1. Pašvaldību sadarbība Latvijā
Dina Bite
Latvijas Universitāte
Promocijas darbs socioloģijas programmā
«Pašvaldību sadarbība Latvijā» 2011

2. Sadarbība -
• «strādāšana kopā, lai radītu daudz pārāku
rezultātu par to, kādu atsevišķi darbojušies
indivīdi jebkad varētu sasniegt» (D.Pollard,
2004)
• Sadarbības augstākā pakāpe – apvienota
struktūra, kompleksa kultūra, integrētas
stratēģijas, kolektīvi mērķi (Gajda, 2004)
• Sadarbība kā resurss, iespēja.

3. Vispārējas sadarbības priekšrocības:
• Ļauj pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām, viegli
un ātri ieviest izmaiņas valsts pārvaldē;
• Ļauj apvienot divas būtiskas vērtības – racionāla
pārvaldība un vietēja pārvaldība (Hulst, van
Monfort, 2007)
• Efektivitāte, laika un izmaksu ietaupījums,
inovatīvi, ekstraordināri rezultāti (Pollard, 2005)
• Apvienošanās, lai konkurētu lielākā mērogā (van
den Berg, Braun, 1999)

4. Specifiskas sadarbības priekšrocības:
• efektīvākais un lētākais veids, kā ieviest jaunu
pakalpojumu (vairākas pašvaldības kopā algo noteiktas,
relatīvi sarežģītas jomas speciālistu);
• samazinās pakalpojumu izmaksas un, iespējams,
paaugstinās pakalpojumu sniegšanas līmenis;
• vienkāršāk risināmas problēmas, kas saistītas ar pierobežu
(piemēram, piesārņojuma jautājumi jārisina plašākā
mērogā);
• atsevišķas pašvaldību struktūrvienības var koordinēt savu
darbību noteiktā jomā;
• pašvaldībām ir iespēja sakārtot nevienlīdzīgus maksājumus
par pakalpojumiem (Lawrence, 2007).

5. Sadarbības pazīmes:
• Informācijas apmaiņa;
• Kopīga mācīšanās, labo prakšu pārņemšana;
• Kopīga plānošana;
• Kopīga rīcība;
• Kopīgs risks (Gordon, 2007)

6. Pašvaldību sadarbība Latvijā
• Kvalitatīvā pētījuma pieeja (2006-2011)
• Daļēji strukturētas intervijas ar pašvaldību
vadītājiem, speciālistiem, citiem sociālajiem
aģentiem (60 intervijas 40 pašvaldībās)

7. Sadarbības iemesli:
• Likumdošanā noteikti (savstarpējie norēķini,
ES projekti);
• Brīvprātīgi (dalība apvienībās, asociācijās,
funkciju deleģēšana, noteiktas problēmas
risināšana, pieredzes apmaiņa).

8. Sadarbības īpašības:
• Informatīva rakstura apmaiņa;
• Atšķirīga attieksme pret sadarbību politiķiem un
speciālistiem;
• Ciešāki kontakti ar līdzīga lieluma pašvaldībām, bijušo
rajonu robežās;
• Relatīvi maznozīmīgas jomas;
• Sadarbība, pirmkārt, tiek asociēta ar sadraudzības
pilsētām ārvalstīs;
• Racionāli determinēta, epizodiska
“Viss ir atkarīgs tomēr no tās politiskās gribas. Kad vajag,
tad mēs to atceramies, kad nav izdevīgi, mēs to
piemirstam” (pašvaldības vadītājs, 2010)
• Neformālu kontaktu nozīmība.

9. sadarbība/konkurence/norobežošanās
• Norobežošanās kā pamatstratēģija
«kaimiņi pie mums ..., bet mēs ar viņiem
nesadarbojamies. Nevajag sadarboties» (sociālā
dienesta darbinieks, 2010)
• Sadarbība kā rezerves variants
«neviens to labprātīgi nedarīs» (eksperts, 2011)
• Konkurence par iedzīvotājiem, investīcijām,
dotācijām, projektiem, valsts pārvaldes iestādēm.

10. Sadarbības stimuli:
• Atsevišķu indivīdu iniciatīva, harizma;
• Iespēja «mācīties» (apgūt, pieņemt) sadarbību;
• ES finansējuma pieejamība
„Mums ir šausmīgi smags birokrātiskais šķērslis –
pat projektos ejot vienai jābūt galvenai. Līdz ar to
pazūd vispār sadarbības jēga. Ja viena pašvaldība ir
galvenā, tad sadarbības nav!”(eksperts, 2011)
• Reģionālā identitāte;
• ATR (rajonu padomju likvidēšana);
• Ierobežoti finansiāli resursi.

11. Sadarbības šķēršļi I
• Pašvaldību finansiāla atkarība no politiskajām
partijām;
Kad es nolēmu, ka es arī gribu nevis skatīties, ka citiem
dāvā, tad es sāku atsaukties uz partiju uzaicinājumiem
par zināmu samaksu” (pašvaldības vadītājs, 2009)
• Valsts institūciju radīti šķēršļi (pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fonds, ienākumu nodokļa sadale starp
pašvaldībām, «darbības imitēšana» valsts institūcijās,
kontrolējošo funkciju dominēšana, nekonsekventa
plānošanas prakse, nesakārtota valsts iestāžu struktūra
un funkcijas;

12. Sadarbības šķēršļi II
• Neformālu kontaktu nozīmība
«Ja uzraksti projektu un augšā nav, kas aizstāv,
starp koalīcijām kaut kādas saskaņas, kas pavirza
viens otru, tad nav jēgas rakstīt.. nav jēgas»
(pašvaldības vadītājs, 2010)
• Sociāli faktori (grūti vienoties, neuzticēšanās,
skaudība, «mentalitāte»);

13. Sadarbības ieguvumi:
• Ekonomiski (lētāki, efektīvāki, kvalitatīvāki
pakalpojumi, paaugstinās konkurētspēja, var
piesaistīt nozīmīgākus projektus);
• Politiski (varas pārdales mehānisms);
• Sociāli (paplašinās, nostiprinās sociālie
kontakti, paaugstinās cilvēkkapitāls un
sociālais kapitāls, veidojas kopiena)

14. Secinājumi:
Sadarbības izmaksas > sadarbības ieguvumi
Sadarbības potenciāls:
• Izmantot tos iemeslus un stimulus, kuri pašlaik
pastāv;
• Paraugs – atsevišķas pašvaldības sadarbība ar
uzņēmējiem, NVO (savās robežās)
• Kādi ir plašākas teritorijas (reģiona) mērķi?

15. Paldies par uzmanību!
Komentāriem, jautājumiem:
Dina.Bite@llu.lv
Mob.t. 29729356