2. Ilze Indrāne, īstajā vārdā
Undīna Jātniece, dzimusi 1927.gada
23.aprīlī Lazdonas pagasta
“Ciskānos” kalpu ģimenē.
Visu dzīvi nodzīvojusi Madonas pusē,
šobrīd dzīvo Praulienas pagasta
“Lejaszīlēs”.
Bērnības gadus ģimene pavadījusi
Vestienas pagasta ”Brantos”.
Mācījusies pirmās un otrās pakāpes
Vestienas pamatskolā (1935.-1941.).
4. Ar tēvu Ilze Indrāne visu mūžu
ir labi sapratusies,
no viņa- revolucionāri
noskaņota kalpa mantota
mīlestība uz literatūru un vēsturi.
Ilzes Indrānes tēvs Jānis Liepiņš
ar mazmeitu Ievu
16. No 1941. līdz 1946.gadam Ilze
Indrāne mācījusies Madonas
ģimnāzijā. Skolas laikā vadījusi
un pierakstījusi literāro žurnālu
“Avots”.
1946.gadā uzaicināta strādāt
par skolotāju Mārcienas
pamatskolā ar apvienotajām
1. – 4. bērnunama klasēm.
Bērnu nama mītne - Mārcienas
Patmalnieki - aprakstīta
romānā ”Ūdensnesējs.
1946. gadā pie Mārcienas
vecās skolas. Pirmais darba gads.
17. No 1948. – 1951.gadam rakstniece
studējusi Rīgas Pedagoģiskajā
Institūtā latviešu literatūras nodaļā.
No 1948.gada strādājusi Kusas
pamatskolā par direktori.
Saņēmusi ”Skolotāja teicamnieka”
nozīmi, bet atbrīvota no darba
par nepakļaušanos
valdošās iekārtas politiskajām
prasībām (1956.gadā).
Kusā
26. Dabas ainas Ilzi jau bērnībā rosināja
gan dzejas,
gan citu sacerējumu rakstīšanu.
Savukārt, dramatiskie
pārdzīvojumi pēckara gados,
saskarsme ar karā
izpostīto ģimeņu nelaimīgiem bērniem,
viņu pievērsuši
cilvēka dvēseles izzināšanai.
27. Ilzes Indrānes darbi:
Stāstu krājums — "Dzirkstis" (1959)
Lugas — "Tilts", "Sudraba avots", "Dzeguzīte
gadus skaita", "Kam tu zviedzi, kumeliņi?"
Bērnu grāmatas — Tipsis, Topsis un Tedis",
"Kur ir tāda egle?", "Pirmās klases pasakas",
"Labā diena", "Meklēju zēnu ar zaļām acīm" ,
„Slotu karalis”
Romāni — "Lazdu laipa" (1963),"Cepure ar
kastaņiem (1966), "Ūdensnesējs" (1971),
"Aisma" (1980), "Putnu stunda" (1995),
„Dievsunīsi” (2007)
Garstāsts — "Anemone" (1974)
28. Kāpj bērzi debesīs
Ilzei Indrānei
Kāpj bērzi debesīs, ar zaļām zaru trepēm
Pret visu vēju brīzēm slējušies.
Kāpj viesiem redzami,- tie nemāk dzīvot slepen,
Kas zemē ir tik dziļi sējušies,
Ka tad, kad galotne skar padebeša malu,
Uz dziļumiem sīksts sakņu vainags nirst.
Zars auklē vālodzi, vij sakne kurmja alu.
Liels izaugt spēj vien tas, kas mazo neaizmirst.
Kāpj bērzi debesīs, kaut cirvji nebeidz cirst
Un celmi atvases nekad vairs neizdzīs.
Uz zemi sēklas krīt- kāpj bērzi debesīs.
/Jānis
Gavars/
40. Filmas „Liktenim spītējot” scenārija autors Antons Broks un
romāna „Udensnesējs” autore Ilze Indrāne sveic aktrisi
Olgu Dreģi- filmas Jagnu- jubilejā Madonas muzejā 2008. gada 15. martā.
42. Rakstniece 2008. gada maijā Madonas bibliotēkā raksta
vēlējumu Latvijai.-Turies, mana tauta, Jāņos, Pēteros, Annās, Ievās,
Kristīnēs, Ādamos un tā bezgalīgi,- ierakstot vēlējumu
Vienotības jostā, mutiski piebilst rakstniece Ilze Indrāne. –
Turies Rožkalnos, Ievkalnos, Lejaszīlēs- ikvienā mājā un dzimtā.
43. Ilzes Indrānes apbalvojumi:
1963. gadā romāns "Lazdu laipa" saņēmis Valsts prēmiju.
1974. gadā Indrānei piešķirts Latvijas PSR Nopelniem
bagātās kultūras darbinieces nosaukums.
Romāns “Zemesvēzi dzirdēt” (1984) saņēmis Latvijas PSR Valsts
prēmiju un Eduarda Veidenbauma prēmiju.
2012. gada aprīlī par nopelniem Latvijas Valsts labā ordeņu kapituls
piešķīris mūsu novadniecei trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.
Par sava mūža augstāko apbalvojumu I. Indrāne uzskata
sevis ievēlēšanu Sirdsapziņas Parlamentā, kur turpina darboties
ar katru savu interviju, rakstiem laikrakstos un žurnālos
44. Rakstniece Ilze Indrāne,
turpmāk arī Triju Zvaigžņu
ordeņa virsniece, kopā ar
Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Madonas novadpētniecības
un mākslas muzejā
2012. gada 15. jūnijā.
