Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā

549 views

Published on

Prezentācija konferences "Latvijas privātā un nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā: izaicinājumi un iespējas" ietvaros, kas tika rīkota projekta "Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs" ietvaros.

Plašāk par konferenci: http://www.providus.lv/public/27813.html
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27637.html

Published in: News & Politics
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
549
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
4
Actions
Shares
0
Downloads
6
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā

  1. 1. Latvijas nevalstiskā sektora lomaattīstības sadarbībāDace Akule, PROVIDUS pētniecePētījums tika veikts projekta „Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzībassaņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs” ietvaros,ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
  2. 2. • NVO aktivitāte attīstības sadarbības jomā palielinājusies kopš 2004.gada, kadLatvija pievienojās ES un sāka plānot attīstības sadarbības aktivitātes.• 2005.gadā Latvijas valdība apņēmās palielināt attīstības sadarbībai veltītobudžetu līdz 0.1% no IKP 2010.gadā, taču krīzes dēļ Latvija atpaliek no izvirzītāmērķa, sasniedzot 0.06% no IKP 2010.gadā.• Līdz 2008.gadam Ārlietu ministrija izsludināja atklātus konkursus attīstībassadarbības aktivitātēm, kur varēja piedalīties arī NVO. Krīzes ietekmē tikasamazināti divpusējai attīstības sadarbībai pieejamie līdzekļi:• 9000 LVL 2009.gadā• 807 LVL 2010.gadā• 269 LVL 2011.gadā• 2012. un 2013.gadā attīstības sadarbībai piešķirti 50 269 LVL (katrā gadā).Attīstības sadarbība Latvijā
  3. 3. LAPAS• 2004.gadā dibināta jumta organizācija – Latvijas Platforma attīstības sadarbībai(LAPAS).• LAPAS mērķis ir nodrošināt Latvijas NVO labvēlīgu vidi un iespējas attīstībassadarbībai nacionālajā un starptautiskajā līmenī.• Tā sadarbojas ar Ārlietu ministriju un atbildīgajām Saeimas komisijām, laiveidotu attīstības sadarbības politiku.• LAPAS ir nākusi klajā ar priekšlikumu iekļaut attīstības sadarbību Latvijas ESprezidentūras prioritāšu sarakstā, jo 2015.gadā beidzas ANO Tūkstošgadesattīstības mērķi un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizstrādā jaunas apņemšanās.• LAPAS un vairākas LAPAS biedru organizācijas ir lobējušas, lai 2015.gadunominētu par Eiropas attīstības sadarbības gadu. Ideju ir atbalstījis EiropasParlaments un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.
  4. 4. Ko NVO dara?• Pētījumā notika anketēšana, intervijas un fokusa grupa.• Kopumā iesaistījās 19 NVO, no kurām tikai 3 organizācijas primāri fokusējas uzattīstības sadarbību:• LAPAS,• Seiba – atbalsts Gvatemalas bērniem,• Attīstības Kolba.• 75% organizāciju nodrošina pakalpojumus, tai skaitā īsteno attīstības sadarbībasprojektus un iesaista brīvprātīgos.• Neviena organizācija nav iesaistīta tehniskās palīdzības nodrošināšanā, lailikvidētu katastrofu sekas vai nodrošinātu rekonstrukciju. Latvijas NVO navspecifiskās ekspertīzes šajā jomā.
  5. 5. Top valstis0 1 2 3 4 5 6 7GruzijaBaltkrievijaMoldovaUkrainaAzerbaidžānaKazahstānaKrievijaGvatemalaArmēnijaKirgiztānaUzbekistāna• Valstis, kurās NVO visaktīvāk strādā attīstības sadarbības jomā, lielā mērā atbilsttām valstīm, kas noteiktas par Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajāmvalstīm.• Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sabiedrība atbalsta palīdzības sniegšanušīm valstīm.
  6. 6. • NVO darbam palīdz pieejamais finansējums (no ĀM) un vēstniecību tīkls, tačuvairums NVO atzina, ka viņu izvēli, kādās valstīs strādāt, tikai nedaudz ietekmēoficiālā politika.Daudz nozīmīgāki faktori valstu izvēlē ir:• pastāvošie kontakti un ilgtermiņa sadarbība,• krievu valodas zināšanas,• ceļošanas brīvība (ja nav nepieciešamas vīzas),• šo valstu vajadzības un Latvijas pieredzes novērtēšana - pārmaiņu sabiedrības,demokratizācijas, Eiropas integrācijas jautājumi.Piemēri:• “Zaļā brīvība” sadarbojas ar Ukrainas un Baltkrievijas kolēģiem vides un enerģētikasjautājumos,• “Risinājumu darbnīca” strādā Moldovā ar izglītības jautājumiem,• “Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācija” strādā Gruzijā, Ukrainā un Azerbaidžānāar pirmsskolas vecuma bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.Top valstis
  7. 7. Darbības saturiskās jomas0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10Izglītības nodrošināšanaMācību/ konsultāciju sniegšana iesaistītajām pusēm saņēmējvalstīsNabadzības mazināšanaVides ilgtspējas nodrošināšanaGlobālā partnerības attīstīšanaDzimumu līdztiesības veicināšanaVeselības uzlabošanaMātes veselības uzlabošanaBērnu mirstības samazināšana• Vairums NVO strādā ar izglītības jautājumiem – izglītības projekti saņēmējvalstīs,bet arī izpratnes veicināšanas iniciatīvas Latvijā. Piemēram, “Attīstības Kolba”veicināja datorpratību Gruzijas pašvaldībās, bet “Latvijas Pieaugušo izglītībasapvienība” apmācīja skolotājus darbam ar attīstības jautājumiem.• 2012.gadā notikušajā ĀM konkursā uz līdzfinansējumu NVO projektiem attīstībassadarbības jomā tikai viens pieteikums paredzēja darbu saņēmējvalstī.
  8. 8. • Vairākums NVO (gandrīz 60%) strādā ar projektiem, kas ir īsāki par 1 gadu.• Tikai dažas organizācijas strādā pastāvīgi un regulāri, arī bez specifiskiemprojektiem – brīvprātīgais darbs, dalība tikšanās ar citu valstu, piemēram,Azerbaidžānas un Moldovas pārstāvjiem par sociālo dialogu vai Ukrainas unKirgizstānas pārstāvjiem par NVO labvēlīgas vides nodrošināšanu.• Vairums NVO veicina izpratni par attīstības jautājumiem.NVO darbības specifika1273111Lai paaugstinātu izpratnes līmeni parattīstības sadarbības jautājumiemLai iegūtu sabiedrības atbalstu attīstībassadarbības pasākumiemLai palielinātu brīvprātīgo skaituLai nodrošinātu atbalstu izmaiņām valdībaspolitikāCits
  9. 9. Izpratnes veicināšana• 11 no 19 NVO darbojas primāri nacionālajā līmenī, ar gadījuma rakstura un ad-hocintervencēm, organizējot publiskus pasākumus, strādājot ar medijiem, valdības vaipašvaldību pārstāvjiem, kā arī izglītības darbiniekiem.• Piemērs: “Zaļā brīvība” publikācijas par Fair Trade vai stends Riga Food izstādē.• Vairums vērtē sava darba rezultātus pēc sabiedrisko diskusiju kvalitātes izmaiņām,kā arī atbalsta palielināšanos savai NVO.0 2 4 6 8 10 12 14Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņasPieaudzis materiālais atbalsts Jūsu organizācijai (piemēram,brīvprātīgie, ziedojumi, utt.)Attīstības jautājumi iekļauti valsts izglītības programmāsPieaudzis NVO skaits, kas darbojas attīstības sadarbības jomāCiti
  10. 10. • NVO ir aktīvi īpašos gadījumos, ar pasākumiem, kas paredzēti nacionālajaiauditorijai. Kas ir šī darba mērķis?Piemēri:• ES lauksaimniecības subsīdiju vai tirdzniecības noteikumu negatīvā ietekme uzlauksaimniecības attīstību trešajās valstīs,• Latvijas imigrācijas regulējuma izmaiņas, lai ārzemju studenti uz savu izlaidumuvarētu uzaicināt vairāk ģimenes locekļus un draugus,• dzimumu līdztiesības principu iekļaušana Latvijas un ES rīcības plānos, finanšuprogrammās un konkursos.Rīcībpolitikas ietekmēšana0 1 2 3 4 5 6 7 8Nodrošināt, lai valdība īsteno savas saistības, atbalstot attīstībuPievērst uzmanību nacionālo/ reģionālo vai starptautiskorīcībpolitiku negatīvajai ietekmei uz attīstību un nepieciešamajāmizmaiņāmVērsts uz konkrētu valsts rīcībpolitiku izmaiņām par labu attīstībaiPalīdzēt ievērot starptautiskos attīstības principus nacionālā vai ESmērogā
  11. 11. • Kāpēc neviena NVO nenorāda, ka palīdz nodrošināt, lai valdība īsteno savassaistības, atbalstot attīstību? NVO negatīvais vērtējums par krīzes laikāpieņemtajiem lēmumiem, kā arī tagadnes diskusijām par Latvijas budžetaieguldījumu attīstības sadarbībā.• Ja nav finansējuma, nav arī specifisku rīcībpolitiku, ko ietekmēt.• Vairākas NVO darbojas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvajā padomē.Viena no aptaujātajām NVO ir iesaistīta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomespasākumos, piemēram, diskusijās par nepieciešamību noteikt jaunus mērķus pēcTūkstošgades attīstības mērķiem.• NVO sadarbojas un veido alianses vai nu nacionālā vai starptautiskā līmenī,organizē publiskus pasākumus, kuru mērķauditorijas ir jaunieši, profesionālāsasociācijas, kā arī valsts institūciju pārstāvji.• Jauniešu nozīme skaidrojama ar viņu atvērtību un globālo jautājumu izpratni,pateicoties izglītībai, apmaiņas un brīvprātīgo programmām.Rīcībpolitikas ietekmēšana
  12. 12. Kā NVO vērtē sava darba rezultātus?• No 15 NVO, kas darbojas rīcībpolitikas ietekmēšanas jomā, 7 NVO savu darbunovērtēja ar augstāko atzīmi. 2 NVO sev ‘izlika’ sliktāko atzīmi.Rīcībpolitikas ietekmēšana0 1 2 3 4 5 6 7 8 9Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņasAttīstības jautājumi ir iekļauti valsts izglītības programmāĪpašas izmaiņas valsts rīcībpolitikāPārvērtētas valdības prioritātesPieaudzis piešķirtais valsts finansējums attīstības sadarbībaiCiti
  13. 13. • Lai gan NVO neminēja specifiskus sabiedriskās domas datus, tie parāda izmaiņassabiedriskajās diskusijās – lielāku atbalstu attīstības sadarbībai.Avots: EurobarometerRīcībpolitikas ietekmēšana0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%20052012Ļoti svarīgiVisai svarīgiNav ļoti svarīgiNepavisam nav svarīgiNezinu
  14. 14. No 19 aptaujātajām NVO:• 13 organizācijām ir pilna laika darbinieki,• 10 organizācijām ir nepilna laika darbinieki,• 16 organizācijas piesaista darbiniekus uz projektu bāzes,• 15 organizācijās darbojas brīvprātīgie.• Būtiska paļaušanās uz nepastāvīgo darbinieku un brīvprātīgo iesaistīšanu.Nevienai NVO nav vairāk par 20 pilna laika darbinieki, kamēr 4 NVO ir vairāk nekā20 brīvprātīgie.Cilvēkresursi0 2 4 6 8 10 12Pilna laika darbiniekiNepilna laika darbiniekiUz projektiem piesaistīti darbiniekiBrīvprātīgieVairāk par 20Starp 10-20Starp 5-10Mazāk par 5
  15. 15. • Brīvprātīgie ir iesaistīti visa veida aktivitātēs – gan finansējuma piesaistīšanā,lobēšanā, sabiedrības informēšanā, pakalpojumu nodrošināšanā, apmācībās,konsultāciju sniegšanā.• Piemēram, “Risinājumu darbnīca” iesaistīja Latvijas studentus Moldovasstudentu vajadzību apzināšanā un tad iesaistīja viņus kā brīvprātīgos, lai palīdzētuMoldovas studentiem.• 5 NVO brīvprātīgos iesaista arī sadarbības valstī (ne tikai Latvijā).• Tas, ka daudz NVO darbojas brīvprātīgie, nepilna laika darbinieki un uzprojektiem piesaistīti darbinieki, ietekmē NVO spēju iesaistīties rīcībpolitikasveidošanā un strādāt pie apjomīgiem projektu pieteikumiem, jo to nav iespējamssavienot ar pamata darba vietu.Cilvēkresursi
  16. 16. 14 NVO sniedza detalizētu informāciju par saviem finanšu resursiem pēdējo 5gadu laikā:• NVO ir atkarīgas no valsts vai ES finansējuma – no 11 NVO, kas strādā ar šofinansējuma avotu, 7 NVO tas pārsniedz 75% no kopējā finansējuma,• Vairums NVO ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem vai biedru naudas veidomazāk par 25% no kopējā budžeta,• Tikai 2 NVO primāri strādā ar privāto finansējumu (vienai NVO 100% finansējumanāk no privātiem individuāliem vai grupu ziedojumiem), kamēr vairākumam NVOprivātie finansējuma avoti veido mazāk par 25% no kopējā budžeta,• Tikai 2 NVO pašas izsniedz grantus indivīdiem vai citām organizācijām.Finanses
  17. 17. Kā NVO piesaista privāto finansējumu (indivīdu, grupu vai privāto uzņēmumuziedojumi)?• 5 NVO arī strādā ar privātā finansējuma piesaisti palīdzības saņēmējvalstīs,piemēram, Gruzijā.• 75% NVO atzīst, ka finansējuma piesaistē palīdz labā NVO reputācija un tēls.60% uzskata – palīdz tas, ka NVO ir spēcīgs partneris iesaistītajām pusēm.• Dažas NVO norādīja brīvprātīgo nozīmi, NVO darba kvalitāti un kompetentokomandu kā papildus svarīgus kritērijus.Finanses753325880Personiskas tikšanāsInformatīvās kampaņasPubliskie un labdarības pasākumiProduktu pārdošana/ interneta veikalsTiešie pasta sūtījumiPasākumi skolās
  18. 18. • Ierobežotais finansējums apgrūtina NVO iespējas paplašināt savu darbību, bet arīneļauj izmantot jau esošās iespējas. Piemēri par nepieciešamību atteikt dalībulielos starptautiskos projektos, jo trūka līdzfinansējums vai nebija iespējasnodrošināt finansējumu, kamēr tiek saņemta to atmaksa.• Vairākas NVO minēja problēmas ar dalības maksu segšanu savās starptautiskajāsjumta organizācijās, kas var nozīmēt nespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā uniesaistīšanos jumta organizāciju vadītos starptautiskos projektos.• Cilvēkresursu trūkums, lai ne tikai īstenotu aktivitātes, bet arī piesaistītufinansējumu, izglītotos par attīstības jautājumiem un paplašināt savu darbību šajājomā, kas arī prasa veidot partnerības ar nevalstiskajām organizācijām no citāmvalstīm.• LAPAS kapacitāte – viena no retajām ES līmeņa jumta organizācijas CONCORDbiedrēm, kuras neatbalsta Ārlietu ministrija. LAPAS konkurē ar savām biedruorganizācijām par līdzfinansējumu no ĀM.Finansējuma un cilvēkresursutrūkums
  19. 19. • “Cilvēki uzskata, ka tas ir pēdējais no pēdējiem jautājumiem [,kuriem jāpievēršas],jo mums pašiem iet tik grūti, ka priekš kam mums ir jāgrūž vēl nauda attīstībassadarbībā?!”• “Sabiedrība uzskata – ka Latvija ir nabadzīgākā valsts pasaulē un visiem ir jāpalīdzmums, nevis mums ir jāpalīdz citiem.”• Projektā, kura mērķis bija runāt par globālo izglītību, lai skolas labāk visu saprastu,skolotāja izvērtēšanā mums teica – tagad es varu savām meitenēm paskaidrot,kāpēc nevajag ar musulmaņiem precēties, jo viņiem visiem ir 100 sievas.”• “Saeimas deputāts vaicāja, kāpēc jādod attīstības sadarbībai nauda?! Labāk toiztērēt Naukšēnu pagastā... [Cilvēki] nesaprot, kāpēc ir jābrauc ārā, jāpalīdz kādam,un jāierauga jaunas sadarbības formas un metodes”.Avots: SKDS datiIzpratnes trūkums0510152025303540Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Pilnībā nepiekrītu Nezinu/ grūti pateikt200420052009
  20. 20. • Kas ir attīstības sadarbība? Tā nav informatīva draudzība vai informācijasnodrošināšana cilvēkiem mazāk attīstītās valstīs par to, kādas ir mūsu zināšanas unprasmes. Tā nav lekciju lasīšana un otras puses klausīšanās, bet gan ilgtermiņasadarbība, no kuras iegūst un kurā mācās abas puses.• “Uz viņu [attīstības valstu] fona mēs ieraugam savus sasniegumus, savu zināšanuvērtību, mēs varam pacelt savu pašapziņu. Šeit mums liekas, salīdzinot ar vecoEiropu, ka mēs esam absolūti bāreņu tauta. Bet to unikālo pieredzi, ko esamieguvuši, sākot no 90-tajiem gadiem līdz šodienai, to mēs ļoti rezultatīvi varamnodot tālāk šajās valstīs, un viņi to paņem ar vislielāko interesi. Viņiem ir patinteresantāk strādāt ar mums nekā ar vecās Eiropas pārstāvjiem. Un, atbraucotatpakaļ, mēs vairs nedomājam, ka mēs esam bāreņu tauta, mēs saprotam, kamums ir ļoti daudz, ko mēs varam iedot. Mums varbūt nav miljons banknošu, betmums ir tas, ko mēs varam ar savām zināšanām iedot.”Izpratnes trūkums
  21. 21. • NVO fokuss ir uz attīstības izglītību, izpratnes veicināšanu, konsultāciju sniegšanuun līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Mazāk NVO strādā attīstības valstīs.• Top valstis, kurās NVO darbojas, lielā mērā sakrīt ar oficiālajām prioritārajāmvalstīm, kā arī sabiedrības atbalstu par valstīm, kurām Latvijai vajadzētu palīdzēt.• Dažas NVO strādā primāri ar attīstības sadarbības jautājumiem, bet vairākumamšis ir tikai viena no darbības jomām.• Daļa NVO ir ‘profesionālas’ (ar pilna laika darbiniekiem), daļa – ‘hobija’ tipa (kuriesaistītajiem cilvēkiem ir cits pamatdarbs).• NVO paļaujas uz darbiniekiem, kas piesaistīti uz specifiskiem projektiem, kā arībrīvprātīgajiem. Tas ietekmē NVO iespēju regulāri nodrošināt pakalpojumus,piesaistīt finansējumu, kā arī iesaistīties rīcībpolitikas veidošanā.Secinājumi
  22. 22. • NVO darbību negatīvi ietekmējusi krīze – dramatisks finansējuma samazinājumsdivpusējai attīstības sadarbībai no Latvijas budžeta.• Kapacitātes trūkums daļēji izskaidro, kāpēc tik maz NVO darbojas attīstībassadarbības jomā – vispirms nepieciešams izaugt līdz noteiktam līmenim Latvijā, laidarbotos ārpus Latvijas, spētu nodrošināt starptautisku finansējumu, dalīties arsavu pieredzi un mācīties no citiem.• Finansējuma trūkums arī daļēji izskaidro, kāpēc vairums NVO darbojas attīstībasizglītības jomā (veicina izpratni par attīstības jautājumiem), nevis īsteno attīstībassadarbības aktivitātes (piemēram, uzlabo skolas Gruzijā). Izpratnes veicināšanupar globālajiem jautājumiem var panākt arī, iesaistot brīvprātīgos. Attīstībassadarbības iniciatīvas nevar īstenot, tikai izmantojot Skype.• Nepieciešamība NVO konkurēt, lai iegūtu ļoti ierobežotu finansējumu, arīapgrūtina NVO sadarbību. Tas ir pretrunā aptaujas rezultātiem, ka NVO veidoalianses, lai ietekmētu rīcībpolitiku. Skaidrojums – NVO kopā lobē par finansējumapalielināšanu, bet uz finansējumu piesakās atsevišķi, nevis ar kopīgu iniciatīvu.Secinājumi
  23. 23. • Lielākie NVO izaicinājumi ir finansējuma un cilvēkresursu trūkums, kā arīizpratnes trūkums par attīstības sadarbību sabiedrības un valsts institūciju vidū.‘Maģiskais trīstūris’:• Zems atbalsts attīstības sadarbībai nozīmē zemu atbalstu nepieciešamībaipalīdzēt attīstības valstīm,• Finansējuma trūkums nozīmē mazāk iespēju NVO iegūt pieredzi, strādājotattīstības valstīs,• Ierobežota iespēja strādāt attīstības valstīs nozīmē mazāk iespēju NVO izskaidrotsabiedrībai, kas ir attīstības sadarbība, un kāpēc Latvijai ir jāpalīdz attīstībasvalstīm.Secinājumi
  24. 24. Palielināt finansējumu un atbalstu no valsts, piemēram:• palīdzēt segt dalības maksas NVO jumta organizācijās,• ļaut NVO konkurēt ar uzņēmumiem konkursos un iepirkumos,• samazināt birokrātiskos šķēršļus projektu un iepirkumu pieteikumos un īstenošanā,• iesaistīt NVO valsts institūciju īstenotajās attīstības sadarbības aktivitātēs,• iesaistīt NVO pārstāvjus delegācijās vai tikšanās, kas veltītas sadarbībai ar noteiktāmattīstības valstīm,• viena NVO rosināja samazināt Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbībā caur iemaksāmstarptautiskajās organizācijās, palielinot finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai, kas arībūtu pieejams NVO.Atbalstīt LAPAS, panākot vienošanos starp NVO un Ārlietu ministriju, ka daļafinansējuma, kas pieejams līdzfinansējuma programmā (2012.gadā atsākta un2013.gadā tiks turpināta), tiek novirzīts LAPĀM.Uzlabot NVO sadarbību gan Latvijā, gan starptautiski – jāsadarbojas ne tikai arNVO attīstības valstīs, bet arī Rietumu NVO, kurām ir ilgāka pieredze ar attīstībassadarbību, bet trūkst Latvijas NVO zināšanas par mums prioritāro valstu situāciju.Rekomendācijas: NVO kapacitāte
  25. 25. • Jāskaidro, strādājot skolās un ar medijiem, kas tiešām ir attīstības sadarbība, šajādarbā iesaistot ES attīstības komisāru Andri Piebalgu,• Jāpalielina iespējas cilvēkiem pašiem apmeklēt attīstības valstis, lai viņi pašuacīm redz situāciju tur, sāk salīdzināt to ar situāciju Latvijā (saprotot, ka mēsdzīvojam daudz labāk), un sāk emocionāli saprast citu cilvēku vajadzības,• Jāstrādā ar Saeimas deputātiem, lai viņi arvien vairāk redzētu Latviju globālajākontekstā, saprot nepieciešamību ieguldīt attīstības sadarbībā un abpusējosieguvumus no šī darba,• Jāpalielina konsekvence starp dažādām rīcībpolitikām – ksenofobija, neiecietībapret imigrantiem un sociālā nevienlīdzība Latvijā arī negatīvi ietekmē attīstībassadarbības politiku (ja fokuss ir uz mūsu interesēm un vajadzībām, nevis palīdzībucitiem),• Jāiekļauj NVO attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā, izstrādājotarī rādītājus, pēc kuriem mērīt politikas rezultātus.Rekomendācijas: izpratnesveicināšana un politika

×