2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"

5,670 views

Published on

Kas ir pilsoniskā sabiedrība? Kā tā darbojas? Kā ikviens var līdzdarboties sabiedriskajos procesos?

Published in: Education, Business
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
5,670
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
143
Actions
Shares
0
Downloads
55
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

2.nodaļa "PILSONISKĀ SABIEDRĪBA"

  1. 1. PILSONISKĀ SABIEDRĪBA1. Kas ir pilsoniskā sabiedrība?2. Kā tā darbojas?3. Kā Tu vari līdzdarboties sabiedriskajos procesos? Jauniešu Saeima Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
  2. 2. KAS IR PILSONISKĀ SABIEDRĪBA?Pilsoniskā sabiedrība ir sabiedriskās darbības, kurās valststieši neiejaucas un kuras darbojas ārpus valsts varasinstitūtiem, ģimenes un uzņēmējdarbības, piemēram, interešugrupas, sabiedriskās kustības, reliģiskās organizācijas u.tml.Pilsoniskā sabiedrība ir arī joma, kurā indivīdi pašorganizējas,veidojot dažādas autonomas grupas un biedrības (politiskāspartijas, masu saziņas līdzekļus utt.), un brīvi izpaužasatšķirīgās aktivitātēs. Turklāt pašorganizēšanās pamatā irkopīgas vērtības un mērķi.
  3. 3. PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS FUNKCIJAS I• Veicina iedzīvotāju līdzdarbību politikas veidošanā. Ar līdzīgu viedokli un interesēm apvienojušies, mēs varam aktīvi iesaistīties valsts pārvaldes darbā, gan risinot dažādas problēmas, gan lobējot. Plašāka sabiedrības līdzdalība politiskajos procesos var uzlabot valsts pārvaldes sistēmas pieņemto lēmumu kvalitāti.• Vairo valsts atbildību pret pilsoņiem un stiprina valsts varas institūciju kontroli. Ar pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm mēs veicinām amatpersonu atbildību, jo arī amatpersonas ņem vērā to, ka dažādas sabiedrības grupas, ieskaitot plašsaziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas, aktīvi seko politiķu un amatpersonu darbam.Avots: Merkel Wolfgang. Civil society and democratic consolidation in East-Central Europe. In Prospects for democratic consolidation in .East – Central Europe. Ed.by G.Pridham, A Agh. Manchester University Press, 2001, pp. 99–100.
  4. 4. PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS FUNKCIJAS II• Nodrošina pilsonisku izglītošanu demokrātiskas politikas procesos. Pilsoniska sabiedrība ar savu darbības būtību ir viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem sabiedrībā. Tā iedzīvotājiem sniedz iespēju saprast un līdzdarboties politikas veidošanā. Tādā veidā mēs iegūstam daudz plašāku informāciju par politiskās sistēmas darbību un problēmām, kas jārisina valstij.• Aizsargā pret valsts iejaukšanos privātajā sfērā, tādējādi nodrošinot, ka mūsu privātajā un sociālajā dzīvē valsts neiejaucas un mēs paši to varam veidot pēc saviem ieskatiem.Avots: Merkel Wolfgang. Civil society and democratic consolidation in East-Central Europe. In Prospects for democratic consolidation inEast – Central Europe. Ed.by G.Pridham, A. Agh. Manchester University Press, 2001, pp. 99–100.
  5. 5. PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS FUNKCIJAS III• Pilsoniskā sabiedrība darbojas kā platforma, kurā rodas un tiek pilnveidotas sabiedrības vērtības, formulētas intereses un meklēti iespējamie risinājumi, turklāt tas notiek pēc pašas sabiedrības iniciatīvas. Iesaistoties sabiedriskajās aktivitātēs, mums paplašinās sociālās saites ar citiem līdzcilvēkiem un pieaug savstarpējā uzticēšanās.Avots: Merkel Wolfgang. Civil society and democratic consolidation in East-Central Europe. In Prospects for democratic consolidationin East – Central Europe. Ed.by G.Pridham, A. Agh. Manchester University Press, 2001, pp. 99–100.
  6. 6. PILSONISKĀ SABIEDRĪBAVispazīstamākais pilsoniskās sabiedrībasizpausmes veids ir piedalīšanās vēlēšanās.Taču ir vēl daudz citu formu, piemēram,piedalīšanās vēlēšanu kampaņās, mītiņos,sapulcēs, demonstrācijas, rakstot vēstules,tiekoties ar politiķiem, sadarbojoties ar masusaziņas līdzekļiem, veidojot interešu grupas,iesaistoties sabiedriskajās kustībās utt.
  7. 7. INTEREŠU GRUPASSkolotāji, pārdevēji, ārsti, šoferi, policisti, latvieši,igauņi, ukraiņi, čigāni, luterāņi, katoļi, studenti,pensionāri, invalīdi, zemnieki, uzņēmēji tās visas ir dažādas profesionālās, etniskās,reliģiskās grupas, kuras vieno līdzīga nodarbošanās,dzīvesveids un vērtības. Parasti šīs grupas veidointerešu grupas, lai, kopā sanākot, palīdzētu citscitam un arī ietekmētu valsts politiku: tādējādi tāsnodrošina savas īpašās intereses.
  8. 8. INTEREŠU GRUPASInterešu grupas jeb nevalstiskās organizācijas ir tāducilvēku kopums ārpus valsts varas institūcijām, kam irkopējas intereses un kas darbojas, lai tās pārstāvētu unaizstāvētu. Interešu grupas var, vienot kāda problēma,piemēram, korupcijas mazināšana, bērnu tiesības,dzimumu līdztiesība u.c. Savukārt arodbiedrības pārstāvkādas profesijas vai kādas organizācijas pārstāvju darbaun citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses. Būtiskākā pazīme, kas atšķir interešu grupas nopolitiskajām partijām, ir tā, ka interešu grupas netiecaspēc politiskās varas.
  9. 9. SABIEDRISKĀS KUSTĪBASSalīdzinot ar interešu grupām, daudz vājākorganizētas ir sabiedriskās kustības, kas parastinevardarbīgā formā pauž kritisku attieksmi pretpastāvošajām politiskajām institūcijām. Bieži tiekizmantotas tādas līdzdarbības formas kā piketi,demonstrācijas, dažādas politiskas akcijas utt. Arīpolitiskās partijas un interešu grupas variesaistīties sabiedriskajās kustībās. To darbībaspamatā ir dažādi sabiedrībā pastāvoši konflikti.
  10. 10. PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIViena no īpaši nozīmīgām pilsoniskās sabiedrībasdaļām, ko sabiedrībā mēdz saukt arī par ceturto varu,ir plašsaziņas līdzekļi. Tie ir informācijas nesējidažādās formās: gan rakstiski, gan elektroniski, ganvizuāli.Tie ir ietekmīgi, jo spēj vienlaicīgi izplatīt ziņasneierobežotam cilvēku skaitam un tādējādi piegādātinformāciju un mudināt uz konkrētu rīcību.
  11. 11. Plašsaziņas līdzekļu loma demokrātijā informēšana; izglītošana; socializācija; sargsuņa funkcija; mobilizācija; platforma politiskajām diskusijām; politiskās darba kārtības veidošana.
  12. 12. PILSONISKĀ SABIEDRĪBA LATVIJĀ Lai gan 90% Latvijas iedzīvotāju demokrātiju ar visiem tāstrūkumiem uzskata par labāko politisko sistēmu, salīdzinoši maziedzīvotāju uzticas valsts pārvaldes institūcijām (valdībai – 20%,Saeimai – tikai 15%). Kopumā mūsu valsts iedzīvotājiem ir raksturīga visai atturīgaattieksme pret dalību nevalstiskajās organizācijās un citās pilsoniskāssabiedrības izpausmes formās. Populārākais organizācijas veidsLatvijā ir:• arodbiedrības, kurās iesaistījušies aptuveni 10% iedzīvotāju.• politiskajās partijās iestājušies mazāk nekā 2% iedzīvotāju.!!! Jāatceras, ka formāla dalība kādā organizācijā vēl nenozīmē aktīvudarbību.Avots: Catlaks, Guntars, Ikstens, Jānis. Politika un tiesības. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. – 55. lpp.
  13. 13. Cik lielā mērā Jūs uzticaties dažādām institūcijām. Par katru no minētajāminstitūcijām, sakiet, lūdzu, vai Jūs tai drīzāk uzticaties vai drīzāk neuzticaties?(%)Avots: Eurobarometer 74. Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā: Nacionālais ziņojums – Latvija, 2010.gada rudens.- 7.lpp
  14. 14. Ko varam secināt? Aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas masu saziņas līdzekļiem, salīdzinoši lielu uzticību bauda arī Eiropas Savienība. Taču, novērtējot savu attieksmi pret citām institūcijām, iedzīvotāji neuzticēšanos pauduši biežāk nekā uzticēšanos, īpaši par Latvijas valdību, Saeimu un politiskajām partijām.
  15. 15. Visizplatītākā līdzdalības forma Latvijā ir pilsoņupiedalīšanās vēlēšanās - dalības līmenis Saeimas unpašvaldību vēlēšanās ir visai noturīgs. 1990 1993 1994 1995 1997 1998 2001 2002 2004 2005 2006 2009 2010Saeimas 81 90 72 72 73 61 63Pašvaldī -bu 63 54 62 53 53Eiropas Ar cipariem attēloti procenti no Parla- visiem balstiesīgajiem 41 53menta iedzīvotājiem Avots: Centrālā vēlēšanu komisija (www.cvk.lv)
  16. 16. Citās līdzdalības formās iedzīvotāji iesaistās daudz pasīvāk. Tikai aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ir iesaistījušies kādā neformālā grupā vai organizācijā. 65,8% respondentu ir atbildējuši, ka nedarbojas nevienā organizācijā.Kuru minēto organizāciju darbā Jūs esat iesaistījies vai esat biedrs? %Arodbiedrības 9,6Reliģiskās un baznīcas organizācijas, draudzes 8,8Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi (koris tautisko vai moderno deju kolektīvs, rokgrupa vai cits) 7,7Sporta, atpūtas organizācijas un klubi 6,1Profesionālās apvienības, biedrības 3,4Jaunatnes klubi, organizācijas, studentu korporācijas 2,8Sieviešu klubi 1,5Vides aizsardzības organizācijas 1,4Politiskās partijas un grupas 1,2Brīvprātīgas veselības aizsardzības biedrības 1,1Organizācijas, kas sniedz palīdzību veciem, slimiem cilvēkiem, trūkumcietējiem 0,9Etnisko minoritāšu organizācijas 0,7Organizācijas, kas piedalās vietējo problēmu risināšanā dzīves vietā 0,6Organizācijas, kas piedalās cilvēktiesību problēmu risināšanā 0,5Cita organizācija 0,5Nekur nepiedalos 65,8Nav atbildes 2,7 Avots: Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums. – Rīga, Sociālo un politisko pētījumu institūts, Rīga, 2010. - 191.lpp
  17. 17. PILSONISKĀ SABIEDRĪBA. ATBILDĪGS PILSONIS. Maldīgs ir uzskats, ka līdz ar pārstāvju ievēlēšanu mumspašiem vairs nav jārūpējas par sabiedrības lietām. Neatkarīgi no tā,vai mēs esam kādas partijas vai interešu grupas biedri, masu saziņaslīdzekļu pārstāvji, deputāti, maza pagasta iedzīvotāji, aktieri,rakstnieki, pensionāri, zemnieki, uzņēmēji, studenti, katram nomums ir tiesības piedalīties valsts pārvaldīšanā un pieņemt kopējuslēmumus, kur vairākuma viedoklis iegūst likuma spēku. Dalība lēmumu pieņemšanas procesā ne vienmēr izpaužastieši. Tā var būt cilvēku iesaistīšanās interešu grupās, politiskajāspartijās un sadarbība ar masu informācijas līdzekļiem. Tā varizpausties kā demonstrācijas ielās, vēstule saviem pārstāvjiem vaipiedalīšanās sabiedriskajās apspriedēs.
  18. 18. PILSONISKĀ SABIEDRĪBA. ATBILDĪGSPILSONIS.Demokrātija nav tikai attiecības starp sabiedrību unvalsti. Tā ir arī cilvēku sadarbība un cieņa citam pret citu.Mūsu pašu savstarpējā palīdzība un solidaritāte, kā arīapvienošanās interešu grupās un kustībās ir būtiskademokrātijas daļa, kad katrs no mums ir atbildīgs ne tikaipar savu labklājību un izaugsmi, bet arī par citu cilvēkuiespējām izmantot savas tiesības.
  19. 19. • Demokrātiskā valstī ir daudz iespēju ietekmēt procesus. • Kuras no šīm metodēm esi izmantojis Tu, Tavi vecāki, radinieki?Avots: Soli pa solim uz atbildīgu politikuSaeimā: vēlētāja un deputāta rokasgrāmata.I.Voika, Sabiedrība par atklātību - Delna.
  20. 20. Jauniešu SaeimaNodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju! Biedrība «Sabiedrība par atklātību - Delna» Tālrunis: 67285585 E-pasts: ti@delna.lv Internetā: www.delna.lv

×