SlideShare a Scribd company logo
1 of 25
Download to read offline
Latvijas nevalstiskā sektora loma
attīstības sadarbībā
Dace Akule, PROVIDUS pētniece
Pētījums tika veikts projekta „Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības
saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs” ietvaros,
ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
• NVO aktivitāte attīstības sadarbības jomā palielinājusies kopš 2004.gada, kad
Latvija pievienojās ES un sāka plānot attīstības sadarbības aktivitātes.
• 2005.gadā Latvijas valdība apņēmās palielināt attīstības sadarbībai veltīto
budžetu līdz 0.1% no IKP 2010.gadā, taču krīzes dēļ Latvija atpaliek no izvirzītā
mērķa, sasniedzot 0.06% no IKP 2010.gadā.
• Līdz 2008.gadam Ārlietu ministrija izsludināja atklātus konkursus attīstības
sadarbības aktivitātēm, kur varēja piedalīties arī NVO. Krīzes ietekmē tika
samazināti divpusējai attīstības sadarbībai pieejamie līdzekļi:
• 9000 LVL 2009.gadā
• 807 LVL 2010.gadā
• 269 LVL 2011.gadā
• 2012. un 2013.gadā attīstības sadarbībai piešķirti 50 269 LVL (katrā gadā).
Attīstības sadarbība Latvijā
LAPAS
• 2004.gadā dibināta jumta organizācija – Latvijas Platforma attīstības sadarbībai
(LAPAS).
• LAPAS mērķis ir nodrošināt Latvijas NVO labvēlīgu vidi un iespējas attīstības
sadarbībai nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
• Tā sadarbojas ar Ārlietu ministriju un atbildīgajām Saeimas komisijām, lai
veidotu attīstības sadarbības politiku.
• LAPAS ir nākusi klajā ar priekšlikumu iekļaut attīstības sadarbību Latvijas ES
prezidentūras prioritāšu sarakstā, jo 2015.gadā beidzas ANO Tūkstošgades
attīstības mērķi un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizstrādā jaunas apņemšanās.
• LAPAS un vairākas LAPAS biedru organizācijas ir lobējušas, lai 2015.gadu
nominētu par Eiropas attīstības sadarbības gadu. Ideju ir atbalstījis Eiropas
Parlaments un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Ko NVO dara?
• Pētījumā notika anketēšana, intervijas un fokusa grupa.
• Kopumā iesaistījās 19 NVO, no kurām tikai 3 organizācijas primāri fokusējas uz
attīstības sadarbību:
• LAPAS,
• Seiba – atbalsts Gvatemalas bērniem,
• Attīstības Kolba.
• 75% organizāciju nodrošina pakalpojumus, tai skaitā īsteno attīstības sadarbības
projektus un iesaista brīvprātīgos.
• Neviena organizācija nav iesaistīta tehniskās palīdzības nodrošināšanā, lai
likvidētu katastrofu sekas vai nodrošinātu rekonstrukciju. Latvijas NVO nav
specifiskās ekspertīzes šajā jomā.
Top valstis
0 1 2 3 4 5 6 7
Gruzija
Baltkrievija
Moldova
Ukraina
Azerbaidžāna
Kazahstāna
Krievija
Gvatemala
Armēnija
Kirgiztāna
Uzbekistāna
• Valstis, kurās NVO visaktīvāk strādā attīstības sadarbības jomā, lielā mērā atbilst
tām valstīm, kas noteiktas par Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajām
valstīm.
• Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sabiedrība atbalsta palīdzības sniegšanu
šīm valstīm.
• NVO darbam palīdz pieejamais finansējums (no ĀM) un vēstniecību tīkls, taču
vairums NVO atzina, ka viņu izvēli, kādās valstīs strādāt, tikai nedaudz ietekmē
oficiālā politika.
Daudz nozīmīgāki faktori valstu izvēlē ir:
• pastāvošie kontakti un ilgtermiņa sadarbība,
• krievu valodas zināšanas,
• ceļošanas brīvība (ja nav nepieciešamas vīzas),
• šo valstu vajadzības un Latvijas pieredzes novērtēšana - pārmaiņu sabiedrības,
demokratizācijas, Eiropas integrācijas jautājumi.
Piemēri:
• “Zaļā brīvība” sadarbojas ar Ukrainas un Baltkrievijas kolēģiem vides un enerģētikas
jautājumos,
• “Risinājumu darbnīca” strādā Moldovā ar izglītības jautājumiem,
• “Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācija” strādā Gruzijā, Ukrainā un Azerbaidžānā
ar pirmsskolas vecuma bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Top valstis
Darbības saturiskās jomas
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Izglītības nodrošināšana
Mācību/ konsultāciju sniegšana iesaistītajām pusēm saņēmējvalstīs
Nabadzības mazināšana
Vides ilgtspējas nodrošināšana
Globālā partnerības attīstīšana
Dzimumu līdztiesības veicināšana
Veselības uzlabošana
Mātes veselības uzlabošana
Bērnu mirstības samazināšana
• Vairums NVO strādā ar izglītības jautājumiem – izglītības projekti saņēmējvalstīs,
bet arī izpratnes veicināšanas iniciatīvas Latvijā. Piemēram, “Attīstības Kolba”
veicināja datorpratību Gruzijas pašvaldībās, bet “Latvijas Pieaugušo izglītības
apvienība” apmācīja skolotājus darbam ar attīstības jautājumiem.
• 2012.gadā notikušajā ĀM konkursā uz līdzfinansējumu NVO projektiem attīstības
sadarbības jomā tikai viens pieteikums paredzēja darbu saņēmējvalstī.
• Vairākums NVO (gandrīz 60%) strādā ar projektiem, kas ir īsāki par 1 gadu.
• Tikai dažas organizācijas strādā pastāvīgi un regulāri, arī bez specifiskiem
projektiem – brīvprātīgais darbs, dalība tikšanās ar citu valstu, piemēram,
Azerbaidžānas un Moldovas pārstāvjiem par sociālo dialogu vai Ukrainas un
Kirgizstānas pārstāvjiem par NVO labvēlīgas vides nodrošināšanu.
• Vairums NVO veicina izpratni par attīstības jautājumiem.
NVO darbības specifika
12
7
3
11
1
Lai paaugstinātu izpratnes līmeni par
attīstības sadarbības jautājumiem
Lai iegūtu sabiedrības atbalstu attīstības
sadarbības pasākumiem
Lai palielinātu brīvprātīgo skaitu
Lai nodrošinātu atbalstu izmaiņām valdības
politikā
Cits
Izpratnes veicināšana
• 11 no 19 NVO darbojas primāri nacionālajā līmenī, ar gadījuma rakstura un ad-hoc
intervencēm, organizējot publiskus pasākumus, strādājot ar medijiem, valdības vai
pašvaldību pārstāvjiem, kā arī izglītības darbiniekiem.
• Piemērs: “Zaļā brīvība” publikācijas par Fair Trade vai stends Riga Food izstādē.
• Vairums vērtē sava darba rezultātus pēc sabiedrisko diskusiju kvalitātes izmaiņām,
kā arī atbalsta palielināšanos savai NVO.
0 2 4 6 8 10 12 14
Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņas
Pieaudzis materiālais atbalsts Jūsu organizācijai (piemēram,
brīvprātīgie, ziedojumi, utt.)
Attīstības jautājumi iekļauti valsts izglītības programmās
Pieaudzis NVO skaits, kas darbojas attīstības sadarbības jomā
Citi
• NVO ir aktīvi īpašos gadījumos, ar pasākumiem, kas paredzēti nacionālajai
auditorijai. Kas ir šī darba mērķis?
Piemēri:
• ES lauksaimniecības subsīdiju vai tirdzniecības noteikumu negatīvā ietekme uz
lauksaimniecības attīstību trešajās valstīs,
• Latvijas imigrācijas regulējuma izmaiņas, lai ārzemju studenti uz savu izlaidumu
varētu uzaicināt vairāk ģimenes locekļus un draugus,
• dzimumu līdztiesības principu iekļaušana Latvijas un ES rīcības plānos, finanšu
programmās un konkursos.
Rīcībpolitikas ietekmēšana
0 1 2 3 4 5 6 7 8
Nodrošināt, lai valdība īsteno savas saistības, atbalstot attīstību
Pievērst uzmanību nacionālo/ reģionālo vai starptautisko
rīcībpolitiku negatīvajai ietekmei uz attīstību un nepieciešamajām
izmaiņām
Vērsts uz konkrētu valsts rīcībpolitiku izmaiņām par labu attīstībai
Palīdzēt ievērot starptautiskos attīstības principus nacionālā vai ES
mērogā
• Kāpēc neviena NVO nenorāda, ka palīdz nodrošināt, lai valdība īsteno savas
saistības, atbalstot attīstību? NVO negatīvais vērtējums par krīzes laikā
pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tagadnes diskusijām par Latvijas budžeta
ieguldījumu attīstības sadarbībā.
• Ja nav finansējuma, nav arī specifisku rīcībpolitiku, ko ietekmēt.
• Vairākas NVO darbojas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvajā padomē.
Viena no aptaujātajām NVO ir iesaistīta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes
pasākumos, piemēram, diskusijās par nepieciešamību noteikt jaunus mērķus pēc
Tūkstošgades attīstības mērķiem.
• NVO sadarbojas un veido alianses vai nu nacionālā vai starptautiskā līmenī,
organizē publiskus pasākumus, kuru mērķauditorijas ir jaunieši, profesionālās
asociācijas, kā arī valsts institūciju pārstāvji.
• Jauniešu nozīme skaidrojama ar viņu atvērtību un globālo jautājumu izpratni,
pateicoties izglītībai, apmaiņas un brīvprātīgo programmām.
Rīcībpolitikas ietekmēšana
Kā NVO vērtē sava darba rezultātus?
• No 15 NVO, kas darbojas rīcībpolitikas ietekmēšanas jomā, 7 NVO savu darbu
novērtēja ar augstāko atzīmi. 2 NVO sev ‘izlika’ sliktāko atzīmi.
Rīcībpolitikas ietekmēšana
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņas
Attīstības jautājumi ir iekļauti valsts izglītības programmā
Īpašas izmaiņas valsts rīcībpolitikā
Pārvērtētas valdības prioritātes
Pieaudzis piešķirtais valsts finansējums attīstības sadarbībai
Citi
• Lai gan NVO neminēja specifiskus sabiedriskās domas datus, tie parāda izmaiņas
sabiedriskajās diskusijās – lielāku atbalstu attīstības sadarbībai.
Avots: Eurobarometer
Rīcībpolitikas ietekmēšana
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
2005
2012
Ļoti svarīgi
Visai svarīgi
Nav ļoti svarīgi
Nepavisam nav svarīgi
Nezinu
No 19 aptaujātajām NVO:
• 13 organizācijām ir pilna laika darbinieki,
• 10 organizācijām ir nepilna laika darbinieki,
• 16 organizācijas piesaista darbiniekus uz projektu bāzes,
• 15 organizācijās darbojas brīvprātīgie.
• Būtiska paļaušanās uz nepastāvīgo darbinieku un brīvprātīgo iesaistīšanu.
Nevienai NVO nav vairāk par 20 pilna laika darbinieki, kamēr 4 NVO ir vairāk nekā
20 brīvprātīgie.
Cilvēkresursi
0 2 4 6 8 10 12
Pilna laika darbinieki
Nepilna laika darbinieki
Uz projektiem piesaistīti darbinieki
Brīvprātīgie
Vairāk par 20
Starp 10-20
Starp 5-10
Mazāk par 5
• Brīvprātīgie ir iesaistīti visa veida aktivitātēs – gan finansējuma piesaistīšanā,
lobēšanā, sabiedrības informēšanā, pakalpojumu nodrošināšanā, apmācībās,
konsultāciju sniegšanā.
• Piemēram, “Risinājumu darbnīca” iesaistīja Latvijas studentus Moldovas
studentu vajadzību apzināšanā un tad iesaistīja viņus kā brīvprātīgos, lai palīdzētu
Moldovas studentiem.
• 5 NVO brīvprātīgos iesaista arī sadarbības valstī (ne tikai Latvijā).
• Tas, ka daudz NVO darbojas brīvprātīgie, nepilna laika darbinieki un uz
projektiem piesaistīti darbinieki, ietekmē NVO spēju iesaistīties rīcībpolitikas
veidošanā un strādāt pie apjomīgiem projektu pieteikumiem, jo to nav iespējams
savienot ar pamata darba vietu.
Cilvēkresursi
14 NVO sniedza detalizētu informāciju par saviem finanšu resursiem pēdējo 5
gadu laikā:
• NVO ir atkarīgas no valsts vai ES finansējuma – no 11 NVO, kas strādā ar šo
finansējuma avotu, 7 NVO tas pārsniedz 75% no kopējā finansējuma,
• Vairums NVO ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem vai biedru naudas veido
mazāk par 25% no kopējā budžeta,
• Tikai 2 NVO primāri strādā ar privāto finansējumu (vienai NVO 100% finansējuma
nāk no privātiem individuāliem vai grupu ziedojumiem), kamēr vairākumam NVO
privātie finansējuma avoti veido mazāk par 25% no kopējā budžeta,
• Tikai 2 NVO pašas izsniedz grantus indivīdiem vai citām organizācijām.
Finanses
Kā NVO piesaista privāto finansējumu (indivīdu, grupu vai privāto uzņēmumu
ziedojumi)?
• 5 NVO arī strādā ar privātā finansējuma piesaisti palīdzības saņēmējvalstīs,
piemēram, Gruzijā.
• 75% NVO atzīst, ka finansējuma piesaistē palīdz labā NVO reputācija un tēls.
60% uzskata – palīdz tas, ka NVO ir spēcīgs partneris iesaistītajām pusēm.
• Dažas NVO norādīja brīvprātīgo nozīmi, NVO darba kvalitāti un kompetento
komandu kā papildus svarīgus kritērijus.
Finanses
75
33
25
8
8
0
Personiskas tikšanās
Informatīvās kampaņas
Publiskie un labdarības pasākumi
Produktu pārdošana/ interneta veikals
Tiešie pasta sūtījumi
Pasākumi skolās
• Ierobežotais finansējums apgrūtina NVO iespējas paplašināt savu darbību, bet arī
neļauj izmantot jau esošās iespējas. Piemēri par nepieciešamību atteikt dalību
lielos starptautiskos projektos, jo trūka līdzfinansējums vai nebija iespējas
nodrošināt finansējumu, kamēr tiek saņemta to atmaksa.
• Vairākas NVO minēja problēmas ar dalības maksu segšanu savās starptautiskajās
jumta organizācijās, kas var nozīmēt nespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā un
iesaistīšanos jumta organizāciju vadītos starptautiskos projektos.
• Cilvēkresursu trūkums, lai ne tikai īstenotu aktivitātes, bet arī piesaistītu
finansējumu, izglītotos par attīstības jautājumiem un paplašināt savu darbību šajā
jomā, kas arī prasa veidot partnerības ar nevalstiskajām organizācijām no citām
valstīm.
• LAPAS kapacitāte – viena no retajām ES līmeņa jumta organizācijas CONCORD
biedrēm, kuras neatbalsta Ārlietu ministrija. LAPAS konkurē ar savām biedru
organizācijām par līdzfinansējumu no ĀM.
Finansējuma un cilvēkresursu
trūkums
• “Cilvēki uzskata, ka tas ir pēdējais no pēdējiem jautājumiem [,kuriem jāpievēršas],
jo mums pašiem iet tik grūti, ka priekš kam mums ir jāgrūž vēl nauda attīstības
sadarbībā?!”
• “Sabiedrība uzskata – ka Latvija ir nabadzīgākā valsts pasaulē un visiem ir jāpalīdz
mums, nevis mums ir jāpalīdz citiem.”
• Projektā, kura mērķis bija runāt par globālo izglītību, lai skolas labāk visu saprastu,
skolotāja izvērtēšanā mums teica – tagad es varu savām meitenēm paskaidrot,
kāpēc nevajag ar musulmaņiem precēties, jo viņiem visiem ir 100 sievas.”
• “Saeimas deputāts vaicāja, kāpēc jādod attīstības sadarbībai nauda?! Labāk to
iztērēt Naukšēnu pagastā... [Cilvēki] nesaprot, kāpēc ir jābrauc ārā, jāpalīdz kādam,
un jāierauga jaunas sadarbības formas un metodes”.
Avots: SKDS dati
Izpratnes trūkums
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Pilnībā nepiekrītu Nezinu/ grūti pateikt
2004
2005
2009
• Kas ir attīstības sadarbība? Tā nav informatīva draudzība vai informācijas
nodrošināšana cilvēkiem mazāk attīstītās valstīs par to, kādas ir mūsu zināšanas un
prasmes. Tā nav lekciju lasīšana un otras puses klausīšanās, bet gan ilgtermiņa
sadarbība, no kuras iegūst un kurā mācās abas puses.
• “Uz viņu [attīstības valstu] fona mēs ieraugam savus sasniegumus, savu zināšanu
vērtību, mēs varam pacelt savu pašapziņu. Šeit mums liekas, salīdzinot ar veco
Eiropu, ka mēs esam absolūti bāreņu tauta. Bet to unikālo pieredzi, ko esam
ieguvuši, sākot no 90-tajiem gadiem līdz šodienai, to mēs ļoti rezultatīvi varam
nodot tālāk šajās valstīs, un viņi to paņem ar vislielāko interesi. Viņiem ir pat
interesantāk strādāt ar mums nekā ar vecās Eiropas pārstāvjiem. Un, atbraucot
atpakaļ, mēs vairs nedomājam, ka mēs esam bāreņu tauta, mēs saprotam, ka
mums ir ļoti daudz, ko mēs varam iedot. Mums varbūt nav miljons banknošu, bet
mums ir tas, ko mēs varam ar savām zināšanām iedot.”
Izpratnes trūkums
• NVO fokuss ir uz attīstības izglītību, izpratnes veicināšanu, konsultāciju sniegšanu
un līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Mazāk NVO strādā attīstības valstīs.
• Top valstis, kurās NVO darbojas, lielā mērā sakrīt ar oficiālajām prioritārajām
valstīm, kā arī sabiedrības atbalstu par valstīm, kurām Latvijai vajadzētu palīdzēt.
• Dažas NVO strādā primāri ar attīstības sadarbības jautājumiem, bet vairākumam
šis ir tikai viena no darbības jomām.
• Daļa NVO ir ‘profesionālas’ (ar pilna laika darbiniekiem), daļa – ‘hobija’ tipa (kur
iesaistītajiem cilvēkiem ir cits pamatdarbs).
• NVO paļaujas uz darbiniekiem, kas piesaistīti uz specifiskiem projektiem, kā arī
brīvprātīgajiem. Tas ietekmē NVO iespēju regulāri nodrošināt pakalpojumus,
piesaistīt finansējumu, kā arī iesaistīties rīcībpolitikas veidošanā.
Secinājumi
• NVO darbību negatīvi ietekmējusi krīze – dramatisks finansējuma samazinājums
divpusējai attīstības sadarbībai no Latvijas budžeta.
• Kapacitātes trūkums daļēji izskaidro, kāpēc tik maz NVO darbojas attīstības
sadarbības jomā – vispirms nepieciešams izaugt līdz noteiktam līmenim Latvijā, lai
darbotos ārpus Latvijas, spētu nodrošināt starptautisku finansējumu, dalīties ar
savu pieredzi un mācīties no citiem.
• Finansējuma trūkums arī daļēji izskaidro, kāpēc vairums NVO darbojas attīstības
izglītības jomā (veicina izpratni par attīstības jautājumiem), nevis īsteno attīstības
sadarbības aktivitātes (piemēram, uzlabo skolas Gruzijā). Izpratnes veicināšanu
par globālajiem jautājumiem var panākt arī, iesaistot brīvprātīgos. Attīstības
sadarbības iniciatīvas nevar īstenot, tikai izmantojot Skype.
• Nepieciešamība NVO konkurēt, lai iegūtu ļoti ierobežotu finansējumu, arī
apgrūtina NVO sadarbību. Tas ir pretrunā aptaujas rezultātiem, ka NVO veido
alianses, lai ietekmētu rīcībpolitiku. Skaidrojums – NVO kopā lobē par finansējuma
palielināšanu, bet uz finansējumu piesakās atsevišķi, nevis ar kopīgu iniciatīvu.
Secinājumi
• Lielākie NVO izaicinājumi ir finansējuma un cilvēkresursu trūkums, kā arī
izpratnes trūkums par attīstības sadarbību sabiedrības un valsts institūciju vidū.
‘Maģiskais trīstūris’:
• Zems atbalsts attīstības sadarbībai nozīmē zemu atbalstu nepieciešamībai
palīdzēt attīstības valstīm,
• Finansējuma trūkums nozīmē mazāk iespēju NVO iegūt pieredzi, strādājot
attīstības valstīs,
• Ierobežota iespēja strādāt attīstības valstīs nozīmē mazāk iespēju NVO izskaidrot
sabiedrībai, kas ir attīstības sadarbība, un kāpēc Latvijai ir jāpalīdz attīstības
valstīm.
Secinājumi
Palielināt finansējumu un atbalstu no valsts, piemēram:
• palīdzēt segt dalības maksas NVO jumta organizācijās,
• ļaut NVO konkurēt ar uzņēmumiem konkursos un iepirkumos,
• samazināt birokrātiskos šķēršļus projektu un iepirkumu pieteikumos un īstenošanā,
• iesaistīt NVO valsts institūciju īstenotajās attīstības sadarbības aktivitātēs,
• iesaistīt NVO pārstāvjus delegācijās vai tikšanās, kas veltītas sadarbībai ar noteiktām
attīstības valstīm,
• viena NVO rosināja samazināt Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbībā caur iemaksām
starptautiskajās organizācijās, palielinot finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai, kas arī
būtu pieejams NVO.
Atbalstīt LAPAS, panākot vienošanos starp NVO un Ārlietu ministriju, ka daļa
finansējuma, kas pieejams līdzfinansējuma programmā (2012.gadā atsākta un
2013.gadā tiks turpināta), tiek novirzīts LAPĀM.
Uzlabot NVO sadarbību gan Latvijā, gan starptautiski – jāsadarbojas ne tikai ar
NVO attīstības valstīs, bet arī Rietumu NVO, kurām ir ilgāka pieredze ar attīstības
sadarbību, bet trūkst Latvijas NVO zināšanas par mums prioritāro valstu situāciju.
Rekomendācijas: NVO kapacitāte
• Jāskaidro, strādājot skolās un ar medijiem, kas tiešām ir attīstības sadarbība, šajā
darbā iesaistot ES attīstības komisāru Andri Piebalgu,
• Jāpalielina iespējas cilvēkiem pašiem apmeklēt attīstības valstis, lai viņi pašu
acīm redz situāciju tur, sāk salīdzināt to ar situāciju Latvijā (saprotot, ka mēs
dzīvojam daudz labāk), un sāk emocionāli saprast citu cilvēku vajadzības,
• Jāstrādā ar Saeimas deputātiem, lai viņi arvien vairāk redzētu Latviju globālajā
kontekstā, saprot nepieciešamību ieguldīt attīstības sadarbībā un abpusējos
ieguvumus no šī darba,
• Jāpalielina konsekvence starp dažādām rīcībpolitikām – ksenofobija, neiecietība
pret imigrantiem un sociālā nevienlīdzība Latvijā arī negatīvi ietekmē attīstības
sadarbības politiku (ja fokuss ir uz mūsu interesēm un vajadzībām, nevis palīdzību
citiem),
• Jāiekļauj NVO attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā, izstrādājot
arī rādītājus, pēc kuriem mērīt politikas rezultātus.
Rekomendācijas: izpratnes
veicināšana un politika

More Related Content

Viewers also liked

Viewers also liked (6)

Ziņojums "Dažādības vadība publiskajā pārvaldē"
Ziņojums "Dažādības vadība publiskajā pārvaldē"Ziņojums "Dažādības vadība publiskajā pārvaldē"
Ziņojums "Dažādības vadība publiskajā pārvaldē"
 
Eiropas Komisijas piedāvātas iespējas skolām
Eiropas Komisijas piedāvātas iespējas skolāmEiropas Komisijas piedāvātas iespējas skolām
Eiropas Komisijas piedāvātas iespējas skolām
 
Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs
Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs
Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs
 
Profilaktiskais darbs ar nepilngadījagiem likupārkāpējiem pašvaldībās
Profilaktiskais darbs ar nepilngadījagiem likupārkāpējiem pašvaldībāsProfilaktiskais darbs ar nepilngadījagiem likupārkāpējiem pašvaldībās
Profilaktiskais darbs ar nepilngadījagiem likupārkāpējiem pašvaldībās
 
Projekts “Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi”
Projekts “Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi”Projekts “Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi”
Projekts “Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi”
 
เทคโนโลยีและนวัตกรรมการศึกษา
เทคโนโลยีและนวัตกรรมการศึกษาเทคโนโลยีและนวัตกรรมการศึกษา
เทคโนโลยีและนวัตกรรมการศึกษา
 

Similar to Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā

Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
nacionalaidentitate
 
Zinojums lddk 2013 I Kurzeme
Zinojums lddk 2013 I KurzemeZinojums lddk 2013 I Kurzeme
Zinojums lddk 2013 I Kurzeme
Julija Vasiljeva
 
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
keep_learning
 

Similar to Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā (20)

AAB Vīgrieze
AAB VīgriezeAAB Vīgrieze
AAB Vīgrieze
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
 
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībaiAktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
 
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
 
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats KurzemēEsošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
Esošās NVO un pilsoniskās sabiedrības situācijas apskats Kurzemē
 
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība
Jeļena Šaicāne: NVO un pašvaldību sadarbība
 
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.
Jaunatnes fonds, Latvijas Jaunatnes padome, 12.11.2014.
 
NVO pieredze - LOSP
NVO pieredze - LOSPNVO pieredze - LOSP
NVO pieredze - LOSP
 
2012 10 03_sif_nvo_fonds
2012 10 03_sif_nvo_fonds2012 10 03_sif_nvo_fonds
2012 10 03_sif_nvo_fonds
 
Veiksmīga līdzekļu piesaiste (fundraising)
Veiksmīga līdzekļu piesaiste (fundraising)Veiksmīga līdzekļu piesaiste (fundraising)
Veiksmīga līdzekļu piesaiste (fundraising)
 
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumiLatvijas iedzivotāju labdarības paradumi
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi
 
2012 10 03_zmp_nvo_programmas
2012 10 03_zmp_nvo_programmas2012 10 03_zmp_nvo_programmas
2012 10 03_zmp_nvo_programmas
 
Ingrīdas Mikiško ziņojums par LIZDA darbu 2010.-2015.gadā
Ingrīdas Mikiško ziņojums par LIZDA darbu 2010.-2015.gadāIngrīdas Mikiško ziņojums par LIZDA darbu 2010.-2015.gadā
Ingrīdas Mikiško ziņojums par LIZDA darbu 2010.-2015.gadā
 
Integrācijas NVO kapacitāte līdzdalībai un ietekmei
Integrācijas NVO kapacitāte  līdzdalībai un ietekmeiIntegrācijas NVO kapacitāte  līdzdalībai un ietekmei
Integrācijas NVO kapacitāte līdzdalībai un ietekmei
 
Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību
Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbībuLatvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību
Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību
 
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
Sociālo zinātņu pētnieks dialogā ar sabiedrību: rīcībpētījuma iespējas sociāl...
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
 
Zinojums lddk 2013 I Kurzeme
Zinojums lddk 2013 I KurzemeZinojums lddk 2013 I Kurzeme
Zinojums lddk 2013 I Kurzeme
 
Talsu Komersantu Klubs
Talsu Komersantu KlubsTalsu Komersantu Klubs
Talsu Komersantu Klubs
 
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
Mūžizglītība – iespēja 
cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita...
 

More from Centre for Public Policy PROVIDUS

More from Centre for Public Policy PROVIDUS (20)

Do law enforcement agencies have an obligation to communicate?
Do law enforcement agencies have an obligation to communicate?Do law enforcement agencies have an obligation to communicate?
Do law enforcement agencies have an obligation to communicate?
 
Early Prevention of Youth Crime in Latvia: Multi-Disciplinary Cooperation and...
Early Prevention of Youth Crime in Latvia: Multi-Disciplinary Cooperation and...Early Prevention of Youth Crime in Latvia: Multi-Disciplinary Cooperation and...
Early Prevention of Youth Crime in Latvia: Multi-Disciplinary Cooperation and...
 
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva..."Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
 
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva..."Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
 
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva..."Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
"Prezentācija nodarbību "Projektu attīstīšanas un plānošanas darbnīcas" ietva...
 
"Prezentācija nodarbību mācību kursa "Līdzdalības iespējas un interneta līdzd...
"Prezentācija nodarbību mācību kursa "Līdzdalības iespējas un interneta līdzd..."Prezentācija nodarbību mācību kursa "Līdzdalības iespējas un interneta līdzd...
"Prezentācija nodarbību mācību kursa "Līdzdalības iespējas un interneta līdzd...
 
"Prezentācija nodarbību cikla "Projektu vadība" ietvaros projektā "Daudzpusīg...
"Prezentācija nodarbību cikla "Projektu vadība" ietvaros projektā "Daudzpusīg..."Prezentācija nodarbību cikla "Projektu vadība" ietvaros projektā "Daudzpusīg...
"Prezentācija nodarbību cikla "Projektu vadība" ietvaros projektā "Daudzpusīg...
 
Ievads mentoringa pieejā 2
Ievads mentoringa pieejā 2Ievads mentoringa pieejā 2
Ievads mentoringa pieejā 2
 
Ievads mentoringa pieejā. 1.daļa
Ievads mentoringa pieejā. 1.daļaIevads mentoringa pieejā. 1.daļa
Ievads mentoringa pieejā. 1.daļa
 
Mentoringa programma. Projektu vadība. 4.daļa
Mentoringa programma. Projektu vadība. 4.daļaMentoringa programma. Projektu vadība. 4.daļa
Mentoringa programma. Projektu vadība. 4.daļa
 
Mentoringa programma. Projektu vadība. 3.daļa
Mentoringa programma.Projektu vadība. 3.daļaMentoringa programma.Projektu vadība. 3.daļa
Mentoringa programma. Projektu vadība. 3.daļa
 
Mentoringa programma. Projektu vadība. 2.daļa
Mentoringa programma.Projektu vadība. 2.daļaMentoringa programma.Projektu vadība. 2.daļa
Mentoringa programma. Projektu vadība. 2.daļa
 
Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki
Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīkiLīdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki
Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki
 
Mentoringa programma. Projektu vadība. 1.daļa
Mentoringa programma.Projektu vadība. 1.daļaMentoringa programma.Projektu vadība. 1.daļa
Mentoringa programma. Projektu vadība. 1.daļa
 
KONCEPTUĀLĀS DILEMMAS EIROPAS POLITIKAS INICIATĪVĀM BRĪVAS DARBASPĒKA KUSTĪBA...
KONCEPTUĀLĀS DILEMMAS EIROPAS POLITIKAS INICIATĪVĀM BRĪVAS DARBASPĒKA KUSTĪBA...KONCEPTUĀLĀS DILEMMAS EIROPAS POLITIKAS INICIATĪVĀM BRĪVAS DARBASPĒKA KUSTĪBA...
KONCEPTUĀLĀS DILEMMAS EIROPAS POLITIKAS INICIATĪVĀM BRĪVAS DARBASPĒKA KUSTĪBA...
 
Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis
Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķisNoziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis
Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis
 
Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis
Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķisNoziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis
Noziedzīgu nodarījumu prevencija, kā kriminālsoda mērķis
 
Raising an Effective Watchdog
Raising an Effective WatchdogRaising an Effective Watchdog
Raising an Effective Watchdog
 
Radot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Ilona Kronberga
Radot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Ilona KronbergaRadot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Ilona Kronberga
Radot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Ilona Kronberga
 
Kronberga ilona 21_10_2014_prokurori
Kronberga ilona 21_10_2014_prokuroriKronberga ilona 21_10_2014_prokurori
Kronberga ilona 21_10_2014_prokurori
 

Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā

  • 1. Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā Dace Akule, PROVIDUS pētniece Pētījums tika veikts projekta „Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
  • 2. • NVO aktivitāte attīstības sadarbības jomā palielinājusies kopš 2004.gada, kad Latvija pievienojās ES un sāka plānot attīstības sadarbības aktivitātes. • 2005.gadā Latvijas valdība apņēmās palielināt attīstības sadarbībai veltīto budžetu līdz 0.1% no IKP 2010.gadā, taču krīzes dēļ Latvija atpaliek no izvirzītā mērķa, sasniedzot 0.06% no IKP 2010.gadā. • Līdz 2008.gadam Ārlietu ministrija izsludināja atklātus konkursus attīstības sadarbības aktivitātēm, kur varēja piedalīties arī NVO. Krīzes ietekmē tika samazināti divpusējai attīstības sadarbībai pieejamie līdzekļi: • 9000 LVL 2009.gadā • 807 LVL 2010.gadā • 269 LVL 2011.gadā • 2012. un 2013.gadā attīstības sadarbībai piešķirti 50 269 LVL (katrā gadā). Attīstības sadarbība Latvijā
  • 3. LAPAS • 2004.gadā dibināta jumta organizācija – Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS). • LAPAS mērķis ir nodrošināt Latvijas NVO labvēlīgu vidi un iespējas attīstības sadarbībai nacionālajā un starptautiskajā līmenī. • Tā sadarbojas ar Ārlietu ministriju un atbildīgajām Saeimas komisijām, lai veidotu attīstības sadarbības politiku. • LAPAS ir nākusi klajā ar priekšlikumu iekļaut attīstības sadarbību Latvijas ES prezidentūras prioritāšu sarakstā, jo 2015.gadā beidzas ANO Tūkstošgades attīstības mērķi un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizstrādā jaunas apņemšanās. • LAPAS un vairākas LAPAS biedru organizācijas ir lobējušas, lai 2015.gadu nominētu par Eiropas attīstības sadarbības gadu. Ideju ir atbalstījis Eiropas Parlaments un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.
  • 4. Ko NVO dara? • Pētījumā notika anketēšana, intervijas un fokusa grupa. • Kopumā iesaistījās 19 NVO, no kurām tikai 3 organizācijas primāri fokusējas uz attīstības sadarbību: • LAPAS, • Seiba – atbalsts Gvatemalas bērniem, • Attīstības Kolba. • 75% organizāciju nodrošina pakalpojumus, tai skaitā īsteno attīstības sadarbības projektus un iesaista brīvprātīgos. • Neviena organizācija nav iesaistīta tehniskās palīdzības nodrošināšanā, lai likvidētu katastrofu sekas vai nodrošinātu rekonstrukciju. Latvijas NVO nav specifiskās ekspertīzes šajā jomā.
  • 5. Top valstis 0 1 2 3 4 5 6 7 Gruzija Baltkrievija Moldova Ukraina Azerbaidžāna Kazahstāna Krievija Gvatemala Armēnija Kirgiztāna Uzbekistāna • Valstis, kurās NVO visaktīvāk strādā attīstības sadarbības jomā, lielā mērā atbilst tām valstīm, kas noteiktas par Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajām valstīm. • Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sabiedrība atbalsta palīdzības sniegšanu šīm valstīm.
  • 6. • NVO darbam palīdz pieejamais finansējums (no ĀM) un vēstniecību tīkls, taču vairums NVO atzina, ka viņu izvēli, kādās valstīs strādāt, tikai nedaudz ietekmē oficiālā politika. Daudz nozīmīgāki faktori valstu izvēlē ir: • pastāvošie kontakti un ilgtermiņa sadarbība, • krievu valodas zināšanas, • ceļošanas brīvība (ja nav nepieciešamas vīzas), • šo valstu vajadzības un Latvijas pieredzes novērtēšana - pārmaiņu sabiedrības, demokratizācijas, Eiropas integrācijas jautājumi. Piemēri: • “Zaļā brīvība” sadarbojas ar Ukrainas un Baltkrievijas kolēģiem vides un enerģētikas jautājumos, • “Risinājumu darbnīca” strādā Moldovā ar izglītības jautājumiem, • “Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācija” strādā Gruzijā, Ukrainā un Azerbaidžānā ar pirmsskolas vecuma bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Top valstis
  • 7. Darbības saturiskās jomas 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Izglītības nodrošināšana Mācību/ konsultāciju sniegšana iesaistītajām pusēm saņēmējvalstīs Nabadzības mazināšana Vides ilgtspējas nodrošināšana Globālā partnerības attīstīšana Dzimumu līdztiesības veicināšana Veselības uzlabošana Mātes veselības uzlabošana Bērnu mirstības samazināšana • Vairums NVO strādā ar izglītības jautājumiem – izglītības projekti saņēmējvalstīs, bet arī izpratnes veicināšanas iniciatīvas Latvijā. Piemēram, “Attīstības Kolba” veicināja datorpratību Gruzijas pašvaldībās, bet “Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība” apmācīja skolotājus darbam ar attīstības jautājumiem. • 2012.gadā notikušajā ĀM konkursā uz līdzfinansējumu NVO projektiem attīstības sadarbības jomā tikai viens pieteikums paredzēja darbu saņēmējvalstī.
  • 8. • Vairākums NVO (gandrīz 60%) strādā ar projektiem, kas ir īsāki par 1 gadu. • Tikai dažas organizācijas strādā pastāvīgi un regulāri, arī bez specifiskiem projektiem – brīvprātīgais darbs, dalība tikšanās ar citu valstu, piemēram, Azerbaidžānas un Moldovas pārstāvjiem par sociālo dialogu vai Ukrainas un Kirgizstānas pārstāvjiem par NVO labvēlīgas vides nodrošināšanu. • Vairums NVO veicina izpratni par attīstības jautājumiem. NVO darbības specifika 12 7 3 11 1 Lai paaugstinātu izpratnes līmeni par attīstības sadarbības jautājumiem Lai iegūtu sabiedrības atbalstu attīstības sadarbības pasākumiem Lai palielinātu brīvprātīgo skaitu Lai nodrošinātu atbalstu izmaiņām valdības politikā Cits
  • 9. Izpratnes veicināšana • 11 no 19 NVO darbojas primāri nacionālajā līmenī, ar gadījuma rakstura un ad-hoc intervencēm, organizējot publiskus pasākumus, strādājot ar medijiem, valdības vai pašvaldību pārstāvjiem, kā arī izglītības darbiniekiem. • Piemērs: “Zaļā brīvība” publikācijas par Fair Trade vai stends Riga Food izstādē. • Vairums vērtē sava darba rezultātus pēc sabiedrisko diskusiju kvalitātes izmaiņām, kā arī atbalsta palielināšanos savai NVO. 0 2 4 6 8 10 12 14 Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņas Pieaudzis materiālais atbalsts Jūsu organizācijai (piemēram, brīvprātīgie, ziedojumi, utt.) Attīstības jautājumi iekļauti valsts izglītības programmās Pieaudzis NVO skaits, kas darbojas attīstības sadarbības jomā Citi
  • 10. • NVO ir aktīvi īpašos gadījumos, ar pasākumiem, kas paredzēti nacionālajai auditorijai. Kas ir šī darba mērķis? Piemēri: • ES lauksaimniecības subsīdiju vai tirdzniecības noteikumu negatīvā ietekme uz lauksaimniecības attīstību trešajās valstīs, • Latvijas imigrācijas regulējuma izmaiņas, lai ārzemju studenti uz savu izlaidumu varētu uzaicināt vairāk ģimenes locekļus un draugus, • dzimumu līdztiesības principu iekļaušana Latvijas un ES rīcības plānos, finanšu programmās un konkursos. Rīcībpolitikas ietekmēšana 0 1 2 3 4 5 6 7 8 Nodrošināt, lai valdība īsteno savas saistības, atbalstot attīstību Pievērst uzmanību nacionālo/ reģionālo vai starptautisko rīcībpolitiku negatīvajai ietekmei uz attīstību un nepieciešamajām izmaiņām Vērsts uz konkrētu valsts rīcībpolitiku izmaiņām par labu attīstībai Palīdzēt ievērot starptautiskos attīstības principus nacionālā vai ES mērogā
  • 11. • Kāpēc neviena NVO nenorāda, ka palīdz nodrošināt, lai valdība īsteno savas saistības, atbalstot attīstību? NVO negatīvais vērtējums par krīzes laikā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tagadnes diskusijām par Latvijas budžeta ieguldījumu attīstības sadarbībā. • Ja nav finansējuma, nav arī specifisku rīcībpolitiku, ko ietekmēt. • Vairākas NVO darbojas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvajā padomē. Viena no aptaujātajām NVO ir iesaistīta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes pasākumos, piemēram, diskusijās par nepieciešamību noteikt jaunus mērķus pēc Tūkstošgades attīstības mērķiem. • NVO sadarbojas un veido alianses vai nu nacionālā vai starptautiskā līmenī, organizē publiskus pasākumus, kuru mērķauditorijas ir jaunieši, profesionālās asociācijas, kā arī valsts institūciju pārstāvji. • Jauniešu nozīme skaidrojama ar viņu atvērtību un globālo jautājumu izpratni, pateicoties izglītībai, apmaiņas un brīvprātīgo programmām. Rīcībpolitikas ietekmēšana
  • 12. Kā NVO vērtē sava darba rezultātus? • No 15 NVO, kas darbojas rīcībpolitikas ietekmēšanas jomā, 7 NVO savu darbu novērtēja ar augstāko atzīmi. 2 NVO sev ‘izlika’ sliktāko atzīmi. Rīcībpolitikas ietekmēšana 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņas Attīstības jautājumi ir iekļauti valsts izglītības programmā Īpašas izmaiņas valsts rīcībpolitikā Pārvērtētas valdības prioritātes Pieaudzis piešķirtais valsts finansējums attīstības sadarbībai Citi
  • 13. • Lai gan NVO neminēja specifiskus sabiedriskās domas datus, tie parāda izmaiņas sabiedriskajās diskusijās – lielāku atbalstu attīstības sadarbībai. Avots: Eurobarometer Rīcībpolitikas ietekmēšana 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 2005 2012 Ļoti svarīgi Visai svarīgi Nav ļoti svarīgi Nepavisam nav svarīgi Nezinu
  • 14. No 19 aptaujātajām NVO: • 13 organizācijām ir pilna laika darbinieki, • 10 organizācijām ir nepilna laika darbinieki, • 16 organizācijas piesaista darbiniekus uz projektu bāzes, • 15 organizācijās darbojas brīvprātīgie. • Būtiska paļaušanās uz nepastāvīgo darbinieku un brīvprātīgo iesaistīšanu. Nevienai NVO nav vairāk par 20 pilna laika darbinieki, kamēr 4 NVO ir vairāk nekā 20 brīvprātīgie. Cilvēkresursi 0 2 4 6 8 10 12 Pilna laika darbinieki Nepilna laika darbinieki Uz projektiem piesaistīti darbinieki Brīvprātīgie Vairāk par 20 Starp 10-20 Starp 5-10 Mazāk par 5
  • 15. • Brīvprātīgie ir iesaistīti visa veida aktivitātēs – gan finansējuma piesaistīšanā, lobēšanā, sabiedrības informēšanā, pakalpojumu nodrošināšanā, apmācībās, konsultāciju sniegšanā. • Piemēram, “Risinājumu darbnīca” iesaistīja Latvijas studentus Moldovas studentu vajadzību apzināšanā un tad iesaistīja viņus kā brīvprātīgos, lai palīdzētu Moldovas studentiem. • 5 NVO brīvprātīgos iesaista arī sadarbības valstī (ne tikai Latvijā). • Tas, ka daudz NVO darbojas brīvprātīgie, nepilna laika darbinieki un uz projektiem piesaistīti darbinieki, ietekmē NVO spēju iesaistīties rīcībpolitikas veidošanā un strādāt pie apjomīgiem projektu pieteikumiem, jo to nav iespējams savienot ar pamata darba vietu. Cilvēkresursi
  • 16. 14 NVO sniedza detalizētu informāciju par saviem finanšu resursiem pēdējo 5 gadu laikā: • NVO ir atkarīgas no valsts vai ES finansējuma – no 11 NVO, kas strādā ar šo finansējuma avotu, 7 NVO tas pārsniedz 75% no kopējā finansējuma, • Vairums NVO ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem vai biedru naudas veido mazāk par 25% no kopējā budžeta, • Tikai 2 NVO primāri strādā ar privāto finansējumu (vienai NVO 100% finansējuma nāk no privātiem individuāliem vai grupu ziedojumiem), kamēr vairākumam NVO privātie finansējuma avoti veido mazāk par 25% no kopējā budžeta, • Tikai 2 NVO pašas izsniedz grantus indivīdiem vai citām organizācijām. Finanses
  • 17. Kā NVO piesaista privāto finansējumu (indivīdu, grupu vai privāto uzņēmumu ziedojumi)? • 5 NVO arī strādā ar privātā finansējuma piesaisti palīdzības saņēmējvalstīs, piemēram, Gruzijā. • 75% NVO atzīst, ka finansējuma piesaistē palīdz labā NVO reputācija un tēls. 60% uzskata – palīdz tas, ka NVO ir spēcīgs partneris iesaistītajām pusēm. • Dažas NVO norādīja brīvprātīgo nozīmi, NVO darba kvalitāti un kompetento komandu kā papildus svarīgus kritērijus. Finanses 75 33 25 8 8 0 Personiskas tikšanās Informatīvās kampaņas Publiskie un labdarības pasākumi Produktu pārdošana/ interneta veikals Tiešie pasta sūtījumi Pasākumi skolās
  • 18. • Ierobežotais finansējums apgrūtina NVO iespējas paplašināt savu darbību, bet arī neļauj izmantot jau esošās iespējas. Piemēri par nepieciešamību atteikt dalību lielos starptautiskos projektos, jo trūka līdzfinansējums vai nebija iespējas nodrošināt finansējumu, kamēr tiek saņemta to atmaksa. • Vairākas NVO minēja problēmas ar dalības maksu segšanu savās starptautiskajās jumta organizācijās, kas var nozīmēt nespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā un iesaistīšanos jumta organizāciju vadītos starptautiskos projektos. • Cilvēkresursu trūkums, lai ne tikai īstenotu aktivitātes, bet arī piesaistītu finansējumu, izglītotos par attīstības jautājumiem un paplašināt savu darbību šajā jomā, kas arī prasa veidot partnerības ar nevalstiskajām organizācijām no citām valstīm. • LAPAS kapacitāte – viena no retajām ES līmeņa jumta organizācijas CONCORD biedrēm, kuras neatbalsta Ārlietu ministrija. LAPAS konkurē ar savām biedru organizācijām par līdzfinansējumu no ĀM. Finansējuma un cilvēkresursu trūkums
  • 19. • “Cilvēki uzskata, ka tas ir pēdējais no pēdējiem jautājumiem [,kuriem jāpievēršas], jo mums pašiem iet tik grūti, ka priekš kam mums ir jāgrūž vēl nauda attīstības sadarbībā?!” • “Sabiedrība uzskata – ka Latvija ir nabadzīgākā valsts pasaulē un visiem ir jāpalīdz mums, nevis mums ir jāpalīdz citiem.” • Projektā, kura mērķis bija runāt par globālo izglītību, lai skolas labāk visu saprastu, skolotāja izvērtēšanā mums teica – tagad es varu savām meitenēm paskaidrot, kāpēc nevajag ar musulmaņiem precēties, jo viņiem visiem ir 100 sievas.” • “Saeimas deputāts vaicāja, kāpēc jādod attīstības sadarbībai nauda?! Labāk to iztērēt Naukšēnu pagastā... [Cilvēki] nesaprot, kāpēc ir jābrauc ārā, jāpalīdz kādam, un jāierauga jaunas sadarbības formas un metodes”. Avots: SKDS dati Izpratnes trūkums 0 5 10 15 20 25 30 35 40 Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Pilnībā nepiekrītu Nezinu/ grūti pateikt 2004 2005 2009
  • 20. • Kas ir attīstības sadarbība? Tā nav informatīva draudzība vai informācijas nodrošināšana cilvēkiem mazāk attīstītās valstīs par to, kādas ir mūsu zināšanas un prasmes. Tā nav lekciju lasīšana un otras puses klausīšanās, bet gan ilgtermiņa sadarbība, no kuras iegūst un kurā mācās abas puses. • “Uz viņu [attīstības valstu] fona mēs ieraugam savus sasniegumus, savu zināšanu vērtību, mēs varam pacelt savu pašapziņu. Šeit mums liekas, salīdzinot ar veco Eiropu, ka mēs esam absolūti bāreņu tauta. Bet to unikālo pieredzi, ko esam ieguvuši, sākot no 90-tajiem gadiem līdz šodienai, to mēs ļoti rezultatīvi varam nodot tālāk šajās valstīs, un viņi to paņem ar vislielāko interesi. Viņiem ir pat interesantāk strādāt ar mums nekā ar vecās Eiropas pārstāvjiem. Un, atbraucot atpakaļ, mēs vairs nedomājam, ka mēs esam bāreņu tauta, mēs saprotam, ka mums ir ļoti daudz, ko mēs varam iedot. Mums varbūt nav miljons banknošu, bet mums ir tas, ko mēs varam ar savām zināšanām iedot.” Izpratnes trūkums
  • 21. • NVO fokuss ir uz attīstības izglītību, izpratnes veicināšanu, konsultāciju sniegšanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Mazāk NVO strādā attīstības valstīs. • Top valstis, kurās NVO darbojas, lielā mērā sakrīt ar oficiālajām prioritārajām valstīm, kā arī sabiedrības atbalstu par valstīm, kurām Latvijai vajadzētu palīdzēt. • Dažas NVO strādā primāri ar attīstības sadarbības jautājumiem, bet vairākumam šis ir tikai viena no darbības jomām. • Daļa NVO ir ‘profesionālas’ (ar pilna laika darbiniekiem), daļa – ‘hobija’ tipa (kur iesaistītajiem cilvēkiem ir cits pamatdarbs). • NVO paļaujas uz darbiniekiem, kas piesaistīti uz specifiskiem projektiem, kā arī brīvprātīgajiem. Tas ietekmē NVO iespēju regulāri nodrošināt pakalpojumus, piesaistīt finansējumu, kā arī iesaistīties rīcībpolitikas veidošanā. Secinājumi
  • 22. • NVO darbību negatīvi ietekmējusi krīze – dramatisks finansējuma samazinājums divpusējai attīstības sadarbībai no Latvijas budžeta. • Kapacitātes trūkums daļēji izskaidro, kāpēc tik maz NVO darbojas attīstības sadarbības jomā – vispirms nepieciešams izaugt līdz noteiktam līmenim Latvijā, lai darbotos ārpus Latvijas, spētu nodrošināt starptautisku finansējumu, dalīties ar savu pieredzi un mācīties no citiem. • Finansējuma trūkums arī daļēji izskaidro, kāpēc vairums NVO darbojas attīstības izglītības jomā (veicina izpratni par attīstības jautājumiem), nevis īsteno attīstības sadarbības aktivitātes (piemēram, uzlabo skolas Gruzijā). Izpratnes veicināšanu par globālajiem jautājumiem var panākt arī, iesaistot brīvprātīgos. Attīstības sadarbības iniciatīvas nevar īstenot, tikai izmantojot Skype. • Nepieciešamība NVO konkurēt, lai iegūtu ļoti ierobežotu finansējumu, arī apgrūtina NVO sadarbību. Tas ir pretrunā aptaujas rezultātiem, ka NVO veido alianses, lai ietekmētu rīcībpolitiku. Skaidrojums – NVO kopā lobē par finansējuma palielināšanu, bet uz finansējumu piesakās atsevišķi, nevis ar kopīgu iniciatīvu. Secinājumi
  • 23. • Lielākie NVO izaicinājumi ir finansējuma un cilvēkresursu trūkums, kā arī izpratnes trūkums par attīstības sadarbību sabiedrības un valsts institūciju vidū. ‘Maģiskais trīstūris’: • Zems atbalsts attīstības sadarbībai nozīmē zemu atbalstu nepieciešamībai palīdzēt attīstības valstīm, • Finansējuma trūkums nozīmē mazāk iespēju NVO iegūt pieredzi, strādājot attīstības valstīs, • Ierobežota iespēja strādāt attīstības valstīs nozīmē mazāk iespēju NVO izskaidrot sabiedrībai, kas ir attīstības sadarbība, un kāpēc Latvijai ir jāpalīdz attīstības valstīm. Secinājumi
  • 24. Palielināt finansējumu un atbalstu no valsts, piemēram: • palīdzēt segt dalības maksas NVO jumta organizācijās, • ļaut NVO konkurēt ar uzņēmumiem konkursos un iepirkumos, • samazināt birokrātiskos šķēršļus projektu un iepirkumu pieteikumos un īstenošanā, • iesaistīt NVO valsts institūciju īstenotajās attīstības sadarbības aktivitātēs, • iesaistīt NVO pārstāvjus delegācijās vai tikšanās, kas veltītas sadarbībai ar noteiktām attīstības valstīm, • viena NVO rosināja samazināt Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbībā caur iemaksām starptautiskajās organizācijās, palielinot finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai, kas arī būtu pieejams NVO. Atbalstīt LAPAS, panākot vienošanos starp NVO un Ārlietu ministriju, ka daļa finansējuma, kas pieejams līdzfinansējuma programmā (2012.gadā atsākta un 2013.gadā tiks turpināta), tiek novirzīts LAPĀM. Uzlabot NVO sadarbību gan Latvijā, gan starptautiski – jāsadarbojas ne tikai ar NVO attīstības valstīs, bet arī Rietumu NVO, kurām ir ilgāka pieredze ar attīstības sadarbību, bet trūkst Latvijas NVO zināšanas par mums prioritāro valstu situāciju. Rekomendācijas: NVO kapacitāte
  • 25. • Jāskaidro, strādājot skolās un ar medijiem, kas tiešām ir attīstības sadarbība, šajā darbā iesaistot ES attīstības komisāru Andri Piebalgu, • Jāpalielina iespējas cilvēkiem pašiem apmeklēt attīstības valstis, lai viņi pašu acīm redz situāciju tur, sāk salīdzināt to ar situāciju Latvijā (saprotot, ka mēs dzīvojam daudz labāk), un sāk emocionāli saprast citu cilvēku vajadzības, • Jāstrādā ar Saeimas deputātiem, lai viņi arvien vairāk redzētu Latviju globālajā kontekstā, saprot nepieciešamību ieguldīt attīstības sadarbībā un abpusējos ieguvumus no šī darba, • Jāpalielina konsekvence starp dažādām rīcībpolitikām – ksenofobija, neiecietība pret imigrantiem un sociālā nevienlīdzība Latvijā arī negatīvi ietekmē attīstības sadarbības politiku (ja fokuss ir uz mūsu interesēm un vajadzībām, nevis palīdzību citiem), • Jāiekļauj NVO attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā, izstrādājot arī rādītājus, pēc kuriem mērīt politikas rezultātus. Rekomendācijas: izpratnes veicināšana un politika