Download to read offline
Uploaded byIespējamā misija
Siltums Apkarteja Vide
Siltums Apkarteja Vide
- 1. Skolēna darba lapa ..................................... ..................................... ..................................... ..................................... Vārds uzvārds klase datums SMILŠU SILTUMIETILPĪBA Situācijas apraksts Agris patīk vērot dabu. Tas vienmēr interesanti, jo katras parādības pamatā vienmēr atrodas kāda likumsakarība. Arī šoreiz guļot karstajās jūras smiltīs saulainā vasaras dienā, Agris aizdomājās, kādēļ smiltis saulē sakarst ātrāk nekā ūdens. Gan zeme, gan ūdens no saules saņem vienādu siltuma daudzumu, bet temperatūra smiltīs palielinās ātrāk. Tajā pašā vakarā Agris pastaigājās pa pludmali. Smiltis jau bija atdzisušas. Pirms iet uz mājām, viņš nolēma izpeldēties. Ieejot ūdenī, šoreiz Agris pamanīja, ka ūdens vēl joprojām ir silts. Viņam radās jautājums: Kāpēc smiltis ātrāk sasilst un ātrāk atdziest nekā ūdens? Pētāmā problēma Kāpēc temperatūra smiltīs mainās ātrāk nekā ūdenī? Hipotēze Izvirzi un pieraksti hipotēzi! .................................................................................................................................................... .................................................................................................................................................... .................................................................................................................................................... Darba piederumi Temperatūras sensors, datu uzkrājējs, svari, 2 plastmasas glāzītes, silts ūdens, smiltis. Darba gaita 1. Nomēri smilšu temperatūru (iegremdē temperatūras sensoru jūrmalas smiltīs) 2. Nosver tukšu glāzi, tad glāzē ieber smiltis (apm. ⅓ glāzes) un nosver. 3. Nosver vēl vienu tukšu glāzi, tad glāzē ielej siltu ūdeni (apm. ½ glāzes) un nosver. 4. Nomēri ielietā ūdens temperatūru ar temperatūras sensoru. 5. Nomērīto ūdeni pielej klāt smiltīm un samaisi. Maisi tik ilgi, kamēr temperatūra maisījumā nemainās (vai mainās ļoti maz) un pieraksti nomērīto līdzsvara temperatūru. 6. Izveido siltuma bilanci siltumam Qatd. = Qsaņ. ; a. kur Q = m ∙ c ∙ ∆T, b. ∆T = Tsāk – Tlīdzsv (ja viela atdziest) c. ∆T = Tlīdzsv – Tsāk (ja viela sasilst) 7. Aprēķini jūras smilšu siltumietilpību. Ūdens siltumietilpība ir 4190 J/kg∙oC Iegūto datu reģistrēšana Vielu masas mērījumi Viela Masa, g Smiltis Ūdens Mārtiņš Gulbis, Pumpuru vidusskolas fizikas skolotājs Iespējamās misijas un Lattelecom Zināšanu sabiedrības nedēļa 12.- 16. oktobris, 2009
- 2. Temperatūras mērījumi Viela (vielu maisījums) Temperatūra, oC Smiltis Sākuma temperatūra (Tsāk1) Ūdens Sākuma temperatūra (Tsāk2) Smilšu un ūdens maisījums Līdzsvara temperatūra (Tlīdzsv) Iegūto datu apstrāde (vieta aprēķiniem) Rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumi • Vai hipotēze ir apstiprinājusies? ......................................................................................... • Analizē iegūtos datus? Kādi faktoru ietekmē mēs esam ieguvuši šādus rezultātus? ......................................................................................................................................................... ......................................................................................................................................................... ......................................................................................................................................................... • Agrim balkonā stāv divi istabas augi – palma un kaktuss. Palmas puķupods ar zemi ir 4 reizes smagāks nekā kaktusa puķupods ar zemi. Karstā dienā puķupodi ir sakarsuši saulē un Agris vēlas tos atdzesēt. Kurā puķupodā būs jālej vairāk vēsa ūdens un kāpēc? ......................................................................................................................................................... ......................................................................................................................................................... Uguns dzēšanai var izmantot gan ūdeni, gan smiltis. Kurš no abiem materiāliem būs labāks dzesētājs? Kādēļ laboratorijā uguns dzēšanai izmanto tieši smiltis? ......................................................................................................................................................... ......................................................................................................................................................... ......................................................................................................................................................... Mārtiņš Gulbis, Pumpuru vidusskolas fizikas skolotājs Iespējamās misijas un Lattelecom Zināšanu sabiedrības nedēļa 12.- 16. oktobris, 2009