1. Rit VVĢ 103. gads, tas rāda, ka es mācos un Jūs
strādājat vērtību un tradīciju bagātā skolā.
Kā mainījušās skolas iezīmes kopš brīža, kad jūs kļuvāt
par šīs skolas direktoru?
Dzīve ir gājusi uz priekšu savu gaitu, un, mainoties
direktoriem, mainās arī to rokraksts, darbības stils. Es,
kā kuģa kapteinis, uzsveru, ka valsts, pašvaldības un
ģimnāzijas attīstība ir ļoti augusi tieši saturiski. Projekts
skola 2030 ir viens no jaunāk ieviestajām mācību
vadlīnijām atbilstoši koncepcijai. Tas nav viegli, ir tik
daudz pretrunu, bet teiciens, kas, pēc manām domām,
raksturo attīstību un iešanu uz panākumiem, ir – “smags
darbs - saldi augļi”. Tā mēs strādājam.
Šajos gados notika skolas rekonstrukcijas darbi,
pārbūves projekta ietvaros tika veiktas saturiskās
izmaiņas mācību procesā. Attīstās 4 virzieni -
Inženierzinātnes, medicīna, vide un cilvēks,
humanitārās zinības -, kas ir līdzvērtīgas ar savu
uzdevumu un būtību, kā arī tika veidotas un tiek
papildinātas noteiktas prasības, noteikumi, kas nosaka
konkrēto mācību virzienu, kādu skolēniem būtu
jāizvēlas.
Šobrīd tiek būvēta jauna sporta zāle, jauns skolas
korpuss, 3.stāvs, kurā būs inženierzinātņu kabineti. Pēc
pāris gadiem būs redzama izaugsme galvenokārt
materiāltehniskajām lietām, te es gribu uzsvērt tieši
skolas izbūvi, skolas un apkārtnes labiekārtošanu.
Laikam mainoties, mainās arī prasības, uzskati, arī
skolotāju, skolēnu, vecāku domāšana, tā perspektīva.
Jāpiebilst, ka ir iegādāta jauna, moderna tehnika, lai
pilnvērtīgi varētu nodrošināt mācību apstākļus gan
skolā, gan attālināti. Attīstība notiek, es tikai ļoti vēlos,
lai visu mācību kursu skolēni ir kompetenti un
ieinteresēti piedāvātajos mācību priekšmetos.
Kādas ir jūsu domas par mūsu skolas kopējo kolektīvu
?
Stabils, pieredzējis, laikmetam līdzi ejošs –tā es varu
raksturot savas skolas kolektīvu. Tas ir nemainīgs un
ļoti kompetents. Ikviens skolotājs ir aizrautīgs savas
jomas speciālists. Es droši varu teikt, ka skolotāji
vienmēr ir ļoti atsaucīgi un gatavi darīt dažādus
“pigorus”, lai tikai sasniegtu jaunas virsotnes un arī paši
apgūtu jaunas un nostiprinātu jau esošās zināšanas.
Domājot par jauniešiem - kopumā jaunieši vienmēr ir
motivēti. Protams, katrs dara atbilstoši savām spējām,
taču es priecājos, ka mēs spējam būt disciplinēti un
skolotājiem nav papildus jāaizrāda par nepieņemamu
uzvedību un citu noteikumu pārkāpumiem. Skolotāju un
skolēnu savstarpējais darbs ir vainagojies ar
panākumiem. Tas ir pamats arī labiem mācību
rezultātiem ikdienā, konkursos un olimpiādēs, kā arī
centralizētajos eksāmenos, kas šogad ļāva ierindoties
starp 10 labākajām skolām Latvijā.
Protams, ir jau arī ne tik labas dienas-visi mēdz
kļūdīties, neiekļauties termiņos, taču tas viss pieder pie
mācību procesa, jo tikai tā mēs kopā varam augt un
mācīties. Es esmu lepns par saviem skolēniem, viņu
vecākiem, skolotājiem un kā lielu vērtību ceļu godā arī
skolas tehniskos darbiniekus un medmāsiņu, kuri sniedz
neizmērojami lielu ieguldījumu vides uzlabošanā un
mūsu veselības uzturēšanā tagad pandēmijas laikā.
Gara un spraiga ir darba diena skolā, bet kā
organizējat savu laiku ārpus VVĢ?
Jau uzsākot mācības vidusskolā, mana aizraušanās ir
bijusi tautasdeja. Ar to nodarbojos līdz pat šim brīdim.
2. Dziesmu svētki, ārzemju izbraucieni. Tas dod gan
atpūtu, gan spēku.
Protams, ir arī dažādi sporta veidi, piemēram, bokss un
karatē.
Ļoti nozīmīga manas dzīves sastāvdaļa ir arī filosofija,
uzdodot jautājumus sev, - kas mēs esam un kāpēc vispār
esam. Man patīk šķetināt atbildes uz šiem savā galvā.
Vai ir kāds rituāls, bez kura nevarētu iedomāties savu
ikdienu?
Noteikti! Tā ir auksta duša, kafijas tase, kā arī iknedēļas
pirts – šie laikam ir mani 3 svarīgākie rituāli, ar kuru
palīdzību varu iesākt veiksmīgu dienu, kā arī stiprināt
savu veselību.
Kāds Jūs bijāt kā skolnieks?
Varu teikt, ka nekad neesmu bijis tīrs teicamnieks,
izņemot 1. klasē (smejas). Gadiem ejot, esmu stipri
mainījies. No nedaudz klusāka, bailīgāka cilvēka līdz
drošākai un brīvākai personībai.
Pats mācījos nopietnā klasē. Mācījos, darīju, bet nu
apzinības kalngals nebiju. Tāpēc ļoti labi varu saprast
jauniešus, kuri kaut ko nesaprot – ķīmiju, fiziku vai
dzīvi. Priecājos, ka varu būt empātisks pret cilvēkbērnu,
kurš nevēlas darīt vai izvairās no tā.
Viennozīmīgi secinu, ka “paijbērniņš” es noteikti
nebiju, taču pats svarīgākais ir ievērot spēles
noteikumus, tā ir svēta lieta (to direktors uzsver
vairākkārt). Ja tos neievēro, tad nevar notikt nekas. Es
ticu, ka, ja cilvēks dara un grib izdarīt, tad viņš to var,
sakot, ka rezultāti ir proporcionāli ieguldītajam darbam.
Darbs un talants ir svarīgākās vērtības dzīvē, protams,
arī laimīga sagadīšanās, bet bez šīm 3 lietām nekas
nenotiek.
Kuri ir Jūsu augstākie sasniegumi un notikumi, ar
kurām no sirds lepojaties?
Noteikti lepojos ar savu dejas soli tautas dejās. Nākamā
– īpašā- ir mani 3 dēli, kuri ir izaudzināti un viņu dzīve
un darbos viss notiek.
Varu lepoties ar saviem dažādajiem amatiem – armijas
leitnants, fizikas un informātikas skolotājs, kā arī
ieguldījums, kuru esmu tajā devis.
Visnotaļ liels sasniegums ir bijis e-klases izveidošana,
kur kopā ar komandu izveidojām šo lietotni, lai
atvieglotu skolēnu, skolotāju un vecāku ikdienas dzīvi.
Kā arī DZM projekts, kurš notika manā pārraudzībā
matemātikas un dabas zinātņu jomās, kurā veidojām
jauno mācību saturu.
Paldies!
Līva Vāvere 12.b
Mazliet par semestra noslēgumu…
Minūtēm skrienot tik tālu, ka par mūsu efektīvāko
modinātāju kļūst mīnuss skalas sals, apzināmies, ka
jāuzspēj tās noķert, salasīt kā stikla lodītes un salikt
cepurē. Beigās tā, protams, iznāk pasmaga, taču TIK
piepildīta! Tā nu arī es, skrienot tām nopakaļ, esmu
piepildījusi savu kvēlāko vēlēšanos, ar kuru gan
iepazinos tikai tad, kad to biju satikusi. Mans ceļš pie
tās vijās caur dažādām taciņām un pār strautiņiem,
kuriem nereti likās, ka nepārlēkšu. Ievēroju, ka, ar gluži
kā jāņtārpiņu mirdzošām lampiņām, cilvēku skatienos
pazib jauna cerība. Pazib tur, kur tā jau bija gandrīz
pavisam izdzisusi. Nevar arī pārmest, nosargāt
tējassvecītes liesmiņu (vai kādu lielāku) nelūgtā
viesuļvētrā nav prāta darbs, tomēr prieks par tiem, kuri,
nākot pretī pa sniegoto ielu, prot pasmaidīt, kaut par to,
ka ir dienas beigas un mājās gaida salds miegs.
Rodas arī sapņu un vēlmju alternatīvas, kuras sabiedrībā
tiek gan mīlētas, gan peltas. Es varu gandarīti teikt, ka
esmu sajūsmā par atsaucību, kura vajadzības brīdī
iemirdzas gluži kā brīnumsvecīte. Sava veida kopā
būšana un tradīciju atkārtošana klātienē ir pavisam
uzmundrinoša un svaiga, jo, laikam tekot, ir grūti
atminēties pagātnes piesātinātās sajūtas. Taču mums
vienmēr ir iespēja izjust un satikt ko jaunu, tāpēc
apstājies, paveries apkārt un saskati, cik daudz
iepriecinošu un sirdsmīļu lietu skatās tev pretī.
Annija Tauriņa – avīzes “KABATA” redaktore
E i e el ,
E i laim g a cil k id
n
ka ie d i i i!
Tad i b labi
VVĢ direktors Art rs Skrastiņš