Iznācis jaunākais SOS Ziņotājs, kurā šoreiz esam intervējuši divas jaunietes, kuras dalās pieredzē par dzīvi SOS ciematos un jauniešu mājā, ko tas devis viņu attīstībai. Ir arī īss ieskats interešu aizstāvības jomā, kurā aktīvi darbojas mūsu kolēģe Kristīne Veispale. Iepazīstinām lasītājus ar darbu, ko veicam ar ģimenēm Latvijas reģionos - šoreiz Olaines projekta pieredze. Un, protams, vēl pāris stāstu, kā mums veicies gada pirmajos 4 mēnešos, ko esam piedzīvojuši.

1. ZIŅOTĀJS
2013/1

2. mīĻIE draugI un
mūSu aTbalSTīTĀJI,
2013.gada sākums Latvijas SOS bērnu ciematu
saimei ir ļoti aktīvs – gan ar pasākumiem un
aktivitātēm ciematos, gan jauniešu mājās,
gan arī ģimeņu stiprināšanas projektos.
Mūsu jaunieši ir ieguvuši noderīgu pieredzi,
apmeklējot Ēnu dienas aktivitātes, piedalījušies
Lielājā talkā un pašlaik gatavojas mācību gada
noslēgumam. Savukārt ģimenēs Valmierā un
Īslīcē visi aktīvi mācās, apmeklē pirmsskolas
izglītības iestādes, piedalās ārpus skolas
aktivitātēs, gaidot tuvojošos vasaras brīvlaiku.
Ģimeņu stiprināšanas projektos esam ne tikai
snieguši ikdienas atbalstu ģimenēm, bet arī
organizējuši Lieldienu pasākumus bērniem,
zīmējuši un kopā priecājušies.
SOS ciematu saime vēlas pateikties visiem
atbalstītājiem, kuri šo gadu gaitā rod līdzek-
ļus, lai sniegtu atbalstu neaizsargātākajai
sabiedrības daļai – bērniem. Visi kopā esam
viņiem ļoti vajadzīgi. Pagājušā gada nogalē
mēs veicām pētījumu „Sociālajam riskam
pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā” un
secinājām, ka situācija ir ļoti bēdīga. Kopējais
bērnu skaits valstī 2012.gadā bija 374 336, no
kuriem vismaz 25 107 jeb 7 % no kopējā bērnu
skaita pēc pašvaldību norādītājiem datiem auga
sociālā riska ģimenēs. Pagājušajā gadā valstī
reģistrētas 87 629 ģimenes, kurām piešķirts
trūcīgas ģimenes statuss, 19,8 % bērnu
piešķirts trūcīgas personas statuss. Skumji, ka
pēc krīzes periodā palielinās vecāku skaits,
kam ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes
tiesības. 2011.gadā bērna aprūpes tiesības
atņemtas 1961 vecākam, kas ir par 20 % vairāk
nekā 2010.gadā.
Raugoties uz šo drūmo statistiku, esam patiesi
priecīgi un pateicīgi, ka Latvijā ir aizvien
vairāk uzņēmumu, kuri izprot labdarības
būtību un atbalsta bērnus, kuri palikuši bez īsto
vecāku aprūpes. Mēs novērtējam, ka uzņēmu-
mu darbinieki dara to no sirds, gatavi ziedot un
dalīties ar sava uzņēmuma panākumiem mūsu
visu nākotnes labā – sniedzot iespēju bērniem
uzaugt ģimenē.
Mēs pateicamies arī visiem individuālajiem
atbalstītājiem, kuri novērtē mūsu darbu,
sniedzot bērniem pozitīvas bērnības pieredzi.
Mēs novērtējam ikviena sniegto atbalstu –
gan finansiālu, gan materiālu, kā arī ikviena
personīgā laika un enerģijas ieguldījumu.
Mums ir prieks, ka visi kopā varam pieda-
līties šo dzīves grūtībās nonākušo bērnu un
jauniešu nākotnes veidošanā. Pateicoties Jūsu
visu atbalstam mēs veidojam visas Latvijas
nākotni – nodrošinām iespēju bērniem uzaugt
ģimeniskā vidē, izbaudīt priecīgu bērnību un
sniedzam stabilu dzīves pamatu viņu tālākajai
dzīvei.
Vairāk nekā 15 gadus nozīmīgu ieguldījumu
mūsu bērnu nākotnei devusi starptautiskā
organizācija un ārvalstu ziedotāji. Katru gadu
arvien vairāk mums pašiem ir jāuzņemas
lielāka atbildība par Latvijas bērnu nākotni
un jāturpina iesāktais darbs. Ikviena Latvijas
iedzīvotāja, uzņēmuma sniegtais atbalsts ir ļoti
svarīgs. Būsim pateicīgi par jūsu atbalstu arī
turpmāk.
Liels paldies Jums par Jūsu sirdsdāsnumu un
atbalstu, ko sniedzat mūsu darbam, ģimenēm!
SOS bērnu ciematu saimes vārdā,
Ilze Paleja
Latvijas SOS bērnu ciematu
asociācijas direktore
Ilze paleja, asociācijas direktore
Latvijas SOS bērnu ciematu
2 ZIŅOTĀJS 2013/1

3. Esmu priecīga, ka
man bija iespēja
uzaugt tieši šajā
vietā
Santai ir 22 gadi, viņa uzaugusi SOS
bērnu ciematā, kur nokļuva 6 gadu
vecumā, bet nu jau 8 mēnešus pati ir
māmiņa savai meitiņai.
Vai vari mazliet pastāstīt par savu dzīvi
Īslīces SOS bērnu ciematā?
Īslīcē es nonācu 1997.gadā, kad man bija 6
gadi. Tur es uzaugu kopā ar saviem brāļiem,
bet rūpes par māsu uzņēmās vecvecmamma.
Kopā esam divas māsas un trīs brāļi. Dzīve
Īslīces ciematā bija mierīga, un esmu prie-
cīga, ka man bija iespēja uzaugt tieši šajā
vietā un saukt ciematu par savām mājām.
Tikai tagad, kad esmu jau pieaugusi, es
pilnībā spēju novērtēt visu labo, ko sniedza
dzīve Īslīcē. Mums bija īsta un kārtīga
ģimenes dzīve. Brīvdienās mēs braucām pie
SOS mammas uz laukiem, palīdzējām lauku
darbos. Mēs vienmēr svinējām visu bērnu
jubilejas un arī citus svētkus.
Dzīvojot ciematā, es biju tā, kura vienmēr
palīdzēja mammai tikt galā ar galvenajiem
darbiem, uzņēmos iniciatīvu, norīkojot
pārējos bērnus, kas nu kuram jādara, lai
mājā valdītu tīrība un kārtība. Īslīces
ciematā iemācījos gan mājas, gan dārza, gan
lauku darbus, kas tagad šķiet pašsaprotami
un ikdienišķi.
SOS ģimene man ir devusi iespēju izaugt
un sajust, ka man patiesi ir ģimene. Šo laiku
atceros ar patīkamām izjūtām un smaidu
sejā.
Vai vari pastāstīt, kādas Tev ir atmiņas par
SOS mammu? Vai uzturat kontaktus vēl
aizvien?
Man saglabājušās ļoti labas un siltas attie-
cības ar mammu Anitu, ar kuru joprojām
uzturam kontaktus. Kopā ar ģimeni dodos
apciemot mammu Anitu, vienmēr viena otru
sveicam nozīmīgos svētkos. Viņa vienmēr ir
priecīga mūs uzņemt savā mājiņā. Uz Īslīci
braucu ar prieku, jo zinu, ka tur vienmēr
esmu gaidīta - ne tikai es, arī mana ģimene!
Anita bērniem uzbur māju sajūtu. Ne tikai
ar sirsnīgu atmosfēru un kopīgu ēdiena ga-
tavošanu, bet arī ar attieksmi pret bērniem.
Viņa nenosoda, bet pamāca, kādēļ kaut ko
darīt ir labi vai slikti.
Pēc Īslīces SOS bērnu ciemata Tu aizgāji
dzīvot uz Jelgavas jauniešu māju, vai vari
pastāstīt, kāda bija dzīve tur?
Jelgavas jauniešu mājā sāku dzīvot pēc
9.klases pabeigšanas. Tobrīd man bija 16
gadi. Jauniešu mājā iemācījos rīkoties ar
naudu, jo katram jaunietim tiek dots savs
ikmēneša budžets, kas pašam jāplāno, lai
pietiktu pārtikai, apģērbam, skolai nepie-
ciešamām lietām. Uzturēšanās jauniešu
mājā man palīdzēja sagatavoties patstāvīgai
dzīvei. Mums vienmēr bija pieejams arī
pedagogu atbalsts. Protams, tajā vecumā
jauniešiem šķiet, ka paši lieliski var tikt
galā ar visu, tomēr bija reizes, kad lūdzu
padomu. Lielākoties tomēr centos pati tikt
galā ar visiem neskaidrajiem jautājumiem.
Domāju, ka palīdzēja mans raksturs. Esmu
diezgan apņēmīga – ja tas, ko es daru, mani
patiesi interesē, iedziļinos tajā līdz galam.
Santa ar jaunāko brāli Aleksandru
3

4. Kā veidojās Tavas attiecības ar pārējiem
bērniem Īslīcē un Jelgavas jauniešu mājā?
Mēs vēl aizvien uzturam kontaktus.
Mēdzam savstarpēji sazvanīties un tikties,
lai aprunātos, kā klājas, sniegtu viens otram
padomu, ja tāds nepieciešams. Reizi mēnesī
dodos uz jauniešu māju, kur līdz ar finanšu
atskaišu nodošanu, pastāstu, kā man sokas,
aprunājos gan ar jauniešiem, gan pedago-
giem, pie kuriem vienmēr varu vērstiem, ja
nepieciešams padoms. Tomēr mans stiprais
balsts ir mans dzīvesbiedrs un mūsu kopīgie
draugi.
Kādi ir Tavi tuvākie nākotnes plāni?
Pats nozīmīgākais notikums ir gaidāmās
kāzas, kam sekos augstskolas neklātienes
studiju uzsākšana septembrī. Tas arī būs
laiks, kad lūkošos pēc darba, ko varētu ap-
vienot ar meitiņas audzināšanu un studijām.
Kāds ir Tavs novēlējums pārējiem jaunie-
šiem, kuri vēl tikai domā par lielo dzīvi un
savu ģimeni?
Es zinu, ka daudziem jauniešiem, līdz
nonākšanai SOS ģimenēs bijuši diezgan
skarbi dzīvesstāsti, tādēļ novēlu katram
jaunietim, kurš vēlēsies veidot veiksmīgu
ģimeni, nesaistīt tagadni ar pagātni.
Ko Tu novēlētu SOS mammām?
SOS mammām es novēlu izturību, pacietību
un pēc iespējas vairāk sniegt bērniem māju
sajūtu!
Una Maslobojeva,
skolniece, dzīvo
Iecavas SOS
jauniešu mājā
Unai ir 16 gadi, SOS ģimenē viņa uz-
turējās četrus gadus un kopš pagājušā
gada augusta dzīvo Iecavas SOS
jauniešu mājā. SOS bērnu ciematā
šobrīd mitinās Unas brālis un māsa, ar
kuriem viņa regulāri sazinās un viens
otru apciemo. Una mācās 10 klasē.
Vai vari raksturot savu dzīvi jauniešu mājā?
Jauniešu mājā dzīvoju jau gandrīz gadu un
ne mirkli nenožēloju savu izvēli – pārcelties
no ciemata uz jauniešu māju. Uzturoties
jauniešu mājā, esmu iemācījusies kļūt
patstāvīgāka, pieņemot lēmumus ne
tikai attiecībā uz savu dzīvi, bet arī uz
finansēm. To centos darīt arī iepriekš, tikai
toreiz viss bija daudz vairāk jāsaskaņo ar
mammu. Ikdienā mēs mācāmies plānot
finanses, rakstīt atskaites, kā arī sadzīvot
Novēlu katram savā
dzīvē ieviest tās
vērtības, pēc kurām
katrs ilgojas. Galvenais
ir mīlestība un saticība,
jo šīs vērtības neko
nemaksā, bet stiprina
ikvienas attiecības.
Caur tām mēs
kļūstam laimīgāki!
Una Maslobojeva (no kreisās)
4 ZIŅOTĀJS 2013/1

5. ar pārējiem jauniešiem. Katram no mums
ir savas atbildības jomas, jo par jauniešu
mājas sadzīvi rūpējas visi tās iemītnieki. Es
atbildu par „Venden” ūdens pasūtīšanu, par
puķu laistīšanu un dažiem citiem vienkār-
šiem ikdienas pienākumiem, ar kuriem,
manuprāt, veiksmīgi tieku galā.
Ko Tev devis pirmais gads jauniešu mājā?
Dzīvošana jauniešu mājā man ir pavērusi
daudz jaunu iespēju, par kurām agrāk pat
nebiju aizdomājusies. Man patīk, ka arī
dzīvojot šeit varu uzturēt attiecības ar savu
brāli un māsu, kuri ikdienā dzīvo Īslīces
SOS bērnu ciematā. Mani regulāri apciemo
brālis, kurš reizēm šeit arī nakšņo. Mēs
kopā pavadām brīvdienas, kopā dodamies
uz Rīgu, kopā skatāmies kino vai pavadām
laiku tepat Iecavā.
Kāda ir Tava ikdiena?
Dienas pirmo pusi aizvadu skolā, kur ne
tikai mācos, bet arī atbildu par mācību
procesu. Esmu ļoti aktīva arī dažādās ārpus
mācību aktivitātēs. Man patīk sports. Par
manu vaļasprieku ir kļuvis futbols. Līdzko
rodas izdevība, uzspēlēju futbolu ar puišiem
pagalmā. Kādu laiku nodarbojos ar brīvo
cīņu, kurā guvu arī vairākas godalgas
valsts līmenī. Šogad otro gadu pēc kārtas
piedalījos Nordea Rīgas maratonā – skrēju 5
km distancē.
Tu esi ļoti aktīva un piedalies dažādos
pasākumos, viens no veiksmīgākajiem ir
bijusi līdzdalība Ēnu dienā. Vai pastāstīsi,
kā Tev veicās?
Mājaslapā www.enudienas.lv atradu zvēri-
nātu advokātu un, manuprāt, uzrakstīju la-
bāko motivācijas vēstuli, kādu jebkad esmu
rakstījusi. Biju pieteikusies tikai vienai
vakancei un, kad pieteikšanās termiņš bija
beidzies, atklājās, ka mans pieteikums ticis
noraidīts. Nemetu plinti krūmos, aplūkoju
citas ar jurisprudenci saistītas vakances un
nolēmu riskēt - nosūtīt vēl pāris pieteikumu
tām vakancēm, kurām pieteikšanās termiņš
jau bija beidzies.
Patīkami pārsteigta biju nākamajā dienā,
kad e-pastā saņēmu vēstuli no Izglītības un
zinātnes ministrijas Komunikāciju daļas
vadītājas par apstiprinājumu piedalīties ēnu
dienās un iespēju „ēnot” Veselības ministri-
jas Valsts sekretāru Rinaldu Muciņu.
Tā nu 13. februārī, par visu informēta,
devos uz ministriju, kur mūs, ministrijas
„ēnotājus”, gaidīja ekskursija pa Augstākās
tiesas ēku ar tam sekojošu fotografēša-
nos kopā ar Ministru prezidentu. Vēlāk
Veselības ministrijā iepazināmies ar mūsu
„ēnojamām” personām un klausījāmies
prezentāciju par Veselības ministrijas
paveikto gada laikā. Man kā Valsts sekretāra
“ēnai” bija iespēja piedalīties sanāksmē
par rezidentūru. Pirms sanāksmes, runājot
ar Rinaldu Muciņu, atklāju, ka viņš pēc
profesijas ir jurists, un mēs pārrunājām
dažādas ar ministru darbu saistītas lietas.
Vēlāk viesojos un apskatīju Saeimas ēku.
Bija iespēja ielūkoties arī nostāstiem
slavenajā pīpētavā. Noslēgumā piedalījos
arī vienā no partijas „Vienotība” rīkotajām
preses konferencēm.
Es guvu lielisku ieskatu ministrijas ikdienas
darbā un uzzināju daudz jauna. Mana vēlme
kļūt par juristi ir nostiprinājusies, jo ar
ēnu dienas palīdzību es guvu vēl labāku
priekšstatu par jurista darba iespējām un
pienākumiem.
Kādi ir Tavi nākotnes plāni?
Vēlos pabeigt 12. klasi un iestāties Latvijas
Universitātes Juridiskajā fakultātē, veiksmī-
gi uzsākt daļēji patstāvīgu dzīvi. Nedaudz
tālākā nākotnē vēlos kļūt par kvalificētu
juristi - advokāti.
Novēlam Unai saglabāt
tikpat nerimstošu
enerģiju un zinātkāri arī
turpmāk. Lai izdodas
sasniegt mērķi – kļūt par
juristi!
5

6. Aktualitātes
interešu
aizstāvības jomā
Kampaņa „Patstāvīga dzīve”
Kopš 2011.gada asociācija īsteno kam-
paņu „Patstāvīga dzīve”, kuras ietvaros
šogad prezentējam unikālu pētījumu
„Vienaudžu izpētes projekts „Patstāvīgas
dzīves uzsākšana pēc ārpusģimenes
aprūpes””.
Pētījumu veica 10 jaunieši vecumā no 18 –
21 gadam, kuriem ir pieredze dzīvot dažādos
ārpusģimenes aprūpes veidos (audžuģimenē,
SOS bērnu ciematos vai institūcijās).
Pētījumā izlases veidā tika intervēti 100
jaunieši no visas Latvijas vecumā no 15 - 29
gadiem, kuri gatavojas patstāvīgai dzīvei pēc
aprūpes vai ir jau uzsākuši patstāvīgu dzīvi.
Jaunieši, kuri veica intervijas, izgāja vairāku
dienu apmācības kursu, kurā tika iekļauts
saskarsmes prasmju treniņš un jautājumi par
bērnu tiesību aizsardzību un konfidencialitāti.
Ar interviju palīdzību vēlējāmies noskaidrot,
kas jauniešiem palīdz vai varētu palīdzēt
labāk sagatavoties un uzsākt patstāvīgu dzīvi
pēc ārpusģimenes aprūpes.
Draugi, aprūpes iestādes darbinieki, kā arī
ģimenes locekļi un radinieki ir tās personas,
kuras jauniešiem visbiežāk sniedz būtisku
palīdzību gatavojoties un uzsākot patstāvīgu
dzīvi. Kā visnepieciešamāko jaunieši min
finansiālu palīdzību, tai pat laikā norādot,
ka arī emocionāls un morāls atbalsts ir ļoti
būtisks. Diemžēl lielākā daļa patstāvīgā dzīvē
esošie jaunieši norāda, ka galvenā mācība
dzīvē ir tā, ka paļauties var tikai uz sevi un
neviens cits nepalīdzēs.
Līdz ar to, kā viens no galvenajiem
ieteikumiem, balstoties uz pētījumu, būtu
Latvijā ieviest atbalsta personu - mentoru
sistēmu, lai katram jaunietim, uzsākot
patstāvīgu dzīvi pēc ārpusģimenes aprūpes,
būtu pieejams individuāls atbalsts atbilstoši
viņa situācijai. Šāda sistēma kā ieteikums
ir iekļauta arī ANO vadlīnijās bērnu
alternatīvajai aprūpei.
Pētījumu šogad esam prezentējuši
Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību
aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem un
Rīgas domes Labklājības departamenta
organizētajā sanāksmē ārpusģimenes
aprūpes iestāžu vadītājiem un sociālajiem
darbiniekiem. Ciemojāmies arī Elejas novada
bērnu un ģimenes atbalsta centrā, kur kopīgi
ar pašvaldības speciālistiem diskutējām par
bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu
problēmām Latvijā.
Priecājamies, ka vismaz Rīgas pašvaldībā jau
tiek veikti praktiski soļi, lai ģimenes asistenta
pakalpojumu varētu izmantot jaunieši atbal-
stam pēc ārpusģimenes aprūpes.
Kristīne Veispale (no kreisās)
6 ZIŅOTĀJS 2013/1

7. Vienlaikus 2013.gada 14.martā Iecavas SOS
jauniešu mājā organizējām pieredzes apmai-
ņas semināru par darbu ar jauniešiem. Pie
mums viesojās jauniešu māju un pašvaldību
pārstāvji no Ventspils, Jūrmalas, Jelgavas,
Rīgas, Daugavpils un Grašu bērnu ciemata
Cesvaines novadā. Kopīgi diskutējām par
iespējām uzlabot atbalsta sistēmu jauniešiem
pēc aprūpes un plānojam turpināt sadarbību.
Darbs, lai veicinātu bērnu
iespējas uzaugt ģimeniskā vidē
Šogad aktīvi turpinām sadarbību ar Saeimu,
Labklājības ministriju un Tiesībsarga
biroju. Esam piedalījušies divās Saeimas
Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, kurās
prezentējām problēmas un ieteikumus par
ārpusģimenes aprūpes sistēmas attīstību
Latvijā. Labklājības ministrijā piedalāmies
darba grupā, kurā tiek izstrādātas Sociālo
pakalpojumu pamatnostādnes 2014. – 2020.
gadam. Vienlaikus aktīvi sekojam līdzi
plāniem par nākamā perioda ES struktūr-
fondu piesaisti. Mūsu mērķis ir panākt, lai
Latvijā vairāk līdzekļu tiktu novirzīti ģimeņu
ar bērniem atbalstam, kā arī aizbildņu un
audžuģimeņu sistēmas stiprināšanai. Šogad
plānojam kopā ar citām nevalstiskajām
organizācijām sagatavot alternatīvo ziņojumu
par ANO Konvencijas par bērnu tiesībām
izpildi Latvijā.
Turpinām aktīvi strādāt Alternatīvās
bērnu aprūpes alianses ietvaros. 2013.gada
15.maijā Starptautiskajā Ģimeņu dienā kopā
ar Nodibinājumu „Sociālo pakalpojumu
aģentūra”, ASV vēstniecību un Rīgas domes
Labklājības departamentu organizējām
konferenci audžuģimeņu atbalsta sistēmas
pilnveidošanai Latvijā. Konferencē piedalījās
sadarbības partneri no valsts, pašvaldības un
nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kā arī
bērnu aprūpes eksperti no ASV.
Kristīne Veispale
Bērnu interešu aizstāvības speciāliste
Iegūt
ģimeņu uzticību
Viena no svarīgajām Latvijas SOS Bērnu
ciematu asociācijas darba jomām ir
preventīvais sociālais darbs ar ģimenēm,
kurās aug bērni un kuras nonākušas
dažādās krīzes situācijās. Šobrīd piecos
SOS Ģimeņu stiprināšanas projektos un
atbalsta centros – Rīgā, Olainē, Valmie-
rā, Bauskā un Cēsīs – palīdzību saņem
700 bērni un jaunieši no 320 ģimenēm,
kā arī 530 vecāki. Sadarbojamies ar
vietējām pašvaldībām un to sociālajiem
dienestiem, pakalpojumu finansējumu
nodrošina arī pašvaldību līdzfinansē-
jums, fondu (ESF, OAK Foundation)
līdzekļi, kā arī korporatīvie un individuālie
ziedotāji Latvijā un ārvalstīs – liels
PALDIES par atbalstu!
Šoreiz vēlamies iepazīstināt ar SOS Ģimeņu
stiprināšanas un atbalsta projektu Olaines
novadā, kura darbu koordinē Solvita Degle.
Cik ilgi darbojas Olaines projekts?
Projekts tiek īstenots kopš 2008.gada marta.
Sākotnēji pakalpojumus nodrošinājām tikai
Olaines pagasta ģimenēm, bet, pēc teritoriā-
lās reformas 2010.gada vasarā, tos iespējams
saņemt arī Olaines pilsētas iedzīvotājiem.
Šobrīd Olaines novada Sos Ģimeņu
stiprināšanas un atbalsta projektā vidēji
mēnesī atbalstu saņem 150 bērni, pagājušajā
gadā - 170, bet aizpagājušajā gadā vidēji 200
bērni mēnesī. Pakalpojumu saņēmēju skaits
samazināts ar mērķi paaugstināt pakalpojuma
kvalitāti, ņemot vērā esošos cilvēkresursus
un finanses. Ik mēnesi atbalsta pakalpojumus
projektā saņem vidēji 75 ģimenes.
Pastāsti, kāda ir Olaines projekta ikdiena!
Kādu palīdzību projekts sniedz Olaines
ģimenēm?
Mūsu darbs orientēts uz psihosociāliem reha-
bilitācijas pakalpojumiem atbilstošu mērķa
grupu klientiem, kurus iedzīvotāji var saņemt
7

8. pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Visi pa-
kalpojumi, kas pieejami projektā, ģimenēm
pieejami bez maksas. Šos pakalpojumus var
saņemt ģimenes, kurās sociālā riska faktori
apgrūtina vai neļauj vecākiem pilnvērtīgi
rūpēties par saviem bērniem, piemēram,
dažāda veida atkarības gan pieaugušajiem,
gan bērniem, bezdarbs, sociālo prasmju
trūkums vecākiem, tajā skaitā ģimenes,
kurās bērns uz laiku izņemts no ģimenes ar
bāriņtiesas lēmumu un vecākiem pārtrauktas
aprūpes tiesības. Pakalpojumus var saņemt
arī daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kurās
aprūpētājam vai bērnam ir viegli attīstības
traucējumi, hroniskas saslimšanas, grūtības
mācībās vai uzvedības problēmas. Arī ga-
dījumos, ja viens no bērna vecākiem devies
strādāt uz ārvalstīm vai radušās dažādas
krīzes situācijas ģimenēs, piemēram, laulības
šķiršana, mājokļa zaudējums pēc ugunsgrēka
vai tuvinieka zaudējums.
Sadarbībā ar Olaines novada pašvaldības
aģentūras „Sociālais dienests” sociālajiem
darbiniekiem katrai ģimenei izveidojam
individuālu attīstības plānu, kurā iekļauti
pakalpojumi, lai apmierinātu ikviena
ģimenes locekļa sociālās vajadzības. Ik
dienas sniedzam divu sociālo darbinieku un
sociālā rehabilitētāja konsultācijas gan biroja
telpās Jaunolainē, gan dodamies pie mūsu
klientiem uz viņu dzīvesvietām attālajās
novada teritorijās un pilsētā. Divas reizes
nedēļā bērnu aprūpētājus konsultē psihologs
- psihoterapeits un psihologs, kas lielākoties
strādā ar bērniem. Divas reizes mēnesī ie-
spējams saņemt psihiatra konsultācijas. Mēs
nodrošinām arī logopēda, speciālā pedagoga
un jurista konsultācijas. Esam ģimenēm
snieguši arī vairākas mediācijas sesijas.
Viens no darba virzieniem, kuru nepārtraukti
pilnveidojam, ir grupu darbs.
Regulāri organizējam izglītojošas grupu
nodarbības vecākiem bērnu emocionālajā
audzināšanā. Tās paredzētas vecākiem, kuru
bērni ir vecumā līdz 7 gadiem. Rīkojam arī
praktisko prasmju grupu nodarbības bērniem,
kur tie apgūst rokdarbus, vizuāli plastisko
mākslu, ēst gatavošanu u.c. svarīgas prasmes.
Olaines projekta darbinieces (no kreisās puses) projekta vadītāja Solvita Degle,
sociālā darbiniece Ilze Pērkone, sociālā rehabilitētāja Iveta Lejniece
(fotogrāfēšanās brīdī nepiedalās sociālā darbiniece Zane Veitnere).
8 ZIŅOTĀJS 2013/1

9. Divas reizes mēnesī projekta telpās notiek
atbalsta grupas nodarbības vecākiem.
Skolēnu brīvlaikos bērniem piedāvājam
iespēju piedalīties gan dienas, gan diennakts
nometnēs, ņemot vērā bērnu un vecāku
intereses . Piedāvājam sporta, deju, izzinošas
un piedzīvojumu nometnes. Jau pāris gadus
organizējam vairāku dienu izbraukuma
seminārus ģimenēm ar bērniem, kurās
organizējam aktivitātes, piesaistot arī citus
profesionālus speciālistus un lektorus ārpus
projekta.
Kāda ir projekta darbinieku ikdiena?
Projekta ikdiena lielākoties paiet strādājot ar
Olaines novada sociālā riska ģimenēm ciešā
sadarbībā ar sociālā dienesta, bāriņtiesas,
skolu, pirmsskolas izglītības iestāžu speciā-
listiem, ārstiem un policijas darbiniekiem,
koordinējot situāciju, ievācot informāciju un
meklējot ģimenēm labākos risinājumus un
iespējas. Ik dienas sniedzam konsultācijas
vecākiem un bērniem, dodamies dzīves-
vietu apmeklējumos. Daudz laika aizņem
arī dokumentāciju aizpildīšana - sarunu
apraksti, darbu pārskati, atskaites sociālajam
dienestam un citi.
Kādas ir tipiskās problēmas, ar kurām sa-
skaras ģimenes, kuras nonākušas projektā?
Tipiskākās pamatproblēmas ir aprūpētāju ze-
mās sociālās prasmes, izpratnes trūkums par
bērnu vajadzībām un vecāku lomu ģimenē,
atņemtas aprūpes tiesības, to atjaunošana.
Jau vairākus gadus esam novērojuši, ka
pastāv problēma ar pamatizglītības nodro-
šināšanu pusaudžiem, kuri divus vai pat trīs
gadus palikuši atkārtoti sestajā vai septītajā
klasē. Šiem bērniem nereti novērojam
uzvedības problēmas un zemus mācību
sasniegumus. Bieži ziņas par bērnu skolu
ilgstošiem kavējumiem no skolām nonāk
sociālajā dienestā novēloti.
Pieminēšanas vērts ir arī vecāku šķiršanās
process, kas parasti ir smags visai ģimenei.
Ne vienmēr vecākiem ir izpratne un spēks
palīdzēt bērnam, kas ir pašā notikuma centrā
un kura vajadzības paliek novārtā, jo vecāki
aizņemti ar savu problēmu risināšanu.
Liela daļa ģimeņu atbilst trūcīgas ģimenes
statusam un, kaut arī saņem dažāda veida
palīdzību, kas noteikta LR likumdošanā,
nespēj pilnvērtīgi nodrošināt bērniem
pamatvajadzības – sagatavot bērnus skolas
uzsākšanai pēc vasaras brīvlaika, apmaksāt
bērnu interešu pulciņus, iegadāties nepie-
ciešamos medikamentus vai optiskās brilles
bērniem, kā arī iegādāties atbilstošu sezonas
apģērbu vai apavus.
Kas Tev un projekta darbiniekiem ir lielākie
izaicinājumi, ar ko nācies tikt galā?
Ļoti bieži ir gadījumi, kad vecāki saskata
problēmas tikai bērnos un, sastādot ģimenes
attīstības plānu, pat nepieļauj iespēju, ka
pašiem arī nepieciešama psiholoģiska
palīdzība. Kaut arī mūsu uzmanības centrā
ir bērns, pamatdarbs notiek ar vecākiem.
Visbiežāk vecākiem ir jāmaina attieksme
pret savu bērnu.
Liels izaicinājums ir darbs ar ģimenēm,
kurās kāds no vecākiem cīnās ar dažāda
veida atkarībām. Problēma ir motivēt
otru vecāku uzsākt reālu darbu atkarīgā
ārstēšanas atjaunošanai un saprast, ka šāda
ģimenes situācija traumē bērnus arī tad, ja
šķietami izskatās, ka bērni ir „pielāgojušies”
vecāku dzīves veidam. Līdzatkarīga cilvēka
apjausma, ka tā turpināt dzīvot nevar un
jāsāk aktīva rīcība, nāk lēni un ilgi. Dažreiz
neatnāk arī 20 gadu laikā. Dažkārt, lai spētu
palīdzēt, viens no lielākajiem izaicināju-
miem ir klienta uzticības iegūšana.
Kas Tev un projekta darbiniekiem dod
spēku, darot ikdienas darbu un kas sagādā
lielāko gandarījumu?
Spēku man dod komandas darbs, kolēģu
atbalsts un klientu uzticība, bet gandarījums
rodas no sajūtas un pārliecības, ka esmu
„savā vietā”, ka daru to, kas man patīk,
un redzu tam jēgu un rezultātu. Kopīga
bērna problēmas risinājuma meklēšana un
nonākšana pie kopsaucēja gan ar ģimeni,
gan iestādēm, labi paveikta darba sajūta ir
tas, kas dod gandarījumu ne tikai man, bet
arī sociālā darba speciālistiem.
9

10. Amerikas
Tirdzniecības
palāta Latvijā
ziedo Latvijas SOS
bērnu ciematu
asociācijai
2013.gada martā, par godu divdesmitajai gada-
dienai Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā
(ATPL) rīkoja svinīgas vakariņas, kuru laikā
tika organizēta labdarības izsole, bet iegūtie
līdzekļi tika ziedoti divām labdarības organizā-
cijām - Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijai
un RMHC Latvija.
Ar uzrunām un apsveikumiem viesus uzrunāja
Latvijas Republikas ekonomikas ministrs
Daniels Pavļuts, ASV vēstnieks Latvijā Marks
Pekala un ATPL prezidents Ivars Slokenbergs.
Labdarības izlozē iegūtie vairāk nekā LVL 1500
nonāca RMHC Latvija un Latvijas SOS bērnu
ciematu asociācijas rīcībā, lai atbalstītu un
rūpētos par Latvijas bērnu un jauniešu nākotni.
Paldies visiem Lielbritānijas Tirdzniecības
kameras Latvijā un Amerikas Tirdzniecības
palātas Latvijā biedriem, draugiem un
atbalstītājiem, kuri sniedza savu ziedojumu
mūsu organizācijas atbalstam! Labdarības
loteriju atbalstīja airBaltic, Amway, Coca-
Cola Hellenic Latvia, Diatom Art, Dome Hotel
& Spa, Everita Romule, Grand Palace Hotel,
Hotel Bergs, Microsoft Latvija, Riga Plaza,
Senās Pasaules Mēbeles, Skrivanek Baltic un
Taipejas misija.
Janvāra beigās Latvijā jau 16. reizi noti-
ka Lielbritānijas Tirdzniecības kameras
Latvijā organizētās labdarības vakariņas
„Burns Supper” jeb Bērnsa vakariņas
par godu skotu nacionālā dzejnieka Ro-
berta Bērnsa (Robert Burns) dzīvei un
daiļradei. Šogad labdarības pasākums
pulcēja vairāk nekā 200 ārvalstu un
vietējos uzņēmējus, diplomātus, skotu
kultūras cienītājus un citus interesentus.
Labdarības balles laikā viesi saziedoja
LVL 3000, kas tika nodoti Latvijas SOS
bērnu ciematu asociācijas atbalstam.
„Burns Supper” tradicionāli tiek veidots
kā labdarības pasākums, kurā kultūras
un izklaides daļa mijas ar ziedojumiem
kādam no Lielbritānijas Tirdzniecības
kameras izvēlētiem projektiem.
Līdzekļus labdarībai veido ieņēmumi no
tradicionālās loterijas un vakara gaitā
savāktiem ziedojumiem. Šajā vakarā
izdodas savākt būtisku ziedojuma
summu, kas ļauj Bērnsa vakariņas
ierindot lielāko labdarības pasākumu
vidū Latvijā,” stāsta Ivi Anna Buce,
Lielbritānijas Tirdzniecības kameras
Latvijā izpilddirektore.
Lielbritānijas
Tirdzniecības
kamera Latvijā
atbalsta
SOS bērnu
ciematus
10 ZIŅOTĀJS 2013/1

11. Mammas Tijas
ģimenes
piedzīvojums Rīgā
Kādā februāra nedēļas nogalē, mammas
Tijas ģimene no Valmieras SOS bērnu
ciemata apciemoja Rīgu, lai noskatītos
bērnu operu „Mazais skursteņslauķis.”
Liels bija ģimenes pārsteigums, kad
viņu atbalstītājas no Rīgas Starptautiskā
sieviešu kluba šo notikumu padarīja vēl
krāsaināku un piedzīvojumiem bagātāku.
Pateicoties atbalstītājām, bērniem un
mammai bija iespēja ne tikai noskatīties
operu, bet arī nakšņot viesnīcā Radisson
Blu Daugava, doties aizraujošā ekskur-
sijā pa Vecrīgu, apmeklēt LIDO atrak-
ciju parku tirdzniecības centrā Spice,
izklaidēties Līvu akvaparkā un baudīt
korejiešu ēdienus restorānā Soraksans.
Pēc bērnu operas „Mazais skursteņslauķis”
noskatīšanās, visa ģimene devās uz Vecrīgu,
lai apmeklētu korejiešu restorānu Soraksans.
Tur viņus laipni sagaidīja Rīgas Starptau-
tiskā sieviešu kluba pārstāve un restorāna
saimniece Ina Forande. Viesojoties un
baudot maltīti šajā restorānā, bērni atklāja
līdz šim neiepazītu garšu pasauli. Lielākais
izaicinājums un reizē arī prieks bija mācīties
ēst ar irbulīšiem. „Nav jau joka lieta maziem
pirkstiņiem mēģināt noturēt irbuļus, kur nu
vēl saķerto ēdienu dabūt līdz mutei,” stāsta
mamma Tija.
Par tikšanos ar Valmieras ciemata ģimeni
Rīgas Starptautiskā sieviešu kluba pārstāves
bija tikpat sajūsminātas kā mazie viesi, jo to
sirsnību, ko sniedz bērni, viņu jautājumi un
atklātība, nav iespējams vārdiem aprakstīt.
„Biju ļoti priecīga par šo tikšanos. Bērni bija
tik mīļi, jauki un paklausīgi! Sākumā uztrau-
cos, kā mēs viņus visus sešus noturēsim pie
galda, tomēr biju pārsteigta, ka viņi, kamēr
nepaēda, negāja prom no galda. Tikšanās ar
šo ģimeni bija fantastiska un sirsnīga, tāpat
kā bērnu uzdotie jautājumi par ēdieniem.
Katrs atstāja uz beigām to, kas garšoja
visvairāk. Ceru, ka šī iespēja uzaicināt
ģimeni ciemos pie mums uz Rīgu, būs vēl,”
par tikšanos ar Valmieras ģimeni stāsta Ina
Forande.
Nakšņojot viesnīcā Radisson Blu Daugava,
pa logu pavērās burvīgs skats uz Vecrīgu,
kuru nākamajā dienā ģimene devās apskatīt.
Mamma ar bērniem izmantoja iespēju un
vēlā vakara stundā uzkāpa viesnīcas skatu
laukumā. Bērni bija patīkami pārsteigti par
Rīgas plašumu un naksnīgajām gaismām.
Mamma stāsta, ka „lielākie bērni ar aizrau-
tību meklēja sev pazīstamās ēkas, autoostu,
dzelzceļa tiltu, Doma baznīcu, Pēterbaznīcu.”
Bērniem bija iespēja arī izskrieties un
izlēkāties Lido atrakciju parkā Spicē, kur
varēja ienirt bumbiņu jūrā un braukt pa
slidkalniņiem. Ja nemanot nebūtu pienācis
gulētiešanas laiks, bērni tur būtu priecājušies
vēl ilgi. Nākamajā rītā viesnīcā bērnus
gaidīja jauns piedzīvojums - brokastis ar
zviedru galdu, kur var ņemt un ēst, cik un ko
11

12. vien sirds vēlas. Priecēja, ka pavāri bija īpaši
rūpējušies un sagādājuši īpašu maizīti tiem
mazuļiem, kuri veselības dēļ nevar ēst gluži
to pašu, ko pārējie.
Labi izgulējušies un pilniem vēderiem,
ģimene devās tālāk baudīt dienas gaidītāko
notikumu - Līvu akvaparka apmeklējumu.
Kuram bērnam gan netīk vairākas stundas
dauzīties pa ūdeni?
“Vēlāk, kad runājām, kas kuram bērnam
visvairāk palicis prātā no nedēļas nogales,
iespaidi bija ļoti dažādi. Viens priecīgs par
slidkalniņiem pirātu kuģī, cits par daudza-
jiem gaiteņiem un liftu viesnīcā, vēl kādam
lielākais notikums bija balerīnu uzstāšanās
operā,” stāsta mamma Tija.
Šādi mazi svētki dod iespēju mūsu ciematu
ģimenēm būt kopā ne tikai ikdienas gaitās.
Tie ļauj kopā priecāties, veidot pozitīvu
pieredzi, iespaidiem pilnas sarunas vakaros
pie vakariņu galda vai garās pastaigās dabā.
Mums ir patiesi liels prieks par katru mūsu
draugu sagādāto pārsteigumu un svētkiem.
Pateicamies Rīgas Starptautiskajam Sieviešu
klubam par ilggadīgo atbalstu ne tikai SOS
Bērnu ciematiem, bet arī ģimeņu stiprināša-
nas projektiem!
Sadarbībā ar labdarības organizāciju
„Palīdzēsim.lv” un hokeja klubu „Rīgas
Dinamo”, Latvijas SOS bērnu ciematu
asociācijas bērniem, jauniešiem un
ģimenēm februārī un martā bija iespēja
„Arēnā Rīga” klātienē vērot vairākas
hokeja spēles un sezonas noslēguma
pasākumu.
Īslīces SOS Bērnu ciemata puiši apmeklēja
„Dinamo Rīga” 5. sezonas noslēguma spēli
Gagarina kausa izcīņā. Zēni ir lieli hokeja
fani, un viņiem lielu prieku sagādāja iespēja
redzēt klātienē savu iecienīto komandu
spēlējam uz īsta ledus. Dažiem no puišiem
šī bija pirmā reize, kad viņi klātienē vēroja
hokeja spēli.
Ar savām izjūtām dalījās viens no zēniem,
kurš uz hokeja spēli bija pirmo reizi. Stāstot
par piedzīvoto, puisis neslēpj prieku un viņa
acis mirdz. Viņam ļoti patīk hokejs un viņš
arī pats ir aktīvs sportists - apmeklē florbola
treniņus. Stāstot par spēli, puisis lieto profe-
sionālus terminus un labi izprot tās būtību.
Zēns zina arī visu „Dinamo Rīga” spēlētāju
vārdus. „Visvairāk man patika rezultatīvās
spēlētāju piespēles. Es domāju, ka Rīgas
Dinamo ir ļoti laba komanda. Spilgti atceros
pirmos gūtos vārtus šajā spēlē, kas bija
kvalitatīvas saspēles rezultāts. Lielu prieku
sagādāja komandas uzvara ar 3:1. Mums bija
iespēja nobildēties ar aktīvāko komandas
fanu Jurčiku un hokeja komandas talismanu,
kas aktīvi pārvietojās starp skatītājiem visu
spēles laiku. Ja man būtu iespēja, es labprāt
vēl apmeklētu hokeja spēles klātienē, jo šeit
tās vērot ir daudz aizraujošāk, nekā skatoties
pa TV,” savās emocijās dalās mazais Īslīces
iemītnieks.
Spēles laikā Latvijas hokeja komandu
atbalstīja arī pārējie ciemata puiši, saucot:
„”Dinamo Rīga” labākie! Sarauj, sarauj
Dinamo!”.
„Atmosfēra, kas valda skatītāju tribīnēs
spēles laikā un pēc iemestās ripas pretinieku
vārtos, ir jāpiedzīvo! Ar savu līdzi jušanu
un skaļajām balsīm, kopā ar citiem faniem,
noteikti esam palīdzējuši mūsējiem gūt
vārtu pārsvaru, izcīnot rezultātu 3:1. Lai arī
dažs labs no mums pārpūlējis balss saites, ir
milzum liels prieks būt kopā ar mūsu spēlētā-
jiem gan uzvaras brīdī, gan citkārt, atbalstot
zaudējuma gadījumā. Dar’, ko var’, dar’,
ko var’, Latvijai ir jāuzvar!” stāsta Solvita
Degle, SOS Ģimeņu stiprināšanas un atbalsta
Olaines novadā projekta koordinatore.
„Dinamo Rīga”
labākie! Sarauj, sarauj, Dinamo!
12 ZIŅOTĀJS 2013/1

13. 26. martā Jelgavā, SOS jauniešu mājā
notika Rimi veselīgas ēšanas kustības
Aikāgaršo pavārskolas trešā nodarbība.
Tās laikā jaunieši atraktīvā šefpavāra
Normunda Baranovska vadībā apguva
ēst gatavošanas iemaņas, kā arī paši
gatavoja gardu un veselīgu dārzeņu
sacepumu ar vistas fileju.
Nodarbības laikā jaunieši kopā ar šefpavāru
ne tikai gatavoja gardu maltīti, bet arī uzzi-
nāja daudz jauna par veselīga un sabalansēta
uztura pamatprincipiem. Pozitīvi vērtējama
jauniešu paustā atziņa, ka pavārskolā iegūtās
iemaņas viņus mudinās arī turpmāk ikdienā
gatavot patstāvīgi un veselīgi. „Man visvai-
rāk patika mūsu kopdarbs un saliedētība, kad
visi kopā gatavojām matīti – darba dalīšana
gatavošanas procesā ir ļoti svarīga. Protams,
ir liels gandarījums un prieks par paveikto –
vienkārši un ātri pagatavojama maltīte mums
katram ir pa spēkam,” saka viena no jauniešu
mājas iemītniecēm.
„Man patika, ka šoreiz mums bija komandas
darbs, jo tas reti izdodas. Mums patika,
ka pavārs Normunds bija ļoti atsaucīgs un
veikls, labi iejutās mūsu komandā, katram no
jauniešiem iedeva savu darba uzdevumu un
visi gatavoja gardo sacepumu. Bija prieks, ka
gala rezultāts bija arī garšīgs.
Puišiem, protams, bija par maz, viņi gribētu
pusdienās baudīt lielākas porcijas,” stāsta
cita jauniete.
Jelgavas SOS jauniešu mājas
iemītnieki apgūst ēst gatavošanas
prasmes
Jelgavas jaunieši gatavo
13

14. Nedēļā, kad Latvijā viesojās pasaules
slavenais cirks „Cirque du Soleil” ar izrā-
di „Alegria”, tās veidotāji dāvāja iespēju
25 Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāci-
jas bērniem un vecākiem apmeklēt vienu
no Rīgas izrādēm. Šoreiz uz izrādēm
devās bērni no ģimenēm Olainē, Valmie-
rā, Bauskā, Cēsīs un Rīgā.
Par piedzīvojumu Rīgā aicinājām pastāstīt
SOS Bērnu ciematu asociācijas Bauskas
Ģimeņu stiprināšanas un atbalsta centra
sociālo darbinieci Daci Bužeriņu. Viņa
stāsta, ka abas meitenes Arēnā Rīga bija
pirmo reizi un viss šķita tik liels, skaists un
neparasts, ka meitenes pat nespēja izteikt
vārdos emocijas. „Tās bija viņu acīs, kurās
manīju prieka asaras,” stāsta Dace. Kādas
meitenes aizbildne vēlāk atzinusies, ka
meitene pirmo reizi bija Rīgā un pirmo
reizi redzēja Dienvidu tiltu, Vanšu tiltu,
televīzijas torni un jauno bibliotēku. Otra
meitene savukārt pie katras lielās stikla
ēkas jautāja - vai tā ir Arēna? Tik ļoti
gribēja ātrāk tikt uz Arēnu Rīga! „Bērniem
acis spīdēja aiz laimes - būt šeit un tagad!
Braucot mājās, visi dalījās iespaidos par
redzēto,” par bērnu emocijām stāsta Dace.
„Puišiem ļoti patika mākslinieki ar
uguns zižļiem. Katrs priekšnesums bija
kā brīnums. Neviens izrādes laikā pat
neierunājās. It kā vienā elpas vilcienā
skatījās izrādi. Īpaši bērniem patika klauni,
jo savos uznācienos iesaistīja skatītājus.
Meitene, kas nekad nebija bijusi Rīgā,
teica, ka biļeti rādīs klasesbiedriem skolā,
citādi neviens neticēs, ka patiesi bijusi šajā
pasākumā. Neraugoties uz to, ka bija jau
vēls, bērni bija mundri, visi reizē stāstīja
par piedzīvoto un visi reizē arī klausījās
viens otrā. Liels paldies visiem tiem
cilvēkiem, kas rūpējās un sagādāja bērniem
šo iespēju!”
Bērnu emocijas,
apmeklējot pasaules slavenā
cirka „Cirque du Soleil”
izrādi Rīgā
14 ZIŅOTĀJS 2013/1

15. KĀ ARĪ:
ABLV Charitable Foundation – par atbalstu vasaras nometņu rīkošanai, OAK Foundation –
par atbalstu Rīgas ģimeņu stiprināšanas projekta īstenošanai, Hewlett Packard, Itella, Jāņa
Rozes grāmatnīcām, Microsoft Latvia, Radisson Blu Daugava Hotel, SIA Robert Bosch
siltumtehnikas nozarei Junkers, Tallink, UniCredit Foundation, starptautiskajai lidostai Rīga,
Latvijas – Amerikas acu centram, Ozolu optikai Bauskā, Procter & Gamble, Zvaigzne ABC,
Antalis, Bolderāja, Amway, Ariko Reserv, Pētertāles, Nutricia, Joži, Larsoni, Eiropersonāls,
Kasjauns.lv, brīvprātīgajiem palīgiem, SOS bērnu ciematu asociācijas biedriem, visiem
individuālajiem ziedotājiem.
Ziņotājā izmantotas SOS bērnu ciemata arhīva fotogrāfijas.
Liels paldies mūsu
atbalstītājiem!
SEB bankai – SOS bērnu ciematu asociāci-
jas attīstības partnerim.
PROGRAMMU atbalstītājiem:
Homburg Management par Īslīces SOS
bērnu ciemata bērnu un Jelgavas jauniešu
mājas psiholoģiskā atbalsta un terapijas
finansēšanu;
Rīgas Starptautiskajam sieviešu klubam
par finansiālu atbalstu Valmieras SOS bērnu
ciemata ģimenes budžetam;
Oriflame par logopēda un smilšu terapijas
nodarbību finansēšanu Valmieras SOS bērnu
ciemata bērniem;
Tamro par Valmieras SOS bērnu ciemata
bērnu medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu;
Hansa Pharma par vasaras nometņu
nodrošināšanu un vitamīniem Valmieras SOS
bērnu ciemata bērniem;
Premia FFL – par ikmēneša pārtikas grozu
ziedošanu SOS bērnu ciematu ģimenēm un
jauniešu mājām un atbalstu vasaras nometņu
organizēšanai;
Fortum OY – par atbalstu Jelgavas jauniešu
mājas iemītniekiem;
E-Lats – par ilgstošu un regulāru atbalstu
Valmieras Sos bērnu ciematam;
Samsung Electronics Baltics – par bērnu un
jauniešu izglītošanu, multimediju aprīkojuma
ziedojumu;
First Data Latvia – par bezmaksas pakalpo-
jumu sniegšanu;
Lielbritānijas Tirdzniecības kamerai
Latvijā un Amerikas Tirdzniecības palātai
Latvijā – par labdarības vakariņu organizēša-
nu un atbalstu SOS bērnu ciematiem;
Olainfarm – par atbalstu Olaines novada
ģimeņu stiprināšanas projekta aktivitātēm;
Laikrakstam Dienas Bizness – par informa-
tīvo atbalstu.
15

16. Atbalstiet SOS bērnu
ciematu ģimenes!
Ja arī Jums šķiet, ka ģimene ir vislabā-
kā vide, kur bērnam augt, attīstīties un
mācīties uzņemties rūpes par citiem,
Jūs tiekat mīļi aicināti atbalstīt SOS
ģimenes ziedojot.
SOS bērnu ciematu ģimenes Jūs variet at-
balstīt ar vienreizēju ziedojumu mūsu mā-
jas lapā www.sosbernuciemati.lv, uz ziedoju-
mu kontu vai arī piezvanot uz ziedojumu tālruni
90006386 un ziedojot 1 LVL. Mēs īpaši novēr-
tēsim, ja izvēlēsies kļūt par mūsu regulāro atbal-
stītāju – ziedojot regulāri gada vai vairāku gadu
garumā un brīvi izvēloties ziedojuma summu.
Regulāri ziedojumi ļaus SOS ģimenēm ar paļā-
vību lūkoties nākotnē un vairāk resursu ieguldīt
bērnu attīstības aktivitātēs. Regulāro maksāju-
mu Jūs variet pieteikt savā bankā vai internet-
bankā, vai arī aizpildot automātiskā maksājuma
līguma veidlapu, ko atradīsiet mūsu mājas lapā.
Veicot ziedojumus, lūdzu, norādiet savu pas-
ta vai e-pasta adresi, lai mēs varētu Jūs iekļaut
SOS bērnu ciemata Draugu kluba biedru pulkā
un informēt par to, kā bērniem klājas ģimenēs.
Ziedot var ne tikai naudu, bet arī laiku, zināša-
nas, idejas un kontaktus. Atbalstīt SOS ģime-
nes Jūs varat arī veicot mantiskus ziedojumus.
Jūsu ziedojumi tiks godprātīgi izmantoti, lai ra-
dītu bērniem drošu un atbalstošu vidi SOS bēr-
nu ciematu ģimenēs. Ja vēlaties iegūt plašāku
informāciju par iespējām atbalstīt SOS bērnu
ciematus vai saņemt ziņas par ciematu darbī-
bu elektroniskā veidā, apmeklējiet mūsu mājas
lapu – www.sosbernuciemati.lv vai arī sekojiet
jaunumiem SOS bērnu ciematu profilos sociāla-
jos medijos – draugiem.lv, Facebook, Twitter
un YouTube.
Piezvanot uz
ziedojumu tālruni
90006386Ziedojiet 1 LVL
Ziedojuma
konti:
Saņēmējs:
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija
Reģ. Nr.: 40008029381
Banka: SEB
Konts: LV56UNLA0050011994184
SWIFT: UNLALV2X
Banka: Nordea
Konts: LV44NDEA0000083612402
SWIFT: NDEALV2X
Banka: SWEDBANK
Konts: LV65HABA0551033254521
SWIFT: HABALV22
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija
T: 67378353; F: 67709620; E: info@sosbca.lv