Brigita Bijone un viņas sirdslieta -dejas. Sastādīts. 2015.gada septembrī.bibliotekare1967
Darbs sagatavots Alūksnes novada pašvaldības novadpētniecības konkursam "Latvija- 100. Nacionālās vērtības un laika liecības Alūksnes novadā. personības un viņu darbi."
Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 novadpētniecības mapes un novadpētniecības kartotēka.:
Brigita Bijone un viņas sirdslieta -dejas. Sastādīts. 2015.gada septembrī.bibliotekare1967
Darbs sagatavots Alūksnes novada pašvaldības novadpētniecības konkursam "Latvija- 100. Nacionālās vērtības un laika liecības Alūksnes novadā. personības un viņu darbi."
Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 novadpētniecības mapes un novadpētniecības kartotēka.:
Konkrētajā materiālā aplūkota rakstnieces dzīve Pļaviņās no 1938. gada līdz 1947. gadam. Ar pilnu rakstnieces dzīves atainojumu fotogrāfijās var iepazīties Emīlijas Prūsas fotogrāfiju kolekcijā: https://aizkraukle.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=seri&op0=%3D&val0=Em%C4%ABlijas+Pr%C5%ABsas+fotogr%C4%81fiju+kolekcija&linkid0=0&bop1=AND&crit1=auth&op1=LIKE%25&val1=&linkid1=0&addCriteriaBop=AND&c=1&c=2&c=3&c=4
ORNIŅŠ Aleksandrs Kārļa d., sabiedrisks darbinieks.
* 1898. VII 03. Līgatnes pag.
1919/1920. Latvijas armijā, karavīrs,
1919/1940. Aizsargu organizācijā,
1925. VIII 15. Rīgas V aizsargu pulka Vildogas nodaļas priekšnieks,
1929. VIII 17. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 472,
1941. VI 14. izsūtīts,
Vildogas pagasta padomes loceklis,
Nurmižu savstarpējās apdrošināšanas biedrības priekšnieks,
Vildogas pagasta Laugu māju īpašnieks.
Avots: LVVA1640-1-522-256, 1640-1-798-259.;
LVA 1987-1-17506.;
„Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” # 325/1929.
Atis Kronvalds (1837-1875) savulaik rakstīja:
"Mēs kopjam savu tēvu valodu: to savā starpā runādami, gramatiku dziļāk iztirzādami; latviešu literatūru uzcītīgi lasīdami, latviešu rakstus apgādādami un un savā starpā pārspriezdami; latviskās dziesmas mācīdamies un dziedādami."
Pļaviņās un tuvīnā apkaimē - Vietalvā, Odzienā, Klintainē, izsenis kopta dziesmas un dejas tradīcija, kura turpina dzīvot no 19. gadsimta pirmās tautas atmodas līdz mūsdienām, ko apliecina kuplais dziedātāju un dejotāju pulks XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.
Piedāvājām virtuālu izstādi, kurā izmantoti Pļaviņu bibliotēkas novadpētniecības krājuma materiāli!
2017.gadā apritēja 25 gadi kopš Aizsardzības spēku mobilo strēlnieku bataljona izveidošanas Alūksnē. Bataljona darbības sākumposmā 1992.-1994.gadam būtiska loma un ievērojami nopelni piederēja alūksniešiem. Pateicoties alūksniešu rūpēm un ieguldījumam, kara pilsētiņa pastāv un uz tās bāzes attīstās NBS Kājnieku skola. Izstādē neliels ieskats mobilo strēlnieku bataljona tapšanā.
Konkrētajā materiālā aplūkota rakstnieces dzīve Pļaviņās no 1938. gada līdz 1947. gadam. Ar pilnu rakstnieces dzīves atainojumu fotogrāfijās var iepazīties Emīlijas Prūsas fotogrāfiju kolekcijā: https://aizkraukle.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=seri&op0=%3D&val0=Em%C4%ABlijas+Pr%C5%ABsas+fotogr%C4%81fiju+kolekcija&linkid0=0&bop1=AND&crit1=auth&op1=LIKE%25&val1=&linkid1=0&addCriteriaBop=AND&c=1&c=2&c=3&c=4
ORNIŅŠ Aleksandrs Kārļa d., sabiedrisks darbinieks.
* 1898. VII 03. Līgatnes pag.
1919/1920. Latvijas armijā, karavīrs,
1919/1940. Aizsargu organizācijā,
1925. VIII 15. Rīgas V aizsargu pulka Vildogas nodaļas priekšnieks,
1929. VIII 17. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 472,
1941. VI 14. izsūtīts,
Vildogas pagasta padomes loceklis,
Nurmižu savstarpējās apdrošināšanas biedrības priekšnieks,
Vildogas pagasta Laugu māju īpašnieks.
Avots: LVVA1640-1-522-256, 1640-1-798-259.;
LVA 1987-1-17506.;
„Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” # 325/1929.
Atis Kronvalds (1837-1875) savulaik rakstīja:
"Mēs kopjam savu tēvu valodu: to savā starpā runādami, gramatiku dziļāk iztirzādami; latviešu literatūru uzcītīgi lasīdami, latviešu rakstus apgādādami un un savā starpā pārspriezdami; latviskās dziesmas mācīdamies un dziedādami."
Pļaviņās un tuvīnā apkaimē - Vietalvā, Odzienā, Klintainē, izsenis kopta dziesmas un dejas tradīcija, kura turpina dzīvot no 19. gadsimta pirmās tautas atmodas līdz mūsdienām, ko apliecina kuplais dziedātāju un dejotāju pulks XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.
Piedāvājām virtuālu izstādi, kurā izmantoti Pļaviņu bibliotēkas novadpētniecības krājuma materiāli!
2017.gadā apritēja 25 gadi kopš Aizsardzības spēku mobilo strēlnieku bataljona izveidošanas Alūksnē. Bataljona darbības sākumposmā 1992.-1994.gadam būtiska loma un ievērojami nopelni piederēja alūksniešiem. Pateicoties alūksniešu rūpēm un ieguldījumam, kara pilsētiņa pastāv un uz tās bāzes attīstās NBS Kājnieku skola. Izstādē neliels ieskats mobilo strēlnieku bataljona tapšanā.
2. Vai no dvēseļu upes spēšu es stiprumu sev, pasmelt,
Vai tā aizšalks no manis līdz ar pamalē grimstošo
dienu?
To es nezinu sacīt, to es nevaru atbildēt jums-
Tikai dziļāk es paaudžu ritumā brienu.
/O.Zanders/
3.
4. Liepnas vizītkarte, lozungs padomju laikā iebraucot Liepnā-
Ar apzinīgu darbu bagātināsim mūsu ciema visu paaudžu
nemirstīgās revolucionārās idejas.
86. Valda Apšusala, Anastasija Zučika, Anna no Bērziņu
puses, ciema padomes pr.-tāja Lija Jegorova /1967-1976/,
bibliotekāre Marta Rižija, Natālija Zučika 1967.g.
104. 1954.gadā pie Liepnas slimnīcas kopā ar ārstu Juri
Eidemani- no labās- Pauša (Ozoliņa), Linova, Eglīte,
Levčenko.
105. Baranovsku ģimene 1967.gadā
(Jevģēnijs Liepnā kā telefonists sataisīja visas centrāles; Lucija-
feldšere vecmāte, pieņēma dzemdībās 1014 bērnus; dēls tagad-
Andrejs-ķirurgs Balvos, meita Dzintra- farmaceite Alūksnes aptiekā)
111. Nedaudz no vēstures
• Ēka būvēta kā Liepnas muižas strādnieku māja. Vēlāk tajā atradusies mežniecība, slimnīca,
tagad doktorāts.
Liepnas muiža dibināta, domājams 17.gs. vai 18.gs. sākumā. Sākotnējais nosaukums - Lipna.
Līdz 1919.g. Lipna ietilpa Viķebskas guberņas Ludzas apriņķa Marienhauzenas (Viļakas)
pagastā. Neatkarīgās Latvijas valstī Lipnu oficiāli pārdēvēja par Liepnu un atdalīja no Ludzas
apriņķa, pievienojot jaunizveidotajam Pitalovas (Jaunlatgales, Abrenes) apriņķim. Pēc II
pasaules kara Liepna tika pievienota Alūksnes rajonam, formāli no Latgales pārejot Vidzemē.
Liepnas miests sāka veidoties ap Liepnas muižu, kad muižas īpašnieks ap 1840.g. tur uzcēla
baznīcu un krogu. 19.gs. beigās, 20. gs. sākumā muiža uzcēla alus un spirta brūzi, tās teritorijā
darbojās ūdensdzirnavas. Liepna smagi cieta II pasaules kara kaujās, kad nodega vai tika
sašautas lielākā daļa no miesta un muižas ēkām. Šodien saglabājies no laukakmeņiem celtais
alus brūzis, muižas klēts, kūts, koka strādnieku māja un vēl dažas saimnieciskās ēkas. Muižas
centrs padomju okupācijas gados izpostīts, ierīkojot mehāniskās darbnīcas, dārzi iznīcināti,
parks aizlaists.. Austras Brices atmiņas par kādreizējo skaisto, skanīgo Liepnas muižu var lasīt
bibliotēkā.
117. Skolotāji 1949.gadā. No kreisās: P.Bricis, A. Brice,
T.Gerstmanis, A.Gerstmane, A.Ārena, V.Mastiņa, M.Pugeja, E.Dindzāne,
A.Macāne, A.Sāre, T.Ropša, V.Zaķe, M.Pūcīte, N.Lapinska.
118. Vecāko klašu skolēni un skolotāji 1955.gada
pavasarī. No kreisās pirmā rindā: G.Apsīte, T.Gerstmanis, A.Ārena,
A.Pugeja, skolas direktors A.Buka, L.Koroļkova, A. Gerstmane, A.Brice.