Vēsture
Incidence un etioloģija
Embrioloģija
Klasifikācija
Diagnostika
Preoperatīvā aprūpe
Ķirurģiskās ārstēšanas iespējas
Pēcoperācijas periods
Komplikācijas
Prognoze
Vēsture
Incidence un etioloģija
Embrioloģija
Klasifikācija
Diagnostika
Preoperatīvā aprūpe
Ķirurģiskās ārstēšanas iespējas
Pēcoperācijas periods
Komplikācijas
Prognoze
Smagas un bieži multiplas peptiskas čūlas dažādās netipiskas lokalizācijās (duodenum distālā daļa, jejunum, esophagus). Vāji atbild uz standarta čūlas terapiju. Parasti ir īsa anamnēze, bieži ir asiņošana un perforācija.
1/3 vai vairāk ir diareja.
Smagas un bieži multiplas peptiskas čūlas dažādās netipiskas lokalizācijās (duodenum distālā daļa, jejunum, esophagus). Vāji atbild uz standarta čūlas terapiju. Parasti ir īsa anamnēze, bieži ir asiņošana un perforācija.
1/3 vai vairāk ir diareja.
2. Definīcija
Iekaisīgā zarnu slimība, pie šīs grupa pieder Čūlainais kolīts un
Krona slimība.
Imūnās sistēmas mediēts hronisks zarnu iekaisums
3. Etioloģija/Patofizioloģija
Multifaktoriāla slimība
Iespējams,ka IZS nosaka process, kuram būtu
jānormalizē zarnu iekaisums, pēc enterokolīta, kā
arī kontrolē «fizioloģisko iekaisumu» zarnu gļotādā.
Respektīvi viņš nestrādā.
Kad tiek aizsākta imūnās atbildes kaskāde:
Koagulācijas asinsvados
Metālproteināžu aktivizācija
Kolagēna veidošanās
Endogēnie
faktori(zarnu
epitēlijs)
Eksogēnie
faktori(zarnu
Speciāli vides
m/f)
apstākļi(smēķēšana)
4.
5. Mikrosopiski
Transmurāls iekaisums
Saplūstošas granulomas
Sākotnējām čūlām padziļinoties, rodas
fissūras, par cauri visai zarnu sieniņai.
Fistulozs trakts,lokāls abscess
Granulomas iepējams atrast blakus
esošajos limfvados, mezentērijā, aknās,
pankreasā.
6. Makrosopiski
Var skart jebkuri KZT daļu no mutes līdz anālajai atverei.
Segmentāls ģļotādas iekaisums. «Bruģis»
Perirektālas fistulas, fissūras, abscesi, anāla stenoze.
Attīstoša fibroze, kura var radīt zarnas lūmenā saaugumus.
Zarnas sieniņa piebriest, kļūst biezāka, kas noved pie hroniskiem,
biežiem aizcietējumie
Fistulozu traktu veidošanās.
7. Klīniskie simptomi
Akūta/ Hroniska gaita
Fibrostenotiska obstrukcija/penetrējošs fiztulozs
Klīniskie simptomi ir atkarīgi no iesaistītās zarnas daļas.
8. ILEOKOLĪTS
Biežākā iesaistītā zarnas daļa.Sāpes apakšējā labajā
kvadrantā,palpējama masa. Pacientam caureja.
Diferenciāļdiagnoze ar apendicītu. Izspīlējums var
nospiest arī labo uretru- disūrija, drudzis.
Ar gadiem attīstās fibrostenozējošs sašaurinājums.
Smags iekaisums, lokalizēta sienas tūska ar
mikroperforāciju un fistulu veidošanos: uz blakus zarnu,
urīnpūsli, vagīnu.
Enterovezikulāras, Enterorektālas, Enterovaginālas.
9. JEJUNOILEĪTS
Gremošanas, absorbcijas virsmas zaudēšana.Attīstās malabsorbcijas sindromas
ar osteoporozi, B12 anēmiju, pelagru (niacīna deficīts).
Baktēriju savairošanās, obstrukcijas, fistulizācija.
Žultskābju malabsorbcija.
Dēļ zarnu iekaisuma samazināta ūdens absorbcija, ar elektrolītu zaudēšanu:
caureja.
10. KOLĪTS un PERIANĀLS
IEKAISUMS
Kolītu raksturo zema temperatūra, caureja,
krampju sajūta vēderā, hematohēzija.
Sāpes dēļ fēču virzīšanās sašaurināta, iekaisušam
resnās zarnas lūmenam.
Ja ar kolonskopu nevar tikt pāri striktūrai-indikācija
operācijai.
10% sieviešu, kas slimo ar Krona slimību
izveidosies, rektovagināla fistula.
GASTRODUODENĀLA Slikta dūša, vemšana,
sāpes epigastrijā.
11. EKSTRAINTESTINĀLAS KOMPLIKĀCIJAS
Dermatoloģiskas
Erythema nodosum , korelē ar zarnu iekaisuma aktivitāti
Pyoderma gangrenosum, neatkarīgi no slimības aktivitātes, sākas kā
pustula, līdz pat 30 cm diametrā.
Pyoderma vegetans, īpaši starp pirkstu virsmām.
Psoriāze
Aftamatozs stomatīts
12. EKSTRAINTESTINĀLAS KOMPLIKĀCIJAS
Reimatoloģiski
Perifērais artrīts- korelē ar zarnu stāvokli, biežāk KS
Ankilizējošais spondilartrīts
Sakralītis
Hipertrofiska osteopātija
Redzes
Konjuktivīts, uveīts, irīts, episklerīts
13. Aknas
Hepātiskā steatoze ½ no abnormālā aknu biopsijām.
No malnutrīcijas, GK, ilgstošas, hroniskas saslimšanas.
Žultsakmeņu, dēļ žults malnutrīcijas
Primārs sklerozējoš holangīts, bet tas vairāk saistāms ar primāru sklerozējošu
holangītu.
Paaugstināts Kolorektālā vēža risks, skrīniks 1x gadā.
UROLOĢIJA
Vezikulāras fistulas.
Nefrolitiāze, dēļ hiperoksalūrijas, jo tiek pastiprināti absorbēts oksalāts.
17. ĶIRURĢISKĀ TERAPIJA
TIEVAJĀS ZARNĀS
Zarnu daļu rezekciju un striktūru dialtāciju.
RESNAJĀS ZARNĀS
Biežāk nepieciešana ķirurģiska terapija, zarnu
daļu rezekcija, līdz pat stomas izveidei.