Prezentācija: Ekonomika – zinātne vai māksla?

PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMSEkonomika – zinātne vai māksla?
Dr.oec. Oļegs Krasnopjorovs,
Galvenais ekonomists,
Monetārās politikas pārvalde, Latvijas Banka
https://www.makroekonomika.lv/ekonomisti/olegs-krasnopjorovs
https://lv.linkedin.com/in/oleg-krasnopjorov-81079560
Olegs.Krasnopjorovs@bank.lv

• Ekonomika (un ekonometrija) ir ne tikai zinātne, bet arī māksla;
• Tāpēc rezultātu interpretācijai ir ne mazāka nozīme kā makroekonomiskiem datiem un
ekonometriskiem pētījumiem;
• Svarīgi ir iedarbināt kritisko domāšanu un neļaut sevi apmuļķot.
2
Nākamgad būs
jaunā krīze…

7 MĀKSLAS PIEMĒRI LATVIJĀ UN PASAULĒ
• 1. Jauniešu bezdarba "problēma". Patiesībā bezdarba izplatība jauniešu vidū ir pat zemāka
kā citās vecumgrupās;
• 2. Vai Latvijā izglītībai ir ietekme uz algu? Patiesībā ir, bet kāpēc daži tam netic?
• 3. "Ekonomistu pārprodukcijas" mīts Latvijā. Patiesībā ekonomistu vidū bezdarbs ir zems
un algas - augstas;
• 4. Diskusija: vai bezdarbs Latvijā ir cikliskais vai strukturālais? Asa diskusija ekonomistu
vidū…
• 5. Kāpēc vidējā alga Latvijā 2009/10.g. krīzes laikā "nesamazinājās"? ASV ekonomisti
Olivjērs Blančards un Pols Krugmens to nevar saprast;
• 6. Valsts parāda ietekme uz ekonomikas izaugsmi (ASV) – pētījums, kļūda, manipulācija?
• 7. Vai valdības investīcijām ir ietekme uz ekonomikas izaugsmi? Rezultātu izšķir
ekonometriskā modeļa specifikācija.
3

1. JAUNIEŠU BEZDARBA “PROBLĒMAS” MĪTA SAKNES
Bezdarbs (darba meklētāju īpatsvars) Latvijā vecumgrupu
dalījumā (% no ekonomiski aktīvajiem) 2017.g. 1.cet.
Bezdarba līmenis (darba meklētāju īpatsvars) jauniešu
vidū (% no ekonomiski aktīvajiem) 2017.g. 1.cet.
4
Avots: CSP darbaspēka apsekojuma un Eurostat dati
17.4
9.4
0
5
10
15
20
15-24
25-34
35-44
45-54
55-74
17.7
0
10
20
30
40
50
Greece
Spain
Italy
Croatia
Cyprus
Portugal
Finland
France
Belgium
Romania
Sweden
Slovakia
EU-28
Latvia
Luxembourg
Estonia
Poland
Lithuania
Ireland
Bulgaria
Denmark
UK
Slovenia
Malta
Austria
Hungary
Netherlands
CzechRep.
Germany
"Zaudētā paaudze"?

BEZDARBU APRĒĶINA % NO EKONOMISKI AKTĪVAJIEM, DAŽREIZ NEKOREKTI
INTERPRETĒJOT KĀ % NO VISIEM IEDZĪVOTĀJIEM…
• Jaunieši (15-24.g.) Latvijā, 2017.g. 1.cet.
• Jauniešu skaits:….........................184 tūkst.
• Ekonomiski neaktīvie (~mācās):..116 tūkst.
• Ekonomiski aktīvie (~nemācās):…..68 tūkst.
– Nodarbināti: ………………………...56 tūkst.
– Meklē darbu (bezdarbnieki): ..12 tūkst.
• Reģistrēti Nodarbinātības Valsts
Aģentūrā (oficiālie bezd.):….5 tūkst.
6.4
8.4
7.9 7.5
6.3
0
5
10
15-24 25-34 35-44 45-54 55-64
Bezdarbs (darba meklētāju īpatsvars) 2017.g. 1. cet., %
no kopējā iedzīvotāju skaita šajā vecumgrupā
5
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem): 12 / 68 = 17.4%,
kas ir vairāk nekā citās vecumgrupās, tāpēc, ka vairākums jauniešu mācās.
Bet tas nenozīmē, ka “katrs sestais jaunietis ir bezdarbnieks”
Patiesībā bezdarbs jauniešu vidū ir izplātīts pat mazāk kā citās vecumgrupās: 12 / 184 = 6.4%
Avots: CSP dati

6
NEPAREIZĀS INTERPRETĀCIJAS PIEMĒRS …

7
”I am concerned about the fact that almost one fourth of young
Europeans under 25 years of age cannot find a job.”
(Christine Lagarde, IMF Managing Director, 28.01.2014.)
https://www.socialeurope.eu/2014/09/europes-austerity-disaster/
Joseph Stiglitz, Nobel Prize winner in Economics
Un vēl…

JA JAUNIEŠU BEZDARBA PROBLĒMAS NAV, TAD KĀDAS
PROBLĒMAS LATVIJĀ IR?
8
9.6
7.2
9.2 9.8
12.0
17.4
0
5
10
15
20
5.7
10.3
16.2
8.6
13.5
20.9
0
5
10
15
20
25
Rīga un Pierīga Vidzeme,
Zemgale, Kurzeme
Latgale
Latvieši Cittautieši
Bezdarba līmenis reģionu un tautību dalījumā
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; 15-74 gadi)
Avots: CSP dati

2. VAI TAD TIEŠĀM LATVIJĀ IZGLĪTĪBAI NAV IETEKMES
UZ ALGĀM?
http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/laikraksts-augstskolas-diploms-negarante-lielu-algu-396257

LATVIJAS BANKAS PĒTĪJUMS “DOES EDUCATION AFFECT WAGES DURING
AND AFTER ECONOMIC CRISIS? EVIDENCE FROM LATVIA (2006–2012) ”
• Izmantojām EU-SILC apsekojuma (izglītība, ienākumi,
darbs, dzīves apstākļi utt.) mikro datus lai izveidotu
ekonometrisku modeli par algu ietekmējošiem faktoriem.
• Mūsu pētījuma rezultāti rāda, ka cilvēki ar augstāku
izglītību vidēji saņem lielāku algu. Katrs papildus izglītības
gads vidēji palielina algu par 8%.
• Izglītības ietekme uz algu ir pozitīva visās iedzīvotāju
grupās, visās tautsaimniecības nozarēs un visos reģionos.
• Bieži kritizētajai augstākai izglītībai ir vislielākā ietekme uz
algu. Cilvēki ar augstāko izglītību saņem par 48% lielāku
algu nekā cilvēki ar vidējo izglītību.
10https://www.macroeconomics.lv/working-paper-does-education-affect-
wages-during-and-after-economic-crisis-evidence-latvia-2006-2012

IZGLĪTĪBAS IETEKME UZ ALGU IZPAUŽAS GAN KĀ LABĀKA PIEKĻUVE PIE
LABĀK APMAKSĀTĀM PROFESIJĀM, NOZARĒM UN AMATIEM, GAN ARĪ KĀ
LIELĀKA ALGA VIENĀ PROFESIJĀ, NOZARĒ UN AMATĀ STRĀDĀJOŠIEM
11
~ 50%
~ 50% ~ 50%
https://www.macroeconomics.lv/working-paper-does-education-affect-

KRĪZES LAIKĀ IZGLĪTĪBAS IETEKME UZ ALGU PAT PIEAUGA
• 2006-2007: darbaspēka trūkums būvniecībā, kur varēja labi nopelnīt arī bez labas izglītības.
12

IZGLĪTĪBAS IETEKME UZ ALGU VAI NEIZPAUSTIES UZREIZ, BET
PARĀDĪTIES TIKAI AR VECUMU: IZGLĪTĪBA IR ILGTERMIŅA INVESTĪCIJA
Jaunieši var strādāt viesnīcās, restorānos un būvniecībā, kur izglītībai nav lielas ietekmes uz algu. Ar vecumu
nodarbinātības iespējas šajās sektoros samazinās, un alga arvien vairāk atkarīga no izglītības.
13

IZGLĪTĪBA NE TIKAI PALIELINA ALGAS, BET ARĪ SAMAZINA
BEZDARBA RISKU
8.9
3.6
9.1
11.7
20.9
0
5
10
15
20
Kopā Augstākā izglītība Profesionālā un
arodizglītība
Vispārējā vidējā
izglītība
Pamatizglītība
14
Bezdarbs izglītības līmeņu dalījumā 2017.g. 1.cet.
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini

Reģistrēto bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību pa profesiju grupām (2016. gada marts)
skaits %
Ekonomists 1769 14.2
Inženieris 1561 12.5
Direktors / Vadītājs 1385 11.1
Skolotājs 1180 9.5
Speciālists (sab.attiecības, personāla, loģistikas u.c.) 741 5.9
Jurists 580 4.7
Grāmatvedis 323 2.6
Uzņēmējdarbības speciālists 277 2.2
Filologs 274 2.2
Tehnologs 241 1.9
15Avots: NVA dati
3. “EKONOMISTU PĀRPRODUKCIJAS” MĪTA SAKNES:
A) STARP NVA REĢISTRĒTAJIEM BEZDARBNIEKIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU
VISVAIRĀK IR EKONOMISTU;

• Šie skaitļi neko nepasaka par to, cik ekonomisti ir pieprasīti darba tirgū.
• 1) “Ekonomists” ir izplatīta profesija, tāpēc ekonomistu būs daudz visās grupās:
bezdarbniekos, nodarbinātos, emigrantos, augstu (zemu) algu saņēmēju vidū.
• 2) Bezdarbnieki ar augstāko izglītību – tikai 14% no visiem reģistrētiem
bezdarbniekiem. Visu bezdarbnieku vidū ekonomistu ar augstāko izglītību
īpatsvars ir tikai 14% * 14% = 2%.
• 3) Bezdarbnieku vidū ar profesionālo izglītību (37% no bezdarbniekiem),
vairākām profesijām ir lielāks bezdarbnieku skaits: tehniķis (2428), mehāniķis
(2129) , montieris (1921), pavārs (1788).
16

“EKONOMISTU PĀRPRODUKCIJAS” MĪTA SAKNES:
B) SOCIĀLO ZINĀTŅU STUDENTU ĪPATSVARS LATVIJĀ ILGSTOŠI BIJIS AUGSTĀKS PAR ES
VIDĒJO
17
Source: Eurostat

• Nav pierādīts, ka studējošo optimālam sadalījumam Latvijai jābūt tādam pašam kā, piemēram, Vācijai.
Visās valstīs, kurās tirgus ekonomika nostiprinājās 1990.-tajos gados, sociālo zinātņu studentu
īpatsvars ir liels, atspoguļojot šo speciālistu trūkumu.
• Studentu skaits sociālās zinātnēs Latvijā strauji samazinās (pirms 10 gadiem tas pārsniedza 50% ); Tāpat
notika citās post-pārejas ekonomikas valstīs: Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, Rumānijā u.c.
18
“Pārprodukcijas” gadījumā bezdarbs sociālo zinātņu
absolventiem būtu augstāks nekā citās profesijās;
Realitāte ir pretēja - bezdarbs sociālo zinātņu
absolventu vidū ir zemāks, nekā dabas zinātnēs vai
inženierzinātnēs;
Tādējādi nav viennozīmīgā pamata budžetu vietu
pārdalei no sociālām zinātnēm (kurās budžetu vietu
īpatsvars jau tagad ir viszemākais) uz dabas un
inženierzinātnēm, vai uz profesionālo izglītību.

LATVIJAS BANKAS PĒTĪJUMS: ALGAS PRĒMIJA NO
IZGLĪTĪBAS EKSAKTĀS UN SOCIĀLĀS ZINĀTNĒS IR LĪDZĪGA
19
Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma mikro dati; autora aprēķins.
Vairāk informācijas: O. Krasnopjorovs, K. Vilerts (2016) "Vai izglītības jomai ir ietekme uz algu?"
https://www.makroekonomika.lv/vai-izglitibas-jomai-ir-ietekme-uz-algu

"KĀDAS PROFESIJAS PIEPRASĪTAS DARBA TIRGŪ?"
PIEPRASĪTI IR LABI SPECIĀLISTI, NEVIS PROFESIJAS
20
Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma mikro dati; autora aprēķins.
Vairāk informācijas: O. Krasnopjorovs, K. Vilerts (2016) "Vai izglītības jomai ir ietekme uz algu?"

21
4. Diskusija: vai bezdarbs Latvijā
ir cikliskais vai strukturālais?
LU un REA pētnieki –
bezdarbs Latvijā ir cikliskais
LB (O.Krasnopjorovs), SVF –
bezdarbs Latvijā ir strukturālais

• U – faktiskais bezdarbs;
• U* - dabiskais bezdarbs (cikliski koriģēts,
NAIRU, NAWRU utt.)
U* =
frikcionālais bezdarbs (~3%; nav
problēma; cilvēki starp darbvietām)
+ strukturālais bezdarbs (neefektīva
savienošana starp bezdarbniekiem un
brīvām darbvietām)
• Cikliskā komponente = U – U*;
– > 0 krīzes laikā;
– <0 ekonomikas pārkāršanas laikā. 22
0
5
10
15
20
1998I
VII
1999I
VII
2000I
VII
2001I
VII
2002I
VII
2003I
VII
2004I
VII
2005I
VII
2006I
VII
2007I
VII
2008I
VII
2009I
VII
2010I
VII
2011I
VII
2012I
VII
2013I
VII
2014I
VII
2015I
VII
2016I
VII
2017I
VII
Darba meklētāju īpatsvars (CSP)
Reģistrētais bezdarbs (NVA)
Bezdarba līmenis Latvijā
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

KĀPĒC TAS SVARĪGS PROGNOZĒŠANAI UN EKONOMIKAS POLITIKAI
U >> U*
(LU un SSE Riga pētnieki)
U ~ U* (Oļegs Krasnopjorovs,
Starptautiskais valūtas fonds)
Bezdarba veids Bezdarbs galvenokārt ciklisks Bezdarbs galvenokārt strukturāls
Ražošanas
apjoma
starpība
(output gap)
Iekšzemes kopprodukts (IKP)
būtiski zem sava potenciāla
IKP ir tuvs savam potenciālam līmenim
Prognozēšana Pat ātrs bezdarba kritums neradīs
inflācijas pieaugumu
U ↓ (bez U* ↓) var paaugstināt
inflāciju;
Ekonomikas
politika
Kopējā pieprasījuma stimulēšana
var mazināt bezdarbu
nepaaugstinot inflāciju
Ilgtspējīgi bezdarbu var samazināt tikai
mazinot U*: uzlabot bezdarbnieku un
vakanču savienošanas efektivitāti
23

24http://www.irir.lv/2013/5/28/brainwashing-or-lack-of-competence

25https://www.makroekonomika.lv/diskusijas-materials-dabiska-un-cikliska-bezdarba-latvija-novertejums-ar-beveridza-liknes-mo

5. KĀ LATVIJA PĀRVARĒJA KRĪZI –
VAR PĀRRAKSTĪT EKONOMIKAS MĀCĪBU GRĀMATAS?
Vidējā mēneša bruto darba samaksa, eiro
• “How did the internal devaluation work? It worked,
but in ways different from the textbook adjustment.
Public wages decreased sharply, but with limited
effects on private wages. Much of the improvement
in unit labor costs, especially in the tradable sector,
came from increases in productivity.”
(IMF, Olivier Blanchard et.al., 2013
“Boom, Bust, Recovery: Forensics of the Latvia crisis”)
• “Almost none of [internal devaluation] comes via
lower wages: wages in manufacturing have been
every bit as flat as those of us who warned about
downward nominal wage rigidity would have
predicted. Instead, what we see is a rapid rise in
productivity.
Paul Krugman “Latvian Adventures”, 19.09.2013.
26
300
400
500
600
700
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
Kopā Privātais sektors Apstrādes rūpniecība
95
100
105
110
115
120
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
Reālās vienības darbaspēka izmaksas
(reālā alga / darba ražīgums; 2005 = 100)
konkurētspēja
pasliktinās ↑
konkurētspēja
uzlabojas ↓
Avots: CSP un Eurostat dati

FENOMENA ATSLĒGA: LATVIJĀ VIDĒJO ALGU RĒĶINA UZ “PILNO SLODZI”…
• Nosacīts piemērs: pirms krīzes vidējā alga bija 600 eiro.
• Krīzes laikā: praktikantu atlaida un speciālistu pārveda uz pusslodzi;
• Visiem ienākumi samazinājās, bet vidējā alga pieauga līdz 800 eiro.
• Ja šādu uzņēmumu bija daudz, tas nobīdīja vidējās algas statistiku uz augšu;
• Tajā pašā laikā mākslīgi pieauga vidējais darba ražīgums, kas ļāva ārvalstu ekonomistiem secināt,
ka Latvijā algas ir stīvas, un tautsaimniecības konkurētspējas atjaunošana notika uz darba ražīguma
kāpuma rēķina.
27
Avots: Oļegs Krasnopjorovs. Vidējā alga Latvijā: cik liela, cik ticama, cik atbilstoša?
https://www.makroekonomika.lv/videja-alga-latvija-cik-liela-cik-ticama-cik-atbilstosa

28https://www.macroeconomics.lv/krugmans-latvian-adventures

LATVIJAS BANKAS PĒTĪJUMS: VIDĒJĀS ALGAS KRITUMS PRIVĀTAJĀ
SEKTORĀ BIJA TRĪSREIZ LIELĀKS NEKĀ TO UZRĀDA OFICIĀLĀ STATISTIKA
Oficiālā stundas
alga
stundas alga;
bez kontroles
mainīgajiem
stundas alga;
ar kontroles
mainīgajiem
mēneša alga;
ar kontroles
mainīgajiem
Tautsaimniecība kopā -9.6% -8.4% -12.4% -15.7%
Privātais sektors -5.3% -8.0% -12.3% -16.6%
Rūpniecība -5.5% -5.9% -8.9% -12.1%
Būvniecība -8.9% -12.7% -17.6% -23.3%
29
Vidējās algas pārmaiņas 2008. – 2010. gadā (%)
Aprēķini no CSP darbaspēka apsekojuma mikro datiem
Avots: CSP darbaspēka apsekojuma mikro dati; autora aprēķini (pētījums tiks publicēts 2018. gadā)

6. INTERPRETĀCIJA IR VAJADZĪGA ARĪ PĒTĪJUMIEM
• Carmen M. Reinhart & Kenneth S. Rogoff (2010) – "Growth in a time of Debt”: augsts valsts parāds
negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi; nav izaugsmes ja parāds veido vairāk kā 90% no IKP.
30
Results were widely published in mass media:
The Economist; Wall Street Journal,
New York Times, Washington Post utt.

• “We replicate Reinhart and Rogoff […] and find that coding errors, selective exclusion of available data, and
unconventional weighting of summary statistics lead to serious errors. […] Our finding is that when properly
calculated, the average real GDP growth rate for countries carrying a public-debt-to-GDP ratio of over 90
percent is actually 2.2 percent, not -0.1 percent as published in Reinhart and Rogoff.”
• Turpmākajās diskusijās par pieļauto Excel kļūdu un labāko rezultātu svēršanas veidu, aizmirstās pats galvenais:
pat izlabojot kļūdu un ar citu svēršanas veidu, ekonomikas izaugsme pie liela valsts parāda ir lēnāka, nekā pie
maza valsts parāda (Reinhartes un Rogova atbilde kritiķiem: The Wall Street Journal: “Reinhart, Rogoff Admit
Excel Mistake, Rebut Other Critiques”).
31
• Cēloņu-seku sakarība:
Augsts parāds => Lēna ekonomikas izaugsme
Vai lēna ekonomikas izaugsme => zems IKP => augsts parāds % no IKP ?
• Datu kļūdas:
Neviens nevarēja replicēt Reinhart & Rogoff rezultātus;
Herndon T., Ash M., Pollin R. (2013; palūdza atsūtīt viņiem datu bāzi):
“Does High Public Debt Consistently Stifle Economic Growth?
A Critique of Reinhart and Rogoff”:

7. NO NEVIENNOZĪMĪGĀS INTERPRETĀCIJAS NEPASARGĀ PAT
EKONOMETRISKAIS PĒTĪJUMS
Kā ekonomikas izaugsmi ietekmē publiskais kapitāls (infrastruktūra)?
Pasaules zinātniskā literatūra šī jautājuma izpētei jau gandrīz 30 gadu
garumā izmanto solīdu teorētisku bāzi (ražošanas funkcijas
modelis) un ekonometriskās metodes, tomēr viennozīmīgās
atbildes uz šo jautājumu joprojām nav.
• Naqvi, 2003: “public capital is at least as productive as private
capital under the assumption of exogenous technology, and
significantly more productive than private capital under the
alternative assumption of endogenous technology.”
• Holtz-Eakin, 1994: “the best estimate of private output or
productivity with respect to state […] capital is essentially zero”
32
Secinājums par publiskā kapitāla ietekmi uz ekonomikas izaugsmi
galvenokārt atkarīgs no izmantotās ražošanas funkcijas formas.

33
Līmeņi Pirmās diferences
Ekonometriskais
modelis
IKP ir funkcija no:
• Fiziskā kapitāla privātajā sektorā;
• Fiziskā kapitāla publiskajā sektorā
(infrastruktūras);
• Nodarbināto skaita;
• Tehnoloģijas
IKP pieaugums ir funkcija no:
• Fiziskā kapitāla priv. sekt. pieauguma;
• Fiziskā kapitāla pub. sekt. (infrastruktūras)
pieauguma;
• Nodarbināto skaita pieauguma;
• Tehniskā progresa
Pareizi no ekonomikas teorijas viedokļa;
ir trūkumi no ekonometrijas viedokļa
(stacionaritāte/kointegrācija; viltus
regresija)
Pareizi no ekonometrijas viedokļa;
Nav jēgas no ekonomikas teorijas viedokļa
(pieņemts, ka pagātnes investīcijas neietekmē šī
brīža IKP)
Novērtētā
infrastruktūras
ietekme uz IKP
Pozitīva, lielāka nekā fiziskajām
kapitālam privātajā sektorā
Nulle vai negatīva.
Dažreiz ir jāizvēlas starp ekonometriski (matemātiski) nevainojamo modeli ar nepietiekamo
ekonomikas teorijas pamatojumu un uz ekonomikas teorijas balstīto modeli ar ekonometrijas
trūkumiem, un šī izvēle mēdz noteikt pētījuma rezultātu.

SECINĀJUMI
• Ekonomika nav tikai uzņēmējdarbība, grāmatvedība un naudas skaitīšana;
• Ekonomists - interesanta un izaicinājumu pilna profesija, kurai ir ietekme uz Latvijas
ekonomikas attīstību, sabiedrības organizāciju un dzīves līmeni. Profesija prasa
augstu intelektu un matemātikas zināšanas. Tā ir izcila iespēja pierādīt sevi;
• Turklāt ekonomika ir ne tikai zinātne, bet arī māksla. Ir nozīme
ne tikai ekonomiskiem datiem un pētījumiem, bet arī to interpretācijai;
• Par zinātniskiem sasniegumiem ekonomikā var saņemt
Nobela prēmiju (tāpat kā fizikā, ķīmijā, medicīnā un literatūrā).
34

LATVIJAS BANKAS ZINĀTNISKI – PĒTNIECISKO
DARBU KONKURSS
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības un eiro
zonas makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī
stimulēt studentu pētnieciskās domas attīstību.
Var piedalīties ar: bakalaura darbu, maģistra darbu vai arī kursa
darbu.
Balvas:
1. vieta – 2 000 EUR
2. vieta – 1 250 EUR
3. vieta – 700 EUR
Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1 422.87 EUR
Vairāk informācijas:
https://www.makroekonomika.lv/konkursi/zinatniski-
petniecisko-darbu-konkurss
35

SĪKĀK PAR LATVIJAS BANKAS KONKURSU
2017. gada konkursa godalgotie darbi
Oļega Krasnopjorova blogi par:
2017. gada konkursu
2016. gada konkursu
2015. gada konkursu
2014. gada konkursu
2013. gada konkursu
Oļega Krasnopjorova prezentācija
"Kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu?"
36

Prezentācija: Ekonomika – zinātne vai māksla?

Recommended

Recommended

More Related Content

What's hot

What's hot (7)

Similar to Prezentācija: Ekonomika – zinātne vai māksla?

Similar to Prezentācija: Ekonomika – zinātne vai māksla? (10)

More from Latvijas Banka

More from Latvijas Banka (20)

Prezentācija: Ekonomika – zinātne vai māksla?