1. Latviešu nacionālā virtuve
Autors: Kristīne Aizpurve

2. Latviešu virtuve pirms 1000 gadiem
Galvenas izejvielas:
 graudaugi - rudzi, kvieši, mieži, auzas, prosa, kaņepes;
 dārzeņi – zirņi, pupas, rāceņi, redīsi, burkāni, ķiploki;
 linsēklas un to eļļa;
 mājlopu un medījumu gaļa;
 vairāk nekā 25 dažādas zivis;
 ķimenes, sīpoli, ķiploki un baltās sēnes sāls vietā;
 medus cukura vietā;
 našķi – savvaļas ogas un lazdu rieksti;
 No 19.gs. latvieši iepazina un iecienīja kartupeli.

3. Latviešu nacionālo ēdienu īpašības
 Maigi pēc garšas
 Bez izteiktām garšvielām
 Ar augstu tauku saturu
 Pārsvarā sautēti un cepti
Daudzi ēdieni aizgūti no citām tautām (Krievijas, Vācijas,
Ukrainas, Polijas, Skandināvijas ), kas periodiski saimniekojušas
Latvijas teritorijā.

4. Gadskārtas

5. Latviešu nacionālā virtuve - RUDENS
MIĶEĻI
MĀRTIŅI
 Jauni skābētie kāposti
 Gaiļa vai zoss cepetis
 Svaigi cepta maize
 Bumbas jeb pītes, jeb pikas
 Gaļas ēdieni (ko neapēda,
iesālīja, žāvēja, gatavoja desas).
 Speķpīrāgi, plātsmaizes
 Rudens ogas un augļi
(no zirņiem, pupām, kartupeļiem
vai kaņepēm)
 Medalus
 Paštaisītas desas
(putraimdesas jeb asinsdesas)

6. Latviešu nacionālā virtuve - ZIEMA
ZIEMAS SAULGRIEŽI
METEŅI
 Vārīta cūkas galva ar
 Gaļas ēdieni
grūbām – grūdenis
 Pelēkie zirņi ar speķi
 Koča vai ķūķis
 Asinsdesas, kuru apaļā
forma simbolizēja pilnu
saules gadu
 Cepta cūkgaļa ar sautētiem
kāpostiem
 Skandelrauši jeb
sklandrauši
Jāēd 9 ēdieni
 Zirņi ar cūkas gaļu
 Grūdenis jeb zīdenis (cūkas
auss ar grūstiem miežiem)
 Plāceņi ar gaļu vai kaņepēm
Latgalē ēda 9 reizes, lai aizgavētu
(negribētos ēst gavēnī)

7. Latviešu nacionālā virtuve - PAVASARS
LIELDIENAS
ŪSIŅI
 Vārītas krāsotas olas
 Pantāga jeb pantāgs (cepta
 Diedzētie graudi
 Nātru un skābeņu zupa
 Spetiķis (zupa, kas vārīta no sālīta
cūkas kuņģa, kartupeļiem, svaigiem
kāpostiem, putraimiem vai grūbām)
 Auksts teļa vai cūkas cepetis
 Siers
 Kūpinātas vai žāvētas zivis
 Biezpiena sacepumi
 Bērza sulas
sakulta ola ar garšvielām)
 Alus
 Karaša
 Šajos svētkos kauj gaili
mielastam, lai labi augtu lopiņi,
veiktos ar zirgiem, būtu laba miežu
raža un auglība

8. Latviešu nacionālā virtuve - VASARA
JĀŅI
MĀRAS
 Svaigs ķimeņu siers
 Piena biezputras
 Alus
(bukstiņputra)
 Rudzu maize (pirmā graudu
 Dažādi pīrāgi un
plātsmaizes
raža)
 Rūgušpiens
 Skābputra
 Cepta gaļa

9. Zirņu pikas
 Mērcētus zirņus un nomizotus kartupeļus atsevišķi vāra mīkstus, nokāš
un divas reizes samaļ gaļas mašīnā. Samaisa kopā.
 Sakarsētā pannā liek cepties sīpolu un speķi, līdz tie gatavi. Pieliek
kartupeļu un zirņu masai. Pievieno kaņepju sviestu, sāli un samīca.
 Masu sadala gabaliņos un saveļ pikās. Liek dziļā vai lēzenā traukā.

10. Pantāgs
Pantāga ir cepta sakulta ola ar garšvielām.
Pantāga jeb pantāgs , jeb pentogs ir tradicionāls Ūsiņa dienas
ēdiens.
 Tas simboliski ataino sauli, tādēļ to bieži gatavo arī Lieldienās.

11. Bukstiņputra
 Putra, ko gatavo no grūbām un kartupeļiem.
 Brīnišķīgs latviešu nacionālais ēdiens par viszemākajām
izmaksām. Un ļoti garšīgs!

12. Ķūķis jeb koča
 Grūbu biezputra ar speķi
 Grūbas uzber uz sausas pannas un maisot apgrauzdē brūnas.
Katliņā ieliek vienu kārtu grūbu, pārliek smalki sagrieztu un ar
sīpoliem saceptu speķi, tad atkal grūbas un speķi, nobeidz ar
grūbām. Starp kārtām var mazliet uzbērt sāli. Visu pārlej ar
karstu ūdeni un sautē krāsnī.
 Gatavai kočai jābūt irdenai un pilnīgi sausai.

13. Sklandrauši
 Kurzemnieku iecienīts ēdiens.
 Pīrāgi, kas pildīti ar burkāniem.

14. Secinājumi
 Senlatvieši savas ēšanas tradīcijas veidoja saskaņā ar dabas




ritmu un pieejamiem pārtikas produktiem.
Ēdienam bieži vien bija simboliska nozīme.
Mūsdienu latvieši pārsvarā ēd to, ko ātri un viegli var pagatavot.
21.gs. latviešu virtuvē ir manāmas daudzu citu tautu virtuves
iezīmes.
Tomēr, joprojām latvieši lepojas ar saviem ēdieniem:







Rupjmaizi
Skābiem kāpostiem
Pelēkajiem zirņiem ar speķi
Siļķi ar biezpienu
Plātsmaizēm un pīrādziņiem
Kūpinātām zivīm
Īstu lauku kūku.

15. PALDIES PAR UZMANĪBU!!!