IM dalībnieku Gata Narvaiša un Mārtiņa Kālā raksts 2010. gada LatSTE konferences izdevumam par video un citu tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

1. Video materiāli individualizētam darbam ar skolēniem
Mārtiņš Kālis
martins.kalis@iespejamamisija.lv
Gatis Narvaišs
gatis.narvaiss@iespejamamisija.lv
Iespējamā misija
www.iespejamamisija.lv
Ievads
Šajā rakstā apskatīsim, kā video, kuros parādīts uzdevumu risināšanas process skolēniem
pierastā vidē (matemātikā - uz rūtiņu lapas, informātikā - datorā), var izmantot
individualizētam darbam ar skolēniem. Video piemērus var apskatīties mūsu Vimeo vietnēs1
.
Šajos video tiek izklāstīta teorija vai parādīti uzdevumu risinājumi, filmējot rūtiņu lapu vai
pierakstu kladi no augšas tā, ka ir redzami tikai pieraksti (roka un pildspalva) un dzirdams
skolotāja skaidrojums par veiktajām darbībām.
Pie šādu video materiālu veidošanas esam nonākuši dažādu iemeslu dēļ. Gatis materiālus sāka
veidot ziemā, kad daudzi skolēni slimoja vai nebija skolā aukstā laika dēļ. Mārtiņš ideju
aizguva no programmēšanas video pamācībām (screencasts), kurās ierakstīts programmēšanas
process un audio skaidrojums. Metodika šķita piemērota arī mācībām matemātikā, tāpēc
nolēmām to pārņemt, paturot trīs būtiskākos veiksmes faktorus:
●atbilstoša un/vai pazīstama vide (programmēšanā - teksta redaktors, matemātikā - rūtiņu
lapa),
●redzama darbību secība un gala rezultāts (gan programmēšanā, gan matemātikā reizēm ir
ērti veikt darbības citādā secībā, kā tās tiks lasītas),
●dzirdami skaidrojumi un domu gājiens (pašas darbības ir redzamas vizuālā formā, bet
skaidrojums ir dzirdams; rakstiskos materiālos skaidrojumu nāktos likt pa vidu
darbībām, radot lieku slogu domāšanai).
Papildus šiem iemesliem, video skaidrojumi bieži rada sajūtu, ka skaidrotājs ir blakus un
ikdienišķi paskaidro vielu, tomēr neradot bažas, ka, skolēnam nesaprotot vielu, viņš/-a varētu
izskatīties muļķīgi. Arī kontrole pār mācību procesu tiek nodota skolēna rokās, kurš var
apstādināt video, skatīties tā daļas vēlreiz vai ko izlaist. Salman Khan no khanacademy.com,
līdzīgu video veidotājs angļu valodā, šos ir nosaucis kā dažus no būtiskākajiem savu video
veiksmes faktoriem.
Video izmantošana darbā ar skolēniem
Video izmantošanu var sadalīt divās svarīgākajās daļās - skatīšanās mājās, lai skolēni
sagatavotos stundai vai atkārtotu tēmu, un skatīšanās stundās vai konsultācijās, diferencējot
pieeju skolēniem.
Skolā
Video materiāli palīdz veidot diferencētu pieeju gan situācijās, kur skolēns ir iekavējis kādu
tēmu slimības dēļ, gan situācijās, kur daži skolēni sapratuši vielu ātrāk vai lēnāk nekā pārējie.
Šīs situācijas labi ilustrē stāsts no kādas septembra nedēļas:
1 http://vimeo.com/mkalis/albums , http://vimeo.com/user2826127/videos
1

2. Mārtiņa Kāļa pieredze darbā ar vienpadsmito klasi.
Pagājušajā nedēļā vienpadsmitajā klasē ar matemātikas novirzienu, mācoties par
kvadrātnevienādībām, divi skolēni teica, ka neko nesaprotot, jo iepriekšējā stundā nav
bijuši. Agrāk es būtu abiem ātri pārstāstījis iekavēto. Viņi tādā tempā nesaprastu, bet
pārējā klase aizietu neproduktīvā pašplūsmā. Visi zaudētu. Taču šoreiz es mierīgu sirdi
palūdzu abus apsēsties pie datora, noskatīties internetā ielikto video pamācību
nevienādību risināšanai, un ar pārējiem skolēniem turpinājām strādāt pie jaunās tēmas.
Arī vienpadsmitajā klasē ar valodu novirzienu jau kādu nedēļu diferencēšana izdodas
pārsteidzoši labi. Ir jau arī vieglāk – tikai 6 skolēni, bet prieks tik un tā. Līdz šim Anna*
lielākoties garlaikojās, kamēr grupā pārrunājām lietas, ko viņa saprata ļoti ātri. Tagad,
tikko Anna kādu tēmu ir sapratusi, es droši dodu nākamo uzdevumu. Ja tam ir
nepieciešams papildu skaidrojums, iedodu noskatīties atbilstošo video un turpinu
pārrunāt iepriekšējo tēmu ar pārējām.
Uz šodienas stundu visām meitenēm bija jānoskatās video par intervālu metodi.
Noskatījās Lauma* un Anna, turklāt Anna bija izpildījusi arī stundas uzdevumu. Šoreiz
atturējos garlaikot Annu un Laumu, grupā pārrunājot neizpildīto darbu. Tā vietā visiem,
kas nebija noskatījušās video, palūdzu to izdarīt stundas sākumā, bet šīs 10 minūtes
izmantoju, lai individuāli pastrādātu ar Annu un Laumu. Kad video beidzās, Anna un
Lauma bija gatavas patstāvīgam darbam, bet es pievērsos pārējiem četriem skolēniem.
Katram bija iespēja strādāt savā tempā. Starp citu, no skolēniem, kas skatījās video, reti
biju dzirdējis tik aktīvas diskusijas par tēmu! Šķiet, ka ir vieglāk izteikties, ja blakus nav
skolotāja ar vērtējošu skatu.
* vārdi izdomāti
Uzzinot par šādiem video, daudziem interesanta šķiet ideja par skolēnu video skaidrojumiem
citiem skolēniem. Iespējamās misijas matemātikas skolotājs Igors Grigorjevs ir izmēģinājis
vienu pieeju šai idejai. Vairāki Igora 10. un 11. klases skolēni ar zemām sekmēm matemātikā
vasarā veltīja vienu dienu, lai veidotu video materiālus par kādu 9. klases tēmu, kas viņiem
pašiem ļautu šo tēmu labāk saprast un ko varētu izmantot citi skolēni tēmu apgūstot. Šāda
pieeja gan neizrādījās pārāk auglīga. Lai arī skolēniem bija interesanti un viņiem tā bija
iespēja izmēģināt savus spēkus jaunā jomā, liela daļa laika pagāja meklējot labākos veidus kā
filmēt un rediģēt video, atņemot laiku pašam mācību procesam. Iespējams, ja šo metodi
izmanto regulāri, skolēni pierastu pie video veidošanas un varētu koncentrēties uz būtisko -
saturu.
Mājās
Būtisks ieguvums no video materiāliem matemātikā ir iespēja tradicionālo pieeju mācīšanai -
- teorijas skaidrojums stundā, vingrināšanās mājās- „apgriezt otrādi“. Skolēniem nav jābūt
visiem kopā vienā klasē vai skolotāja tuvumā, pasīvi klausoties vai skatoties teorijas izklāstu -
to var darīt mājās, sagatavojot jautājumus par nesaprasto. Dažas skolēnu atsauksmes norāda,
ka teorijas izklāstu mājās apgūt var pat labāk nekā skolā:
●“[Video] palīdzēja, jo mājās neviens netraucēja.”
●“Skatījos mājās. Ja nesapratu, tad noskatījos video atkārtoti.”
2

3. Veicot teorijas izklāstu stundā un tad liekot skolēniem to uzreiz pielietot, tie skolēni, kuriem ir
nepieciešams ilgāks laiks vai atkārtots skaidrojums, arī prakses daļā stundā nevar pilnvērtīgi
strādāt. Teorijas izklāsta vērošana mājās viņiem ļauj to skatīties lēnāk, ar pauzēm, atkārtoti,
līdz kamēr tas ir skaidrs. Citējot kādu no skolēniem: “Pirmo reizi noskatoties video man tas
nekā nepalīdzēja, bet pēc atkārtotas apskates jau bija labāks iespaids par uzdoto!” Skaidrojot
jauno vielu stundā, skolēniem šāda iespēja zūd.
Ja teorija apgūta mājās, tad stundā paliek vairāk laika, lai konsultētos ar klasesbiedriem un
skolotāju par neizprastajām lietām teorijas izklāstā, uzdevumu risinājumu paraugos, kā arī
risinot uzdevumus. Šādā gadījumā gan ļoti būtiska ir skolēnu un skolotāju atbildība un
uzticība - ja tikai daži no skolēniem ir noskatījušies video, skolotājam vai nu nākas visiem
skaidrot teoriju, tā sodot tos, kas paši noskatījušies, vai samierināties ar neproduktīvu stundu
lielākajai daļai klases. Tomēr, ja skolēni ir gatavi veltīt laiku mācībām mājās, šī metode strādā
ļoti labi.
Gatis Narvaišs izveidoja video, kur skolēniem tika piedāvāti studēšanai izrisināti uzdevumu
piemēri un to pieraksts nevis rūtiņu lapā, bet tieši tādā darba lapā, kāda ir skolēniem. Šajās
darba lapās tika ietvertas pamatzināšanas un prasmes noteiktā tematā, kas pilnīgi visiem
skolēniem ir jāapgūst. Tādējādi skolēniem bija iespēja dzirdēt, kā nepieciešams domāt, kam
jāpievērš uzmanība, kādā secībā jāpilda darbības, lai to pārnestu uz līdzīgiem uzdevumiem
darba lapā, kā arī redzēt korektu pierakstu - kurā brīdī nepieciešams tikai uzskicēt, kurā ļoti
precīzi atlikt leņķus un garumus. Īpaši noderīgi šādi video bija tāpēc, ka skolēniem klasē ir
ļoti dažādi zināšanu un prasmju līmeņi, līdz ar to skolēnu atbildībā tika atstāta pamatprasmju
vingrināšana ar video un stundās mēs varējām risināt arī augstāka līmeņu uzdevumus.
Video materiālus var izmantot arī atkārtojot tēmu. Igors Grigorjevs sagatavotos video
materiālus izmantoja savā klasē, skolēniem gatavojoties ieskaitei. Tā kā šī ir Igora audzināmā
klase un skolēni ir apguvuši patstāvīgā darba prasmes, Igoram pietika ar pāris minūtēm, lai
uzdotu darbu, ko skolēniem darīt mājās, kamēr paši video nodrošināja vismaz pusstundu ilgu
skaidrojumu katram skolēnam. Skolēniem bija jāatver video, kurā sākumā ir uzrakstīti
uzdevumi, pašiem šie uzdevumi jāatrisina, bet pēc tam jānoskatās skaidrojums, izlabojot
savas kļūdas, ja tādas ir radušās. Kā liecina Igora novērojumi, vismaz puse skolēnu šo
uzdevumu arī izpildīja, novērtēja kā noderīgu un interesējās, vai šādi video būs arī nākotnē.
Šis ir arī ļoti labs piemērs, kas parāda, ka ne katram skolotājam ir jāveido visi video -
sadarbojoties astoņiem 10. klases matemātikas skolotājiem, katram būtu jāizveido video tikai
vienai tēmai, lai skolēniem būtu video materiāli par visām tēmām.
Skolēnu atsauksmes un izvērtējums
Šajā mācību gadā divas no Mārtiņa klasēm ir pabeigušas kādu no tēmām, kurām tika
sagatavoti video materiāli. 11.a klase ir ar matemātikas novirzienu un uzsvars uz video
izmantošanu bija lielāks - reizēm video bija jānoskatās kā mājasdarbs, ko lielākā daļa skolēnu
izdarīja. 12.b klase ir ar valodu novirzienu un uzsvars uz video izmantošanu bija mazāks - tas
tika norādīts kā noderīgs papildu resurss, bet netika iekļauts kā obligāta mācību viela. 11.a
klasē aptaujāti tika 23 skolēni, no kuriem 21 bija skatījušies video materiālus, bet 12.b
aptaujāti tika 14 skolēni, no kuriem 9 bija skatījušies video materiālus. Skolēniem bija
jānovērtē katrs no apgalvojumiem ar “pilnībā nepiekrītu”, “vairāk nepiekrītu”, “vairāk
piekrītu” un “pilnībā nepiekrītu”. Katrai no atbildēm piešķirta vērtība - attiecīgi 1, 2, 3 un 4
punkti. Skolēniem bija iespēja norādīt arī “nav attiecināms” - šīs atbildes nav ņemtas vērā
aprēķinos. Atbilžu vidējās vērtības norādītas tabulā Nr. 1.
Vienpadsmitajā klasē, kur bija obligāta prasība mācībās izmantot video materiālus, skolēni
video materiālus novērtējuši visaugstāk no visiem mācību palīglīdzekļu veidiem, kas bija viņu
3

4. rīcībā. Divpadsmitajā klasē video materiāli tika vērtēti līdzīgi kā citi materiāli. Ņemot vērā
abu klašu rezultātus, viens no secinājumiem ir tāds, ka ir apzināti jāstrādā pie tā, lai skolēni
šos video materiālus, tāpat kā jebkuru citu, izmantotu patstāvīgi.
Lai arī 11.a klasē lielākā daļa skolēnu katru no resursiem novērtēja ar “3”, tomēr video
skaidrojumi ir novērtēti kā noderīgākie. Ņemot vērā abu klašu rezultātus, viens no
secinājumiem ir tāds, ka ir apzināti jāstrādā pie tā, lai skolēni šos video materiālus, tāpat kā
jebkuru citu, izmantotu patstāvīgi.
Tabula Nr. 1. Skolēnu vērtējums par mācību resursiem (4 - “pilnībā piekrītu apgalvojumam”)
Apgalvojums 11.a 12.b
Grāmatas teorijas izklāsts un uzdevumu risinājumu paraugi bija ļoti
noderīgi
3,14 3,00
Uzdevumi no grāmatas bija ļoti noderīgi 3,09 3,00
Mani pieraksti bija ļoti noderīgi 3,23 3,07
Video skaidrojumi bija ļoti noderīgi 3,38 3,00
Skolēnu komentāri par video materiāliem, piemēram,
• “Video palīdzēja nākamās stundas darbā, risinot tās stundas uzdevumus. Video varēja
noskatīties vairākas reizes, ja bija neskaidrības, bet tik un tā likās viegli saprotami,”
• “Video palīdzēja, jo mājās neviens netraucēja,”
• “Es apskatījos video vairākas reizes, kamēr es sapratu. Pēc tam es mēģināju pildīt
uzdevumus no grāmatas,”
• “Es vienkārši skatījos un domāju līdzi,”
liecina par to, ka skolēniem šādi materiāli dod iespēju strādāt savā tempā un atgriezties pie
materiāla. Turklāt šie izteikumi ir piemērs tam, ka skolēni prot paši patstāvīgi mācīties un
organizēt savu darbu, ja viņam tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi un mācību materiāli.
Papildu labums video materiāliam, kas publicēti internetā, ir tas, ka jebkurš skolēns tos var
izmantot, lai mācītos individuāli. Pēc ierakstiem par jaunajiem video twitter.com un
draugiem.lv septembrī Mārtiņa Kāļa matemātikas video ir skatīti (nospiesta play poga) 820
reizes, 230 reizēs video skatīšanās ir pabeigta līdz galam (jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka
pārējās 590 reizes skatītājam neko nav devušas). Turklāt skolēniem ir iespēja atgriezties pie
video materiāliem arī pēc gada, kad attiecīgā viela jāatkārto. Citējot mums nepazīstamu
interneta lietotāju: “Ā! Liels paldies par ''intervāla metodes'' video, 12. klasē dažos piemēros
ar vajag, bet kaut kā bija piemirsies kā tas viss notiek. :-)”
Praktiskā pieredze veidojot video
Viens no lielākajiem plusiem video materiālu veidošanā ir to izveides vienkāršība. Ja
pieejama digitālā video kamera vai foto kamera ar video funkcionalitāti un dators, jebkurš var
tūlīt sākt video materiālu veidošanu. Tomēr prakses ceļā esam nonākuši pie vairākiem
ieteikumiem, kas var palīdzēt materiālu veidošanu uzsākt ātrāk un kvalitatīvāk.
Satura plānošana
Saturiskā ziņā būtiskākais ir apzināties laika un vietas ierobežojumus. Lai skatītāji varētu ērti
izlasīt rakstīto, pieejamais laukums rakstīšanai un zīmēšanai nebūs daudz lielāks par trešdaļu
4

5. no A5 lapas. Protams, ir iespējams lapu pārbīdīt un iegūt tukšu lauku rakstīšanai, tomēr pārāk
bieža lapas kustināšana traucē skatīšanos. Arī laiku vajadzētu ierobežot – vēlamais ilgums ir
aptuveni 5 minūtēm, bet maksimumam vajadzētu būt 10 minūtēm. Abi ierobežojumi ir saistīti
- ir grūti pārsniegt 10 minūšu ilgumu, rakstot tik ierobežotā laukumā. Turklāt, šie
ierobežojumi liek pārdomāt stāstījumu, atmetot lieko, kā arī sadalīt tēmu nelielos “kumosos”,
kas skolēniem labāk ļauj izjust progresu.
Plānojot video, ir vērts sagatavot nepilnu rakstāmā uzmetumu, lai apjaustu cik daudz vietas
nepieciešams, kā arī galvā aptuveni pārdomāt stāstāmo, tomēr iepriekš pilnu tekstu gatavot
nevajadzētu - tas padara stāstījumu dabīgāku un bieži ļauj labāk parādīt domāšanas procesu.
Video materiāli ir piemēroti gan teorijas izklāstam, gan uzdevumu risinājumu paraugiem - tie
labi papildina viens otru. Veidojot video kādai tēmai, ir būtiski iekļaut gan vienkāršus
uzdevumus un piemērus, kas ir ērti, lai parādītu risināšanas gaitu, gan sarežģītākus
uzdevumus - tādus, kādu risināšanu sagaida no pašiem skolēniem. Iekļaujot tikai vienkāršos
piemērus, kas ir pateicīgi tēmas izklāstam, skolēni pie grūtajiem uzdevumiem iebildīs, ka
šādu uzdevumu risināšanu viņiem nav iespējas apgūt, skatoties video. Laba pieeja ir vieglākos
un grūtākos uzdevumus sadalīt pa vairākiem video - tas ļauj arī veiksmīgāk diferencēt, dodot
dažiem skolēniem skatīties vienkāršākos risinājumus, lai apgūtu pamatus, bet tiem, kas
pamatus jau apguvuši - dodot skatīties sarežģītākos risinājumus (kam, protams, seko arī
uzdevumi patstāvīgai risināšanai). Mācību grāmatas struktūra un uzdevumi var kalpot kā ļoti
labs pamats veidojot video saturu.
Tehniski ieteikumi
Mārtiņš video materiālu veidošanu iesāka pagājušajā gadā, aizņemoties digitālo fotokameru ar
video ierakstīšanas funkciju. Šobrīd tiek izmantot Toshiba Camileo S10 video kamera, kuru
Latvijā var iegādāties par aptuveni LVL 65,-. Attēlā redzams kameras uzstādījums video
filmēšanai. Fizikas un ķīmijas statīvi ir ērti, bet jebkurš garens koka gabals un grāmatu kaudze
var kļūt par ērtu statīvu. Gatis izmanto ELMO dokumentu kameru, kas pieejama skolā.
Filmēšanai derēs jebkura kamera ar kuru iespējams uzņemt video ar vismaz 640x480px
izšķirtspēju.
Attēls Nr. 1. Kameras uzstādījums matemātikas video filmēšanai
Apgaismojuma ziņā vislabākā ir izkliedēta dienasgaisma, kas krīt no sāniem vai priekšas, un
nemet izteiktas ēnas. Tomēr, ja filmē vakarā, jebkura galda lampa, novietota tā, lai gaisma
5

6. kristu no lapas augšas vai kreisās puses (kreiļiem - labās) būs pietiekoši atbilstoša šādam
video.
Ja izdodas veiksmīgs demonstrējums, video failus nav nepieciešams rediģēt. Tomēr mēs
reizēm izmantojam iespēju stāstījuma laikā uztaisīt pauzi, lai sakopotu domas vai ierunājam
skaidrojumu vēlreiz. Šādos gadījumos pietiek ar vienkāršāko video rediģēsanas
programmatūru (Windows Movie Maker vai iMovie). Ja pauzes sākumā un beigās izņemsiet
rokas no kadra un izgriezīsiet pauzes daļu no video, neviens pat nepamanīs, ka stāstījumā ir
bijis pārtraukums.
Mēs izmantojam divas lapas video ievietošanai internetā - vimeo.com un youtube.com. Abas
piedāvā labu servisu. Youtube ir brīvāki augšupielādes ierobežojumi, kas ļauj ielādēt vairāk
un lielākus failus bez maksas. Savukārt Vimeo kopumā ir saturīgāki video un mazāks risks, ka
skolēni skatoties jūsu video netīšām aizklīdīs uz video par pavisam citu tēmu.
Secinājumi
Šāda veida video materiāli sevi ir parādījuši kā viegli veidojami un skolēniem noderīgi
mācību materiāli. To ieviešana mācību procesā ir jāpārdomā, tomēr, ja skolēniem mājās ir
pieejams dators un internets un viņiem ir labi attīstītas mācīšanās prasmēs, šie video var kļūt
par būtiskāko mācību resursu. Arī citās klasēs, ieviešot tos kā resursu, tie var spēlēt nozīmīgu
lomu.
Šādu video publicēšana var nest nozīmīgu labumu arī ārpus paša skolotāja klasēm. Ir
pierādījies, ka skolēni ir gatavi tos izmantot mācoties individuāli, bet skolotāji - iesaistot tos
mācību procesā pēc saviem ieskatiem. Aicinām visu priekšmetu skolotājus, kuri ir saredzējuši
iespēju izmantot video materiālus saviem skolēniem, ķerties pie to veidošanas un
publicēšanas, lai varam mācīties viens no otra un uzlabot mācību procesu mūsu skolēniem!
6

7. kristu no lapas augšas vai kreisās puses (kreiļiem - labās) būs pietiekoši atbilstoša šādam
video.
Ja izdodas veiksmīgs demonstrējums, video failus nav nepieciešams rediģēt. Tomēr mēs
reizēm izmantojam iespēju stāstījuma laikā uztaisīt pauzi, lai sakopotu domas vai ierunājam
skaidrojumu vēlreiz. Šādos gadījumos pietiek ar vienkāršāko video rediģēsanas
programmatūru (Windows Movie Maker vai iMovie). Ja pauzes sākumā un beigās izņemsiet
rokas no kadra un izgriezīsiet pauzes daļu no video, neviens pat nepamanīs, ka stāstījumā ir
bijis pārtraukums.
Mēs izmantojam divas lapas video ievietošanai internetā - vimeo.com un youtube.com. Abas
piedāvā labu servisu. Youtube ir brīvāki augšupielādes ierobežojumi, kas ļauj ielādēt vairāk
un lielākus failus bez maksas. Savukārt Vimeo kopumā ir saturīgāki video un mazāks risks, ka
skolēni skatoties jūsu video netīšām aizklīdīs uz video par pavisam citu tēmu.
Secinājumi
Šāda veida video materiāli sevi ir parādījuši kā viegli veidojami un skolēniem noderīgi
mācību materiāli. To ieviešana mācību procesā ir jāpārdomā, tomēr, ja skolēniem mājās ir
pieejams dators un internets un viņiem ir labi attīstītas mācīšanās prasmēs, šie video var kļūt
par būtiskāko mācību resursu. Arī citās klasēs, ieviešot tos kā resursu, tie var spēlēt nozīmīgu
lomu.
Šādu video publicēšana var nest nozīmīgu labumu arī ārpus paša skolotāja klasēm. Ir
pierādījies, ka skolēni ir gatavi tos izmantot mācoties individuāli, bet skolotāji - iesaistot tos
mācību procesā pēc saviem ieskatiem. Aicinām visu priekšmetu skolotājus, kuri ir saredzējuši
iespēju izmantot video materiālus saviem skolēniem, ķerties pie to veidošanas un
publicēšanas, lai varam mācīties viens no otra un uzlabot mācību procesu mūsu skolēniem!
6