SlideShare a Scribd company logo
1 of 17
SAEIMAS STRUKTŪRA
1. Kas ir Saeimas
   Prezidijs, frakcijas, komisijas?
2. Kā notiek Saeimas sēdes?
3. Kāds ir deputāta svinīgais solījums?



                 Jauniešu Saeima
                 Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
SAEIMAS STRUKTŪRA I
                                          Saeima sastāv no 100 tautas pārstāvjiem –
                                            deputātiem, ko ievēl uz četriem gadiem.
                                   Svarīgākos Saeimas darbības noteikumus atradīsi
                                  Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē, bet
                                 iekšējās darbības un kārtības noteikumi ir apkopoti
                                                              Saeimas kārtības rullī.




                                                   Avots : http://www.flickr.com/photos/saeima/6252669995/in/set-
Avots: http://saeima.lv/lv/likumdosana/satversme
                                                   72157627787966221
SAEIMAS STRUKTŪRA II
SAEIMAS PREZIDIJS
Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs. To uzreiz pēc
ievēlēšanas ievēl pati Saeima. Prezidijs sastāv no pieciem
deputātiem – Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem
biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. Prezidija locekļi
parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām
partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī
deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu
Saeimas vēlēšanās.

11.Saeimas priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa, Saeimas
priekšsēdētājas biedri – Inga Bite un Andrejs
Klementjevs. Saeimas sekretāra amatu ieņem Dzintars
Rasnačs, bet Saeimas sekretāra biedrs ir Jānis Vucāns.
SAEIMAS PREZIDIJA FUNKCIJAS:
• nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu,
• dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas
  kārtības rullī paredzētajos gadījumos,
• sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par
  komandējumiem,
• pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību
  vadītājus,
• veic citus organizatoriskos darbus.

    Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā – pirmdienās
       un ceturtdienās. Tās sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa
    prombūtnes laikā – viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem.
               Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr
                Prezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā.
FRAKCIJAS
Frakciju var izveidot ne mazāk kā pieci vienas politiskās
partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta
deputāti. Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš
nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par
pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķas frakcijas
var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties
arī tie deputāti, kas pie frakcijām nepieder.

Lai Saeimā saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību
un izlemtu lietas, kuras neregulē Saeimas kārtības rullis,
tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ir Saeimas
Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un
politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir tikai
ieteikuma raksturs.
KOMISIJAS I
Pēc Saeimas sanākšanas parlaments izveido
komisijas, nosakot to uzdevumus un locekļu
skaitu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā
ir    16    dažādas    komisijas.    Tās     tiek
veidotas, ievērojot frakciju proporcionālu
pārstāvību.

Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija un Nacionālās drošības komisija, kurās
ir pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.
2011.gada 15.novembris. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
  komisijas deputāti tiekas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
   arodbiedrības (LIZDA) un arodbiedrības „Latvijas izglītības vadītāju
                      asociācija” (LIVA) pārstāvjiem




Avots : http://www.flickr.com/photos/saeima/6346476541/in/set-72157628007703369
KOMISIJAS II
• Komisija ievēl no saviem          • Komisijas sēdes ir
locekļiem priekšsēdētāju un         atklātas, taču komisija var lemt
sekretāru, ja nepieciešams - arī    arī par aizklātu sēžu sasaukšanu.
priekšsēdētāja biedru.
                                    • Darbu sagatavošanai vai
• Deputāts vienā un tajā pašā       sevišķu uzdevumu veikšanai
laikā drīkst strādāt ne vairāk kā   komisija var izveidot
divās pastāvīgajās komisijās un     apakškomisijas.
divās apakškomisijās.
                                    • Īpašos gadījumos Saeima var
• Priekšsēdētāja amatu viņš var     izveidot arī speciālas komisijas.
ieņemt tikai vienā pastāvīgajā      Saeima ieceļ arī parlamentārās
komisijā.                           izmeklēšanas komisijas, ja to
                                    pieprasa ne mazāk kā viena
                                    trešdaļa deputātu.
KO KOMISIJAS DARA?
! Komisijas strādā noteiktā         ! Komisijas uzrauga izpildvaru. Tās
likumdošanas jomā vai pilda citus   organizē regulāras tikšanās ar
uzdevumus, piemēram, izskata        ministriem vai ministriju, valsts un
deputātu pieprasījumus, vērtē       pašvaldību iestāžu pārstāvjiem un
publisko izdevumu                   apspriež komisijas pārziņā esošos
pamatotību, izskata iespējamos      jautājumus, kā arī sniedz
deputātu ētikas pārkāpumus vai      ieteikumus izpildvaras darba
izvērtē Latvijas nacionālās         uzlabošanai. Tādējādi parlaments
pozīcijas Eiropas Savienības        kontrolē un ietekmē valdības darbu.
jautājumos. Saeimas komisijas
sagatavo izskatīšanai lietas, kas
tiek apspriestas Saeimas sēdēs.
Pamatojoties uz Saeimas
lēmumiem, komisijas izskata
likumprojektus, priekšlikumus un
iesniegumus.
KOMISIJAS TIESĪBAS
       Tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt no attiecīgā
ministra, viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā
esošajām) iestādēm vai pašvaldībām savai darbībai vajadzīgās
ziņas un paskaidrojumus.
       Lai izvērtētu izpildvaras darbu un lemtu par atbalstu
likumprojektiem, komisiju deputāti uzklausa atbildīgo ministriju
argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un
nevalstisko organizāciju viedokļus.
       Tādējādi komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses,
       atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par
       to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas
       risinājums.
SAEIMAS SĒDES
Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas:
rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā
var sasaukt ārkārtas sesiju.

Saeimas kārtējās sēdes ir atklātas un parasti notiek reizi nedēļā
– ceturtdienās. Saeimas sēdes un atbildes uz deputātu
jautājumiem tiešraidē pārraida Latvijas Radio, un tās var vērot
arī Saeimas interneta mājas lapā.

           Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ar ne mazāk kā 2/3
           klātesošo deputātu atbalstu Saeima var nolemt noturēt
           arī aizklātu sēdi, taču tas līdz šim vēl nekad nav
           noticis. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
2011.gada 10.novembris. Saeimas sēdē tiek apstiprināti
      vairāku starptautisko organizāciju pārstāvji.




 Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6331472726/in/set-72157628095670442
DEPUTĀTA SVINĪGAIS SOLĪJUMS
Jaunievēlētie deputāti pirmajā Saeimas sēdē dod svinīgo
solījumu un apliecina to ar parakstu:

  “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus,
    Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs
  Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā
 vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un
 demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi
     un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas
                                    Satversmi un likumus.”
2011.gada 17.oktobris. 11.Saeimas pirmajā sēdē deputāta
            svinīgo solījumu dod Jānis Reirs.




   Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6253141413/in/set-72157627913779132/
Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja:                      Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
                                        kandidē ar savu ideju!




               Saeimas
               Sabiedrisko attiecību birojs
Uzzini vairāk par Saeimas
darbu:
• www.saeima.lv/lv/sabiedrib
  as-lidzdaliba/apmekletaju-
  pienemsana-un-ekskursijas
• Saeimas informatīvais
  tālrunis: 67087321
• e-pasts: info@saeima.lv
• Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Jēkaba ielā
  16, Rīgā (ieeja no Trokšņu ielas), atvērts katru darba dienu no
  plkst.9.00 līdz 16.30

More Related Content

What's hot

Natsionaalsotsialistlik Saksamaa
Natsionaalsotsialistlik  SaksamaaNatsionaalsotsialistlik  Saksamaa
Natsionaalsotsialistlik SaksamaaSander Saks
 
Labdarības Skola. Skolotāja rokasgrāmata
Labdarības Skola. Skolotāja rokasgrāmataLabdarības Skola. Skolotāja rokasgrāmata
Labdarības Skola. Skolotāja rokasgrāmataIlze Šēfere-Siliņa
 
Avalik Haldus Ja BüRokraatia
Avalik Haldus Ja BüRokraatiaAvalik Haldus Ja BüRokraatia
Avalik Haldus Ja BüRokraatiakudisiim
 
Võimude lahusus ja tasakaalustatus
Võimude lahusus ja tasakaalustatusVõimude lahusus ja tasakaalustatus
Võimude lahusus ja tasakaalustatusМайа Луст
 
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"Jauniešu Saeima
 
Vabariigi valitsus. 9. klass
Vabariigi valitsus. 9. klassVabariigi valitsus. 9. klass
Vabariigi valitsus. 9. klassKristel Kotta
 
Par Liviem
Par LiviemPar Liviem
Par LiviemMat1ss
 
Regionaalne Ja Kohalik Valitsemine
Regionaalne Ja Kohalik ValitsemineRegionaalne Ja Kohalik Valitsemine
Regionaalne Ja Kohalik Valitseminekudisiim
 
Demokraatlik ühiskond
Demokraatlik ühiskondDemokraatlik ühiskond
Demokraatlik ühiskondNatalja Dovgan
 
Inimõigused
InimõigusedInimõigused
Inimõigusedkudisiim
 
KohtuvõIm
KohtuvõImKohtuvõIm
KohtuvõImkudisiim
 
S6jakollete kuj 30ndail 9
S6jakollete kuj 30ndail 9S6jakollete kuj 30ndail 9
S6jakollete kuj 30ndail 9kristel84
 

What's hot (20)

Natsionaalsotsialistlik Saksamaa
Natsionaalsotsialistlik  SaksamaaNatsionaalsotsialistlik  Saksamaa
Natsionaalsotsialistlik Saksamaa
 
Labdarības Skola. Skolotāja rokasgrāmata
Labdarības Skola. Skolotāja rokasgrāmataLabdarības Skola. Skolotāja rokasgrāmata
Labdarības Skola. Skolotāja rokasgrāmata
 
Avalik Haldus Ja BüRokraatia
Avalik Haldus Ja BüRokraatiaAvalik Haldus Ja BüRokraatia
Avalik Haldus Ja BüRokraatia
 
Võimude lahusus ja tasakaalustatus
Võimude lahusus ja tasakaalustatusVõimude lahusus ja tasakaalustatus
Võimude lahusus ja tasakaalustatus
 
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
8.nodaļa "ES institūcijas un lēmumu pieņemšana"
 
Vabariigi valitsus. 9. klass
Vabariigi valitsus. 9. klassVabariigi valitsus. 9. klass
Vabariigi valitsus. 9. klass
 
Par Liviem
Par LiviemPar Liviem
Par Liviem
 
13. poliitiline ideoloogia
13. poliitiline ideoloogia13. poliitiline ideoloogia
13. poliitiline ideoloogia
 
21
2121
21
 
Arengumaad
ArengumaadArengumaad
Arengumaad
 
Regionaalne Ja Kohalik Valitsemine
Regionaalne Ja Kohalik ValitsemineRegionaalne Ja Kohalik Valitsemine
Regionaalne Ja Kohalik Valitsemine
 
Demokraatlik ühiskond
Demokraatlik ühiskondDemokraatlik ühiskond
Demokraatlik ühiskond
 
Loengud 11
Loengud 11Loengud 11
Loengud 11
 
Inimõigused
InimõigusedInimõigused
Inimõigused
 
KohtuvõIm
KohtuvõImKohtuvõIm
KohtuvõIm
 
Vabariigi valitsus
Vabariigi valitsusVabariigi valitsus
Vabariigi valitsus
 
Euroopa Liit
Euroopa LiitEuroopa Liit
Euroopa Liit
 
25. taidesaatev voim. valitsus
25. taidesaatev voim. valitsus25. taidesaatev voim. valitsus
25. taidesaatev voim. valitsus
 
S6jakollete kuj 30ndail 9
S6jakollete kuj 30ndail 9S6jakollete kuj 30ndail 9
S6jakollete kuj 30ndail 9
 
Nepilngadīgais cietušais: tiesiskais ietvars
Nepilngadīgais cietušais: tiesiskais ietvars Nepilngadīgais cietušais: tiesiskais ietvars
Nepilngadīgais cietušais: tiesiskais ietvars
 

Similar to 5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"

Similar to 5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA" (6)

6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"
6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"
6.nodaļa "LIKUMDOŠANA"
 
Saeima isa lv
Saeima isa lvSaeima isa lv
Saeima isa lv
 
Saeima gara lv
Saeima gara lvSaeima gara lv
Saeima gara lv
 
Latvijas Republikas Saeima
Latvijas Republikas SaeimaLatvijas Republikas Saeima
Latvijas Republikas Saeima
 
Metodiskais materiāls par atskaišu un vēlēšanu norisi LIZDA arodorganizācijās
Metodiskais materiāls par atskaišu un vēlēšanu norisi LIZDA arodorganizācijāsMetodiskais materiāls par atskaišu un vēlēšanu norisi LIZDA arodorganizācijās
Metodiskais materiāls par atskaišu un vēlēšanu norisi LIZDA arodorganizācijās
 
Lv Rep
Lv RepLv Rep
Lv Rep
 

5.nodaļa "SAEIMAS STRUKTŪRA"

  • 1. SAEIMAS STRUKTŪRA 1. Kas ir Saeimas Prezidijs, frakcijas, komisijas? 2. Kā notiek Saeimas sēdes? 3. Kāds ir deputāta svinīgais solījums? Jauniešu Saeima Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
  • 2. SAEIMAS STRUKTŪRA I Saeima sastāv no 100 tautas pārstāvjiem – deputātiem, ko ievēl uz četriem gadiem. Svarīgākos Saeimas darbības noteikumus atradīsi Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē, bet iekšējās darbības un kārtības noteikumi ir apkopoti Saeimas kārtības rullī. Avots : http://www.flickr.com/photos/saeima/6252669995/in/set- Avots: http://saeima.lv/lv/likumdosana/satversme 72157627787966221
  • 4. SAEIMAS PREZIDIJS Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs. To uzreiz pēc ievēlēšanas ievēl pati Saeima. Prezidijs sastāv no pieciem deputātiem – Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās. 11.Saeimas priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētājas biedri – Inga Bite un Andrejs Klementjevs. Saeimas sekretāra amatu ieņem Dzintars Rasnačs, bet Saeimas sekretāra biedrs ir Jānis Vucāns.
  • 5.
  • 6. SAEIMAS PREZIDIJA FUNKCIJAS: • nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu, • dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos, • sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par komandējumiem, • pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus, • veic citus organizatoriskos darbus. Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās. Tās sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā – viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr Prezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā.
  • 7. FRAKCIJAS Frakciju var izveidot ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti. Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties arī tie deputāti, kas pie frakcijām nepieder. Lai Saeimā saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību un izlemtu lietas, kuras neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ir Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir tikai ieteikuma raksturs.
  • 8. KOMISIJAS I Pēc Saeimas sanākšanas parlaments izveido komisijas, nosakot to uzdevumus un locekļu skaitu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā ir 16 dažādas komisijas. Tās tiek veidotas, ievērojot frakciju proporcionālu pārstāvību. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un Nacionālās drošības komisija, kurās ir pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.
  • 9. 2011.gada 15.novembris. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tiekas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un arodbiedrības „Latvijas izglītības vadītāju asociācija” (LIVA) pārstāvjiem Avots : http://www.flickr.com/photos/saeima/6346476541/in/set-72157628007703369
  • 10. KOMISIJAS II • Komisija ievēl no saviem • Komisijas sēdes ir locekļiem priekšsēdētāju un atklātas, taču komisija var lemt sekretāru, ja nepieciešams - arī arī par aizklātu sēžu sasaukšanu. priekšsēdētāja biedru. • Darbu sagatavošanai vai • Deputāts vienā un tajā pašā sevišķu uzdevumu veikšanai laikā drīkst strādāt ne vairāk kā komisija var izveidot divās pastāvīgajās komisijās un apakškomisijas. divās apakškomisijās. • Īpašos gadījumos Saeima var • Priekšsēdētāja amatu viņš var izveidot arī speciālas komisijas. ieņemt tikai vienā pastāvīgajā Saeima ieceļ arī parlamentārās komisijā. izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu.
  • 11. KO KOMISIJAS DARA? ! Komisijas strādā noteiktā ! Komisijas uzrauga izpildvaru. Tās likumdošanas jomā vai pilda citus organizē regulāras tikšanās ar uzdevumus, piemēram, izskata ministriem vai ministriju, valsts un deputātu pieprasījumus, vērtē pašvaldību iestāžu pārstāvjiem un publisko izdevumu apspriež komisijas pārziņā esošos pamatotību, izskata iespējamos jautājumus, kā arī sniedz deputātu ētikas pārkāpumus vai ieteikumus izpildvaras darba izvērtē Latvijas nacionālās uzlabošanai. Tādējādi parlaments pozīcijas Eiropas Savienības kontrolē un ietekmē valdības darbu. jautājumos. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
  • 12. KOMISIJAS TIESĪBAS Tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt no attiecīgā ministra, viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm vai pašvaldībām savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus. Lai izvērtētu izpildvaras darbu un lemtu par atbalstu likumprojektiem, komisiju deputāti uzklausa atbildīgo ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus. Tādējādi komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums.
  • 13. SAEIMAS SĒDES Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju. Saeimas kārtējās sēdes ir atklātas un parasti notiek reizi nedēļā – ceturtdienās. Saeimas sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem tiešraidē pārraida Latvijas Radio, un tās var vērot arī Saeimas interneta mājas lapā. Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu atbalstu Saeima var nolemt noturēt arī aizklātu sēdi, taču tas līdz šim vēl nekad nav noticis. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
  • 14. 2011.gada 10.novembris. Saeimas sēdē tiek apstiprināti vairāku starptautisko organizāciju pārstāvji. Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6331472726/in/set-72157628095670442
  • 15. DEPUTĀTA SVINĪGAIS SOLĪJUMS Jaunievēlētie deputāti pirmajā Saeimas sēdē dod svinīgo solījumu un apliecina to ar parakstu: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”
  • 16. 2011.gada 17.oktobris. 11.Saeimas pirmajā sēdē deputāta svinīgo solījumu dod Jānis Reirs. Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6253141413/in/set-72157627913779132/
  • 17. Jauniešu Saeima Nodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju! Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs Uzzini vairāk par Saeimas darbu: • www.saeima.lv/lv/sabiedrib as-lidzdaliba/apmekletaju- pienemsana-un-ekskursijas • Saeimas informatīvais tālrunis: 67087321 • e-pasts: info@saeima.lv • Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Jēkaba ielā 16, Rīgā (ieeja no Trokšņu ielas), atvērts katru darba dienu no plkst.9.00 līdz 16.30