Zīmēšanas stils

1. Lana Anastasija Ļebedeva
9.a klase

2. Kas ir postimpresionisms?
– Postimpresionisms ir tēlotājmākslas virziens Eiropā, galvenokārt Francijā, jo tur
tas radās (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta sākums).
– Post - nozīmē pēc, tātad tā ir pēcimpresionisma māksla.
– Postimpresionisti novērsās no impresionisma, tiecās vispārināt formas, mākslas
darbi kļuva dekoratīvāki, tomēr viņi saglabāja impresionisma koloristiku.

3. Vinsents van Gogs (1853-1890)
– Dzimis Holandē, 1886.gadā van Gogs devās uz Parīzi, kur iepazinās ar
impresionistiem. Ar mākslu sāka nodarboties 30 gadu vecumā. Pēc atgriešanās
Holandē 1880.gadā van Gogs sāka interesēties par mākslu - viņš vēlējās kļūt par
mākslinieku. Mācījās privāti pie vietējiem māksliniekiem, tad 1886.gadā iestājās
Antverpenes Mākslas akadēmijā, taču to pameta.
«Saulespuķes» 1887.gads

4. Pols Gogēns (1848-1903)
– Glezniecībai pievērsās vēlu - pirms tam bija labi situēts banku darbinieks, bet
80.gadu sākumā sāka interesēties par mākslu.
– Pēc tikšanās ar impresionisma pārstāvi Kamilu Pisaro, Gogēns pašmācības ceļā
sāka apgūt glezniecības tehniku. Daiļrades sākumā Gogēns gleznoja
impresionistiski, bet ar laiku radās vēlme izmantot košas krāsas, tādēļ
mākslinieks novērsās no impresionisma.
«No kurienes mēs nākam? Kas mēs
esam? Kurp mēs ejam?» 1897.gadā

5. Jānis Rozentāls (1866-1916)
– Populārākais žanrs J. Rozentāla daiļradē ir portrets. Viņš ir gleznojis gan sava
laika kultūras darbinieku, draugu, ģimenes locekļu portretus, gan arī veicis
daudzus pasūtījuma darbus.
– Par diplomdarbu „Pēc dievkalpojuma” („No baznīcas”) 1894. gadā jaunajam
māksliniekam piešķir pirmās pakāpes mākslinieka grādu.
«Nāve» 1897.gads

6. Voldemārs Zeltiņš (1879-1909)
– Esot aizrāvies ar Vilhelma Purvīša glezniecību, nonācis konfliktā ar konservatīvo
pasniedzēju, bija spiests aiziet no skolas. Zeltiņš piedalījies 1901. un 1902. g.
Rīgas mākslas salonā, un presē ticis saukts par Purvīša pēcteci un skolnieku.
– Kādreiz apgalvotā ˝aizraušanās˝ ar Vinsentu van Gogu jāapšauba: holandieša
darbu oriģinālus Zeltiņš nevarēja redzēt, nav skaidrs, vai pazina vēl retās to
reprodukcijas. Dažas abu gleznotāju stila sakritības skaidrojamas ar estētisko
vērtību un psiholoģiskās struktūras līdzību.
«Bērzi» 1906.g.

7. «Zvaigžņotā nakts» Vinsents van Gogs 1889.g.
«Parādība pēc sprediķa» Pols Gogēns 1888.gads
«Melna čūska miltus mala» Jānis Rozentāls 1903. gads
«Etīde» Voldemārs Zeltiņš
1907. gads