"Pēdas" 2015.gada janvāra- februāra numurs

1. Preiļu Valsts ģimnāzijas
avīze
#2 janvāris– februāris
2015
Februāri - gada, nu jau nosacīti aukstāko mēnesi, kurš šoreiz ir neticami mai-
nīgs un slidens, vieglāk pārdzīvot, jo to sasilda mēneša vidū esošo svētku
gaidīšana un svinēšana.
Lai gan skeptiķi smīn par plīša lāčiem, siržu parādi veikalu skatlogos, sarka-
najām rozēm, ar ko jau kopš janvāra vidus pilni ziedu veikali, tomēr tajā ir
sava burvība, ko noteikti der izbaudīt.
Bet... Svētkiem pa vidu, viena ļoti būtiska lieta, mācības. Trešajiem kursiem
tuvojas eksāmeni, februārī gaidāms Žetonu vakars, Ēnu diena, ZPD aizstāvē-
šana...
Kā mainījušās prioritātes 21.gadsimta skolēnam? Vai izglītība nu ir nostum-
ta malā, un svarīgāka šķiet virtuālā dzīve? Facebook, instagram, drau-
giem.lv, twitter u.t.t. Šie, tikai daži manis nosauktie interneta portāli, mūs
ievelk gluži kā purvā, no kura izbrist ir sarežģīti. Atcerieties, īstā dzīve, pa-
tiesās emocijas, satikšanās ar draugiem, pastaigas—tas viss ir daudz, daudz
labāk. Mūsdienās būtiski komercializēt visu, ar ko var nopelnīt, tomēr neaiz-
mirsīsim par tradīcijām, par mūsu vajadzībām šajā realitātē.
Ja tev patlaban kaut kur neveicas, iedvesmojies sasniegumiem citās frontēs!
Piemēram, uzzinot ko jaunu un noderīgu „Pēdu” janvāra-februāra numurā.
Un, ja vēlaties uzlabot sev omu, ieprieciniet kādu citu, jo februāris vien ar 28
dienām, bet īpašo Valentīndienu, ir kā radīts tam.
„Varavīksnei ir septiņas krāsas, bet mīlestībai- septiņreiz septiņas. „–Zenta Mauriņa-
Veselību, mīlestību un stipru gribu vēlot,
Agnese
Šajā numurā atradīsiet
atbildes uz šādiem jautāju-
miem:
 Ko par savu darbu, skolu
domā Vilhelmīne Jakimova?
(2.lpp)
 Kā veicās „Comenius” pro-
jekta dalībniekiem, kad viņi
viesojās Somijā? (3. lpp)
 Kā veicās Laurai Neicinie-
cei spēlē „Gudrs un vēl gud-
rāks” ? (4. lpp)
 Kas ir Ēna un kā kļūt par
to ?(5. lpp)
 Kādas emocijas ir
„Comenius” ceļojuma dalīb-
niecēm, kuras dosies uz Spā-
niju ? 6. lpp)
 Kas jaunāks parlamentā?
(7. lpp)
 Kā pagatavot debešķīgu
šokolādes kēksiņu? (8. lpp)
 Uz kādiem pasākumiem
kārtīgiem ģimnāzistiem obli-
gāti jādodas ?(9. lpp)
 Kā ar anketas jautājumiem
tika galā Iluta Čača ?(10.lpp)
 Kādas ir ģimnāzistu priori-
tātes? (11.lpp)
 Kas būtu jāzina par Valen-
tīndienu ?(12., 13.lpp)

2. 2
Jaunajam gadam sākoties, daudzi no mums apņēmās šajā mācību
semestrī mācīties vairāk, nekā pagājušajā. Nu, lūk! Lielais svētku maratons ir bei-
dzies, tāpēc ir laiks nopietni pievērsties mācību procesam, tāpēc šoreiz viedokli par
izglītību un ārpusstundu aktivitātēm jautājām Preiļu bibliotēkas bērnu literatūras no-
daļas vadītājai, kā arī teātra grupas “Kājām gaisā” vadītājai Vilhelmīnei Jakimovai.
Kādām īpašībām, Jūsuprāt, ir jāpie-
mīt labam skolniekam?
Teikšu pavisam īsi – cieni sevi un
citus, esi atbildīgs.
Kāds ir Jūsu viedoklis par Preiļu
Valsts ģimnāziju?
Daudzpusīgu iespēju skola mērķtie-
cīgiem jauniešiem ar stingru rak-
sturu, tādiem, kas zina, ko šai dzīvē
grib sasniegt. Daudzi pedagogi ir
spēcīgas personības un lieliski sava
amata meistari, par ko liecina au-
dzēkņu augstie mācību rezultāti.
Kādi trūkumi/mīnusi/nepilnības
pašlaik ir Preiļu skolās?
Man grūti spriest, jo, kopš nestrādā-
ju skolā, par skolu problēmām zinu
pastarpināti, bet tas vairs nav ob-
jektīvi. Vienmēr esmu uzskatījusi,
ka jebkuras skolas veiksmes atslēga
ir vecāku un skolotāju pareiza iz-
pratne par audzināšanas un izglītī-
bas jautājumiem un cieša savstar-
pēja sadarbība, tad arī ar skolēniem
viss būs kārtībā.
Kā Jums šķiet, vai Preiļu jaunie-
šiem ir pietiekami aktivitāšu, ar
kurām nodarboties pēc skolas?
Iespēju ir daudz, traucē pasivitāte
un nevēlēšanās, ko interesantu uz-
sākt pašiem.
Kurām aktivitātēm skolēni dod
priekšroku?
Sociāli aktīvie jaunieši šodien ir ļoti
noslogoti – tautas dejas, mākslas ,
vai mūzikas skola, sports, koris, ie-
saistīšanās skolēnu pašpārvaldē u.c.
aktivitātes, un man prieks par vi-
ņiem, jo tas atraisa personību, mobi-
lizē, viņi prot plānot savu laiku. Ta-
ču liela daļa jauniešu ir vienkārši
dzīves baudītāji, tā ir mūsu sabiedrī-
bas pasīvā daļa, kuri nav spējīgi risi-
nāt pat savas problēmas, visā vaino-
jot apkārtējos, kur nu vēl ko darīt
kolektīva vai sabiedrības labā.
Kāds varētu būt iemesls lielajam
kavējumu skaitam skolās?
Bezatbildība un necieņa pret sevi (ja
runa ir par neattaisnotiem kavēju-
miem), bet daudz nākas kavēt arī
attaisnoti
Jūsuprāt, vai mūsdienās jaunieši
novērtē izglītības nozīmi?
Ceru, ka novērtē, diemžēl arvien bie-
žāk nākas sastapties ar situāciju, kad
cilvēka izglītības līmenis neatbilst
intelekta un kultūras un arī profesi-
onālajam līmenim. Uzskatu, ka mū-
su valstī jāceļ augstākās izglītības
prestižs.
Kāds ir Jūs viedoklis par Ēnu dienu?
Vai Jūs varēs ēnot?
Tā ir iespēja reāli iepazīt konkrētas
personas 1 darba dienas aktivitātes.
Viss atkarīgs no cilvēka, kuru ēno,
kā viņš spēj atklāt un nodemonstrēt
savas profesijas vai amata ikdienu.
Pieteikusies neesmu, bet, ja kādam
ir interese, laipni lūdzu!
Par šo komandu esmu droša- svarīgā
brīdī nepievils! Esam dažādi, bet kopā
mums ir labi!
Intervija
Rakstu sagatavoja Daiga Golubeva

3. 3
Ģimnāzisti iepēdo Somijā
Dodoties prom no Rīgas, jutā-
mies droši un brīvi, taču, kad izkā-
pām no lidmašīnas pirmajā pietur-
vietā - Helsinkos, gaisā valdīja
patīkams uztraukums, jo viesģime-
ņu satikšana bija tikai pāris stundu
attālumā, un lidostā jau iepazinā-
mies ar projekta dalībniekiem no
Skotijas un Spānijas.
Baudot patīkamo atmosfēru, ko dā-
vāja gan viesģimenes, gan pārējie
`Comenius` dalībnieki no Spānijas,
Turcijas, Skotijas, Portugāles, Poli-
jas, Grieķijas un, protams, Somijas,
iepazinām tuvāk valsts tradīcijas,
kultūru un tipisko somu ģimeni. Šo
piecu dienu laikā, ko pavadījām
Somijā, paspējām iepazīt skolas
telpas, kur ikdienas gaitas pavada
mūsu viesmīlīgie projekta dalībnie-
ki – somi. Skolā, Ziemassvētku bur-
vības, piparkūku un tradicionālo
kūku `tortu` smaržas pārņemti,
baudījām koncertu, kas sirdi pildīja
ar patīkamu siltumu, jo dziedājām
gan paši, gan koncerta rīkotāji. Lie-
liski laiku pavadījām „Rokua”
geoparkā, kur piedalījāmies dažā-
dās āra aktivitātēs, kas, protams,
beidzās ar sniega kauju un siltu
smieklu pildītām sarunām. Noteik-
ti, jāmin tas, ka īstenojām arī savu
bērnības nepiepildīto sapni, beidzot
apciemojām Ziemassvētku vecīti,
kurš mājo pašos Somijas ziemeļos,
Lapzemē. Tieši tur arī izdzīvojām
Somijas ziemas brīnumzemi, kas
piesātināta ar Ziemassvētku lampi-
ņām, eglītēm, svētku noskaņu ap-
kārt un draiskām sniega pārslām,
kas viegli ieskāva un virmoja mums
apkārt visu dienu.
Pēdējās dienas rītā, atvadoties no
viesģimenēm un jauniegūtajiem somu
draugiem, gaisā bija jūtams emociju
virpulis, kas kādam izsauca skumjas,
kādam asaras, bet vēl kādam vieglu
smaidu, aiz kura slēpās neatkārtojami
pozitīvo, aizraujošo un neaizmirstamo
dienu atmiņas.
Dienu pavadījām tverot pēdējos
mirkļus kopā ar ārzemju draugiem,
apskatot pilsētu Oulu. Tomēr pienāca
skumjās atvadas, kad tikām aizvesti
uz Oulu lidostu, kur gatavojāmies li-
dojumam uz Helsinkiem, lai tur pava-
dītu pēdējo nakti Somijā. Visu lidoju-
ma laiku gremdējāmies atmiņās par
neaizmirstamo laiku, ko sniedzis pro-
jekts `Comenius`.
Lai gan Latvijā mūs sagaidīja vēsas
lietus lāses sejā, mūsu sejas rotāja
smaids, kas kliedēja patīkamā noguru-
ma atstātās pēdas. Dienas, ko pavadī-
jām Somijā, joprojām palikušas atmi-
ņā. Lielu paldies skolotājai Annai Ver-
zai, kura deva iespēju piedalīties šajā
piedzīvojumā, kura laikā gan patīkami
pavadījām laiku, gan paplašinājām
savas svešvalodas zināšanas.
Drēgnu lietus lāšu pavadīti, 7.decembra rītā četri `Comenius` dalībnieki no Preiļu Valsts ģimnāzijas (Lāsma Anspoka, Jūlija
Mihailova, Mārtiņš Lisovs, Dairis Dolģis) un skolotāja Anna Verza devās uz Rīgas Lidostu, lai piecas dienas pavadītu Somijā.
Rakstu sagatavoja: Lāsma Anspoka

4. 4
Agrs 13.janvāra rīts dažiem ģimnāzistiem, skolotājiem bija īpašs, jo viņiem
bija jābrauc uz Rīgu , lai vai nu piedalītos „Gudrs un vēl gudrāks”, vai atbalstītu savējo, pro-
ti, Lauru Neicinieci (1.D). Šo raidījumu mēs varēsim redzēt 6.februārī plkst. 19.05 LTV1 ka-
nālā. Bet kādas sajūtas bija un ir dalībniecei Laurai, to uzzināsi šajā lapaspusē.
Kā veicās raidījumā?
Tiku līdz otrajai kārtai, lai gan netiku
līdz finālam, es tomēr nejūtos vīlusies,
jo galvenais bija tur būt un iegūt jaunu
pieredzi.
Kāds bija Tav mērķis, piedaloties
"Gudrs un vēl gudrāks"?
Pats pirmais mērķis bija saņemties un
aizsūtīt pieteikuma anketu, un tad,
kad es uzzināju, ka piedalīšos
raidījumā, mans mērķis bija neizkrist
jau pirmajā kārtā un pārbaudīt savas
zināšanas un veiksmi. Protams,
gribējās tikt līdz finālam, bet kā
sanāca, tā sanāca.
Kurš bija sarežģītākais jautājums?
Tagad, atceroties jautājumus, tie vairs
nešķiet tik sarežģīti kā spēles laikā, jo
tad uz jautājumu bija jāatbild dažu
sekunžu laikā, un savu darīja arī uz-
traukums. Viens no sarežģītākajiem
jautājumiem bija tas ,kurā bija dots
zīmējums, kuru redzu pirmo reizi
dzīvē, un no 3 dotajiem atbilžu vari-
antiem jāizvēlas zīmējuma autors.
Kas tev šķita visinteresantākais
raidījumā "Gudrs un vēl gudrāks"?
Visinteresantākais bija pats filmēšanas
process, lai gan tas bija diezgan nogur-
dinoši, jo filmēšana un visi saga-
tavošanās pasākumi ilga gandrīz 6
stundas, bet raidījuma pārraide TV
ilgst tikai pusotru stundu.
Ko tu vēl ilgi atcerēsies no
13.janvāra, kad piedalījies "Gudrs
un vēl gudrāks"?
Man šķiet, ka šo dienu es vispār
nekad nevarēšu aizmirst, to nevar sa-
dalīt svarīgākos brīžos un ne tik
būtiskos brīžos. Visa diena bija ļoti
interesanta un tā man bija pilnīgi jauna
un neaizmirstama pieredze.
Kādu pieredzi tu guvi no šī pasāku-
ma?
Sapratu, ka ne vienmēr svarīgi ir iegūt
uzvaru. Daudz būtiskāk ir piedalīties,
iepazīt jaunus cilvēkus un labi pavadīt
laiku.
Ko darīji, lai sagatavotos "Gudrs un
vēl gudrāks"?
Īpaši neko daudz nedarīju, jo jautāju-
mi bija neparedzami un tiem saga-
tavoties bija vienkārši nereāli, un, pro-
tams, man ir prieks par savām klases-
biedrenēm, kuras sataisīja lieliskus
plakātus, lai atbalstītu mani spēlē.
Ko tu novēli ģimnāzistiem Jaunajā
gadā?
Ģimnāzistiem novēlu, lai šis Jaunais
gads būtu veiksmīgs, jauniem un in-
teresantiem piedzīvojumiem bagāts, kā
arī, ja kādreiz kaut kas nesanāk, neva-
jag saskumt un padoties pie pirmajām
grūtībām. Vienmēr ir jādodas uz
priekšu pretī saviem sapņiem.
Intervija
Rakstu sagatavoja Andis Stabulnieks

5. 5
Šogad ”Ēnu diena 2015” notiks 11.
februārī. Skolēni varēs pieteikties
piedāvātajām vakancēm no 19. jan-
vāra līdz 4. februārim (citus gadus
beigu datums parasti tika pagarināts
uz pāris dienām, jo bija liels ēnot
gribētāju skaits). Biznesa izglītības
biedrība Junior Achievement – Yo-
ung Enterprise Latvija (JA-YE Latvi-
ja )īsteno šo karjeras izglītības
programmu jau četrpadsmito gadu.
Ēnu dienas akcijas mērķis ir iepazīs-
tināt skolēnus ar dažādu profesiju
un nozaru prasībām, lai palīdzētu
jauniešiem izvēlēties profesiju un
atbilstoši sagatavotos darba tirgum,
kā arī demonstrētu saistību starp
izglītību un karjeru, rosinot skolē-
nus nopietni pievērsties mācībām.
Veidojot sadarbību starp skolu, sa-
biedrību un darba vidi, akcija sekmē
jauniešu integrāciju sabiedrībā un
darba tirgū nākotnē.
Kā kļūt par Ēnu?
- Reģistrējies enudiena.lv vai uzrunā
potenciālo Ēnu devēju pats!
Portālā enudiena.lv Tu vari pieteik-
ties maksimums uz 3 vakancēm,
tādēļ rūpīgi izvērtē, kuras Tevi inte-
resē visvairāk! Piesakoties uz trim
vakancēm, Tev būs katrai jānorāda
prioritāte, proti, pieteikumi vakan-
cēm Tev būs jāsakārto secībā no sva-
rīgākā (1.prioritāte) līdz mazāk sva-
rīgai (3.prioritāte).
Piesakoties vakancei, Tev būs jāpa-
mato, kāpēc vēlies „ēnot” konkrēto
personu un profesiju. Pārdomā
rūpīgi, ko rakstīt pieteikumā, jo šī
motivācija būs galve-
nais atlases kritērijs, pēc kura Ēnu
devēji izvēlēsies savas ēnas. Tas,
ko ierakstīsi motivācijas ailītē, būs
izšķiroši!
Ņem vērā, ka uz pieteiktajām Ēnu
dienas vakancēm bieži veidojas
konkurss, un var arī gadīties, ka
piedāvāto vakanču sarakstā neat-
rodi sev vēlamo. Ja tā, uzņemies
iniciatīvu un sarunā pats savu Ēnu
devēju! Sazinies ar izvēlētā uzņē-
muma pārstāvjiem, informē par
gaidāmo ”Ēnu dienas” akciju, izsa-
ki vēlmi piedalīties un pamato,
kāpēc uzņēmumam būtu Tevi jā-
uzņem ”Ēnu dienā”.
Kā jau katru gadu, arī 2014.gadā
tajā piedalījās PVĢ audzēkņi, ēno-
jot visdažādākās profesijas gan
Preiļu apkārtnē, gan arī ārpus tās.
Kopumā ”Ēnu diena 2014” piedalī-
jās apmēram 50 ģimnāzijas au-
dzēkņu.
”Ēnu diena” ir lieliska iespēja uzzi-
nāt ko jaunu par dažādām profesi-
jām un redzēt to, kas ikdienā nav
pieejams. Šī diena sniedz sajūtu, ka
jebkura profesija ir aizsniedzama,
vajag tikai tiekties uz savu mērķi
un neapstāties pie pirmajām grūtī-
bām. Šajā dienā Tu vari būt jebkas!
P.S. Es pati ar šo projektu saskāros
tikai tad, kad sāku mācīties ģimnā-
zijā. Gan 10., gan 11..klasē es ie-
saistījos šajā projektā, ja būs iespē-
ja, darīšu to arī šogad. Iesaku to
darīt arī Jums!
Ēnu diena
Rakstu sagatavoja: Anete Vintiša

6. 6
Kamēr mēs februārī sildīsimies istabās, 8 ģimnāzistes (Arta Katkeviča, Jacinta Vilcāne, Renāte Malnača,
Santa Fedotova, Airita Erte, Rūta Vucāne, Beāte Pudule, Samanta Smirnova) un skolotāja Anna Verza dosies caur Milānu uz
saulaino, silto Spāniju— „Comenius” projekta ietvaros. Interesanti, kādas emocijas viņām ir tagad, domājot par ceļojumu uz
Seviļas reģionu.
Tiempo soleado en España
Pagaidām nav vēl nekādu īpašu
emociju, varbūt pāris dienas pirms
paša ceļojuma būs kādas īpašākas
sajūtas, bet pagaidām galva pilna
ar skolas darbiem. Tuvojas eksā-
meni, tā, nu lūk, pilns dažādu kur-
su un papildnodarbību. Nesanāk
laika domāt par Spānijas ceļojumu.
Bet tas pagaidām...
Arta Katkeviča, 3.A
Sajūtas ir visnotaļ satraucošas. Tas
ir kā doties pretī nezināmajam.
Nav ne jausmas, ko un cik daudz
ņemt līdzi mantas. Nesaprašana
par iespējamajiem riskiem vai ne-
izdošanos. Protams, vienmēr ir
jācer uz to labāko! Pozitīvās sajūtas
paspilgtina pagājušā gada novem-
bra tikšanās ar Spānijas pārstāvēm,
no kurām vienu uzņēmu pie sevis
mājās. Vēl joprojām ikdienā tērzē-
jam caur telefona aplikācijām, sū-
tot bildes, video vai vienkārši ap-
mainoties ar informāciju. Katrā
ziņā tas liek justies mierīgāk, ka tur
gaida jau iepazīti cilvēki Miera
sajūtu rada arī tas, ka skolotāja
Anna Verza
visu savlaicīgi jau ir mums, ceļo-
tājām, pastāstījusi un iepazīstinā-
jusi, jo pēdējās dienās tas būtu
tikai lieks stress. Protams, šis ce-
ļojums iekrīt saspringtā laikā,
kāds jau visiem ir februāris, taču
es domāju, ka tas ir tā vērts! Jā,
tas būs tā vērts! Esmu tik tiešām
priecīga par šo iespēju! Paldies!
Airita Erte, 2.D
Pagaidām īpašu sajūtu nav, bija
vienīgi mazs satraukums līdz
brīdim, kad uzzināju pie kādas
ģimenes es dzīvošu “Comenius”
Spānijas mobiltitātes nedēļā.
Šobrīd galvā tikai ZPD veidošana,
tāpēc par Spānijas burvību domāšu
vēlāk.
Jacinta Vilcāne, 2.A
Esmu sajūsmā, jau no bērnībā
valsts, uz kuru gribēju apmeklēt, ir
Spānija, un tagad tas piepildīsies —
jātic saviem sapņiem, tad arī tie
īstenosies. Nevaru sagaidīt, kad
varēšu izbaudīt silto spāņu sauli,
garšīgos ēdienus un iepazīt vairāk
viņu kultūru, kā arī satikt jau-
niegūtos draugus.
Rūta Vucāne, 2.D
Nemanot paskrēja gandrīz pusotrs
gads kopš pirmās ‘Comenius’
vizītes Latvijā. Tās laikā es uz-
ņēmu burvīgu, karstasinīgu spāņu
meiteni, pie kuras arī dzīvošu savas
vizītes Spānijā laikā. Satraukums ir
milzīgs, un nepacietība gūst
virsroku. Šoreiz ātrāk nekā parasti
no skapja tālākā plaukta varēšu
vilkt ārā plāno pavasara jaku un
puķainās kleitas. Ceļojums būs
neaizmirstams piedzīvojums ar
kārtīgu kultūršoka piedevu. Uz
mājām atpakaļ apsolām atvest
pozitīvu noskaņojumu un dažus
nozagtos plus grādus no Lepes!
Santa Fedotova, 2.D
Rakstu sagatavoja: Andis Stabulnieks

7. 7
Parlamenta ziņas
Rakstu sagatavoja: Renāts Konovalovs
Mācību gada 2. semestris ir veiksmīgi iesācies, un šķiet,
ka beidzot ziema ir pašā bargumā un priecē tos, kuri ir
sniega un aukstuma mīļi un baudītāji, bet neskatoties
uz to, tas mūs neattur no mūsu ikdienas dzīves un pie-
nākumiem. PVĢ Ģimnāzistu parlaments arī ir apņēmī-
bas pilni, jo šajā mācību pusgadā ir vēl tik daudz jāpa-
veic!
Atskatoties uz 1. mācību semestrī paveikto, esam prie-
cīgi un gandarīti par katru mazāko vai lielāko darbiņu,
ko esam paveikuši, lai gan mums pašiem, gan Jums,
ģimnāzistiem, skolas dzīvi padarītu interesantāku.
Mums ir prieks, ka esam godam aizstāvējuši ģimnāzijas
vārdu dažādos rīkotajos semināros, sanāksmēs.
Liels gandarījums, ka diezgan veiksmīgi visa aizvadītā
pusgada laikā esam skaitījuši un apkopojuši kursu ie-
gūtos punktus ĢP rīkotajā konkursā ‘’Kurss 2015’’, pro-
tams, prieks, ka daļa no ĢP ir iesaistījušies Preiļu Bērnu
un Jauniešu Centra rīkotajos ‘’Līderu skola’’ semināros
un sapulcēs.
Mums ir liels prieks, ka mūsu idejas vienmēr tiek atbal-
stītas gan no skolēnu, gan no skolotāju puses, un ideju
ģenerēšanā piedalās arī pārējie ģimnāzisti. Protams,
neviens cītīgs darbs nav iedomājams bez kļūdām, bet
mēs tās visas noteikti izvērtēsim, un no tām mācīsimies,
lai vairāk tās nepieļautu un spētu uzlabot skolas vidi.
Novēlām visiem kārtīgi izbaudīt atlikušās ziemas priekus!

8. 8
Ieteikumi
Rakstu sagatavoja: Ieva Skutele
Mīlestība iet caur vēderu!
Ziemas mēneši ir īstais brīdis, lai noceltu no skapja aug-
šas noputējušās pavārgrāmatas un palutinātu mīļos ar
kādu gardumu! Lai uzceptu kādu kūku, nevajag īpašu
notikumu, tomēr, ja reiz februārī mums tāds ir dots, tad
nevajadzētu to ignorēt.
Šokolādes kēksiņi
Sastāvdaļas
100 g rūgtās šokolādes
150 g sviesta
3 olas
1 glāze cukura
160 g miltu
1 tējkarotes cepamā pulvera
Pagatavošana
Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180°C temperatūrai. Šokolādi
sagriež mazos gabaliņos. Saputo olas ar cukuru, pievieno
izkausētu sviestu, visu saputo. Pakāpeniski pieber miltus,
kas sajaukti ar cepamo pulveri un iecilā šokolādes gabali-
ņus. Liek iekšā kēksa veidnītēs. Liek krāsnī un cep 20
minūtes.
Cik ilgi nosnausties?
Gandrīz katram ģimnāzistam ir nācies kaut reizi cīnīties
ar miegu, lai varētu mācīties vai pabeigt pusgada darbus
vienā naktī. Kafijas tasītes gan notur acu plakstiņus vaļā,
bet nepalīdz iegaumēt jēdzienus un formulas. Šādos brī-
žos lietderīgi ir uz pāris minūtēm ļauties miega varai.
Tomēr ir svarīgi zināt, cik ilgi atpūsties, lai pamostoties
varētu pilnā sparā turpināt mācīšanās procesu!
10 – 20 minūtes
Šāda ilguma miegs ir ideāls, lai restartētu smadzenes un
iegūtu jaunu enerģijas lādiņu. Pēc pamošanās cilvēks jū-
tas izgulējies un gatavs darbam!
30 minūtes
Daži pētījumi pierāda, ka šāda ilguma miegs izraisa ap-
dulluma sajūtu, kas ilgs vēl vismaz 30 minūtes.
60 minūtes
Šāds nosnaušanās ilgums ir vislabākais, lai uzlabotu at-
miņu un nostiprinātu tikko iegūto informāciju. Tomēr
pēc pamošanās var būt neliels apdullums.
90 minūtes
Šis ir viens pilns miega cikls, kas iekļauj arī sapņošanas
stadiju. Šāds miega ilgums uzlabo radošumu, izdomu,
atmiņu un spēju veikt sarežģītus uzdevumus. Pamošanās
pēc šāda miega ir viegla un bez blakusparādībām.
Tomēr katram cilvēkam organisms darbojas savādāk,
tāpēc nevajadzētu paļauties uz miega minūtēm, bet dar-
bus pabeigt laicīgi, lai varētu baudīt pilnvērtīgu 8 stundu
miegu.
Šis ir ļoti pretrunīgs laiks – dabā valda ledus un aukstums, skolēnu prātus nodarbina saspringtais mācību pro-
cess, tomēr cilvēku sirdīs jūtams arī siltums, ko rada tuvojošies mīlestības svētki. Tieši mūsu spēkos ir neapjukt
starp šīm izjūtām un panākt tieši pretējo – izbaudīt labāko no tā visa!

9. 9
Aktuāli
Lielākā izstāde skolēniem
Kas: 21. starptautiskā izglītības iz-
stāde Skola 2015
Kad: No 27. februāra līdz 1. martam
Kur: Starptautiskajā izstāžu centrā
Ķīpsalā, Rīgā
Kāpēc: Skola „2015” – aktīvā un
radošā vidē, trīs dienu garumā,
Tev būs iespēja iegūt visaptve-
rošu informāciju par jaunākajām
un populārākajām mācību pro-
grammām Latvijā un ārzemēs,
piedalīties atraktīvos konkursos,
satikt draugus un lieliski pava-
dīt laiku! Vienlaicīgi Ķīpsalā notiks
starptautiskā grāmatu un izdevniecī-
bu izstāde.
Par pagājušo gadu: Izstādi „Skola
2014” trīs dienu laikā apmeklēja 17
802 interesentu, kurus informēja,
izglītoja un izklaidēja 152 dalībnieki
no 13 valstīm – Latvijas, Lietuvas,
Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes,
Dānijas, Beļģijas, Austrijas, Igauni-
jas, Krievijas, Francijas, Izraēlas un
Kanādas.
Es pati apmeklēju „Skolu 2014” un
viennozīmīgi varu teikt, ka tas ir
lielisks pasākums skolēniem. Pieda-
lījos dažādos konkursos, ieguvu
daudz grāmatzīmju un pildspalvu ar
augstskolu iniciāļiem :D,
saņēmu atbildes uz sev interesējo-
šiem jautājumiem, kā arī bukletus ar
informāciju par sev vēlamajām studi-
ju iespējām. Kopumā tā bija kolosāla
diena, un varu tikai ieteikt doties uz
izstāžu centru Ķīpsalā.
“Latvijas Grāmatu izstāde 2015”, ku-
rā varēs baudīt autoru priekšlasīju-
mus, piedalīties grāmatu atvēršanas
svētkos, tikties ar ievērojamiem
rakstniekiem, aplūkot daudzveidīgu
grāmatu ekspozīciju, iepazīties ar
izdevniecību jaunumiem, iegādāties
grāmatas par īpaši izdevīgām izstā-
des cenām, kā arī “Grāmatu maiņas
punktā” mainīties ar citu lasītāju grā-
matām.
Ieeja: Bez vecuma ierobežojuma vis-
iem, kam ir svarīga sava nākotne!
Izstādi “Skola 2015” rīko Starptautis-
ko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sa-
darbībā ar Latvijas Republikas Izglītī-
bas un zinātnes ministriju.
Projekta darbu un zinātniski pētnie-
cisko darbu aizstāvēšana ir 18. feb-
ruārī, tā ir trešdiena, bet 17.f ebruārī
būs projektu diena. Veiksmi ZPD un
projektu izveidē!
Rakstu sagatavoja: Agnese Bicāne

10. 10
Anketa
Katru dienu mēs visi satiekamies ar skolotājiem. Mēs redzam viņu ārējo izskatu, dzirdam balsi, bet
dažreiz gribas uzzināt ko vairāk. Tieši tāpēc ir izveidota anketa, uz kuras
jautājumiem šoreiz atbildēja matemātikas skolotāja Iluta Čača
Rakstu sagatavoja: Laima Givoina
1. Vārds
Iluta
2. Uzvārds
Čača
3. Horoskops
Svari
4. Dzīves moto
Vienmēr smaidi! Nekad neapstājies pie pirmajām grūtī-
bām.
5. Mīļākie svētki
Ziemassvētki
6. Mīļākais gadalaiks
Vasara
7. Mīļākā filma
Cilvēka bērns
8. Mīļākais/-ā aktieris/ aktrise
-
9. Mīļākais mūzikas stils
Pēc noskaņojuma
10. Mīļākais/-ā dziedātājs/-a vai grupa
Nav konkrētas
11. Mīļākā nedēļas diena
Sestdiena
12. Acu krāsa
Zaļganpelēka
13. Par ko gribējāt kļūt bērnībā?
Ārstu
14. Neaizmirstamākais piedzīvojums PVĢ
Katra diena ir kā jauns piedzīvojums
15. Kādi ir Jūsu hobiji?
Dziedāšana un dažādu lietu veidošana ar rokām
16. Kas Jums garšo un kas negaršo?
Garšo – saldumi. Negaršo – grūti pateikt.
17. Vai Jums ir kādas iesaukas?
Bērnībā varbūt bija, tagad neesmu dzirdējusi.
18. Vai Jums ir mājdzīvnieki?
Nē.
19. Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumen-
tu? Jā, akordeonu
20. Cik ilgi strādājat PVĢ?
1 gadu un 2 mēnešus
21. Vai Jums patīk sava profesija? Kāpēc?
Jā, jo katra diena sniedz kaut ko jaunu. Nav vienmuļš
darbs.
22. Novēlējums PVĢ audzēkņiem
Vēlu, lai jūs izprastu klasesbiedrus un skolotājus, atcero-
ties, ka jebkuras rīcības pamatā ir kāds pozitīvs nodoms.

11. 11
Aktuāli
Rakstu sagatavoja: Agnese Bicāne
Paldies, par aptaujā sniegtajām atbildēm, daudzas bija ļoti asprātīgas, kas vien liecina par ģimnāzistu opti-
mistisko skatu uz dzīvi. Respondentu skaits: 49 Vīrieši: 17 Sievietes: 32 Vidējais vecums: 17.6 gadi. Kopā no
visiem PVĢ audzēkņiem aptaujā piedalījās: 27%( no visiem kursu audzēkņiem aptaujā piedalījās: 1.D – 33%, 1.B –
13%, 1.AH – 19%, 2.A – 10%, 2.B – 24%, 2.D – 25%, 3.BK – 50%, 3.A – 28%, 3.D – 41%)

12. 12
Valentīndienas fakti
Viduslaikos cilvēki ticēja,ka putni atrod savu partneri
tieši Valentīndienā,tāpēc izdomāja,ka tāpat jābūt arī ar
cilvēkiem.
Katru gadu tiek izsūtītas vairāk kā viens miljards
Valentīndienas apsveikumu kartiņu..
Pati vecākā atrastā Valentīndienas kartiņa ir rakstīta ap-
mēram 1415.gadā. To sūtija kāds vīrs savai franču izcelsmes
sievai, kamēr viņš pats atradās Londonas tornī. Šī vēstule
vēl joprojām ir apskatāma Lielbritānijas muzejā.
Verona, Itālijas pilsēta,kur Šekspīra radītie varoņi Romeo
un Džuljeta dzīvoja, katru gadu saņem apmēram 1000
vēstuļu,kas adresētas Džuljetai Valentīndienā.
Daudzi cilvēki tic, ja sieviete Valentīndienā redz, lidojot
sarkankrūtīti, tad viņa apprecēs jūrnieku. Taču, ja viņa redz
zvirbuli, tad viņa apprecēs nabadzīgu vīru un būs ļoti
laimīga. Taču, ja viņa ierauga Valentīndienā zelta zivtiņu,
tad viņa apprecēs bagātnieku.
Valentīndienā ir izplatīti skūpstīšanās konkursi. Ilgākais
skūpsts,kas ir reģistrēts, ir ildzis apmēram 30 stundas.
Visvairāk Valentīndienas kartiņu saņem skolotājas, ko
viņām dāvina viņu audzēkņi. Bērni vecumā no 6 līdz 10
gadiem katru gadu uzdāvina vairāk nekā 650 miljonu
Valentīndienas kartiņu.
Apmēram 9 miljoni vientuļo cilvēku katru gadu nopērk
kādu dāvanu savam mājdzīvniekam.
Rakstu sagatavoja: Laila Givoina

13. 13
Valentīndienas sākums
Galvenā redaktore: Agnese Bicāne
Skolotājs konsultants: Ingūna Patmalniece
Žurnālisti: Laima Givoina, Ieva Skutele, Laila
Givoina, Anete Vintiša, Andis Stabulnieks,
Daiga Golubeva, Agnese Bicāne
Mākslinieciskais noformējums: Laila Gi-
voina
Datorsalikums: Andis Stabulnieks
PREIĻU VALSTS ĢIMNĀZIJAS
AVĪZE
PREIĻU VALSTS ĢIMNĀZIJA
Kooperatīvā iela 6
Tālr.: 653 21663,
Fakss: 653 21745,
E-pasts: preiluvalstsgim@pvg.edu.lv
Leģenda vēsta – Romā 5. gadsimtā dzīvojis priesteris Va-
lentīns, kurš kritis imperatora nežēlastībā par to, ka slepe-
ni laulājis kareivjus, kuriem tajā laikā nav bijis atļauts būt
precētiem. Par šo likuma pārkāpumu Valentīnam pie-
sprieda nāvessodu, kas tika izpildīts 14. februārī.
Par godu Valentīnam katoļi svin svētkus, kas nav saistīti
ar romantisku mīlestību, bet gan ar līdzjūtību un sirsnību
pret saviem līdzcilvēkiem.
Tradīcija izcelt tieši 14. februāri aizsākās Lielbritānijā. 14.
gadsimtā Dž. Čosers uzrakstīja poēmu par godu karaliskā
pāra saderināšanās paziņošanai. Par godu šai mīlestībai
līksmoja arī tauta. Gadsimtu gaitā aizmirsās oficiālie svēt-
ku cēloņi, bet tradīcija sveikt un iepriecināt mīļoto, kā arī
atzīties kādam jūtās, palika.
Ar laiku cilvēki šiem svētkiem pievērsās ar vien vairāk.
14. februārī visā pasaulē tiek nosūtīts miljoniem apsvei-
kuma kartiņu, dāvāti ziedi un saldumi.
Katram cilvēkam šie svētki asociējas ar citādākām emoci-
jām - kāds apgalvo, ka viņam tie ir vienaldzīgi, bet cits
rotā māju sārtos toņos un iegādājas šokolādes siržu kal-
nus.
Tomēr, kā vēsta leģenda, Valentīndiena nav vien roman-
tiskai mīlestībai veltīta, tā ir tikai vēl viens iemesls atcerē-
ties biežāk uzsmaidīt līdzcilvēkiem un iepriecināt tuvos.
Bet varbūt kādam šī diena būs tiešām īpaša un izrādīsies
īstais brīdis atzīties līdz šim apslēptās simpātijās. Galve-
nais ir nepukoties par sirsniņu vilni veikalu plauktos, bet
izbaudīt šo laiku ar visu saldo februāra piegaršu!
Rakstu sagatavoja: Ieva Skutele