Viens no Pļaviņu novadniekiem - sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, pašvaldības darbinieks, arī karavīrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni par nopelniem Latvijas Valsts labā. Šogad pieminam Jūliju Rumpi 150. dzimšanas dienā

1. PĻAVIŅU NOVADNIEKI
Pļaviņu novada bibliotēka©2021
Jūlijs Rumpe (23.03.1871- 03.05.1929)
Sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs un
tirgotājs, Pļaviņu pilsētas pašvaldības pirmais
vadītājs (1927. g. jūlijs – 1928.g. jūnijs),
Triju Zvaigžņu V šķiras ordeņa kavalieris

2. Jūlijs Rumpe dzimis 1871.gada 23.martā
Kalsnavas pagasta “Ružu” mājās, Indriķa un
Mades Rumpju ģimenē kā vidējais dēls.
Dažus gadus vēlāk Rumpju ģimene pārcēlās
dzīvot uz Pļaviņām. Indriķis Rumpe –
talantīgs uzņēmējs, kura veiksmīgā
saimnieciskā darbība ietekmēja Pļaviņu kā
apdzīvotas vietas izaugsmi un attīstību.
Jūlijam Rumpem -150
Indriķis un Made Rumpes ar
dēliem ap 1880. gadu

3. Jūlija tēvs Indriķis Rumpe - lieltirgotājs un mecenāts
Stukmaņos (Pļaviņās). 19.gs. 60. gados viņš uzceļ
preču noliktavas Stukmaņu miestā, uzbūvē lielu
namu Daugavas krastā, kurā atradās ģimenes
veikals, dzīvoklis un viesnīca. Eksportēja preces arī
uz ārzemēm, ieguva Rīgas Lielās ģildes lieltirgotāja
licenci. Materiāli atbalstījis vairākas latviešu
sabiedriskās organizācijas, Vietalvas Labdarības
biedrības nama un Pļaviņu luterāņu baznīcas
būvniecību.
19. gadsimta astoņdesmitajos gados I. Rumpe
nopirka Līkummuižu un lielu zemes īpašumu Sēlpils
pagastā, uzbūvēja tur būvmateriālu fabriku, kurā no
cementa izgatavoja jumta dakstiņus, grīdas flīzes un
bruģakmeņus.
Jūlijam Rumpem -150
Indriķis Rumpe
(1842-1900)

4. Jūlijs, Teodors, Pēteris Rumpes ap 1893.
gadu.
Teodors – pārņēma no tēva ģimenes
uzņēmuma vadību, Pēteris – kļuva par
ārstu, dzīvoja Līkummuižā.
Jūlijam Rumpem -150

5. Pamatizglītību Jūlijs Rumpe ieguva plaši pazīstamā
skolotāja un atmodas darbinieka Jura Kalniņa
vadītajā Vietalvas draudzes skolā, vēlāk mācības
turpināja Rīgas pilsētas Aleksandra ģimnāzijā. Jūliju
saistīja matemātika un tehnika, tāpēc viņš pēc
ģimnāzijas absolvēšanas 1891. gadā uzsāka studijas
Sanktpēterburgas Universitātes Fizikas un
matemātikas fakultātē.1896. gada augustā kļuva par
studentu Rīgas Politehniskā institūta
Inženierzinātņu fakultātē.
Jūlijam Rumpem -150
Jūlijs Rumpe Pēterburgas universitātes students
1893. gada jūnijā

6. Jūlijs Rumpe, tāpat kā vecākais brālis Pēteris,
aktīvi iesaistījās studentu sabiedriskajā dzīvē.
1900. gada decembrī piedalījās latviešu
studentu korporācijas „Tālavija” dibināšanā un
pirmajos darbības gados bija viens no
korporācijas vadītājiem.
1902. gada janvārī Jūlijs pārtrauca studijas un
kļuva pa Rumpju ģimenes uzņēmuma vadītāju,
turpinot lauksaimniecības preču
vairumtirdzniecību un būvmateriālu ražošanu,
veiksmīgi piedaloties tautsaimniecības
izstādēs.
Jūlijam Rumpem -150
Studentu korporācija "Tālavija"
Stukmaņos 1914. gadā

7. Sākoties Pirmajam pasaules karam,1914. gada rudenī, Jūlijs Rumpe tiek mobilizēts
cariskās Krievijas armijā un ieskaitīts dienestā 348. Vologdas družīnā. Tur dienēja līdz
1917. gada decembrim, izpelnoties podporučika (leitnanta) dienesta pakāpi.
Pēc boļševiku revolūcijas Krievijā 1917. gada rudenī, Jūlijs 1918. gada pavasarī
atgriezās Pļaviņās. Viņš darbojās, lai atjaunotu kara laikā daļēji sagrautās noliktavas
Stukmaņu miestā un atjaunotu ģimenes uzņēmuma darbību.
Jūlijam Rumpem -150

8. 1919. gada janvāra sākumā P. Stučkas valdības spēki ieņem Stukmaņu
apkārtni, daudzi nacionāli domājoši iedzīvotāji, turīgi uzņēmēji tiek
arestēti. Apcietināts tiek arī Jūlijs Rumpe, tomēr viņa dzīvību izglābj
laimīga nejaušība – sastapts karadienesta biedrs, kuru padomju vara
iecēlusi ietekmīgā amatā.
Pēc Stučkas boļševiku padomju padzīšanas, 1919.gada jūnijā J. Rumpe
iesaistās P. Lakstīgalas vadītās Stukmaņu komandatūras darbā, bet
23. jūlijā brīvprātīgi iestājas Latvijas Armijā, kur tiek norīkots par Kara
Saimniecības pārvaldes Austrumu frontes galvenās noliktavas priekšnieku
Stukmaņos, pēc tam par Galvenās Artilērijas noliktavas Pļaviņu nodaļas
priekšnieku.
Jūlijam Rumpem -150

9. Nodibinoties Latvijas valstij, J. Rumpe ar lielu dedzību iesaistās
pašvaldības darba organizēšanā Pļaviņu miestā, kas toreiz bija blīvi
apdzīvota vieta, taču administratīvi pakļauta Stukmaņu pagasta
pārvaldei. 1919. g. 22. jūnijā miesta iedzīvotāju sapulcē tiek pieņemts
lēmums dibināt patstāvīgu pašvaldības vienību.
J. Rumpe, atgriezies Pļaviņās tēva celtajā namā Daugavas krastā,
atjauno darbību sabiedriskajās un politiskajās organizācijās – piedalās
Stukmaņu Aizsargu nodaļas izveidošanā 1919. g. vasarā (1923.g. – kļūst
par šīs nodaļas priekšnieku), darbojas kā Pļaviņu ev. Luteriskās
draudzes padomes loceklis, Stukmaņu Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju
biedrības priekšnieka vietnieks.
Jūlijam Rumpem -150

10. 1922. gada 1. maijā Jūlijs Rumpe izstājas no dienesta Latvijas Armijā,
pievēršas ģimenes uzņēmumam.
1924. gadā J. Rumpe pieņem lēmumu pārtraukt uzņēmējdarbību,
tāpēc pārdod savu veikalu un noliktavas Stukmaņu Patērētāju
biedrībai. Tajā pašā gadā viņš tiek iecelts par Valsts Zemes bankas
pārstāvi Pļaviņu (Stukmaņu) miestā.
Jūlijam Rumpem -150

11. 1927. gadā Jūlijs Rumpe tiek ievēlēts par nesen pilsētas tiesības
ieguvušo Pļaviņu domes deputātu. Ceturtajā domes sēdē viņu ievēl par
pirmo jaunās pilsētas galvu - pašvaldības vadītāju.
Pilsētas deputātu starpā bija daudz nesaskaņu, kas ļoti apgrūtināja
pašvaldības darbu. Būdams mierīgas dabas cilvēks, Jūlijs nespēja
paciest domnieku ķildas, un jau 1928. gada jūnijā atkāpās no pilsētas
galvas amata.
Par nopelniem Latvijas Valsts labā Jūlijs Rumpe apbalvots ar Triju
Zvaigžņu V šķiras ordeni.
Jūlijam Rumpem -150

12. Jūlijs Rumpe bija precējies ar Heleni Oleņev.
Savu bērnu viņiem nebija, tāpēc 1926. g. ģimene
adoptēja desmit gadus veco bāreni Nikolaju
Mihailovu. 1937. g. Nikolajs Rumpe absolvēja
Pļaviņu pilsētas ģimnāziju, pēc tam iestājās
Latvijas Kara skolā. Pēc skolas absolvēšanas,
tiek nosūtīts dienestā uz Rīgas Kājnieku pulku.
Pēc Latvijas Armijas iekļaušanas PSRS armijā,
leitnants Rumpe dienēja Atsevišķajā aviācijas
eskadriļā. 1941. gada 14. jūnijā no Litenes
nometnes Nikolajs Rumpe tika deportēts uz
Sibīriju. Viņa turpmākais liktenis nav zināms.
Jūlijam Rumpem -150
"Valdības Vēstnesis", Nr.278, 09.12.1926.

13. Pļaviņu pilsētas ģimnāzijas 1937.gada absolventi.
Viņu vidū – Nikolajs Rumpe, Jūlija Rumpes audžudēls.
Foto no Pļaviņu novada ģimnāzijas kolekcijas
Jūlijam Rumpem -150

14. 1929. gada pavasarī veselības problēmu dēļ Jūlijs Rumpe tiek ievietots
Rīgas 1.slimnīcā, bet 3. maija vakarā mirst.
Ievērojamais pļaviņietis 5. maijā tiek izvadīts no studentu korporācijas
«Tālavija» konventa kā viens no filistriem – dibinātājiem, bet 9. maijā -
apglabāts ģimenes kapos Līkumu muižā.
Jūliju Rumpi aizsaulē pavadīja korporācijas „Tālavija” delegācija,
Latvijas Valsts, Pļaviņu pašvaldības un sabiedrības pārstāvji. Par godu
aizgājējam virsnieki salutēja ar zobeniem, bet Latgales divīzijas štāba
garnizona karavīri atvadījās ar šauteņu zalvēm.
Jūlijam Rumpem -150

15. Jūlija Rumpes bēru dievkalpojums
Pļaviņu Sv. Pētera evanģēliski
luteriskajā baznīcā 1929. gada 9. maijā
Jūlijam Rumpem -150

16. Paziņojums laikrakstā "Latvis" Nr. 2261, 05.05.1929
Jūlijam Rumpem -150

17. Piemiņas vārdi Jūlijam Rumpem
laikrakstā «Latvis», Nr. 2261.,05.05.1929
Jūlijam Rumpem -150

18. Rumpju dzimtas kapavietas
skice (R. Brutāns) Sēlpils
pagasta Līkummuiža
Jūlijam Rumpem -150

19. Elvīra Rozenberga dzīvoja
"Rozītēs« – lauku mājās uz
Līkummuižas zemes, bija tikusies
ar Rumpju dzimtas cilvēkiem un
ir atstājusi savas atmiņas par
viņiem.
Jūlijam Rumpem -150

20. Fragments no Elvīras Rozenbergas
atmiņām par Jūliju Rumpi
Jūlijam Rumpem -150
"Vidējais brālis Jūlijs dzīvoja
Pļaviņās, tas bija pavisam
mierīgas dabas, varēja
izrunāties kā ar kuru cilvēku.
Jūlijam piederēja Pļaviņās
mājas, veikals un spīķeri. Viņi
bija bagāti, bet nebija slikti
kungi…"

21. Elvīras Rozenbergas atmiņas par Jūlija
Rumpes pēdējām mūža dienām
Jūlijam Rumpem -150
"Pagāja atkal gadi un saslima atkal Jūlijs. Viņam
sieva bija krieviete, bet ļoti laba. Kad Jūlijs brauca
uz Rīgu uz operāciju, tad viņš teicis: "milaja,
dorogaja neskumsti, gan jau būs labi". Bet viņam
bija iedota lielāka deva narkozes, tā viņš palika uz
operācijas galda. Esot bijis vēzis. Bija pavasars,
Daugavā bija liels ūdens. Bērinieki brauca pāri ar
lielām laivām. Visi gājām uz kapiem pavadīt savu
pēdējo kungu. Uz kapiem dziedāja koris, bija arī
studenti, kas dziedāja: "Kad kādu brāli ved uz
kapiem". Pļaviņās uz paša Daugavas krasta pretī
kapiem kāds virsnieks, stāvēdams pie kapu kalniņa
[un] paceldams zobenu, signalizēja, šāva zalves.
Viņš taču bija virsnieks. Tā pēdējo kungu paglabāja
ar lielu godu"

22. Jūlijam Rumpem -150
Izmantotie avoti:
1. Rumpe, Jūlijs. Autobiogrāfija / Jūlijs Rumpe// Tālavija: [rakstu krājums]. - (1928), 42.lpp.
2. Bijušais Pļaviņu pilsētas galva Jūlijs Rumpe // Latvis, Nr.2261 (1929, 5.maijs).
3. Jūlijs Rumpe: [paziņojums par bērēm]//Latvis. - Nr. 2261 (1929, 5.maijs).
4. Pļaviņu pagasta tiesā: [paziņojums par bērna adopciju Jūlija un Helēnes Rumpju ģimenē,
Pļaviņu miestā, Vidzemes ielā 3] // Valdības Vēstnesis. - Nr. 278 (1926, 9.dec.).
5. Rozenberga, Elvīra. Manas atmiņas: [rokraksts]// Rumpju dzimta: [novadpētniecības mape] –
Pļaviņu novada bibliotēkas novadpētniecības krājums
6. Rūtiņš, Andris. Ģimenei, tautai un tēvzemei: Uzņēmējs, virsnieks un politiķis Jūlijs Rumpe no
Pļaviņām / Andris Rūtiņš // Staburags. - (2016, 17. nov., 22. nov.), 5., 8.lpp.
7. Rūtiņš, Andris. Kā zemnieks kļuva turīgāks par grāfu: Stukmaņu lieltirgotājs Indriķis Rumpe
un viņa ģimene / Andris Rūtiņš //Staburags. - (2016, 11. nov.,15.nov.), 6. lpp.
Interneta resursi:
1. https://arutins-vietalva.blogspot.com