1. Rīgas Centrālās bibliotēkas Grīziņkalna filiālbibliotēkas vēsture fotogrāfijās un dokumentos “ Grīziņkalnā piedzima mana mīlestība uz Rīgu” A.Burovs “ Kamila, neaizmirsti nekad, ka bibliotēka ir dzīvības avots! Tāds dzīvības strautiņš atradās gandrīz vai blakus mājai Tallinas (Reveles) ielā…” A.Grigulis

2. Grīziņkalna rajons laiku griežos ’’Bet saule tomēr glūn uz Grīziņkalnu, skaita caurumus balagānu audeklu jumtos, skaita trīskrāsainās flagas, glūn un smej pie sevis: “Ek, kā līksmo Grīziņkalna čolīši.” J.Grīziņš 1742.gadā Pēterburgas galma ārsts J.B.Fišers atbrauca uz Rīgu un apmetās uz dzīvi aiz Grīziņkalna kāpas, savu muižu nosaukdams par Hinterbergu.Nākamā īpašnieka vārdā šo muižu sāka dēvēt par Grīziņmuižu. 19.gs. nogalē, apbūvējot Tallinas un Pērnavas ielas rajonus, strādnieku kvartāli ieskāva pauguru, kas kļuva par iemīļotu atpūtas vietu. Grīziņkalns ir viena no augstākajām smilšu kāpām(24 metri virs jūras līmeņa). No Grīziņkalna pavērās plaša Rīgas pļavu un mēžu panorāma. 1905. gadā Grīziņkalnā notika apkārtējo iedzīvotāju, galvenokārt fabrikas strādnieku, mītiņi. Parks izveidots 20.gs. sākumā pēc G. Kufalta projekta. 1930.gadā parks rekonstruēts pēc A. Zeidaka projekta un iegūst nosaukumu “Grīziņkalna parks“. Rīgas nomalē izveidoja plašus apstādījumus. P arks tika iekārtots kā strādnieku nomales atpūtas dārzs ar koncertu un deju laukumiem, plašām sauļošanās un slēpošanas nogāzēm, noru un bradājamo baseinu bērniem. Pie baseina tika uzstādīta dekoratīvā skulptūra “Lutausis”. 1975.gadā uzcelts 1905.gada uzcelts 1905.gada revolūcijas tematikai veltīts ansamblis. Parka platība 10,4 ha. Tajā aug 16 vietējās un 62 introducētās koku un krūmu sugas. Grīziņkalnā tika uzbūvēta atompatvertne, pašlaik tur atrodas Datu uzglabāšanas serveris. Grīziņkalnā atrodas skeitlaukums.

3. ’’ Grīziņkalna bruģētajās ielās un pagalmiņos spēlēja pentokus, zekserus, grobeni, vijoli, leijerkasti, ermonikas” J.Rokpelnis In 1742 the i mperial physician of the court at St.Peterburg, J.B.Fischer, arrived in Riga and settled for the rest of his life behind the Grizinkalns dunes. He named his estate Hinterberg . The estate took on the name Grizinkalns after being named for its next owner. In the late 19th century, when the area around Tallinas and Pernavas street began to be built up, blocks of workmen’s houses abutted this hillocks, which became a favorite recreation spot. From Grizinkalns one could see a wide panorama of Riga’s meadows and forests. Before 1905, political meetings were held in the park by local residents, mostly factory workers. Significant green areas were established along the edges of Riga between 1902 and 1911. Improvement of Grizinkalns infertile dune sands required a great deal of work and materials. The park was set up as a place for workers to relax. There were concert and dance squares, large hillsides for sunning and skiing, a meadow and a wading basin for children. In 1930 the park was renamed the 1905 Park in commemoration of the revolution of 1905. In 1950 a decorative sculpture, Lutausis, was set up alongside the basin, and in 1975 a set of sculptures commemorating the revolution was placed at the southern entrance to the park.

4. Grīziņkalns 20.gs. sākuma pastkartēs Sarkanā Krusta slimnīca (arhit. F.Šefels, 1909-1912)un slimnīcas operāciju zāle) Sv.Pāvila ev. lut. Baznīca (arhit. G.un H. Hilbigi, 1885-1887) Grīziņkalna parks (arhit. G. Kufalts, 1902-1911) Štamgute, Inta. Rīga 20.gadsimta sākums pastkartēs = Riga in Postkarten zu Beginn des 20.Jahrhunderts = Рига на почтовых открытках начала 20 века = Riga in early 20th Century Postcards / Inta Štamgute. - Rīga : Puse, [2000].

5. “ Mēs ar brāļuku lepojāmies ar garīgo un fizisko piederību Grīziņkalnam(lepojamies arī vēl šodien). Grīziņkalna gēnam ir īpāša slava Latvijas vēsturē, un kategorija “Griščenes čalis” Rīgā kotējās ārkārtīgi augsti ” Viks Arnolds Burovs Jānis Asars Viks Ingrīda Ūdre Mirdza Šmithene Vera Singajevska Eduards Rozenštrauhs Diāna Čivle Velta Līne Marija Leiko Vilhelms Ķuze Andris Kolbergs Ivars Kalniņš Imants Kalniņš Andrejs Johansons Jānis Grīziņš Ojārs Grīnbergs Arvīds Grigulis Augusts Deglavs Milda Brehmane- Štengele Valdis B irkavs Lilita Bērziņa Vizma Belševica Tija Banga

6. “ Pat atmiņu grāmatā autora “es” neizbēgami kļūst par literāru tēlu, kas sāk rīkoties tā, kā prasa grāmatas īpašā loģika…Tālab “Bille” nav Vizma, bet Vizmas bērnības laiks…” V.Belševica “Meitene no Grīziņkalna” Grīziņš J. Vārnu ielas republika Viks T.Fucktors Belševica V. Bille.Triloģija Pie Vārnu ielas republikāņiem…

7. RCB Grīziņkalna filiālbibliotēka gadus skaita J.Salmiņš “Galvaspilsētas Rīgas 5. tautas bibliotēkas vēsture”(1939) Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Grīziņkalna filiālbibliotēka ir viena no vecākajām Rīgas publiskajām bibliotēkām – pirmā bibliotēka, kas Rīgā tika atvērta pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1924.g. 2.janvārī. Lēmumu par piektās tautas bibliotēkas – tagadējās RCB Grīziņkalna filiālbibliotēkas – dibināšanu Rīgas Dome pieņēma 1923.g. 1.oktobrī. Jaundibinātās bibliotēkas pirmā pārzine bija Emma Kalniņa, no 21.07.1923 - 01.07.1934. Bibliotēkas vadītāja no 07.08.1934 līdz 01.06.1940 – Karlīne Jēkabsone.

8. Bibliotēka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā (1923.-1940.)  Grāmatu krājums  Lasītāju skaits 1924.g. 2 369 eks. 1 931 1940.g. 55 607 eks. 7 226  Darba laiks no plkst. 14.00 – 20.00  Bibliotēkā grāmatu krājums bija slēgts un lasītāju apkalpoja bibliotekāri.  Izsniegšanas punkti atrodas: Rumpmuižas(Deglava) ielā 63 Ūnijas ielā 71 Kurmanova(E.Birznieka-Upīša) ielā 29 – bērnu nodaļa Stabu ielā 64(tagad filiālbibliotēka “Avots” Darba atskaite par 1924.gadu

9. Īsta vēsturiska, “antikvāra” vērtība Pirmās grāmatas bibliotēkas krājumā (Retrofonds) Pirmā bibliotēkas inventāra grāmata. Pirmais ieraksts šajā 1. inventāra grāmatā bija V.Pludoņa “Daiļliteratūras hrestomātija skolai un pašizglītībai”, 1907.gada

10. Pirmā tehnika bibliotēkā Kataloga kartiņas noformēja bibliotekārs bibliotekārā rokrakstā vai arī uz rakstāmmašīnas “Continental”

11. Pirmie bibliotēkas dokumenti Rīgas pilsētas 5.bibliotēkas vadītāji laika posma no bibliotēkas dibināšanas līdz 1940.gada jūnija Kalniņa Emma 21.07.1923. – 01.07.1934. Jēkabsone Karlīne 07.08.1934. – 01.06.1940. Bibliotēkas atklāšanas laikā bija 3 darbinieki, bet 1933.gadā jau 14 darbinieki, no tiem 12 bibliotekāri

12. Bibliotēka Otrā Pasaules kara gados (1940.-1945.)  Grāmatu krājums  Lasītāju skaits 1940.g. 55 607 eks. 8 784 1945.g. 47 323 eks. 4 289 Padomju okupācijas gadā jānoraksta nevēlamās grāmatas Vācu okupācijas gados daudz grāmatu aizvestas uz Vāciju Vēsturiskais fakts: 1941.gadā lasītāju sastāvā pēc tautības ebreji bija 700 cilv., bet jau 1942.-1943.gada pārskatos šī tautības lasītāji vairs neeksistē Bibliotēkas vadītāji: Aina Deglava 16.09.1940. - 30.04.1941. Kopš 1959.gada strādā par LPSRS Valsts bibliotēkas direktori Olga Dombrovska 1941. - 30.10.1944. 5.pilsētas bibliotēkā no 1929.gadā strādā par pārzines palīgu

13. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Padomju varas laikā rusifikācijas politika bibliotēkā Gada pārskati no 1946. – 1949.g. latviešu valodā Gada pārskati no 1950.-1954.g. gan krievu, gan latviešu valodās Gada pārskati no 1955.-1989.g. krievu valodā

14. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Padomju vara varmācīgi pārtrauca brīvo kultūras dzīves ritējumu, pieprasot komunistiskās partijas lēmumu propagandu. “ Glavlita darbība”. Ja kāds rakstnieks bija kritis valdības “nežēlastībā,” viņa sarakstītie sacerējumi bija tūlīt jāizņem no fondā. Tā 1974.gadā tika izņemti rakstnieka Solžeņicina darbi.

15. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Rīgas 5.pilsētas bibliotēka 40.gadi  Bibliotēkas kolektīvs: vadītājs J.Māliņš, bibliotekāri K.Štāle, A.Pavasare, A.Krūmiņa, A.Bērziņa, M.Bērziņa, R.Lūkina, O.Kalniņa, S.Vēžniece, A.Bauslīte Bibliotēkas vadītājs: Jānis Māliņš 01.06.1947. – 1948. 40.gadi. Bibliotekāru kolektīvs darba procesā

16. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Rīgas 5.pilsētas bibliotēka 50.gadi Bibliotēkas kolektīvs: vadītāja E.Bekmane, bibliotekāri O.Kalniņa,V.Šneiders, Z.Pumpure, J.Eiza, B.Vīcupe,K.Štāle, A.Pavasare, A.Bauslīte  Bibliotekāri Spridīšos  Bibliotēkas vadītāja: Emma Bekmane 1948.-12.01.1960

17. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Rīgas 5.pilsētas bibliotēka 50.gadi.  Bibliotekāra J.Eizas darinātie bibliogrāfiskie plakāti, veltīti rakstnieku jubileju atcerei

18. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Rīgas 5.pilsētas bibliotēka 60.gadi. Bibliotēkas kolektīvs: vadītāja S.Alksne-Rozenberga, bibliotekāri A.Fekļisova, J.Eiza, V.Freiborne, I.Sīkstule, Ā.Biezā, A.Bauslīte, B.Martinsone, S.Vēžniece, Z.Pumpure  60.gadi. Bibliotekāru kolektīvs darba procesā

19. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Rīgas 5.pilsētas bibliotēka 60.gadi  60.gadā bibliotēka atvēra savus fondus lasītāju brīvai pieejai.  Grāmatu krājums  Lasītāju skaits 1946.g. 47 991 eks. 1990.g. 77 527 eks. 4 289  1964.gadā bibliotēkai piešķīra Teicama darba bibliotēkas nosaukumu

20. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.) Rīgas 5.pilsētas bibliotēka 60.gadi. Masu pasākumi  Tikšanās ar mākslinieku U.Mežavilku

21. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.)

22. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.)

23. Bibliotēka padomju okupācijas laikā (1945.-1990.)