsts vai pašvaldības iestādes darbinieki, 17 % mājsaimnieču. Izglītība: vairāk nekā pusei respondentu ir augstākā izglītība (56 %), gandrīz vienādi pārstāvēta vispārīgā vidējā izglītība (12 %), profesionāli tehniskā vai vidējā speciālā izglītība (18 %) un nepabeigta augstākā izglītība (12 %), ir nedaudz respondentu ar pamata izglītību (3 %). Ienākumi (Kādi ir jūsu ģimenes ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli, ņemot vērā visus ienākumus: algas, stipendijas, pabalstus, pensijas u. c.?): vairāk ir pārstāvētas ienākumu grupas 101–400 EUR (35 %) un 401–750 EUR (38 %), 751–1 500 EUR ir 18 %, bet vismazāk — līdz 100 EUR un vairāk nekā 1 500 EUR (5 % katra).
  • 5. www.taurenaefekts.lv 5 Aptaujas jautājumi tuvplānā 1. Kuru jūs uzskatāt par vislabāko labdarības formu? Gandrīz vienāds skaits atbildējušo par vislabāko labdarības formu uzskata finansiālu atbalstu un brīvprātīgo darbu (attiecīgi 46 % un 43 %), 11 % augstāk vērtē zināšanu nodošanu. Nav statistiski nozīmīgu sakarību ar demogrāfiskajiem mainīgajiem. Skaits % % no atbildējušajiem Atbild Finansiāls atbalsts 151 42,5 45,8 Brīvprātīgais darbs 143 40,3 43,3 Savu zināšanu nodošana 36 10,1 10,9 Kopā 330 93,0 100,0 Neatbild 25 7,0 Kopā 355 100,0 2. Cik bieži jūs nodarbojaties ar labdarību? Lielākā daļa respondentu (53 %) nodarbojas ar labdarību dažas reizes gadā. Aptuveni reizi mēnesī ar labdarību nodarbojas 14 % respondentu, vairākas reizes mēnesī — 11 %. 14 % nodarbojas ar labdarību retāk nekā reizi gadā, nekad — 2 %. No pēdējiem lielākā daļa par iemeslu min naudas trūkumu labdarības nolūkiem, kā arī uzticības trūkumu atbalsta saņēmējiem. Nav statistiski nozīmīgu sakarību ar demogrāfiskajiem mainīgajiem. Skaits % Atbild Vairākas reizes mēnesī 39 11,0 Reizi mēnesī 49 13,8 Dažas reizes gadā 187 52,7 Reizi gadā 22 6,2 Retāk 50 14,1 Nekad 8 2,3 Kopā 355 100,0
  • 6. www.taurenaefekts.lv 6 2. 1. Kāpēc jūs nenodarbojaties ar labdarību? Skaits Neuzticos atbalsta saņēmējiem 2 Nav laika labdarībai 1 Nav naudas labdarībai 3 Nezinu, kam un kā varu palīdzēt 1 Kopā 7 3. Kāds ir galvenais iemesls, kas motivē jūs nodarboties ar labdarību? Lielākajai daļai respondentu (63 %) galvenā motivācija nodarboties ar labdarību ir prieks par pateicību, 16 % — atbalsta saņēmēju argumenti, 12 % — tuvinieku aicinājums. Atbildes neatšķiras starp dažādu dzimumu, dzīvesvietu, nodarbošanos, izglītību un ienākumu pārstāvjiem, bet ir vērojamas atšķirības starp dažādu vecumu pārstāvjiem. Jaunatni vairāk motivē prieks par pateicību (atbildes variantu „Prieks par pateicību” vecuma grupā līdz 29 gadiem ir atzīmējuši 72 %, bet vecuma grupā 45 gadi un vairāk šo punktu ir atzīmējuši 52 %), nevis atbalsta saņēmēju argumenti (šis aspekts ir svarīgs tikai 5 % respondentu līdz 29 gadu vecumam). Savukārt ar vecumu arvien svarīgāki kļūst atbalsta saņēmēju argumenti (30–44 gadus vecu respondentu grupā šo motivāciju ir atzīmējuši 20,7 %, 45 gadu un vairāk — 29 %). Skaits % % no atbildējušajiem Atbild Prieks par atbalsta saņēmēju pateicību 180 50,7 63,4 Atbalsta saņēmēju argumenti 46 13,0 16,2 Tuvinieku uzaicinājums 34 9,6 12,0 Iespēja pastāstīt citiem, ka atbalstīju kādu projektu 15 4,2 5,3 Citi materiālie ieguvumi 6 1,7 2,1 Nodokļu atlaides 3 0,8 1,1 Kopā 284 80,0 100,0 Neatbild 71 20,0 Kopā 355 100,0
  • 7. www.taurenaefekts.lv 7 4. Kādu atbalstu esat sniedzis pēdējo sešu mēnešu laikā? Lielākā daļa respondentu (70 %) pēdējo sešu mēnešu laikā ir veikusi finansiālu ziedojumu, 18 % ir nodarbojušies ar brīvprātīgo darbu, 13 % — ar savu zināšanu nodošanu. Šajā jautājumā atbildēm nav saistības ar dzimumu, vecumu, dzīvesvietu, nodarbošanos un izglītību, bet ir ar ienākumiem. 101–400 EUR ienākumu grupa ir mazāk ziedojusi finansiāli (57 %) salīdzinājumā ar grupām 401–750 EUR un 750 EUR un vairāk (76 % un 81 %), toties vairāk strādājusi brīvprātīgo darbu (30 %) nekā 401–750 EUR ienākumu grupa (9 %). Skaits % % no atbildējušajiem Atbild Finansiāls ziedojums 212 59,7 69,7 Brīvprātīgais darbs 54 15,2 17,8 Savu zināšanu nodošana 38 10,7 12,5 Kopā 304 85,6 100,0 Neatbild 51 14,4 Kopā 355 100,0 Ir sakarība starp to, ko respondents uzskata par labāko labdarības formu, un kādu atbalstu ir sniedzis pēdējo sešu mēnešu laikā. 292 respondenti ir atbildējuši uz abiem šiem jautājumiem. No tiem, kas uzskata, ka labākais variants ir finansiālais (n = 135), 82 % ir tādu atbalstu snieguši; no tiem, kas uzskata, ka labākais variants ir brīvprātīgais darbs (n = 127), 59 % ir snieguši finansiālu atbalstu un tikai 26 % brīvprātīgo darbu; no tiem, kas uzskata, ka labākais variants ir savu zināšanu nodošana (n = 30), 33 % ir tādu snieguši, bet vairums (53 %) — finansiālu atbalstu. Kuru jūs uzskatāt par vislabāko labdarības formu? Kopā Finansiāls atbalsts Brīvprātīgais darbs Savu zināšanu nodošana Kādu atbalstu esat sniedzis pēdējo sešu mēnešu laikā? Finansiāls ziedojums 111 75 16 202 82,2 % 59,1 % 53,3 % 69,2 % Brīvprātīgais darbs 15 33 4 52 11,1 % 26,0 % 13,3 % 17,8 % Savu zināšanu nodošana 9 19 10 38 6,7 % 15,0 % 33,3 % 13,0 % Kopā 135 127 30 292 100,0 % 100,0 % 100,0 % 100,0 %
  • 8. www.taurenaefekts.lv 8 5. Kuru jomu visvairāk ir nepieciešams atbalstīt ar labdarības instrumentiem? Atbildes uz šo jautājumu ir sagrupētas 12 kategorijās. Joma, kurai visvairāk pienāktos sniegt labdarības atbalstu, pēc respondentu domām, ir medicīna — 33 % atbilžu, nākamā ir bērni (29 %) un trešā — dzīvnieki (10 %). Mazāk nekā 10 % respondentu ir atzīmējuši arī vecos ļaudis, pensionārus, ģimenes, maznodrošinātos, izglītību, personas ar īpašām vajadzībām, bērnunamus un bāreņus vai sociālo jomu vispār. 7 % respondentu nav atbildes, 16 % norāda vēl citas problēmzonas. Jomas Atbildes % no respondentu skaita Medicīna 117 33,0 Bērni 102 28,7 Dzīvnieki 37 10,4 Veci ļaudis, pensionāri 32 9,0 Ģimenes 29 8,2 Maznodrošinātie 20 5,6 Izglītība 19 5,4 Personas ar īpašām vajadzībām 18 5,1 Bērnunami, bāreņi 15 4,2 Sociālā 14 3,9 Nav atbildes 25 7,0 Cits 57 16,1 Kopā 485 136,6 Ka ir svarīgi atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām, vairāk domā bezdarbnieki (20 %). Dzīvniekus — mazāk 30–44 gadus veci respondenti (4 %) salīdzinājumā ar vecuma grupām līdz 29 gadiem (15 %) un 45 gadi un vairāk (13 %). Nepieciešams atbalstīt ģimenes — tā vairāk domā ienākumu grupā līdz 100 EUR (24 %), salīdzinot ar 401 EUR un vairāk grupu (5 %). Bērnunamiem vai bāreņiem — valsts un pašvaldību darbinieki 0 %, kamēr mājsaimnieces 14 %. Maznodrošinātos — 3 % Rīgā, 19 % Latgalē un 15 % Kurzemē, kā arī 11 % ienākumu grupā 101–400 EUR, bet tikai 1 % grupā 751 EUR un vairāk. Sociālo jomu min 1 % vecumā līdz 29 gadiem, bet 9 % respondentu vecumā 45 gadi un vairāk.
  • 9. www.taurenaefekts.lv 9 6. Cik lielu summu mēnesī jūs būtu gatavs(-a) ziedot? Lielākā daļa potenciālo ziedotāju (60 %) ir gatava ziedot līdz 10 EUR mēnesī, jau mazāka grupa (30 %) — no 11 līdz 20 EUR. Skaits % % no atbildējušajiem Atbild Līdz 10 EUR 197 55,5 59,7 11–20 EUR 97 27,3 29,4 21–50 EUR 27 7,6 8,2 51–100 EUR 6 1,7 1,8 Vairāk par 100 EUR 3 0,8 0,9 Kopā 330 93,0 100,0 Neatbild Neesmu gatavs ziedot 25 7,0 Kopā 355 100,0 Atbildēm nav saistības ar dzimumu, vecumu, dzīvesvietu un izglītību, bet ir ar nodarbošanos un ienākumiem. Vairāk par 100 EUR ir gatavas ziedot tikai pašnodarbinātas personas (10 %) salīdzinājumā ar pārējiem (0 %). Ienākumu grupās līdz 100 EUR, 101–400 EUR un 401– 750 EUR populārākā atbilde ir līdz 10 EUR (attiecīgi 71 %, 63 % un 64 %), bet ienākumu grupā 751 EUR un vairāk — 11–20 EUR (47 %). 7. Kura ziedošanas forma jums ir visērtākā? Lielākā daļa (28 %) visu respondentu par ērtāko ziedošanas formu uzskata ziedošanas kastītes, 25 % — vienreizēju bankas pārskaitījumu. Tam seko ziedošana ar īsziņas palīdzību — 16 %, kā arī skaidras naudas nodošana klātienē — 14 %. Regulārs bankas pārskaitījums būtu ērts 10 % respondentu. Kā savu versiju aptuveni 1 % minēja iespēju ziedot mantas vai pārtiku, un vēl 1 % — maksas zvanu. Skaits % % no atbildējušajiem Atbild Ziedošanas kastītes 99 27,9 31,5 Vienreizējs bankas pārskaitījums 90 25,4 28,7 Ziedošana, nosūtot īsziņu 51 14,4 16,2 Skaidras naudas nodošana klātienē 44 12,4 14,0 Regulārais bankas pārskaitījums 30 8,5 9,6 Kopā 314 88,5 100,0 Neatbild 41 11,5 Kopā 355 100,0 30–44 gadus veci ziedotāji biežāk izvēlēsies vienreizēju bankas pārskaitījumu (34 %), bet līdz 29 gadus vecu labdaru grupā dos priekšroku ziedošanas kastītēm (40 %). Jo gados vecāka ir auditorija, jo mazāk tā ir noskaņota ziedot ar regulāru bankas pārskaitījumu.
  • 10. www.taurenaefekts.lv 10 Studenti nekad neziedotu ar vienreizēju bankas pārskaitījumu (0 %), dodot priekšroku ziedošanas kastītēm (61 %). Ar vienreizēju bankas pārskaitījumu mazāk (11 %) ziedos respondenti ar vispārīgo vidējo izglītību un vairāk — ar augstāko izglītību (37 %), bet skaidras naudas nodošanā ir pretēji — vairāk ar vispārīgo vidējo izglītību (27 %) un mazāk ar augstāko izglītību (10 %). Jo lielāki ienākumi, jo biežāk izvēlēsies ziedot ar (vienreizēju vai regulāru) pārskaitījumu, jo mazāki ir ienākumi — ar īsziņu. 8. Kam vajadzētu nodarboties ar labdarību Latvijā? Pamatā (60 % atbildējušo) respondenti uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem. 15 % uzskata, ka tas ir turīgu cilvēku pienākums, 12 % — ka to pienākas darīt lielajiem uzņēmumiem, 9 % — valsts organizācijām. Skaits % % no atbildējušajiem Atbild Visiem iedzīvotājiem 193 54,4 59,8 Turīgiem cilvēkiem 52 14,6 16,1 Lielajiem uzņēmumiem 43 12,1 13,3 Valsts organizācijām 30 8,5 9,3 Populāriem cilvēkiem 3 0,8 0,9 Maziem un vidējiem uzņēmumiem 2 0,6 0,6 Kopā 323 91,0 100,0 Neatbild 32 9,0 Kopā 355 100,0 Uzskatā, ka ir jāziedo visiem iedzīvotājiem, vērojamas atšķirības izglītības līmenī: tā vairāk domā personas ar augstāko izglītību (64 %) un mazāk — ar vispārīgo vidējo izglītību (39 %). 9. Ja jums būtu iespēja par vienādu cenu iegādāties vienādas preces, ko ir saražojuši tālāk minēto grupu pārstāvji, kam jūs dotu priekšroku? (Vērtējums: 1 — vissvarīgākais, 6 — vismazsvarīgākais.) 1. Invalīdi (atzīmju vērtējumu vidējais aritmētiskais 2,12) 2. Sirmgalvji (2,70) 3. Bērnunamu audzēkņi (2,81) 4. Vientuļās māmiņas (2,92) 5. Bēgļi (5,12) 6. Ieslodzītie vai no ieslodzījuma atbrīvotās personas (5,33)
  • 11. www.taurenaefekts.lv 11 Vientuļās māmiņas par vissvarīgākajām vairāk uzskata 30–44 gadu vecuma grupā, kā arī 45 gadus un vairāk vecie (21 % un 26 %) nekā jaunāki respondenti (10 %), kuri vairāk likuši māmiņas 4. vietā (34 %). Vientuļās māmiņas 1. vietā ir likuši 18 % respondentu. Sirmgalvjus 1. vietā vairāk liek līdz 29 gadus veci respondenti (21 %), 45 gadus un vairāk vecie — tikai 7 %. No visiem respondentiem tikai 17 % dotu priekšroku sirmgalvju saražotajām precēm. Bēgļus 1. vietā (5 %) no aptaujātajiem vairāk liek vīrieši (27 %) nekā sievietes (4 %). No visiem aptaujātajiem 35 % norāda, ka dotu priekšroku invalīdu saražotajām precēm, savukārt bērnunamu audzēkņu saražotajām precēm — 25 % respondentu. Tikai 1 % izvēlētos ieslodzītā vai no ieslodzījuma atbrīvotas personas ražojumu. 10. Cik lielā mērā jūs piekrītat šiem apgalvojumiem? 1 — pilnīgi nepiekrītu, 2 — drīzāk nepiekrītu, 3 — grūti pateikt, 4 — drīzāk piekrītu, 5 — pilnīgi piekrītu. Respondenti drīzāk piekrīt un pilnīgi piekrīt šādiem apgalvojumiem: Latvijā vajag vairāk labdarības projektu ārpus Rīgas (drīzāk piekrīt un pilnīgi piekrīt 65 %); ir tikai dažas jomas vai temati, kurus esmu gatavs atbalstīt ar labdarību (59 %); es uzticos labdarības organizācijām, kas vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem (57 %). Respondenti drīzāk nepiekrīt un pilnīgi nepiekrīt šādiem apgalvojumiem: Latvijā ir pārāk daudz labdarības projektu (drīzāk nepiekrīt un pilnīgi nepiekrīt 40 %); es vienmēr sekoju līdzi, kā tiek izlietoti līdzekļi, ko ziedoju (55 %); ir lielāka varbūtība, ka es pievienošos labdarības akcijai, ja to atbalsta populāras personas (58 %); man ir bijusi slikta pieredze, ziedojot labdarības projektiem (69 %). Pilnīgi nepiekrītu Drīzāk nepiekrītu Grūti pateikt Drīzāk piekrītu Pilnīgi piekrītu Es uzticos labdarības organizācijām, kas vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem 20 (5,6 %) 40 (11,2 %) 92 (25,8 %) 145 (40,7 %) 59 (16,6 %) Ir tikai dažas jomas vai temati, kurus esmu gatavs atbalstīt ar labdarību 13 (3,7 %) 52 (14,6 %) 83 (23,3 %) 143 (40,2 %) 65 (18,3 %) Latvijā vajag vairāk labdarības projektu ārpus Rīgas 5 (1,4 %) 18 (5,1 %) 102 (28,7 %) 120 (33,7 %) 111 (31,2 %) Latvijā ir pārāk daudz labdarības projektu 44 (12,4 %) 95 (26,7 %) 127 (35,7 %) 60 (16,9 %) 30 (8,4 %) Es vienmēr sekoju līdzi, kā tiek izlietoti līdzekļi, ko ziedoju 70 (19,7 %) 126 (35,4 %) 78 (21,9 %) 61 (17,1 %) 21 (5,9 %) Ir lielāka varbūtība, ka es pievienošos labdarības akcijai, ja to atbalsta populāras personas 100 (28,1 %) 108 (30,3 %) 94 (26,4 %) 36 (10,1 %) 18 (5,1 %) Man ir bijusi slikta pieredze, ziedojot labdarības projektiem 150 (42,1 %) 95 (26,7 %) 62 (17,4 %) 35 (9,8 %) 14 (3,9 %) Uzņēmēji ir skeptiskāk noskaņoti. Piemēram, apgalvojumam „Es uzticos labdarības organizācijām, kas vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem” biežāk pilnīgi nepiekrīt uzņēmēji (38 %) nekā privātuzņēmumu darbinieki (5 %). Apgalvojumam „Latvijā ir pārāk daudz labdarības projektu” drīzāk piekrīt pensionāri (40 %), bet pilnīgi piekrīt uzņēmēji (38 %). Ka Latvijā vajag vairāk labdarības projektu ārpus Rīgas, vairāk pilnīgi piekrīt Latgalē (81 %) nekā Rīgā (27 %), Zemgalē (36 %), Kurzemē (23 %) un Vidzemē (35 %).